Eiroparlamenta lēmumi
Martirologa projekts.
Latvijā pirmais interaktīvais
uzziņu krājums par noziegumiem pret cilvēci, latviešu tautu, valsti un
nāciju
Abrenes un tās
nozagšanas vēsture
Jānis Iesalnieks. Runājot par
Latvijas morālajām tiesībām uz tai 1944. gadā atņemtajām zemēm
t.s. Abrenes apriņķi , daudzi apgalvo, ka 1920. gada Latvijas
Krievijas Miera līgumā šīs zemes tika iekļautas Latvijas teritorijā
tikai tāpēc, ka Latvijai bija nepieciešams tolaik svarīgais dzelzceļa
mezgls, kas atradās Abrenes pilsētā. Tā gluži nav taisnība.
Kremļa «patiesība»
400 lappusēs
Krievijai jauns veids, kā attaisnot
okupāciju. Dažas dienas pirms NATO sammita Krievijas Ārējās izlūkošanas
dienests izplatīja paziņojumu, ka PSRS okupācijas režīma izveide
Baltijas valstīs laikā pirms Otrā pasaules kara bija pašsaprotama
tai pat bijis nepārprotams ASV un Lielbritānijas akcepts.
Eiropieši daudz ko vēl
nesaprot
Sociolingvistikas profesors Ronalds
Reuderinhs Latvijā iegriežas apmēram reizi trijos gados, kad te krietni
pastrādā, bet daudz vairāk laika Baltijas valstu politisko un sociālo
problēmu izpētei viņš velta, dzīvodams dzimtajā Holandē. Profesoram
interese par Baltijas valstīm, īpaši Latviju un Igauniju, radās tad, kad
viņš sapratis holandieši par tām tikpat kā neko nezina, un vēlējies
šo robu aizpildīt. Nesen ar R. Reuderinhu pārrunājām dažādas norises
gan Baltijā, gan Nīderlandē.
Arī šodien būtu opozīcijā
... Kā gan tas notika? Vai Gunārs Astra
ar 4070 balsīm un 59. kārtas numuru ievēlēts aptaujas
"100 Latvijas personību" sarakstā piedzima kā varonis?
Daudzi ir ideālisti,
bet visi esam subjektīvi
Vienu un to pašu notikumu katrs cilvēks
pastāsta atšķirīgi, tādēļ mūžīgais jautājums vai faktus drīkst
interpretēt un kurš nosaka, kā to darīt? Par to Sallija Benfelde sarunājas
ar publicistu un žurnālistu, radošās apvienības HansaMedia dibinātāju
Ilmāru Latkovski.
Tēvzemes gadsimta
liecinieks Alfrēds Porietis
Tikšanās ar 97 gadus veco virsnieku
Alfrēdu Porieti, Latviešu Lāčplēšu dižcilts apvienības vīru, ir kā
sastapšanās ar leģendu. Satikšanās gluži vai ar visu 20. gadsimtu, kurā
viņš pārbaudījumos nav zaudējis neko no virsnieka staltuma...
Vai Munters bija nodevējs?
Jau 30. gadu nogalē lielas runas visos
sabiedrības slāņos bija par ārlietu ministru Vilhelmu Munteru un viņa
sievu Natāliju. .... Munters joprojām ir diskutabla personība mūsu vēsturē,
kas pelnījusi plašākus pētījumus un vērtējumus.
Brežņevs: nejaušais
ģenerālsekretārs
Sērijas "Kas patika partijas vadoņiem?"
redzeslokā šoreiz ir cilvēks, kurš gribēja padarīt savu dzīvi par
pieminekli, bet tā vietā pārvērta to nemirstīgā anekdotē Leonīds
Brežņevs.
Nirnberga taisnīga
tiesa vai parodija?
1946. gada 16. oktobris ir diena, kad
vienā no Izāras upes strautiem (pie Minhenes) sabira vienpadsmit
Nirnbergas starptautiskā militārā tribunāla uz nāvi notiesāto galveno
nacistisko kara noziedznieku pelni. Uzvarētāji uzskatīja, ka absolūti
nekas nedrīkst palikt pāri no nacistu līderu pīšļiem. Izāra, Donava,
Melnā jūra notiesāto pelniem vajadzēja izšķīst un izzust pasaules
ūdeņos...
