Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas | Prese |

 Sākumlapa Home

 

Daugavpilī taps Dienvidlatvijas okupācijas muzejs
Inese Baranovska

Latvija 20. gs. pirmajā pusē pārdzīvojusi divas okupācijas -- padomju un vācu, kuras viena otru nomainīja 1940.--1944. g., bet no 1944. līdz 1990. gadam Latvijā atkārtoti valdīja padomju okupācijas režīms, par kura upuriem kļuva visu sociālo slāņu un tautību pārstāvji. Okupācijas varas spaidus iedzīvotāji izjuta arī Dienvidlatvijā.

1941. gada 14. jūnijā Daugavpils apriņķī tika represēti 1007 cilvēki, no tiem 572 latvieši, 209 ebreji un 157 krievi. Sākot ar okupācijas pirmajām dienām Dienvidlatvijas iedzīvotāji aktīvi iesaistījās pretošanās kustībā. Pēc okupācijas varas gāšanas par vienu no svarīgākajiem Latvijas sabiedrības uzdevumiem kļuva totalitārisma seku likvidēšana un demokrātiskas iekārtas pamatu veidošana, kas ir ilglaicīgs process. Par vienu no pasākumiem šajā jomā Dienvidlatvijā var uzskatīt arī okupācijas muzeja izveidošanu.

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Daugavpils grupa 2001. gada 19. februāra pilnsapulcē nolemj izveidot Dienvidlatvijas okupācijas muzeju Daugavpilī. Apvienības TB/LNNK Daugavpils nodaļas priekšsēdētājs Jānis Zviedris LL pastāstīja, ka muzeju pagaidām paredzēts iekārtot apvienības biroja telpās Ģimnāzijas ielā 11, bet ar laiku ir doma meklēt pastāvīgu mītni.

Visi, kam ir kaut kāda informācija un materiāli par padomju un vācu okupācijas režīmiem, tiek aicināti zvanīt pa telefonu 54 07305 (darbdienās no plkst. 9.00 līdz 17.00). Visi saņemtie materiāli tiks apkopoti un iegrāmatoti. Noderīga var būt jebkura lieta -- grāmatas, dokumenti, priekšmeti vai aculiecinieku liecības.

Vēstures doktors Henrihs Soms atzīst, ka muzeja izveidi Daugavpilī sekmē vairāki apstākļi. Pirmkārt, aizvadītajos gados Latvijas muzeji ir uzkrājuši lielu pieredzi okupācijas varas būtības atsegšanā, tomēr šī pieredze bieži aprobežojās tikai ar Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Latvijas otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī šai problēmai nav veltīta pienācīga uzmanība. Otrkārt, okupācijas muzeja izveide Daugavpilī sekmētu noderīgas informācijas vākšanu par okupācijas varas mehānismu, tā realizētājiem. Muzejs materiāli atspoguļotu Dienvidlatvijas iedzīvotāju pretošanos okupācijas režīmam, liecinātu par pretošanās formām, metodēm, atklātu pretošanās kustības motīvus.

Muzeja veidošanā iespējams iesaistīt gan vēsturisko notikumu aculieciniekus, gan skolu jaunatni un augstskolas studentus, kuri vācot vēsturiskās liecības var gūt zinātniska darba iemaņas. Savukārt, muzejā fiksētā informācija būs noderīga visai sabiedrībai.

Latgales Laiks, 28.08.2001

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home