Noziegumi pret cilvēci  Crimes against Humanity


E

Eiroparlamenta lēmumi

Martirologa projekts. Latvijā pirmais interaktīvais uzziņu krājums par noziegumiem pret cilvēci, latviešu tautu, valsti un nāciju

Abrenes un tās nozagšanas vēsture
Jānis Iesalnieks. Runājot par Latvijas morālajām tiesībām uz tai 1944. gadā atņemtajām zemēm – t.s. Abrenes apriņķi –, daudzi apgalvo, ka 1920. gada Latvijas – Krievijas Miera līgumā šīs zemes tika iekļautas Latvijas teritorijā tikai tāpēc, ka Latvijai bija nepieciešams tolaik svarīgais dzelzceļa mezgls, kas atradās Abrenes pilsētā. Tā gluži nav taisnība. 

Kremļa «patiesība» 400 lappusēs
Krievijai jauns veids, kā attaisnot okupāciju. Dažas dienas pirms NATO sammita Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests izplatīja paziņojumu, ka PSRS okupācijas režīma izveide Baltijas valstīs laikā pirms Otrā pasaules kara bija pašsaprotama – tai pat bijis nepārprotams ASV un Lielbritānijas akcepts.

Eiropieši daudz ko vēl nesaprot
Sociolingvistikas profesors Ronalds Reuderinhs Latvijā iegriežas apmēram reizi trijos gados, kad te krietni pastrādā, bet daudz vairāk laika Baltijas valstu politisko un sociālo problēmu izpētei viņš velta, dzīvodams dzimtajā Holandē. Profesoram interese par Baltijas valstīm, īpaši Latviju un Igauniju, radās tad, kad viņš sapratis – holandieši par tām tikpat kā neko nezina, un vēlējies šo robu aizpildīt. Nesen ar R. Reuderinhu pārrunājām dažādas norises gan Baltijā, gan Nīderlandē.

Arī šodien būtu opozīcijā
... Kā gan tas notika? Vai Gunārs Astra – ar 4070 balsīm un 59. kārtas numuru ievēlēts aptaujas "100 Latvijas personību" sarakstā – piedzima kā varonis? 

Daudzi ir ideālisti, bet visi esam subjektīvi
Vienu un to pašu notikumu katrs cilvēks pastāsta atšķirīgi, tādēļ mūžīgais jautājums — vai faktus drīkst interpretēt un kurš nosaka, kā to darīt? Par to Sallija Benfelde sarunājas ar publicistu un žurnālistu, radošās apvienības HansaMedia dibinātāju Ilmāru Latkovski.

Tēvzemes gadsimta liecinieks Alfrēds Porietis
Tikšanās ar 97 gadus veco virsnieku Alfrēdu Porieti, Latviešu Lāčplēšu dižcilts apvienības vīru, ir kā sastapšanās ar leģendu. Satikšanās gluži vai ar visu 20. gadsimtu, kurā viņš pārbaudījumos nav zaudējis neko no virsnieka staltuma...

Vai Munters bija nodevējs?
Jau 30. gadu nogalē lielas runas visos sabiedrības slāņos bija par ārlietu ministru Vilhelmu Munteru un viņa sievu Natāliju. .... Munters joprojām ir diskutabla personība mūsu vēsturē, kas pelnījusi plašākus pētījumus un vērtējumus.

Brežņevs: nejaušais ģenerālsekretārs
Sērijas "Kas patika partijas vadoņiem?" redzeslokā šoreiz ir cilvēks, kurš gribēja padarīt savu dzīvi par pieminekli, bet tā vietā pārvērta to nemirstīgā anekdotē – Leonīds Brežņevs.

Nirnberga – taisnīga tiesa vai parodija?
1946. gada 16. oktobris ir diena, kad vienā no Izāras upes strautiem (pie Minhenes) sabira vienpadsmit Nirnbergas starptautiskā militārā tribunāla uz nāvi notiesāto galveno nacistisko kara noziedznieku pelni. Uzvarētāji uzskatīja, ka absolūti nekas nedrīkst palikt pāri no nacistu līderu pīšļiem. Izāra, Donava, Melnā jūra – notiesāto pelniem vajadzēja izšķīst un izzust pasaules ūdeņos...