Tauta nevar iztikt
bez mitoloģizētas vēstures
Māra Zandera un Elmāra
Barkāna intervija ar Latvijas Universitātes Jauno un jaunāko laiku vēstures
katedras vadītāju, profesoru Inesi Feldmani
Par padomju totalitārisma izpēti -
plašā, starptautiskā tvērumā
Politiķi un eksperti, kas 8.jūnijā
(2006) uzstājās Eiropas Parlamentā notikušajā konferencē
"Eiropas vēstures apvienošana", ierosināja izveidot
starptautisku komisiju totalitārā komunisma noziegumu izmeklēšanai,
kā arī nodibināt starptautisku zinātniski pētniecisku institūtu,
kas pētītu padomju totalitārisma politiskos, vēsturiskos un
tiesiskos aspektus.
Karš beidzies. Karš turpinās
Ar aci redzi mapes, bet to vākos patiesībā guļ cilvēku cerības uzzināt par reiz mīlēto likteņiem. Arī tas tikai šķitums, ka Otrais pasaules karš beidzies tajā tālajā 1945. gada 8. maijā. Vēl joprojām Latvijas Sarkanā Krusta Meklēšanas dienesta lietu plauktā ik gadu pievienojas apmēram 250 jaunas cerības lūgumi sākt meklēšanu. Lielākā daļa meklē kara laikā pazudušos tuviniekus. Gadi darījuši savu tikai apmēram 40% lietu beidzas ar pozitīvu rezultātu, turklāt tāds tas ir arī, ja meklētais ir miris. Jo liktenis ir noskaidrots un neziņa kliedēta. Ko un kāpēc cilvēki meklē?
Pasaulei jābalstās
uz patiesību
Sergejs Kovaļovs bija disidents
Padomju Savienībā. Tāds viņš ir arī mūsdienu Krievijā, kur vieni
sirmo vīru uzskata par krievu demokrātijas simbolu, citi par nācijas
ienaidnieku, kas pārdevies Rietumiem. Savu uzrunu Eiropas Parlamentā
Briselē jūnija sākumā sarīkotajā konferencē par Eiropas vēstures
jautājumiem Kovaļovs sāka ar vārdiem: "Es nenāku no Putina
Krievijas. Es nāku no Saharova Krievijas."
Dziesmu spēle Eslingena
Trimdas
Otrā pasaules kara laikā ap 200 tūkstošiem
latviešu atstāja savu dzimto zemi. Daudzi kara liesmās zaudēja dzīvību.
Nedaudzi pēc kara atgriezās komunistu okupētajā Latvijā. Lielais vairākums
nonāca kara izpostītajā Vācijā, kur uzvarētāji rietumu
sabiedrotie tos izvietoja bēgļu nometnēs un par brīvu apgādāja ar
dzīvei nepieciešamo. Lielākā latviešu bēgļu nometne bija Eslingenē...
Markss un holokausts
Ļaunuma piemiņa,
labā kārdinājums
Cvetans Todorovs. Laikmeta pētījums.
NACISMS UN KOMUNISMS
Padomju elite: paaudze,
kas dzīvoja komunismā
Atbilstoši marksisma mācībai
padomju režīms prasīja no katra pēc viņa spējām un bieži vien arī
to, kas bija pāri tām. Dot katram pēc viņa vajadzībām bija neiespējami,
jo kāroto materiālo labumu vienmēr izrādījās pārāk maz. Īstu
komunismu, kur bija pieejams viss un gandrīz ne par ko nebija jāmaksā,
baudīja vienīgi niecīga augstāko PSRS amatpersonu un viņu tuvinieku
saujiņa. Tie, kuri valdīja, un tie, kuri pakļāvās, dzīvoja divās dažādās
pasaulēs, un viņu ceļi nevarēja krustoties. Tomēr arī pašā augšā
nebija visu kārotās leiputrijas vienlaikus celt komunismu un kapitālismu
nespēja ne PSKP CK 1. sekretārs Ņikita Hruščovs, ne arī PSKP CK ģenerālsekretārs
Leonīds Brežņevs.
Muzejā top izstāde par padomju deportācijām
Projekta 2000 ietvaros top izstāde Atgūstot mūsu atmiņu: zudušie stāsti
par padomju deportācijām Latvijā. Cēsu vēstures un mākslas muzeja vadītāja
Dace Tabūne pastāstīja...
