Bijušo disidentu vaino sadarbībā ar čekuMadonas rajona Mārcienas pagastā dzīvojošais bijušais padomju laika disidents un literāts Gunvaldis Tarvids saskaņā ar vēlēšanu likumu ticis vainots sadarbībā ar bijušo LPSR Valsts drošības komiteju.
G. Tarvids šos apvainojumus, kas viņam lieguši ieņemt pagasta deputāta vietu, noliedz un sācis aktīvu rīcību, lai tos juridiski atspēkotu. Kā Neatkarīgajai apliecināja Totalitārisma seku dokumentācijas centra (TSDC) vadītājs Indulis Zālīte, neesot pamata G. Tarvidam neticēt. Vēlēšanu likuma nepilnības radušās tāpēc, ka nav iespējams iegūt pilnu VDK informāciju, arī to, kas glabāta Krievijā.
G. Tarvids stāstīja, ka pirms vēlēšanām no pašvaldības vēlēšanu komisijas saņēmis ziņu, ka viņš ir bijis VDK aģents, jo TSDC rīcībā esot VDK kartīte uz viņa vārda. Tas ticis publicēts un darīts zināms vēlētājiem, ietekmējot vēlēšanu rezultātus. Daudzi G. Tarvidu pazīst, tāpēc atbalstījuši un aizstāvējuši viņu, tomēr vēlēšanu zīmēs pie viņa vārda saskaitīti gandrīz 60 plusu un 20 mīnusu. G. Tarvids to uzskata par politisku un cilvēcisku apvainojumu gan sev, gan tā laika disidentiem un politiskajiem cīņubiedriem. Viņš uzskata, ka par šīs kartītes esamību bijis tiesīgs zināt jau iepriekš.
G. Tarvids VDK uzmanības lokā nonācis 1984. gadā, kad iesaistījies Baltiešu jaunatnes organizācijas dibināšanā un sācis literāro darbību. Viņš ticis apcietināts par pretpadomju aģitāciju un dzimtenes nodevību. Trīskārt pratināts vēl atmodas laikā, izvirzot ultimatīvu prasību nepārkāpt konstitucionālās normas. Sadarbība ar VDK G. Tarvidam nekad nav bijusi piedāvāta. Ja radīsies grūtības šajā lietā pierādīt savu nevainību, viņš apsver iespēju sākt badastreiku, jo uzskata, ka ir apvainots bez juridiska pamata.
Bijušais disidents par nepamatotajiem apvainojumiem grasās informēt Valsts cilvēktiesību biroju, viņš arī nosūtījis vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai. Vēstulē izteiktas četras prasības grozījumiem likumdošanā: TSDC turpmāk informēt personas, kurām inkriminēta sadarbība ar VDK; izbeigt par tiesisku pirmavotu (Vēlēšanu likums) atzīt VDK arhīvu, kuram var būt neobjektīvs, apmelojošs, cieņu un godu aizskarošs raksturs; valstij segt visus ar tiesu saistītos materiālos izdevumus personām, kurām tiesas ceļā šīs sadarbības fakts nav konstatēts; atzīt par politiski represētām personām arī tos LR pilsoņus, kuriem VDK sankciju dēļ tika ierobežotas viņu cilvēktiesības (tiesības uz izglītību, darbu, pārvietošanos u. c.) G. Tarvids no Valsts prezidenta kancelejas saņēmis atbildi, ka vēstule nosūtīta izskatīšanai Satversmes aizsardzības birojam.
NRA, 2001. g. 19. marts. Daiga KALNIŅA
Pārpublicējot un citējot, atsauce uz Neatkarīgo obligāta