Tauta nevar iztikt bez mitoloģizētas vēstures
Māra Zandera un Elmāra Barkāna intervija ar Latvijas Universitātes Jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītāju, profesoru Inesi Feldmani

Par padomju totalitārisma izpēti - plašā, starptautiskā tvērumā
Politiķi un eksperti, kas 8.jūnijā (2006) uzstājās Eiropas Parlamentā  notikušajā konferencē "Eiropas vēstures apvienošana", ierosināja izveidot starptautisku komisiju totalitārā komunisma noziegumu izmeklēšanai, kā arī nodibināt starptautisku zinātniski pētniecisku institūtu, kas pētītu padomju totalitārisma politiskos, vēsturiskos un tiesiskos aspektus.

Karš beidzies. Karš turpinās
Ar aci redzi mapes, bet to vākos patiesībā guļ cilvēku cerības uzzināt par reiz mīlēto likteņiem. Arī tas tikai šķitums, ka Otrais pasaules karš beidzies tajā tālajā 1945. gada 8. maijā. Vēl joprojām Latvijas Sarkanā Krusta Meklēšanas dienesta lietu plauktā ik gadu pievienojas apmēram 250 jaunas cerības – lūgumi sākt meklēšanu. Lielākā daļa meklē kara laikā pazudušos tuviniekus. Gadi darījuši savu – tikai apmēram 40% lietu beidzas ar pozitīvu rezultātu, turklāt tāds tas ir arī, ja meklētais ir miris. Jo liktenis ir noskaidrots un neziņa kliedēta. Ko un kāpēc cilvēki meklē?

Pasaulei jābalstās uz patiesību 
Sergejs Kovaļovs bija disidents Padomju Savienībā. Tāds viņš ir arī mūsdienu Krievijā, kur vieni sirmo vīru uzskata par krievu demokrātijas simbolu, citi – par nācijas ienaidnieku, kas pārdevies Rietumiem. Savu uzrunu Eiropas Parlamentā Briselē jūnija sākumā sarīkotajā konferencē par Eiropas vēstures jautājumiem Kovaļovs sāka ar vārdiem: "Es nenāku no Putina Krievijas. Es nāku no Saharova Krievijas."

Dziesmu spēle Eslingena

Trimdas
Otrā pasaules kara laikā ap 200 tūkstošiem latviešu atstāja savu dzimto zemi. Daudzi kara liesmās zaudēja dzīvību. Nedaudzi pēc kara atgriezās komunistu okupētajā Latvijā. Lielais vairākums nonāca kara izpostītajā Vācijā, kur uzvarētāji – rietumu sabiedrotie – tos izvietoja bēgļu nometnēs un par brīvu apgādāja ar dzīvei nepieciešamo. Lielākā latviešu bēgļu nometne bija Eslingenē...

Markss un holokausts

Ļaunuma piemiņa, labā kārdinājums
Cvetans Todorovs. Laikmeta pētījums. NACISMS UN KOMUNISMS

Padomju elite: paaudze, kas dzīvoja komunismā
Atbilstoši marksisma mācībai padomju režīms prasīja no katra pēc viņa spējām un bieži vien arī to, kas bija pāri tām. Dot katram pēc viņa vajadzībām bija neiespējami, jo kāroto materiālo labumu vienmēr izrādījās pārāk maz. Īstu komunismu, kur bija pieejams viss un gandrīz ne par ko nebija jāmaksā, baudīja vienīgi niecīga augstāko PSRS amatpersonu un viņu tuvinieku saujiņa. Tie, kuri valdīja, un tie, kuri pakļāvās, dzīvoja divās dažādās pasaulēs, un viņu ceļi nevarēja krustoties. Tomēr arī pašā augšā nebija visu kārotās leiputrijas – vienlaikus celt komunismu un kapitālismu nespēja ne PSKP CK 1. sekretārs Ņikita Hruščovs, ne arī PSKP CK ģenerālsekretārs Leonīds Brežņevs.