VDK:
spridzināt?
Jānis
Peters 3. marta Republikas
rakstā Tās
ir jūsu zvaigznes, tad paši tās
nokaliet! stāsta
par Rīgā dzimušās krievu
tēlnieces Veras Muhinas lomu Brīvības pieminekļa
saglabāšanā. Viņa nav baidījusies
savu viedokli pateikt PSRS Kara padomes
locekļiem tieši acīs. Tas ir viens stāsts par
to, kā tika saglabāts Brīvības piemineklis.
Šogad
(2006) iecerēta
pirmizrāde sešām dokumentālajām filmām par Latvijas vēsturi
Gadsimts, kas runā caur kino
Režisors Uldis Brauns filmā Ardievu, XX gadsimt! parāda,
cik daudz maina rokasspiediens
Piemiņas
diena
Pagājuši jau 17 gadi, kopš pēdējais PSRS 40.armijas karavīrs atstājis
neatkarīgās Afganistānas zemi... ...padomju armijas kontingenta rindās
dienēja arī 3612 Latvijas karavīri...
Miera līgumam ar
Krieviju 85
1920. gada 11. augustā Rīgā, Ārlietu
ministrijas sēžu zālē pulksten 12 un 40 minūtēs ar speciāli šim nolūkam
izgatavotu zelta spalvu parakstīja Miera līgumu starp Latviju un Padomju
Krieviju. Mūsdienās Krievija nevēlas atzīt 1940. gadā notikušās okupācijas
faktu, jo negrib runāt par okupācijas gados nodarīto zaudējumu kompensāciju...
Prasa patiesību
par badu Ukrainā
Ir pienācis laiks nosaukt vainīgos
par amatpersonu izraisīto badu padomju Ukrainā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos
gados, kas nogalināja miljoniem cilvēku, paziņojis Ukrainas prezidents
Viktors Juščenko.
Par
padomju zemes vēsturi
1. Baltijas
televīzijas kanāla ekrānos varēja vērot jaunu 14 sēriju seriālu
Arbata bērni (rež. Andrejs Epšajs), kas tapis pēc Anatolija Ribakova
(19111998) triloģijas Arbata bērni, Bailes un Pīšļi un pelni motīviem.
Šie triju nedēļu vakari pie televizora rosināja domāt, kā mēs pārzinām
Krievijas vēsturi, kā to saprotam, kā uztveram tās interpretācijas maiņas...
Vai tiešām
aizmirsti?
Tālivaldi Pētersonu, Rīgas
pilsētas Kurzemes rajona Politiski represēto kluba valdes priekšsēdētāju,
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri intervē "LV"
«Jums jābūt ļoti
uzmanīgiem»
Par "pēdējo padomju
disidentu" dēvētais Vladimirs Bukovskis novembra vidū bija ieradies
Rīgā, lai piedalītos seminārā par trimdas baltiešu jauniešu 1985. gadā
organizēto "Miera un brīvības kuģa" braucienu gar Baltijas
padomju republiku krastiem. Tolaik arī Bukovskis bija uz kuģa. Viņa dumpības
gars nav zudis, un Latvija ir tālākais punkts Eiropas austrumos, kuru šis
vīrs var apmeklēt. Kopš 90. gadu vidus Vladimiram Bukovskim vairs nedod
Krievijas vīzu.
Diplomāti starp divām Latvijām
Kad 1991. gada 21. augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome līdz ar likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pielika punktu Latvijas faktiskā valstiskuma atjaunošanai, savu ieguldījumu šajā procesā bija devuši arī trimdā dzīvojošie Latvijas diplomāti, kuri ilgus gadus rūpējās par Latvijas valsts tiesiskās turpināšanās saglabāšanu.
Raksti sakarā ar vēsturnieka
Andrieva Ezergaiļa 75.dzimšanas dienu
Jāparāda Vizmai
Sākusi ar staļinlaiku dzīves slavinājumiem, Belševica kļuva par varai neērtāko dzejnieci, kuras klusēšana bija tikpat bīstama kā viņas dzejoļi.
