Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Politiķus gaida izšķiršanās par ierobežojumiem bijušajiem čekistiem 
Sanita Jemberga 

Politiķiem vēl nav piedāvājuma, ko darīt ar aizliegumu bijušajiem VDK darbiniekiem kandidēt vēlēšanās

Saeimas deputātiem atlicis gads lēmumam, ko darīt ar aizliegumu bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) štata darbiniekiem kandidēt vēlēšanās, jo nemanot gandrīz pagājis likumā noteiktais desmit gadu noilgums. Politiķiem vēl nav skaidra piedāvājuma, ko ar tradicionāli sāpīgo un emocionāli uzlādēto lietu darīt, jo viņi nav pamanījuši noilguma beigu tuvošanos. Juristi sliecas uz ierobežojumu atcelšanu kandidēšanai vēlēšanās, bet pieļauj to saglabāšanu amatiem civildienestā vai tiesībsargājošajās iestādēs, ko būtu vieglāk pamatot arī iespējamos tiesu procesos. Jau tagad var prognozēt viedokļu sadursmes starp koalīcijas partneriem, jo tēvzemieši drīzāk sliecas uz aizlieguma pagarināšanu, arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) nav gatava to pilnīgai atcelšanai. Iespējams, partijas vēlreiz mēģinās vienoties, ko darīt ar VDK aģentu kartotēku.

Kad pirms deviņiem gadiem šajā dienā 5.Saeima pieņēma speciālo likumu, 10 gadi bija kompromiss starp ierobežojumu pretiniekiem un politiķiem, kas gribēja tos redzēt beztermiņā, kaut gan figurēja arī 15 vai 20 gadu termiņš, Dienai stāsta viens no likuma autoriem, atzīts jurists, kurš nevēlas minēt savu vārdu. To pamatoja ar faktu, ka pat smagiem kriminālnoziegumiem, tādiem kā slepkavība, iestājas noilgums, un bez tā bijušie čekisti būtu sliktākā situācijā nekā jebkurš noziedznieks. «Kā tas iet kopā ar morāli, teiksim, ar grēku piedošanu vai ko tamlīdzīgu? Tad mēs arī pēc simts gadiem turpināsim tos maisus tramdīt?» debatēs tolaik teica pašreizējais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. 

Likums nosaka, ka desmit gadu pēc likuma spēkā stāšanās personas sadarbību ar VDK «nedrīkst izmantot tiesiskajās attiecībās pret šo personu». Šis laiks paiet nākamā gada jūnijā.

Juristi pret pagarināšanu

Ierobežojumus pamatoja gan ar valsts drošības interesēm, gan nevēlēšanos vēlētos amatos redzēt cilvēkus, kas darbojušies pret neatkarību. Likums nereti kritizēts par ierobežojumu trūkumu politiskajiem vadoņiem — kompartijas funkcionāriem, dokumentu trūkuma dēļ grūta bijusi sadarbības pierādīšana tiesās. 

Jurists Mārtiņš Mits norāda, ka neatkarības veidošanas sākumposmā ierobežojumu noteikšana, lai neļautu bijušās VDK darbiniekiem nonākt svarīgos amatos un traucēt demokrātijas veidošanu, bija pamatota. «Tagad demokrātija ir pietiekami stabila, lai nākamgad atteiktos no ierobežojumiem, īpaši tiem, kas saistīti ar vēlēšanu tiesībām. Nešķistu loģiski, ka demokrātija ir tik stabila, lai iestātos ES un NATO, bet dažos gadījumos pēkšņi tā ir nestabila,» viņš saka. Arī profesore Ineta Ziemele stāsta, ka neredz iemeslu vēlēšanu ierobežojumu pagarināšanai, jo tikai vēlētājam vajadzētu izšķirt, vai viņš grib bijušos čekistus redzēt Saeimā. Viņa min Vācijas piemēru, kur bijušo represīvo iestāžu darbiniekiem neaizliedza kandidēt, bet ir ierobežojumi strādāt vietās, kas saistītas ar valsts drošību. «Te ir vajadzīga pieejas revīzija. Ja jums būtu Strasbūrā jāaizstāv valsts, argumentēt par vēlēšanu ierobežojumu būtu grūti,» viņa spriež. 