Muzejā top izstāde par padomju deportācijām
Projekta 2000 ietvaros top izstāde “Atgūstot mūsu atmiņu: zudušie stāsti par padomju deportācijām Latvijā”. Cēsu vēstures un mākslas muzeja vadītāja Dace Tabūne pastāstīja...

VDK: spridzināt?
Jānis Peters 3. marta Republikas rakstā Tās ir jūsu zvaigznes, tad paši tās nokaliet! stāsta par Rīgā dzimušās krievu tēlnieces Veras Muhinas lomu Brīvības pieminekļa saglabāšanā. Viņa nav baidījusies savu viedokli pateikt PSRS Kara padomes locekļiem tieši acīs. Tas ir viens stāsts par to, kā tika saglabāts Brīvības piemineklis.

Šogad (2006) iecerēta pirmizrāde sešām dokumentālajām filmām par Latvijas vēsturi

Gadsimts, kas runā caur kino
Režisors Uldis Brauns filmā Ardievu, XX gadsimt! parāda, cik daudz maina rokasspiediens

Piemiņas diena

Pagājuši jau 17 gadi, kopš pēdējais PSRS 40.armijas karavīrs atstājis neatkarīgās Afganistānas zemi... ...padomju armijas kontingenta rindās dienēja arī 3612 Latvijas karavīri...

Miera līgumam ar Krieviju – 85
1920. gada 11. augustā Rīgā, Ārlietu ministrijas sēžu zālē pulksten 12 un 40 minūtēs ar speciāli šim nolūkam izgatavotu zelta spalvu parakstīja Miera līgumu starp Latviju un Padomju Krieviju. Mūsdienās Krievija nevēlas atzīt 1940. gadā notikušās okupācijas faktu, jo negrib runāt par okupācijas gados nodarīto zaudējumu kompensāciju...

Prasa patiesību par badu Ukrainā
Ir pienācis laiks nosaukt vainīgos par amatpersonu izraisīto badu padomju Ukrainā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, kas nogalināja miljoniem cilvēku, paziņojis Ukrainas prezidents Viktors Juščenko.

Par padomju zemes vēsturi
1. Baltijas televīzijas kanāla ekrānos varēja vērot jaunu 14 sēriju seriālu Arbata bērni (rež. Andrejs Epšajs), kas tapis pēc Anatolija Ribakova (1911—1998) triloģijas Arbata bērni, Bailes un Pīšļi un pelni motīviem. Šie triju nedēļu vakari pie televizora rosināja domāt, kā mēs pārzinām Krievijas vēsturi, kā to saprotam, kā uztveram tās interpretācijas maiņas...

Vai tiešām aizmirsti?

Tālivaldi Pētersonu, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona Politiski represēto kluba valdes priekšsēdētāju, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri intervē "LV" 

«Jums jābūt ļoti uzmanīgiem»
Par "pēdējo padomju disidentu" dēvētais Vladimirs Bukovskis novembra vidū bija ieradies Rīgā, lai piedalītos seminārā par trimdas baltiešu jauniešu 1985. gadā organizēto "Miera un brīvības kuģa" braucienu gar Baltijas padomju republiku krastiem. Tolaik arī Bukovskis bija uz kuģa. Viņa dumpības gars nav zudis, un Latvija ir tālākais punkts Eiropas austrumos, kuru šis vīrs var apmeklēt. Kopš 90. gadu vidus Vladimiram Bukovskim vairs nedod Krievijas vīzu.

Diplomāti starp divām Latvijām

Kad 1991. gada 21. augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome līdz ar likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pielika punktu Latvijas faktiskā valstiskuma atjaunošanai, savu ieguldījumu šajā procesā bija devuši arī trimdā dzīvojošie Latvijas diplomāti, kuri ilgus gadus rūpējās par Latvijas valsts tiesiskās turpināšanās saglabāšanu.

Raksti sakarā ar vēsturnieka Andrieva Ezergaiļa 75.dzimšanas dienu

Jāparāda Vizmai
Sākusi ar staļinlaiku dzīves slavinājumiem, Belševica kļuva par varai neērtāko dzejnieci, kuras klusēšana bija tikpat bīstama kā viņas dzejoļi.