«100 Latvijas personības»:
ieslodzītais nr. 73 823
MIERVALDIS BIRZE (īstajā vārdā
Miervaldis Bērziņš) (19212000). Pēckara paaudzei labi pazīstamais
ārsts, rakstnieks un publicists, vienlaikus arī Salaspils, Neuengammas un
Buhenvaldes koncentrācijas nometņu bijušais ieslodzītais. Karš bija dziļa
robežšķirtne viņa mūžā, kas saglabājās atmiņās arī visu turpmāko
dzīvi, gan vairākus gadu desmitus rodot atspoguļojumu daudzos literārajos
darbos, gan palīdzot izkrāsot vēstures «baltos plankumus» atmodas laikā
un rakstnieka pēdējos dzīves gados...
Komunisma rēgs pār Eiropu
Ar franču filozofu Cvetanu Todorovu sarunājas Vita Matīsa
Austrumeiropas žandarma
jubileja
Gandrīz neviens nav ievērojis, ka
pirms četrpadsmit gadiem 1. jūlijā savu eksistenci beidza Varšavas līguma
bloks, ko daudzi uzskatīja par pasaules biedu. Bez uzmanības palikusi arī
vēl apaļāka gadskārta...
Pirms 90 gadiem notikušo
slaktiņu Turcija joprojām vērtē kā karadarbību
Vēstures mīti šodienas
Krievijā
Pašreizējai varai Krievijā ir izdevīgi
orientēties uz PSRS laika totalitāro pagātni, sev noderīgā veidā izceļot
un skaidrojot tos notikumus, kurus cilvēki atceras kā panākumus. Tādējādi
tiek uzturēti mīti, kuru radīšanā padomju propagandisti bija īpaši
meistarīgi. Nostalģija pēc PSRS laikiem bijušās Padomju Savienības
nomenklatūras darbinieku aprindās bija un ir dabiska parādība...
Izkļūt no cietuma
Der saprast, ka par iekšējo
cietumu tu maksā ar attiecību sagrūšanu, ar vientulību, ar veselību.
"Vārds cietums biežāk asociējas ar to, kas ir ārpus cilvēka, ne
iekšienē. Taču daudziem no mums ir savs cietums, kaut kas, kas ierobežo
mūsu iekšējo brīvību," saka psihoterapeite Gunta Deģe, kas ir
viena no vadītājām savdabīgai psiholoģiskai grupai, kura darbojas Liepājas
Karostas cietumā.
Vaidere: «Minoritātes
definīcija padara bezjēdzīgu cīņu par okupācijas fakta atzīšanu»
INESE VAIDERE, Eiroparlamenta
deputāte, Ārlietu komitejas locekle, "TB"/LNNK valdes locekle stāsta
par ārpolitiskajām aktualitātēm EP un vērtē Latvijas iekšpolitikas
problēmas.
Ko Eiropa nesaprot
Okupācijas laikā Latvijā iebraukušie krievi nav parasta minoritāte.
Nīderlandes reģionālais laikraksts "Friesch
Dagblat" publicējis garu rakstu par minoritātēm Baltijas valstīs.
Raksta autors Ronalds Reuderinks norāda, ka nevar vilkt vienādības zīmi
starp tām minoritātēm, kas dzīvo Rietumeiropas valstīs, un krieviem
Latvijā un Igaunijā...
Vai
Eiropai pietiks dūšas nosodīt komunismu?
Deputāti
no jaunajām ES dalībvalstīm vēlas, lai Eiropas Parlaments nosodītu
komunistiskā un totalitārā režīma noziegumus. Taču dažādu Eiropas
valstu attiecības ar Krieviju ir atšķirīgas un atšķirīgs ir arī
Eiroparlamenta deputātu skatījums uz tām.
Simboli nav mēsli, mēsli
ir režīmi
Tā jau bija gaidāms, ka
Eirokomisija dažādi izturēsies pret nacistiskajiem un komunistiskajiem
simboliem. Viktora Avotiņa raksts.
Ne tikai par nacionālo
sastāvu
Krievijas vēstnieka
Latvijā V. Kaļužnija sacītais kādā Rīgas krievu laikrakstā, ka
Krievijai neesot jāatvainojas Latvijai par okupāciju, jo "čeku vadīja
polis Dzeržinskis, un no 44 Revolucionārās kara padomes locekļiem 38
bija ebreji, četri latvieši un tikai viens krievs", tātad
"krievu tautas" vainas tur nav nekādas, ir atkārtojums pēdējos
gados bieži dzirdētajai teorijai par ebreju, latviešu, poļu, ungāru,
ķīniešu un citu "inorodcu" (cittautiešu) vainu visās
Krievijas nelaimēs.