Eiropas Cilvēktiesību tiesā nav bijis prāvu, kurā būtu lemts par valstij naidīgu specdienestu bijušo darbinieku tiesībām kandidēt, bet ir atzīts, ka valsts var ierobežot viņu darbību civildienestā. Diena dzirdējusi juristu pieņēmumu, ka precedents varētu būt spriedums Tatjanas Ždanokas lietā, kas sūdzas par aizliegumu kandidēt bijušās kompartijas darbiniekiem. I.Ziemele tam nepiekrīt, jo likums tomēr abas kategorijas — komunistus un čekistus — skaidri nošķir.

Politiķi domās

Īsta piedāvājuma valsts politiskajai vadībai vēl nav. Valsts prezidente un premjers min, ka ir īstais laiks sākt diskusiju. Premjers uzskatot, ka, «gadiem ejot, šī lieta zaudē aktualitāti», no kā var secināt — viņš nav kategoriski par aizlieguma pagarinājumu. Jaunais laiks ir gatavs sākt diskusiju ar koalīcijas partneriem, stāsta Juridiskās komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa un piebilst, ka noilgums nevar būt beztermiņa: «Mans viedoklis ir, ka tas nav jāpagarina un ir jāizlemj, ko darīt ar čekas maisiem.» TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats teic, ka partija drīzāk būs pret ierobežojumu atcelšanu, jo tie saistīti ar okupācijas režīma atbalstīšanu, turklāt eksčekistiem nav ierobežojumu darboties privātajā sfērā un iet vēlēt. «Grūtākais varētu būt pārliecināt koalīcijas partnerus,» viņš saka. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pieļauj — partija varētu atbalstīt ierobežojumu pārskatīšanu individuāli. «Ja viņi saistīti ar represijām un izsekošanām, viņiem zīmogs ir uz pieres un nevajadzētu ļaut kandidēt, tāpat kā tādu tiesību nevajadzētu būt Ždanokai un citiem, kas uzstājušies pret valsti.» 

Ko darīt ar maisiem?

Vēlmi atrisināt čekas maisu problēmu vēl janvārī pieteica ZZS, taču kopš tā laika nekas nav darīts. A.Brigmanis apgalvo, ka trūkst atsaucības no koalīcijas partneriem. Interesanti, ka to pašu saka M.Grīnblats, kura partija pirms trim mēnešiem kā diskusijas pamatu piedāvājusi vēl iepriekšējā Saeimā iesniegto lustrācijas likumu, bet no partneriem neesot nekādas reakcijas.

***

VDK neatkarīgajā Latvijā

Prokuratūrā ierosinātas 250 pārbaudes lietas par sadarbību ar VDK

55 lietās sadarbības fakts pierādīts tiesā vai lietas līdz tiesai nav nonākušas, tas nozīmē — cilvēki atzinušies paši

Latvijā palikušajos čekas maisos ir VDK aktīvās aģentūras darbinieku kartītes un daļa arhīva aģentu kartotēkas. Aģentu personas un darba lietas 1990.gadā aizveda uz Krieviju. Lietu trūkums, kā arī VDK darbinieku izvairīšanās izdot savējos pārbaudes lietās traucē savākt pierādījumus

Latvijas rīcībā ir 4300 aģentu kartīšu, galvenokārt par 80.gadu aktīvo aģentūru

No 1953. līdz 1991.gadam LPSR VDK reģistrēti ap 25 000 aģentu

1991.gadā aktīvajā aģentūrā bija ap 4500 cilvēku. Bez aģentiem VDK darbinieku informācijas avoti bija arī «uzticības personas», kas nekur nav centralizēti reģistrētas un par sadarbību parakstījušās. Viņu skaits vērtēts kā trīskāršs pret aģentu skaitu 

Avots: Reabilitācijas un specdienestu prokuratūra un TSDC

***

Viedokļi

Georgs Andrejevs — vienīgais Saeimas deputāts, kas pats atzinis sadarbību ar VDK un atkāpies no ārlietu ministra un deputāta krēsla, tagad vēstnieks Eiropas Padomē

