Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Eiropas Parlaments galīgajā lasījumā pieņēma programmu "Eiropa pilsoņiem", kuras ietvaros piešķirts 7,6 miljonu eiro liels finansējums nacisma un staļinisma upuru piemiņai.

Eiropas līdzekļiem laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam varēs pieteikties organizācijas un iestādes, tajā skaitā - no Latvijas, kas vēlas attīstīt projektus staļinisma masu iznīcināšanas un masu deportāciju upuru piemiņai, kā arī memoriālu un arhīvu saglabāšanai, kuros šie traģiskie notikumi ir dokumentēti.

"Programmas papildināšana ar jaunu sadaļu - aktīvas Eiropas atmiņas veicināšanu - Latvijai un citām Austrumeiropas valstīm, kas cietušas no staļinisma jūga, ir svarīga gan dziļi simboliski, gan gluži praktiski. Pirmo reizi Eiropas Parlaments ne tikai ar vārdiem - deklarācijām vai rezolūcijām, bet ar konkrētu naudas summu atbalsta staļinisma upuru piemiņu. Iepriecinoši, ka Parlaments ir atzinis, ka abu totalitāro režīmu - kā nacisma, tā staļinisma upuru piemiņa ir vienlīdz svarīga Eiropas pilsoniskajai un vēsturiskajai apziņai. Protams, ne mazāk svarīga ir iespēja Latvijai no nākamā gada saņemt Eiropas naudu konkrētu staļinisma noziegumu atceres projektu īstenošanai," komentē Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Pīks.

Iesniegtajiem projektiem jābūt starptautiski nozīmīgiem, un to maksimālais darbības ilgums nevarēs pārsniegt trīs gadus. Plānots, ka ar piešķirto finansējumu varētu atbalstīt apmēram sešdesmit projektus gadā. Līdzekļu apgūšanai projektus varēs iesniegt sākot ar 2007. gadu.

"Es aicinu organizācijas no Latvijas - Okupācijas muzeju, Latvijas Politiski represēto apvienību, Totalitārisma seku dokumentācijas centru - jau tagad sākt domāt par savām vajadzībām un formulēt iespējamo projektu idejas. Nopietni jāapsver sadarbība ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, jo programmā noteikts, ka projektā jāiesaistās partneriem no vairākām ES dalībvalstīm," skaidro Rihards Pīks.

Programmas "Eiropa pilsoņiem" atbalsts paredzēts tādiem pasākumiem, kas veicina Eiropas pilsoniskās apziņas veidošanos, piemēram, Eiropas pilsētu sadarbībai, iedzīvotāju sabiedriskajām aktivitātēm, piemiņas pasākumiem, Eiropas politiskās pētniecības organizācijām un Eiropas līmeņa konferenču organizēšanai. Programmas kopējais finansējums laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam būs 190 miljoni eiro.

Aizstāvot pozīciju par nepieciešamību Eiropas Savienības līdzekļus atvēlēt staļinisma upuru atcerei, Rihards Pīks veiksmīgi sadarbojās ar Latvijas Kultūras ministri Helēnu Demakovu, kura šo jautājumu izvirzīja Eiropas Savienības Ministru padomē. Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Ministru padome kopīgi lemj par finansējumu vairākām ES kultūras un izglītības programmām.

TVNET 25.10. 2006

Rihards Pīks: Eiropas Parlaments piešķir naudu staļinisma upuru piemiņas projektiem  

Strasbūra, 5. aprīlis. Eiropas Parlaments šodien balsos par programmu "Eiropa pilsoņiem," kuras ietvaros paredzēts piešķirt finansējumu staļinisma upuru piemiņas projektiem. Eiropas līdzekļiem laika posmā no 2007. - 2013. gadam varēs pieteikties organizācijas un iestādes, kas vēlas attīstīt projektus staļinisma masu iznīcināšanas un masu deportāciju upuru piemiņai, kā arī memoriālu un arhīvu saglabāšanai, kuros šie notikumi ir dokumentēti. Programmas kopējais finansējums būs 235 miljoni eiro, no kuriem 4% jeb 10 miljonus ES dalībvalstis varēs izmantot ar nacisma un staļinisma upuru atceri saistītiem projektiem.

 

"Iesniegtajiem projektiem jābūt starptautiski nozīmīgiem un to maksimālais darbības ilgums nevarēs pārsniegt trīs gadus. Plānots, ka ar šo naudu varētu atbalstīt ap 60 projektus gadā, un līdzekļu apgūšanai projektus varēs iesniegt jau nākamajā gadā," skaidro Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Pīks.