SĀPĪGĀ PATIESĪBA
Stingra pieturēšanās pie Salaspils
nometnes oficiālā nosaukuma nesen izdotajā grāmatā par Latvijas vēsturi
izraisījusi gandrīz starptautisku skandālu. Autors izvēlējies apzīmējumu
"darba audzināšanas nometne", toties saniknotā Maskava uzskata,
ka bija jālieto vārdi "nāves un koncentrācijas nometne".
Absolūtā morāle
mums nepieciešama nākotnei
Pēdējā laikā, un it īpaši pēc
tam, kad tika izdota grāmata par Latvijas vēsturi XX gadsimtā, pie manis
un citiem ebreju kopienas vadītājiem bieži vērsušies žurnālisti (un
ne tikai viņi) ar lūgumu komentēt atsevišķas vēsturiskās epizodes vai
koncepcijas, atbalstot tās vai noraidot...
Kas nu kuram bija tuvāks
Padomju politiskās dzīves nesenās reālijas
daudziem ir ātri aizmirsušās. Atkal dzird runājam un rakstām, ka
padomju laika nejēdzības Latvijā radījusi nevis Maskava, bet latvieši,
jo esot taču paši vadījuši gan vietējo kompartiju, gan republiku. Kā
tad īsti bija, lūdzu pastāstīt vēstures doktori un Latvijas Universitātes
Vēstures institūta pētnieci DAINU BLEIERI. Tas nav vienkāršs jautājums,
atzīst vēsturniece. Latvijas PSR augstākā instance bija LPSR
Komunistiskās partijas Centrālās komitejas birojs, bet, no otras puses,
visi galvenie jautājumi tomēr tika regulēti no Maskavas.
Mēs parādā neesam
Krievijā gadu desmitiem valda plaši izplatītais viedoklis, ka Baltijas valstis ekonomiski ļoti daudz saņēmušas no PSRS un tāpēc dzīvojušas un pat joprojām dzīvojot uz citu rēķina...
V.Lācis: īsas
piezīmes politiskajai biogrāfijai
Viļa Lāča sadarbība ar padomju
specdienestiem Rīgā bija sākusies jau vismaz 1928.gadā...
Raksti Viļa Lāča simtgadei
Genocīds ir pret
tautu
Vēsturnieks Heinrihs Strods ir lepns
par to, ka nekad nav bijis komunists
Vai prasīt kompensāciju
no Krievijas
Ineta Ziemele, Dr. iur: Atbildot uz
jautājumu, vai prasīt kompensāciju no Krievijas, būtu jāņem vērā
šādi juridiskie fakti. Krievija turpina Padomju Savienības personību
starptautiskajās tiesībās, lai arī mazākā teritorijā. No
starptautisko tiesību viedokļa Krievija nav nedz jauna, nedz cita valsts.
Tā ir tā pati valsts, kas mums bija un ir kaimiņos gan 20.gados, gan šodien.
Līdz ar to Krievija turpina būt atbildīga par visām tām saistībām un
tiesību pārkāpumiem, kurus savā laikā uzņēmās Krievijas impērija
vai Padomju Savienība...
Komunisms
kā realitātes šovs
Šīs pārdomas rosināja Karostas cietuma realitātes šova Aiz restēm
apmeklējums. Liepājas domes izstrādātajā tūrisma attīstības
stratēģijā 2003.2010.gadam šovs raksturots kā īpašs Liepājas
izklaides produkts, kas atzīts par unikālu visas Latvijas mērogā un
kas kopā ar citām aktivitātēm veicina Liepājas vārda atpazīstamību
un pilsētas viesu plūsmas pieaugumu...
Mītus pieņemt ir
vieglāk
Latvijas Universitātes profesors,
holokausta un Latvijas pirmskara vēstures pētnieks Aivars Stranga pirms
neilga laika atgriezās no ASV, kur prestižajā Stenforda universitātē
lasīja studentiem lekcijas Baltijas valstu vēstures jautājumos. Kādas
jaunas atziņas iegūtas Amerikā un kādām acīm amerikāņi raugās uz
Baltiju, bija galvenie temati par kuriem jautāju profesoram...