«100 Latvijas personības»: ieslodzītais nr. 73 823
MIERVALDIS BIRZE (īstajā vārdā — Miervaldis Bērziņš) (1921–2000). Pēckara paaudzei labi pazīstamais ārsts, rakstnieks un publicists, vienlaikus arī Salaspils, Neuengammas un Buhenvaldes koncentrācijas nometņu bijušais ieslodzītais. Karš bija dziļa robežšķirtne viņa mūžā, kas saglabājās atmiņās arī visu turpmāko dzīvi, gan vairākus gadu desmitus rodot atspoguļojumu daudzos literārajos darbos, gan palīdzot izkrāsot vēstures «baltos plankumus» atmodas laikā un rakstnieka pēdējos dzīves gados...

Komunisma rēgs pār Eiropu
Ar franču filozofu Cvetanu Todorovu sarunājas Vita Matīsa

Austrumeiropas žandarma jubileja 
Gandrīz neviens nav ievērojis, ka pirms četrpadsmit gadiem 1. jūlijā savu eksistenci beidza Varšavas līguma bloks, ko daudzi uzskatīja par pasaules biedu. Bez uzmanības palikusi arī vēl apaļāka gadskārta...

Pirms 90 gadiem notikušo slaktiņu Turcija joprojām vērtē kā karadarbību

Vēstures mīti šodienas Krievijā
Pašreizējai varai Krievijā ir izdevīgi orientēties uz PSRS laika totalitāro pagātni, sev noderīgā veidā izceļot un skaidrojot tos notikumus, kurus cilvēki atceras kā panākumus. Tādējādi tiek uzturēti mīti, kuru radīšanā padomju propagandisti bija īpaši meistarīgi. Nostalģija pēc PSRS laikiem bijušās Padomju Savienības nomenklatūras darbinieku aprindās bija un ir dabiska parādība...

Izkļūt no cietuma 
Der saprast, ka par iekšējo cietumu tu maksā – ar attiecību sagrūšanu, ar vientulību, ar veselību. "Vārds cietums biežāk asociējas ar to, kas ir ārpus cilvēka, ne iekšienē. Taču daudziem no mums ir savs cietums, kaut kas, kas ierobežo mūsu iekšējo brīvību," saka psihoterapeite Gunta Deģe, kas ir viena no vadītājām savdabīgai psiholoģiskai grupai, kura darbojas Liepājas Karostas cietumā.

Vaidere: «Minoritātes definīcija padara bezjēdzīgu cīņu par okupācijas fakta atzīšanu»
INESE VAIDERE, Eiroparlamenta deputāte, Ārlietu komitejas locekle, "TB"/LNNK valdes locekle stāsta par ārpolitiskajām aktualitātēm EP un vērtē Latvijas iekšpolitikas problēmas.

Ko Eiropa nesaprot
Okupācijas laikā Latvijā iebraukušie krievi nav parasta minoritāte
. Nīderlandes reģionālais laikraksts "Friesch Dagblat" publicējis garu rakstu par minoritātēm Baltijas valstīs. Raksta autors Ronalds Reuderinks norāda, ka nevar vilkt vienādības zīmi starp tām minoritātēm, kas dzīvo Rietumeiropas valstīs, un krieviem Latvijā un Igaunijā...

Vai Eiropai pietiks dūšas nosodīt komunismu?
Deputāti no jaunajām ES dalībvalstīm vēlas, lai Eiropas Parlaments nosodītu komunistiskā un totalitārā režīma noziegumus. Taču dažādu Eiropas valstu attiecības ar Krieviju ir atšķirīgas un atšķirīgs ir arī Eiroparlamenta deputātu skatījums uz tām.

Simboli nav mēsli, mēsli ir režīmi
Tā jau bija gaidāms, ka Eirokomisija dažādi izturēsies pret nacistiskajiem un komunistiskajiem simboliem. Viktora Avotiņa raksts. 

Ne tikai par nacionālo sastāvu
Krievijas vēstnieka Latvijā V. Kaļužnija sacītais kādā Rīgas krievu laikrakstā, ka Krievijai neesot jāatvainojas Latvijai par okupāciju, jo "čeku vadīja polis Dzeržinskis, un no 44 Revolucionārās kara padomes locekļiem 38 bija ebreji, četri – latvieši un tikai viens – krievs", tātad "krievu tautas" vainas tur nav nekādas, ir atkārtojums pēdējos gados bieži dzirdētajai teorijai par ebreju, latviešu, poļu, ungāru, ķīniešu un citu "inorodcu" (cittautiešu) vainu visās Krievijas nelaimēs.