 

Deputāts Rihards Pīks atzīst, ka cīņa par staļinisma upuru piemiņas projektu iekļaušanai vispirms programmā "Kultūra 2007" un tagad - programmā „Eiropa pilsoņiem” bijusi sīva:

 

"Programmas papildināšana ar jaunu sadaļu - aktīvas Eiropas atmiņas veicināšanu - Latvijai un citām Austrumeiropas valstīm, kas cietušas zem staļinisma jūga, ir svarīga gan dziļi simboliski, gan gluži praktiski. Pirmo reizi Eiropas Parlaments ne tikai ar vārdiem - deklarācijām vai rezolūcijām, bet ar konkrētu naudas summu ir atbalstījis staļinisma upuru piemiņu. Parlaments ir atzinis, ka nacisma un staļinisma noziegumi ir vienlīdz nosodāmi, kas ir principiāls solis vēsturiskās patiesības atzīšanai."

 

"Es aicinu organizācijas no Latvijas - Okupācijas muzeju, Latvijas Politiski represēto apvienību, Totalitārisma seku dokumentācijas centru - jau tagad sākt domāt par savām vajadzībām un formulēt iespējamo projektu idejas, kā arī apsvērt sadarbību ar saviem Lietuvas un Igaunijas kolēģiem," Pīks mudina.

 

Deputāts Rihards Pīks pie Eiropas Savienības finansējuma paredzēšanas staļinisma upuru piemiņai strādājis kopīgi ar Latvijas kultūras ministri Helēnu Demakovu, kura šo jautājumu aizstāv Eiropas Savienības Ministu padomē, kas kopā ar Eiropas Parlamentu lemj par finansējuma apstiprināšanu.

 

Plašākai informācijai: Rihards Pīks, 9409616; Mārtiņš Zemītis, 00 32 228 47293.


EP atbalsta ideju finansēt staļinisma upuru atceri
Sanita Jemberga Briselē

Eiropas Parlamenta (EP) atbildīgā komiteja pirmo reizi atbalstījusi Latvijai svarīgo principu, ka no Eiropas Savienības (ES) naudas jāfinansē ne tikai nacisma, bet arī staļinisma deportāciju un režīma upuru piemiņa.

Taču satraukumu rada fakts, ka EP Kultūras komitejas deputāti atbalstu projektiem, kas rūpējas par deportāciju un masveida iznīcināšanas atceri, memoriāliem un arhīvu saglabāšanu, pārcēluši uz programmu ar mazāku finansējumu. Iepriekš Kultūra 2007 programmā upuru piemiņai un Eiropas organizācijām bija paredzēti 40,8 miljoni bez skaidra sadalījuma starp abiem, taču tagad programmas Pilsoņi Eiropai uzmetumā upuru atceres nauda 2007.—2013.gadam ir 10,96 miljoni.

Kultūras ministre Helēna Demakova (TP), kura naudas izcīnīšanu staļinisma upuru piemiņai uzskata par lielu Latvijas un citu komunismā cietušo panākumu, uztraukumam pamatu neredz, jo bijuši solījumi programmu pārcelt ar agrāko finansējumu, ko Latvija ministru līmenī stingri aizstāvēšot.

Komitejā debates bija karstas, Portugāles un Grieķijas deputātiem prasot programmu attiecināt arī uz citiem totalitāriem režīmiem, un idejai vēl jāiztur balsojums EP aprīlī. "Šie jautājumi vienmēr būs strīdīgi. Staļins karu beidza kā Lielbritānijas, Francijas un ASV sabiedrotais, bet sāka kā nacistiskās Vācijas partneris. ES sastāvā tagad ir valstis, ko nelikumīgi okupēja PSRS, un viņu vēstures mantojums arī ir pilnībā jāatzīst. Staļinisms un hitlerisms bija vienas monētas divas puses," sacīja lielākās frakcijas ETP runasvīrs komitejā Kristofers Bīzlijs.

Baltijas valstu deputāti no ETP Aldis Kušķis (JL), Vītauts Landsberģis un Tūne Kellams ierosinājuši 14.jūnijā — deportāciju 65.gadadienā — EP ēkā Strasbūrā atklāt upuru piemiņas plāksni.

Diena, 2006. gada 23. marts.
Eiropas Komisija izsludinājusi projektu konkursu "Rīcība tādu nozīmīgu vietu un arhīvu saglabāšanai un pieminēšanai, kas saistīti ar deportācijām"
Izveidojot Kopienas programmu ar mērķi veicināt institūciju darbību, kas ir aktīvas Eiropas līmenī kultūras jomā, šī aicinājuma ietvaros tiks atbalstītas tādas aktivitātes, kas ietver tādu nozīmīgu vietu un arhīvu saglabāšanu un pieminēšanu, kuri ir saistīti ar deportācijām un kurus simbolizē memoriāli, kas uzcelti bijušo nometņu vietās un citās masu spīdzināšanas un iznīcināšanas vietās. Bez tam tiks atbalstīti pasākumi, kuru ietvaros tiek godinātas šādas upuru piemiņas vietas.
Projektu pieteikumu iesniedzēji var būt bezpeļņas organizācijas un/vai nevalstiskās organizācijas ar juridisku statusu, kuru galvenā darbības sfēra ir kultūras joma un kuru galvenais darbības mērķis ir strādāt sabiedrības labā, sevišķi augstāk minētajā darbības jomā.
Kopējā budžeta summa, kas paredzēta šī projektu pieteikumu aicinājuma ietvaros, ir aptuveni 800.000 eiro.
Iesniegto projektu pieteikumu pieprasītajam finansējumam jābūt no 10 000 līdz 40 000 eiro, un tas nedrīkst pārsniegt 75 % no kopējā pieļaujamā projekta kopbudžeta.