Latvijas nacionālo
komunistu izšķirošais brīdis
Kas īsti bija
iniciators Berklava un vēlāk Krūmiņa atstādināšanai no amata 1959.gadā
Hruščovs vai Pelše?
Vera, kas neļāva nojaukt
Brīvības pieminekli
1953. gada 6. oktobrī no dzīves šķīrās Rīgā dzimusī māksliniece un
tēlniece Vera Muhina. Vera Muhina bija tā, kura aizstāvēja Brīvības
pieminekļa atstāšanu Rīgā, ko daži labi vietējie censoņi gribēja
nojaukt un tā vietā uzstādīt pieminekli Staļinam.
Čehoslovākija, 1968.
Viss atkal bija pirmoreiz
Vienā un tai pašā dienā 21.
augustā padomju tanku kāpurķēžu duna paziņoja pasaulei par sociālisma
ar cilvēcīgu seju galu Čehoslovākijā un par pučistu mēģinājumu a
spēku saglabāt PSRS. Kaut šos notikumus šķir 23 gadi, tie joprojām ir
nozīmīgākās XX gadsimta vēstures lappuses. (Dmitrijs Korobeiņikovs,
"Deņ", Iževska)
Latviešu komunisti
veicināja tautas pārkrievošanu
Dzird runājam un rakstām, ka padomju
laika nejēdzības Latvijā radījusi nevis Maskava, bet latvieši, jo esot
taču paši vadījuši gan vietējo kompartiju, gan republiku. Kā tad īsti
bija, tas nav vienkāršs jautājums. Latvijas PSR augstākā instance bija
LPSR Komunistiskās partijas Centrālās komitejas birojs, bet, no otras
puses, visi galvenie jautājumi tomēr tika regulēti no Maskavas...
Katrs atstāj pēdas
vēsturē
Vēsturnieks Uldis Ģērmanis raksta:
"17 latviešu komunistu vēstule 1972.gadā burtiski aplidoja pasauli
un tika apspriesta arī ASV kongresā. Tā, manuprāt, ir nozīmīgākā
protesta akcija pret Maskavas genocīda politiku okupētajā Latvijā, kas
veikta nebrīves gados." Par nebrīves gadiem un šo protesta akciju
Eduards Berklavs, kam 15.jūnijā ir 90.dzimšanas diena, stāsta pats...
Padomju laiks vēl jāpēta
Rīgā profesors Oberlenders līdzdarbojas
Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas paspārnē iedibinātajā
Latvijas Vēsturnieku komisijā. Viņa darbības lauks ir autoritārie režīmi
Austrumeiropā, staļinisms un sovjetizācija.
Ar parakstiem
un stāju drupinot okupācijas varu
Vīta Krusta Virsnieka ordenis, Lietuvas apbalvojums, Intam Calītim
Lietuvas
valsts apbalvojums Jurim Ziemelim
Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns pasniedza augstus Lietuvas
valsts apbalvojumus Latvijas pilsoņiem (2003).
Bēgšana no
Lietuvas
Lietuva bija vienīgā no
Baltijas valstīm, kuras prezidents nepaļāvās uz okupantu žēlsirdību.
Atšķirībā no Kārļa Ulmaņa un Konstantīna Petsa Antans Smetona bēga...
Deportāciju
"karavadoņa" Vetrova ceļš uz Baltiju
Vērts atcerēties, ka čečenu un
ingušu represēšanu veica persona, kas vēlāk aktīvi darbojās arī
Baltijā. Viņa vārds ir Pāvels Vetrovs.
Ar vēsturi
jāstrādā caur emocijām
Vienā no Okupācijas muzejā rīkotajām konferencēm Ilga Kreituse visai
asi kritizēja Ārlietu ministriju par nevēlēšanos virzīt tālāk minēto
pirms septiņiem gadiem pieņemto deklarāciju. Tāpat vēsturniece nešaubās,
ka visas viedokļu apmaiņas attiecībā uz vajadzību vai nevajadzību
pasaulei regulāri atgādināt par to, kas ar valsti noticis pirms vairāk
nekā 60 gadiem ir pilnīgi liekas, jo jautājums ir skaidrs...