SĀPĪGĀ PATIESĪBA
Stingra pieturēšanās pie Salaspils nometnes oficiālā nosaukuma nesen izdotajā grāmatā par Latvijas vēsturi izraisījusi gandrīz starptautisku skandālu. Autors izvēlējies apzīmējumu "darba audzināšanas nometne", toties saniknotā Maskava uzskata, ka bija jālieto vārdi "nāves un koncentrācijas nometne".

Absolūtā morāle mums nepieciešama nākotnei
Pēdējā laikā, un it īpaši pēc tam, kad tika izdota grāmata par Latvijas vēsturi XX gadsimtā, pie manis un citiem ebreju kopienas vadītājiem bieži vērsušies žurnālisti (un ne tikai viņi) ar lūgumu komentēt atsevišķas vēsturiskās epizodes vai koncepcijas, atbalstot tās vai noraidot...

Kas nu kuram bija tuvāks
Padomju politiskās dzīves nesenās reālijas daudziem ir ātri aizmirsušās. Atkal dzird runājam un rakstām, ka padomju laika nejēdzības Latvijā radījusi nevis Maskava, bet latvieši, jo esot taču paši vadījuši gan vietējo kompartiju, gan republiku. Kā tad īsti bija, lūdzu pastāstīt vēstures doktori un Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētnieci DAINU BLEIERI. — Tas nav vienkāršs jautājums, — atzīst vēsturniece. Latvijas PSR augstākā instance bija LPSR Komunistiskās partijas Centrālās komitejas birojs, bet, no otras puses, visi galvenie jautājumi tomēr tika regulēti no Maskavas.

Mēs parādā neesam
Krievijā gadu desmitiem valda plaši izplatītais viedoklis, ka Baltijas valstis ekonomiski ļoti daudz saņēmušas no PSRS un tāpēc dzīvojušas un pat joprojām dzīvojot uz citu rēķina...

V.Lācis: īsas piezīmes politiskajai biogrāfijai
Viļa Lāča sadarbība ar padomju specdienestiem Rīgā bija sākusies jau vismaz 1928.gadā...

Raksti Viļa Lāča simtgadei

Genocīds ir pret tautu
Vēsturnieks Heinrihs Strods ir lepns par to, ka nekad nav bijis komunists

Vai prasīt kompensāciju no Krievijas
Ineta Ziemele, Dr. iur: Atbildot uz jautājumu, vai prasīt kompensāciju no Krievijas, būtu jāņem vērā šādi juridiskie fakti. Krievija turpina Padomju Savienības personību starptautiskajās tiesībās, lai arī mazākā teritorijā. No starptautisko tiesību viedokļa Krievija nav nedz jauna, nedz cita valsts. Tā ir tā pati valsts, kas mums bija un ir kaimiņos gan 20.gados, gan šodien. Līdz ar to Krievija turpina būt atbildīga par visām tām saistībām un tiesību pārkāpumiem, kurus savā laikā uzņēmās Krievijas impērija vai Padomju Savienība...

Komunisms kā realitātes šovs
Šīs pārdomas rosināja Karostas cietuma realitātes šova Aiz restēm apmeklējums. Liepājas domes izstrādātajā tūrisma attīstības stratēģijā 2003.—2010.gadam šovs raksturots kā īpašs Liepājas izklaides produkts, kas atzīts par unikālu visas Latvijas mērogā un kas kopā ar citām aktivitātēm veicina Liepājas vārda atpazīstamību un pilsētas viesu plūsmas pieaugumu... 

Mītus pieņemt ir vieglāk
Latvijas Universitātes profesors, holokausta un Latvijas pirmskara vēstures pētnieks Aivars Stranga pirms neilga laika atgriezās no ASV, kur prestižajā Stenforda universitātē lasīja studentiem lekcijas Baltijas valstu vēstures jautājumos. Kādas jaunas atziņas iegūtas Amerikā un kādām acīm amerikāņi raugās uz Baltiju, bija galvenie temati par kuriem jautāju profesoram...

