|
Komunistiem un čekistiem slēgs ceļu uz EiroparlamentuSaeimas pirmajā lasījumā atbalstītais Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojekts vēl ļauj par eirodeputātiem kļūt personām, kuras pēc 1991. gada darbojās komunistiskajā partijā un citās pret Latvijas neatkarību vērstās organizācijās, taču nu jau trīs partiju pārstāvji solījuši labot projektu, lai šādas personas nepārstāvētu Latviju Eiroparlamentā. Likumprojekts pagaidām paredz, ka uz Eiroparlamenta vēlēšanām tāpat kā Saeimas vēlēšanās deputātu kandidātu sarakstus varēs iesniegt tikai partijas. Taču šajās vēlēšanās Latvija netiks dalīta vēlēšanu apgabalos, visa valsts balsos par vienādiem deputātu kandidātu sarakstiem. Tāpat kā Saeimas vēlēšanās, arī Eiroparlamenta vēlēšanās aizliegts piedalīties, piemēram, rīcībnespējīgām personām un personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, taču pagaidām likumprojektā nav aizlieguma kandidēt Valsts drošības komitejas štata darbiniekiem un aizliegto organizāciju aktīvistiem. Tomēr jau pagājušajā nedēļā "Jaunā laika" un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvji solīja parūpēties, lai šāds aizliegums tomēr likumā būtu. Vakar, uzstājoties debatēs par Eiroparlamenta vēlēšanu likumu, to solīja arī Tautas partijas pārstāvis Juris Dalbiņš. Mēs nedosim iespēju cilvēkiem, kuri bija saistīti ar VDK, kuri darbojās kompartijā un PSRS saglābšanas komitejās, rauties uz Eiropas Parlamentu. Tautas partija noteikti ierosinās šajā vēlēšanu likumā izmaiņas, lai tajā būtu tādi paši kandidēšanas aizliegumi kā Saeimas vēlēšanu likumā. Latvijas tautai nav tik īsa atmiņa, kā varbūt izskatās. Cilvēkiem vajadzētu atcerēties arī tos, kuri 1990. gada maijā balsoja pret Latvijas neatkarību, teica J. Dalbiņš. Savukārt frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšsēdētājs Jakovs Pliners aicināja balsot pret šo likumprojektu, jo šaubās, vai jau tagadējais likumprojekts "nesatur veco un daudz kritizēto normu par aizliegumu kandidēt deviņdesmito gadu opozīcijas dalībniekiem un lustrācijas principu, kas jau sen nav spēkā nevienā citā Austrumeiropas valstī". Par Latvijas neatkarībai naidīgo organizāciju darboņiem viņš teica: Tā ir padomju totalitārā domāšana: turēt te, nelaist. Nedomāju, ka šie cilvēki ir vainīgi, bet, ja ir, tad ir pagājuši jau desmit gadi kopš neatkarības atjaunošanas. Vēl "PCTVL" balsošot pret tāpēc, ka valdība neveicina naturalizāciju, kā rezultātā Eiroparlamenta vēlēšanās varēs piedalīties citu ES valstu pilsoņi, kas dzīvo Latvijā, bet daudziem vietējiem iedzīvotājiem tas būs liegts. Uzstāšanās laikā J. Pliners sāka strīdēties ar zālē sēdošo tēvzemieti Juri Dobeli, noslēgumā "PCTVL" pārstāvis sauca: Aizver muti, Juri! Nav neviena argumenta, kāpēc EP vēlēšanās varētu piedalīties cilvēki, kuri nedrīkst kļūt par Saeimas un pašvaldību deputātiem, debatēs teica "JL" pārstāvis Aldis Kušķis. Ilze Kuzmina. Lauku Avīze, 2003. gada 27. novembris Čekistiem un bijušajiem komunistiem liegs startēt uz Eiropas parlamentu Sanita Jemberga Saeimas vairākums gatavojas ne tikai liegt bijušajiem VDK darboņiem un pēc neatkarības atjaunošanas aktivitāti nebeigušajiem komunistiem startēt Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās, bet arī pagarināt aizliegumu kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās vēl uz 10 gadiem. Deputāti pamato, ka valsts tam nav gatava, taču cilvēktiesību speciālisti brīdina, ka bez nopietniem argumentiem Latvija riskē ar nepatikšanām Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Priekšlikumus, ka EP vēlēšanu kandidātiem piemērojamas tikpat stingras prasības kā nacionālajās vēlēšanās, iesniedz gan Jaunais laiks (JL) un TB/LNNK, gan opozīcijā esošā Tautas partija (TP), un visas koalīcijas atbalsta dēļ to pieņemšana