Kad sākās okupācija?
Dolgopolova kungs šaubās,
vai vispār varētu un vajadzētu runāt par Latvijas okupāciju. ''Ja runā
par okupāciju, ļaujiet saprast, no kāda perioda vēsturiskā loģika ļauj
sākt skaitīt. 1914. gada? Vai varbūt no 1801. gada? Varbūt pēkšņi no
1700. kāda tur gada? Un tad sapratīsim, ka nevis ar padomju tanku iebraukšanu
Rīgā 1940. gadā Latvija nokļuva citas valsts tiešā ietekmē
''
Vēsture ar
"okupāciju" vai bez
Ar mērķi noskaidrot, ko par jaunāko laiku vēstures notikumiem savās
skolu vēstures mācību grāmatās var izlasīt vecāko klašu skolēni
Krievijā, bijušajās padomju republikās un agrākajās Austrumeiropas
socvalstīs, novembra beigās ar Vācijas Fridriha Naumaņa fonda gādību
Maskavā notika starptautiska konference...
Vēsture no tautas mutes
Ir lieta, kuru vēsturnieks nevar atrast arhīvos. Tas ir dzīva cilvēka stāstījuma šarms, tas, ko sauc par "laikmeta aromātu"...
"..
Un viņš kļuva par tautas dvēseles aci un ausi"
Dr. philol. Dzidra Vārdaune
- par Andreja Eglīša kantāti "Dievs, Tava zeme deg!" Rakstu 2.
sējumā
Skatīties karu
Sūzena Zontāga
Čečeni,
staļinisms un māte Krievija
Prāgā, Ankarā, Hāgā, Krakovā, Briselē, Helsinkos un daudzās citās
Eiropas pilsētās atzīmēja 60. gadskārtu kopš čečenu masveida
deportācijas. Pēc Staļina pavēles uz Centrālo Āziju tika nosūtīti
vairāki simti ešelonu ar ČečenijasIngušijas APSR civiliedzīvotājiem...
18. maijā 1944. gadā
izveda Krimas tatārus
Plašā deportācijas akcijā divās dienās no
Krimas izveda vairāk nekā 260 000 vietējo iedzīvotāju galvenokārt tatārus,
kā arī armēņus, grieķus un bulgārus...
Slivenko pret
Latviju
Vai Cilvēktiesību konvencija attaisno
bijušās PSRS militārpersonu un viņu ģimeņu palikšanu Latvijā?
Slivenko sūdzība uzcēlusi lāci no miega. Tā apliecina, ka līgumā par
Padomju armijas izvešanu no starptautisko tiesību viedokļa nepietiekami
precīzi noregulēts Krievijas pienākums pilnībā izvest okupācijas spēkus...
Latvieši Staļina
impērijas urāna raktuvēs
Var likties savādi, bet visvairāk spilgtu
atmiņu stāstu par latviešu likteņiem Staļina urāna raktuvju nebrīvē
esmu dzirdējis savās dzimtajās Brīvnieku mājās. Dažs fakts ir
iespiedies prātā, arī klausoties bijušo likteņa un laikabiedru sarunās,
kad viņi vēl ik gadus satikās...
Sarkanie Rīgā
1919. gada sākums bija sarežģīts un traģisks laiks Latvijas brīvības cīņu vēsturē. Tikko kā dibinātajā valstī lauzās iekšā ienaidnieki lielinieku bandas (ap 20 000 karavīru, no kuriem 12 000 latviešu strēlnieki), kas, nākdamas no Krievijas, savā ceļā atstāja drupas un iznīcību...
Neķītri zaimi
"Man kauns par to, ka šis Giļmans ir mans tautietis jeb ciltsbrālis", raksta Franks Gordons.
Dmitrija Korobeiņikova
raksts
Pēc
nesen iznākušās grāmatas Kremļa diggeru pastāsti izlasīšanas
aizvien uzkrītošāki šķiet Krievijas soļi preses brīvības ierobežošanā
un neatkarīgas preses iznīcināšanā. Tomēr joprojām kaimiņvalstī
darbojas arī žurnālisti, kuri par savu interešu objektu izvēlējušies
Baltijas valstu vēsturi. Viņi cenšas rakstīt maksimāli objektīvi.