Latvijas nacionālo komunistu izšķirošais brīdis
Kas īsti bija iniciators Berklava un vēlāk Krūmiņa atstādināšanai no amata 1959.gadā — Hruščovs vai Pelše?

Vera, kas neļāva nojaukt Brīvības pieminekli
1953. gada 6. oktobrī no dzīves šķīrās Rīgā dzimusī māksliniece un tēlniece Vera Muhina.  Vera Muhina bija tā, kura aizstāvēja Brīvības pieminekļa atstāšanu Rīgā, ko daži labi vietējie censoņi gribēja nojaukt un tā vietā uzstādīt pieminekli Staļinam.

Čehoslovākija, 1968. Viss atkal bija pirmoreiz
Vienā un tai pašā dienā – 21. augustā padomju tanku kāpurķēžu duna paziņoja pasaulei par „sociālisma ar cilvēcīgu seju” galu Čehoslovākijā un par pučistu mēģinājumu a spēku saglabāt PSRS. Kaut šos notikumus šķir 23 gadi, tie joprojām ir nozīmīgākās XX gadsimta vēstures lappuses. (Dmitrijs Korobeiņikovs, "Deņ", Iževska)

Latviešu komunisti veicināja tautas pārkrievošanu 
Dzird runājam un rakstām, ka padomju laika nejēdzības Latvijā radījusi nevis Maskava, bet latvieši, jo esot taču paši vadījuši gan vietējo kompartiju, gan republiku. Kā tad īsti bija, tas nav vienkāršs jautājums. Latvijas PSR augstākā instance bija LPSR Komunistiskās partijas Centrālās komitejas birojs, bet, no otras puses, visi galvenie jautājumi tomēr tika regulēti no Maskavas...

Katrs atstāj pēdas vēsturē
Vēsturnieks Uldis Ģērmanis raksta: "17 latviešu komunistu vēstule 1972.gadā burtiski aplidoja pasauli un tika apspriesta arī ASV kongresā. Tā, manuprāt, ir nozīmīgākā protesta akcija pret Maskavas genocīda politiku okupētajā Latvijā, kas veikta nebrīves gados." Par nebrīves gadiem un šo protesta akciju Eduards Berklavs, kam 15.jūnijā ir 90.dzimšanas diena, stāsta pats...

Padomju laiks vēl jāpēta
Rīgā profesors Oberlenders līdzdarbojas Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas paspārnē iedibinātajā Latvijas Vēsturnieku komisijā. Viņa darbības lauks ir autoritārie režīmi Austrumeiropā, staļinisms un sovjetizācija.

Ar parakstiem un stāju drupinot okupācijas varu
Vīta Krusta Virsnieka ordenis, Lietuvas apbalvojums, Intam Calītim

Lietuvas valsts apbalvojums Jurim Ziemelim
Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns pasniedza augstus Lietuvas valsts apbalvojumus Latvijas pilsoņiem  (2003).

Bēgšana no Lietuvas
Lietuva bija vienīgā no Baltijas valstīm, kuras prezidents nepaļāvās uz okupantu žēlsirdību. Atšķirībā no Kārļa Ulmaņa un Konstantīna Petsa Antans Smetona bēga...

Deportāciju "karavadoņa" Vetrova ceļš uz Baltiju
Vērts atcerēties, ka čečenu un ingušu represēšanu veica persona, kas vēlāk aktīvi darbojās arī Baltijā. Viņa vārds ir Pāvels Vetrovs.

Ar vēsturi jāstrādā caur emocijām         
Vienā no Okupācijas muzejā rīkotajām konferencēm Ilga Kreituse visai asi kritizēja Ārlietu ministriju par nevēlēšanos virzīt tālāk minēto pirms septiņiem gadiem pieņemto deklarāciju. Tāpat vēsturniece nešaubās, ka visas viedokļu apmaiņas attiecībā uz vajadzību vai nevajadzību pasaulei regulāri atgādināt par to, kas ar valsti noticis pirms vairāk nekā 60 gadiem ir pilnīgi liekas, jo jautājums ir skaidrs...

