Latvijā kārtējo reizi ieradīsies Simona Vīzentāla centra vadītājs, kara noziedznieku "mednieks" Efraims Zurofs, kurš šoreiz plāno nodarboties ar bijušā leģionāra, baušķenieka Kārļa Bražus lietas izmeklēšanu.

Kā ziņoja aģentūra LETA, Zurofa brauciens ir reakcija uz kādas Larisas Grekovas ziņojumu par iespējamo Bražus vainu ebreju ģimenes noslepkavošanā Otrā pasaules kara gados. Par saistību ar holokaustu apvainotais patlaban it kā esot 94 gadus vecs un dzīvojot Kanādā. Latvijas Ģenerālprokuratūra informāciju par Bražu no Simona Vīzentāla centra saņēma jau vasarā un pārbaude viņa lietā joprojām notiek, pastāstīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska. Tostarp, pēc neoficiālas informācijas, iespējams, ka Kārlis Bražus jau ir miris, taču, lai to oficiāli noskaidrotu, nepieciešams Kanādas puses paziņojums.

"LA" aptaujātajiem vēsturniekiem Bražus vārds nebija pazīstams. Tas bija jaunums arī Okupācijas muzeja speciālistiem un profesoram Heinriham Strodam, kurš labi pārzina vācu un padomju okupācijas laika notikumus. Profesors Strods pieļāva, ka minētā persona varbūt piedalījusies nacistu represēto ebreju transportēšanā vai teritorijas aplenkšanā apšaušanu laikā. Bauska bija viena no tām Latvijas pilsētām, kur ebreju apšaušanas sākās pirmajos vācu okupācijas mēnešos, atzina vēsturnieks. Par Zurofa meklēto cilvēku tāpat nekādas informācijas nebija Bauskas novadpētniecības muzeja speciālistam Aigaram Urtānam. "Man tas bija jaunums, kaut uzskatu, ka esmu izpētījis holokausta jautājumu Bauskā diezgan pamatīgi," telefonsarunā ar "LA" izteicās Urtāns. Ar ebreju slepkavošanu Bauskā tieši nodarbojās "Arāja komanda". Pārskatot 1941. gada Bauskas pašaizsardzības vienību sarakstus, Kārļa Bražus vārds tajos neparādās. Arī 1942. gada policistu sarakstos tāda nav, bet ir divas līdzīgas personas: Kārlis Bračkus un Jūlijs Bražus, pastāstīja muzeja speciālists. Pēc viņa vārdiem, mūsdienās jau ir praktiski neiespējami pierādīt kāda cilvēka tiešu dalību tā laika ebreju nogalināšanā.

Lauku Avīze, 2003. gada 25. novembris