Viens no šādiem žurnālistiem ir arī Dmitrijs Korobeiņikovs, kurš
publicējas Udmurtijas galvaspilsētas Iževskas laikrakstā Deņ.
TVNET publicē vienu no viņa rakstiem, kas minētajā izdevumā iznāca 17.
jūnijā. (1940. gada 17. jūnijā Sarkanās
Armijas daļas iegāja Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijā)
Aizmirstais
genocīds
Osmaņu impērijas Turcijā gandrīz
pirms 90 gadiem veiktā armēņu masu izkaušana ir pirmais no 20. gadsimta
genocīdiem, kas gadu desmitiem ticis noklusēts.
Latvieši un
kolonizatori
Raksta fragmenti no portāla politika.lv par koloniālisma ietekmi šodienas
Latvijā.
Karotāji ar
raksturu, nevis nelieši
Kad 2003. gada nogalē Latviju
apciemoja Krievijas parlamenta augšpalātas Ārlietu komitejas priekšsēdis
Mihails Margelovs, neoficiāli no viņa mutes izskanēja mājieni, ka vispār
jau latviešiem nevajadzētu daudz sūdzēties par okupācijas laikiem, jo,
raugi, arī sarkanie latviešu strēlnieki pilsoņu kara laikā esot pastrādājuši
lietas, par kurām vajadzētu kaunēties...
Filmas
Divdesmitā gadsimta
liecinieks
... dokumentālā filma "Ardievu,
divdesmitais gadsimt!" tika nodota skatītāju vērtējumam. Iespaidīgs
ir ne tikai filmas aptvertais Latvijas vēstures posms aizgājušajā
gadsimtā, bet arī tās tapšanas gaita vienpadsmit gadu garumā...Filma Paralēlā vēsture.
Ir 1940. gada 15. jūnijs, sākas karš starp Latviju un PSRS." Šādi vārdi
skan režisora Igora Lingas, producenta Andreja Ēķa un scenārista Aināra Zelča
jaunajā filmā, ko LNT demonstrēs 18. novembrī, lai rosinātu domāt par
neatbildētiem vēstures jautājumiem.
Filma "Nacisms
Baltijā"
Viņi izrok karu...
Par cilvēka un vēstures attiecībām, par to, ar ko piepildām savu dzīvi,
to, kādas pēdas atstāj karš , jebkāds karš
Sarunājas SO «Leģenda»
Tālis Ešmits un Viktors Lelis, dokumentālās filmas Keep Smiling! režisors...
Dokumentē noziegumu
Pārķeru Dzintru Geku agrā rīta
stundā. Pēc intervijas viņa Zaķusalā televīzijas studijā uz visu
dienu iegrims savas filmas Sveiciens no Sibīrijas montāžā. Līdz pirmizrādei
palikušas dažas dienas...
Varoņi atnāk paši
Zigurda Vidiņa filmas uzrunā un
paliek prātā ne ar sižetu vai kādu kinematogrāfisku modernismu, bet gan
ar filmēto cilvēku acuskatienu, domu, intonāciju. "Es filmas
netaisu," viņš saka. "Režisori ir tie cilvēki, ko filmēju."
Topošās filmas galvenā persona atkal ir Broņislava Martuževa - viena no
telefilmas "Daži stāsti bez epiloga" četriem varoņiem. Pārējie
bija tādi paši padomju varas upuri un disidenti kā viņa - Elza Rūķīte,
Lidija Lasmane-Doroņina un Jānis Rožkalns. Viņi ar saviem dzīvesstāstiem
sauca uz Atmodu, kas tikko ausa.
Latvijas vēsture
"Nevienādmalu trijstūrī"
Televīzijas filma "Nevienādmalu
trijstūris" ir stāsts par Latvijas vēsturi un tās sāpīgākajiem
momentiem. Piecās stundās un 15 sērijās, dodot vārdu Latvijas vēsturniekiem,
mūsu valsts vēsturi izdzīvot un skaidrot centies Latvijā dzīvojošais
Krievijas televīzijas žurnālists V. Andrejevs...
Noziegumi pret cilvēci Crimes against Humanity
Raksti izmantojami
tikai informatīviem un izglītības mērķiem |