Projekts jāuzsāk ne vēlāk kā 2005. gada 1. jūlijā un jāīsteno līdz 2006. gada 30. jūnijam.
Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2005. gada 28. februāris.
Projekta specifikācijas un pieteikumu veidlapas ir atrodamas Eiropas Komisijas mājas lapā internetā.
Papildus informācija pieejama Kultūras ministrijā,kontaktpersona – Kristīne Šmukste,konsultante par ES programmu „Kultūra 2000” (tālr. 7356627; e-pasts:Kristine.Smukste@km.gov.lv).

Pret komunistisko režīmu noziegumiem
Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas (EPPA) 25. janvārī pieņemtā rezolūcija "Nepieciešamība starptautiski nosodīt totalitāro komunistisko režīmu izdarītos noziegumus"


Eiroparlaments piemin Baltijas okupāciju
Ansis Bogustovs

"Valstis, kuras aizmirst savu vēsturi, riskē to atkārtot. 1940. gada jūnijā Lietuva, Latvija un Igaunija zaudēja savu neatkarību padomju varmācīgas okupācijas dēļ. Pusgadsimtu šo valstu iedzīvotāji nevarēja baudīt savas cilvēka pamattiesības un cieta no terora un deportācijām," ar šādu atziņu Eiropas Parlamenta deputāti godināja 65. gadadienu, kopš PSRS okupēja Baltijas valstis. Trešdien atklājot plenārsesiju Briselē, Eiroparlamenta prezidents Hoseps Boreljs Barozu uzsvēra, ka Baltijas valstu iestāšanās savienībā ir kā simbols, ka arī pati Eiropa ir vairojusi brīvību un labklājību: "Tieši tāpēc – un īpaši ES krīzes laikā – mums neatlaidīgi jāiesaistās Eiropas kopības radīšanā." Eiroparlamenta līderis, kurš arī pats ir piedzīvojis Franko diktatūras režīmu Spānijā, atgādināja, ka jau 1983. gadā Eiroparlaments īpašā rezolūcijā nosodīja padomju okupāciju Baltijā.

Interesanti, ka sākotnēji tā sauktā Eiroparlamenta Baltijas grupa bija iecerējusi pieņemt pat atsevišķu deklarāciju, kurā ES parlaments nosodītu Baltijas okupāciju. Izņemot konservatīvo Tautas partiju frakciju, parlamenta frakciju līderi tomēr atteicās no šāda dokumenta pieņemšanas, aizbildinoties ar nesen maija plenārsesijās pieņemtajiem ziņojumiem par Otrā pasaules kara beigām un kritisko ziņojumu par ES un Krievijas attiecībām. Deklarācijas iniciatoru vidū arī Tautas partijas pārstāvis Rihards Pīks – viņš atzina, ka noraidījums viņu pārāk nesarūgtina: "Šo jautājumu mēs, Austrumeiropas un Centrāleiropas deputāti, tik un tā mierā neatstāsim. Kamēr vien nebūsim panākuši vēsturisko faktu atzīšanu no Krievijas puses."

Tikmēr kāds cits Baltijas grupas aktīvists Eiroparlamentā norādīja, ka ar baltiešu centieniem nevajadzētu pārspīlēt, jo "forsējot Eiroparlamenta uzmanību ar saturiski līdzīgām deklarācijām katru mēnesi, mēs varam panāk pretēju efektu. Pat mūsu sabiedrotie rietumvalstīs sāk bažīties, ka vēlamies tikai kārtot atriebīgus rēķinus ar Krieviju. Bet mūsu galamērķis taču ir komunistiskā terora nosodījums Eiropā! Tāpat kā pirms pusgadsimta tika nosodīts nacisms."

Netiešs pierādījums idejai, ka Eiroparlamenta deklarācijas tiek radītas pirmām kārtām jau pašmāju politiskajām vajadzībām, ir arī šī deklarācija par Baltijas okupācijas 65. gadadienu. Pirmo reizi Eiropas deklarācijās, kurās nosodīts PSRS režīms, līdzās atsaucei uz Molotova–Ribentropa paktu minēti arī Krievijas un Baltijas valstu 1920. gada miera līgumi. Kāds Latvijas pārstāvis Eiroparlamentā nenoliedz, ka tas darīts apzināti, lai, kārtojot Rīgas un Maskavas savstarpējās attiecības par robežlīgumu, atsauci uz Eiroparlamenta rezolūciju varētu lietot kā spiediena elementu sarunās.

Latvijas Avīze 2005-06-25

  Atpakaļ  Back   

 Sākumlapa  Home