ir garantēta. Tas nozīmēs, ka vēlēšanās nedrīkstēs kandidēt personas, kas jaunākas par 21 gadu, sodītas par noziegumiem, ir rīcībnespējīgas, bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu specdienestu štata darbinieki vai arī pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās kompartijā, interfrontē un citās aizliegtās organizācijās. Kandidātu sarakstus varēs pieteikt partijas un to apvienības, bet ne sabiedriskās organizācijas, un būs 5% barjera. Juridiskās komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (JL) uzsvēra, ka Latvijas parlamentam ir tiesības pašam noteikt, kas drīkst piedalīties vēlēšanās un šā aizlieguma likumību spriedumā atzinusi arī Satversmes tiesa. "Pašreizējā situācija skaidri norāda, ka desmit gadu aizliegums bija par īsu. Kreisie spēki neko labu sabiedrības integrācijai nav darījuši, un nav noslēpums, ka daļa iedzīvotāju arvien skatās pagātnē un uz austrumu pusi. Tāpēc diez vai šie cilvēki varētu būt labākie Latvijas interešu pārstāvji," teica S.Āboltiņa. Arī TP un TB/LNNK pārstāvji pamatoja, ka valsti nevar pārstāvēt tie, kas bijuši pret Latvijas neatkarību, turklāt vēl pēc tam, kad par tās atjaunošanu vairs nebijis šaubu. Līdztekus EP vēlēšanu likumam Juridiskā komisija gatavo izmaiņas likumā, kas nosaka kārtību, kā atzīstama personas sadarbība ar VDK. Likums paredz, ka nākamā gada jūnijā beidzas 10 gadu noilgums, kad personai piemērojami ierobežojumi. TB/LNNK pārstāvis Māris Grīnblats iesaka termiņu pagarināt vēl uz 10 gadiem, kam sliecas piekrist arī pārējie, izņemot kreiso opozīciju. "Ja nebūs nopietnu argumentu, es redzu nopietnas grūtības aizstāvēties ECT. Teikt, ka pagarināsim aizliegumu, jo mums tā gribas un valsts nav gatava, nav pietiekami," saka LU Cilvēktiesību institūta vadītāja Gita Feldhūne. Viņa skaidro ierobežojumus var pamatot, ka to termiņš ir ierobežots, un, ja tie ir samērīgi, cik lielu apdraudējumu valsts drošībai un demokrātijai radītu šo cilvēku ievēlēšana, ko nevienprātīgi pieņemtajā spriedumā 2000.gadā norādīja arī Satversmes tiesa. Ja neatkarības sākumposmā aizliegums bijis pamatots, tad G.Feldhūna šaubās, vai tāds tas ir tagad. Arī citi atzīti juristi Dienai jau iepriekš izteikušies, ka būtu pamatojama viņu ierobežošana civildienestā, bet vēlēšanās grūti aizstāvama, jo vēlētājiem vajadzētu izšķirt, ko viņi grib redzēt kā savus pārstāvjus, turklāt demokrātija izrādījusies pietiekami stabila, lai Latviju savā vidū redzētu ES un NATO. Latvijas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva eksčekistiem un komunistiem nav aizliegušas startēt EP vēlēšanās, un Diena neatrada nevienu ES valsti, kas to ierobežotu. Novērotājs Aldis Kušķis (JL) atzina ir risks, ka EP šo soli kritizēs, jo "viņi nesaprot ne to, kas ir komunisms, ne to, kas ir čekists". Tāpēc novērotājiem savās partiju grupās jāķeras pie aktīvas izskaidrošanas, neapmierinoties tikai ar vēstuļu sūtīšanu. ECT nav bijis prāvu, kurā būtu lemts par valstij naidīgu specdienestu bijušo darbinieku tiesībām kandidēt, bet ir atzīts, ka valsts var ierobežot viņu darbību civildienestā. Patlaban tiek gaidīts spriedums Interfrontes līderes Tatjanas Ždanokas prasībā, kurā viņa sūdzas par aizliegumu kandidēt. Tiek pieļauts, ka ECT lēmums būs zīme, vai valstij vajag to paturēt. Bez T.Ždanokas aizliegums diskvalificēs sociālistu līderi Alfrēdu Rubiku un sociāldemokrātu Juri Bojāru, kurš gan neesot gatavojies kandidēt. T.Ždanoka solījusi sūdzēties Satversmes tiesā. *** Fakti - Pirmās EP vēlēšanas Latvijā būs 12.jūnijā - Vēlētāji varēs balsot nevis jebkurā, bet iecirknī, kur reģistrējušies - No 732 deputātiem Latvijai atvēlētas 9 vietas - EP ir vienīgā ES vadības institūcija, ko reizi piecos gados nepastarpināti ievēl pilsoņi Diena, 2003. gada 29. novembris. |