Kad sākās okupācija?
Dolgopolova kungs šaubās, vai vispār varētu un vajadzētu runāt par Latvijas okupāciju. ''Ja runā par okupāciju, ļaujiet saprast, no kāda perioda vēsturiskā loģika ļauj sākt skaitīt. 1914. gada? Vai varbūt no 1801. gada? Varbūt pēkšņi no 1700. kāda tur gada? Un tad sapratīsim, ka nevis ar padomju tanku iebraukšanu Rīgā 1940. gadā Latvija nokļuva citas valsts tiešā ietekmē…''

Vēsture ar "okupāciju" vai bez
Ar mērķi noskaidrot, ko par jaunāko laiku vēstures notikumiem savās skolu vēstures mācību grāmatās var izlasīt vecāko klašu skolēni Krievijā, bijušajās padomju republikās un agrākajās Austrumeiropas socvalstīs, novembra beigās ar Vācijas Fridriha Naumaņa fonda gādību Maskavā notika starptautiska konference...

Vēsture no tautas mutes
Ir lieta, kuru vēsturnieks nevar atrast arhīvos. Tas ir dzīva cilvēka stāstījuma šarms, tas, ko sauc par "laikmeta aromātu"...

".. Un viņš kļuva par tautas dvēseles aci un ausi"
Dr. philol. Dzidra Vārdaune - par Andreja Eglīša kantāti "Dievs, Tava zeme deg!" Rakstu 2. sējumā

Skatīties karu
  Sūzena Zontāga

Čečeni, staļinisms un māte Krievija
Prāgā, Ankarā, Hāgā, Krakovā, Briselē, Helsinkos un daudzās citās Eiropas pilsētās  atzīmēja 60. gadskārtu kopš čečenu masveida deportācijas. Pēc Staļina pavēles uz Centrālo Āziju tika nosūtīti vairāki simti ešelonu ar Čečenijas–Ingušijas APSR civiliedzīvotājiem...

18. maijā 1944. gadā izveda Krimas tatārus
Plašā deportācijas akcijā divās dienās no Krimas izveda vairāk nekā 260 000 vietējo iedzīvotāju — galvenokārt tatārus, kā arī armēņus, grieķus un bulgārus...

Slivenko pret Latviju
Vai Cilvēktiesību konvencija attaisno bijušās PSRS militārpersonu un viņu ģimeņu palikšanu Latvijā? Slivenko sūdzība uzcēlusi lāci no miega. Tā apliecina, ka līgumā par Padomju armijas izvešanu no starptautisko tiesību viedokļa nepietiekami precīzi noregulēts Krievijas pienākums pilnībā izvest okupācijas spēkus...

Latvieši Staļina impērijas urāna raktuvēs
Var likties savādi, bet visvairāk spilgtu atmiņu stāstu par latviešu likteņiem Staļina urāna raktuvju nebrīvē esmu dzirdējis savās dzimtajās Brīvnieku mājās. Dažs fakts ir iespiedies prātā, arī klausoties bijušo likteņa un laikabiedru sarunās, kad viņi vēl ik gadus satikās...

Sarkanie Rīgā
1919. gada sākums bija sarežģīts un traģisks laiks Latvijas brīvības cīņu vēsturē. Tikko kā dibinātajā valstī lauzās iekšā ienaidnieki — lielinieku bandas (ap 20 000 karavīru, no kuriem 12 000 — latviešu strēlnieki), kas, nākdamas no Krievijas, savā ceļā atstāja drupas un iznīcību...

Neķītri zaimi
"Man kauns par to, ka šis Giļmans ir mans tautietis jeb ciltsbrālis", raksta Franks Gordons.

