Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas | Prese |

 Sākumlapa Home

 

Daugavpilī pieminēja komunistiskā genocīda upurus
Inese Baranovska

Vakar, 14. jūnijā Daugavpilī svinīga mītiņa laikā ar ziedu nolikšanu pie piemiņas akmens un klusuma brīdi tika godināti 1941. gada sarkanā terora upuri.

Šogad aprit 60 gadi, kopš traģiskās dienas, kad no Latvijas tika deportēti 15 422 nevainīgi cilvēki. Daļa no viņiem bada, slimību un smaga darba izmocīti, atrada savas mūža mājas tālajā Sibīrijā. No Daugavpils un rajona tika izvesti vairāk nekā 2000 iedzīvotāju, no tiem dzimtenē atgriezās tikai 49, un tikai 37 briesmīgo notikumu aculiecinieki vēl ir starp dzīvajiem. Joprojām viņiem atmiņā skan vagonu riteņu klaudzoņa, traucoties nezināmajā svešumā, bet sirds sāp par tuviniekiem un draugiem, kuri tā arī neatgriezās dzimtenē. Starp viņiem ir arī Oļegs Čapļa, kurš tika izvests tieši savā dzimšanas dienā, vēl mazs puika būdams.

Godināt komunistiskā genocīda upurus ieradās arī Daugavpils pilsētas domes un rajona padomes vadība, LR Kultūras ministre Karīna Pētersone un Itālijas vēstnieks Latvijā Mauricio Lo Re.

Pēc mītiņa Daugavpils rajona kultūras nama "Vārpa" dramatiskais kolektīvs piedāvāja noskatīties teatralizētu uzvedumu pēc rakstnieces Anitas Liepas grāmatas "Vēstules no vērmeļu zemes" motīviem. Šī grāmata nākusi klajā pirms gada, apkopojot četru politiski represēto vēstules. Četri dažādi cilvēki un savā traģiskumā tik līdzīgi likteņi. Viņu vidū ir arī divreiz represētais daugavpilietis Pēteris Lucāns, kura dzimta piecās paaudzēs esot profesionāli dārznieki.

Anita Liepa aicināja visus politiski represētos rakstīt savas atmiņas un atstāt tās pēctečiem, lai pēc daudziem gadu desmitiem, kad starp dzīvajiem vairs nebūs neviens tā laika traģisko notikumu aculiecinieks, jaunā paaudze arvien pieminētu šo datumu.

Baiku ģimene 14.jūniju atcerējās ģimenes lokā

Egita Terēze Jonāne
Daugavpils rajona Kalupes pagastā "Strēlniekos" saimnieko Marija (dz.1932), Anna (dz.1929) un Onufrijs (dz.1926) Baiki. Divas māsiņas un brālis, kuri pirms 60 gadiem gājuši latviešu tautas Golgātas ceļu. 14. jūniju viņi atcerējās ģimenes lokā, aicinot katru, īpaši jaunus cilvēkus, zināt un godāt savas tautas vēsturi, jo Golgātas ceļu viņi gājuši ar Latvijas vārdu uz lūpām.

1941. gadā Mariju un Onufriju Baikus kopā ar bērniem izveda uz tālo Sibīriju, Kanskas novadu. Padomju varas spriedums -- 1919. gadā tēvs Onufrijs atbalstījis Krievijas cara baltgvardu armiju. Bet realitāte bija pavisam cita -- aizejot sarkanajai armijai, baltgvardi tēvu apcietināja, nopēra un palaida brīvībā. Baiku ģimene apsaimniekoja vairāk nekā 20 ha zemes un meža, turēja 5 govis, trīs zirgus un cūkas. Tas līdz ar izvešanu tika atņemts. 90. gados Baiku ģimene saņēma kompensāciju 20 000 rubļu jeb 100 latus.

1946. gadā četriem Baiku bērniem, arī Marijai, Annai un Onufrijam, ļāva kopā ar bāreņiem atgriezties Latvijā. Tētis mira lēģeros. Vecākā māsa un mamma palika Sibīrijā. Uz Latviju viņas atmuka 1948. gadā. Par šo pārkāpumu abas atkal tika izvestas 1950. gadā. Trīs gadus viņas aizvadīja lēģerī, pēc tam divus -- gadus izsūtījumā. Rakstot vairākus lūgumus, bērni panāca to, ka māmiņa atgriezās Latvijā 1955. gadā, māsiņa neatgriezās, jo negadījumā noslīka. Tagad Baiku ģimenei kapos Krievijā atdusas māsa, divi brālīši un tētis.

