|
|
EPPA deputāti prasa nosodīt komunisma
noziegumus Sanita Jemberga Divdesmit astoņi Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) deputāti parakstījuši ierosinājumu rezolūcijai par totalitārā komunisma nosodīšanu starptautiskā līmenī. Lai gan tās pieņemšanas iespēja netiek vērtēta augstu, diplomāti uzskata, ka pati fakta atgādināšana ir laba, jo atšķirībā no fašistiskajiem noziegumiem par komunisma zvērībām pasaule plaši nerunā. Trešdien iesniegto ierosinājumu rezolūcijai parakstījuši deputāti no 18 valstīm, taču starp viņiem nav neviena Latvijas pārstāvja. Ar delegācijas vadītāju Andri Bērziņu (ZZS) Dienai sazināties neizdevās, taču deputāte Vineta Muižniece (TP) skaidroja, ka deputāti to vēl nav paguvuši, taču darīšot. Pēc Nīderlandes parlamentārieša Renē van der Lindena ierosmes sagatavotajā dokumentā uzskaitīta virkne iemeslu, kāpēc EPPA jānosoda komunisms: cilvēki nogalināti bez tiesiska pamatojuma, tiesāti politiskie oponenti, un tiesas vispār bijušas netaisnīgas tāpat kā vēlēšanas, cilvēki nometnēs spīdzināti, vajāti etniskās vai reliģiskās piederības dēļ, cilvēku dzīve kontrolēta ar specdienestu starpniecību u.c. «Jāpiemin, ka nacisms un fašisms ir starptautiski nosodīts, bet totalitārais komunisms nē, pat ne no morāles viedokļa,» teikts dokumentā. Taču bijušajās postkomunisma valstīs, kas pārtapušas demokrātijās, ir bijuši gadījumi, kad populistiski spēki cenšas radīt nostalģiju pēc bijušā režīma, ko pastiprina jaunās paaudzes nezināšana par pagātnes notikumiem. Tas varot negatīvi iespaidot sabiedrības daļas vēlmi veikt demokrātiskas reformas. Parlamentārieši ierosina Eiropas Padomes (EP) ģenerālsekretāram izveidot politiski neatkarīgu komisiju, kas vāktu informāciju un novērtētu komunismā izdarītos cilvēktiesību pārkāpumus. Valstīm, kas cietušas no šiem režīmiem, ieteikts atcelt slepenības statusu dokumentiem, kas varētu izgaismot šādus pārkāpumus, īpaši specdienestu nodarītos. Pēc ziņojuma sagatavošanas EP vadībai ieteikts pieņemt oficiālu deklarāciju, kurā nosodīts totalitārais komunisms. Ierosinājumu parakstījuši deputāti no Turcijas, Francijas, Portugāles, Lielbritānijas, Horvātijas, Moldovas, Slovākijas, Igaunijas, Spānijas, Čehijas un Ungārijas. «Diemžēl šie ierosinājumi lielākā daļa paliek tikai kā iesniegumi, bet nav jau slikti, ka tie vispār parādās. Es šaubos, vai tas aizies tālāk ir pietiekami valstu, kas tam diez vai gribēs piešķirt tādu nozīmi, kā mēs gribam, jo ir jāsaprot, ka lielākā Eiropas daļa bija saistīta ar citu koalīcijas pusi, vēršoties pret nacismu (..) Reālpolitika mēdz uzvarēt,» teica Latvijas vēstnieks Georgs Andrejevs. Diena, 2003. gada 29. septembris |