Dmitrija Korobeiņikova raksts
Pēc nesen iznākušās grāmatas „Kremļa diggeru pastāsti” izlasīšanas aizvien uzkrītošāki šķiet Krievijas soļi preses brīvības ierobežošanā un neatkarīgas preses iznīcināšanā. Tomēr joprojām kaimiņvalstī darbojas arī žurnālisti, kuri par savu interešu objektu izvēlējušies Baltijas valstu vēsturi. Viņi cenšas rakstīt maksimāli objektīvi. Viens no šādiem žurnālistiem ir arī Dmitrijs Korobeiņikovs, kurš publicējas Udmurtijas galvaspilsētas Iževskas laikrakstā „Deņ”. TVNET publicē vienu no viņa rakstiem, kas minētajā izdevumā iznāca 17. jūnijā.  (1940. gada 17. jūnijā Sarkanās Armijas daļas iegāja Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijā)

Aizmirstais genocīds
Osmaņu impērijas Turcijā gandrīz pirms 90 gadiem veiktā armēņu masu izkaušana ir pirmais no 20. gadsimta genocīdiem, kas gadu desmitiem ticis noklusēts.

Latvieši un kolonizatori
Raksta fragmenti no portāla politika.lv par koloniālisma ietekmi šodienas Latvijā.

Karotāji ar raksturu, nevis nelieši
Kad 2003. gada nogalē Latviju apciemoja Krievijas parlamenta augšpalātas Ārlietu komitejas priekšsēdis Mihails Margelovs, neoficiāli no viņa mutes izskanēja mājieni, ka vispār jau latviešiem nevajadzētu daudz sūdzēties par okupācijas laikiem, jo, raugi, arī sarkanie latviešu strēlnieki pilsoņu kara laikā esot pastrādājuši lietas, par kurām vajadzētu kaunēties...


Filmas

Divdesmitā gadsimta liecinieks

... dokumentālā filma "Ardievu, divdesmitais gadsimt!" tika nodota skatītāju vērtējumam. Iespaidīgs ir ne tikai filmas aptvertais Latvijas vēstures posms aizgājušajā gadsimtā, bet arī tās tapšanas gaita vienpadsmit gadu garumā...Filma Paralēlā vēsture.
Ir 1940. gada 15. jūnijs, sākas karš starp Latviju un PSRS." Šādi vārdi skan režisora Igora Lingas, producenta Andreja Ēķa un scenārista Aināra Zelča jaunajā filmā, ko LNT demonstrēs 18. novembrī, lai rosinātu domāt par neatbildētiem vēstures jautājumiem.

Filma "Nacisms Baltijā"
Viņi izrok karu...

Par cilvēka un vēstures attiecībām, par to, ar ko piepildām savu dzīvi, to, kādas pēdas atstāj karš , jebkāds karš… Sarunājas SO «Leģenda» Tālis Ešmits un Viktors Lelis, dokumentālās filmas Keep Smiling! režisors...
Dokumentē noziegumu
Pārķeru Dzintru Geku agrā rīta stundā. Pēc intervijas viņa Zaķusalā televīzijas studijā uz visu dienu iegrims savas filmas Sveiciens no Sibīrijas montāžā. Līdz pirmizrādei palikušas dažas dienas...
Varoņi atnāk paši
Zigurda Vidiņa filmas uzrunā un paliek prātā ne ar sižetu vai kādu kinematogrāfisku modernismu, bet gan ar filmēto cilvēku acuskatienu, domu, intonāciju. "Es filmas netaisu," viņš saka. "Režisori ir tie cilvēki, ko filmēju." Topošās filmas galvenā persona atkal ir Broņislava Martuževa - viena no telefilmas "Daži stāsti bez epiloga" četriem varoņiem. Pārējie bija tādi paši padomju varas upuri un disidenti kā viņa - Elza Rūķīte, Lidija Lasmane-Doroņina un Jānis Rožkalns. Viņi ar saviem dzīvesstāstiem sauca uz Atmodu, kas tikko ausa.
Latvijas vēsture "Nevienādmalu trijstūrī"
Televīzijas filma "Nevienādmalu trijstūris" ir stāsts par Latvijas vēsturi un tās sāpīgākajiem momentiem. Piecās stundās un 15 sērijās, dodot vārdu Latvijas vēsturniekiem, mūsu valsts vēsturi izdzīvot un skaidrot centies Latvijā dzīvojošais Krievijas televīzijas žurnālists V. Andrejevs...

Noziegumi pret cilvēci   Crimes against Humanity

Raksti izmantojami tikai informatīviem un izglītības mērķiem