Aukstumā, nepārtrauktā badā un nabadzībā Baiku ģimenei, līdzīgi kā daudziem citiem, palīdzēja izdzīvot cerība, ka gan jau atgriezīsies mājās, Latvijā. Marija uzsvēra -- viņi neizdzīvotu bez lūgšanas. Dievam Baiku ģimene vienmēr ierādījusi galveno vietu. Arī šodien.

Onufrijs atceras: "Latvijā skolā mums mācīja: ēdis vai neēdis, turi galvu augsti! Sibīrijā šo principu nevarēja izpildīt neviens, jo no bada galva pati liecās uz zemes pusi." Sākumā pret pārtiku tika iemainītas līdzi atvestās segas, dvieļi, deķi, arī spilveni. "Pēdējo krekliņu pārdevām, tikai lai izdzīvotu," stāsta Anna. Viņa noauda desmitiem segu, kuras iemainīja pret kartupeļiem, maizi. Latvieši ātri apguva krievu valodu, lai saprastos ar vietējām un izsūtījumā nonākušajām igauņu un ebreju ģimenēm. Skolu gan Baiku bērni neapmeklēja, tāpēc ka nebija ko vilkt kājās un mugurā. "Slepus skrējām skatīties, kā citi bērni rakstīja uz bērza tāss," atceras Marija. Ikdienai Baiku ģimenē no zirga astriem pina čības.

Marija stāsta: "Atgriežoties Latvijā, turpinājām dzīvot kā putns uz zara. Nemitīgi bija jābaidās, ka varbūt rīt atkal izvedīs. Toreiz kur kurais dzīvojām: viens pie kaimiņiem, cits pie radiem. 1957. gada pavasarī iebraucām dzimtajās mājās Kalupē, brālis paņēma zemi. Apmetāmies pirtiņā. Es pabeidzu skolu, bet Anna un Onufrijs strādāja kolhozā. Vēl viena māsiņa ieprecējusies Līvānos. Tā nu mēs te visi trīs saimniekojam. Sev un māsas atbalstīšanai aparam 9 ha zemes, turam divas gotiņas."

Jautāju, cik viegli vai grūti dzīvo šodien. Marija atbil: "Pret Sibīrijas laikiem tā ir zelta dzīve. Grūti gan dzīvot neskolotam. Latvijā visi eam ļoti bagāti, salīdzinot ar Sibīrijas dzīvi. Ar skumjām skatāmies televizorā, kā saujiņa cilvēku plēšas par mantu. Laime nav naudā vai varā, laime ir godīgā darbā un savās mājās aizvadītā mūžā."

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumi

Egita Terēze Jonāne, Inese Baranovska
Preiļos

14. jūnijā Preiļos plkst.10.00 pieņemšanu rīkos Preiļu rajona padome, kur pašvaldības priekšsēdētājs 23 represētajiem pasniegs 10 latu pateicības prēmiju. Plkst.12.00 katoļu baznīcā tiks noturēts dievkalpojums, plkst.13.30 pie piemiņas akmens (pretī baznīcai) paredzēts atceres brīdis.

Daugavpilī

Daugavpils pilsētas un Daugavpils rajona pašvaldības rīkos kopīgus pasākumus. Plkst.11.00 Daugavpils Sv. Pētera baznīcā notiks dievkalpojums, plkst.12.00 atceres brīdis pie piemiņas akmens politiski represētajiem. Plkst.13.00 Valsts Daugavpils teātrī sāksies pēc Anitas Liepas grāmatas "Vēstules no vērmeļu zemes" veidotā izrāde.

Dagdā

14. jūnijā uz atceres pasākumiem Dagdā tiek aicināti visi Krāslavas rajona politiski represētie. Pulksten 10.00 pie pieminekļa "Sērojošā māte" notiks piemiņas brīdis, bet plkst. 11.00 -- aizlūgums Dagdas Romas katoļu draudzes baznīcā.

Latgales Laiks, 15.06.2001

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home