Šie aizliegumi nekad nav bijuši efektīvi. Tie nekad nav attiecināti uz bijušās padomju nomenklatūras darbiniekiem, kas vadīja un uzraudzīja čekas darbu. Otrkārt, tie izslēdz iespēju, ka daļa bijušās VDK darbinieku varētu būt uzticami Latvijai. Trešais — ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai Latvijas dienesti, kas uzturēšanai saņem ne mazo naudu, būtu sakārtojuši savu informāciju un sapratuši, kas ir kas Latvijā. Un pēdējais — kā jau no paša sākuma bija zināms, tiesas ir pilnīgi nespējīgas pierādīt sadarbības faktu. Apdraudējums valstij pastāvēja un pastāvēs neatkarīgi no ierobežojumiem, bet ir jābūt kādai dinamikai, kādam solim šajā virzienā. Es saprotu, ka drīz mūs uz to sāks mudināt arī aizrobežu institūcijas, un, ja mēs paši nesāksim domāt, tad izskatīsimies atkal tādi paklausīgi.

Ivars Godmanis — pirmais atjaunotās valsts premjers, tiesa atzinusi, ka nav pierādījumu viņa sadarbībai ar VDK

Tas ir smags jautājums, un man nav gatavas atbildes. Ir jāizdomā kaut kāda procedūra, jo ir iespējama situācija, ka daudzi no viņiem ir pilnīgi lojāli šai valstij, bet citi varētu arī nebūt. Ir zināms amatu klāsts, kas ir ierobežojams, piemēram, drošības iestādes, un arī par augstākajām amatpersonām ir jābūt pārliecinātam, ka viņi nav saistīti ne čeku, ne ar kādu citu dienestu, tas rada negatīvu priekšspriegumu, negatīvu auru. Jautājums paliek par deputātiem, un te, ja aizliegumu nepagarina, ir jāizdomā kaut kāds lojalitātes pārbaudes mehānisms, kā pārbauda — padziļināta deklarācija vai galvojums, vai vairāki galvojumi. Es neredzu lielu jēgu publicēt visu kartotēku — nopublicēs, būs milzīgi tiesu procesi. Ja ir kartīte vai ziņas par sadarbību un cilvēks grib pretendēt, ir jābūt kaut kādam mehānismam. Aivars Kreituss — viens no 5.Saeimas ta sauktajiem čekas piecīšiem, kura tiesas prāva par VDK beidzās ar atzinumu, kaut viņš nav sadarbojies, lai gan prokuratūra uzskatīja citādi

Kas ir galvenais? Tas, ka VDK bija tiešā Centrālkomitejas kontrolē (CK), VDK bija tiešā Anatolija Gorbunova pārraudzībā, bet CK līderi var ieņemt visus amatus, pat visaugstākos. Un, ja A.Gorbunovs varēja ieņemt visaugstākos amatus, lai arī bija galvenais priekšnieks, jautājums ir — kāpēc nevar tie, kas bija ierindas virsnieki. Kur tad ir tie viņu draudi? Ņemsim dažus bijušos, kas darbojas ekonomikā, var ietekmēt procesus tur un caur tiem politiku, jautājums ir, kāpēc viņš var darboties tā un nevar tikt ievēlēts? Tā ir divkosība, kas dažām partijām kalpojusi par balsu taisīšanas mašīnu. No šodienas viedokļa raugoties, ierobežojumi ir muļķīgi. Mums ir demokrātija, un rīt mēs būsim ES — un ar ko mēs ņemamies? Ar notikumiem 1940.gadā. Man ir apnikusi mūžīgā gaudošana un sēru dienas tad, kad būtu kopā jāstrādā. 

***

Citu valstu pieredze

Lielākajā daļā postkomunisma valstu bijušajiem VDK līdzstrādniekiem ir ierobežojumi gan civildienestā, gan vēlētos amatos.

Vācija. Vācijā noteikts 15 gadu aizliegums bijušajiem STASI darbiniekiem ieņemt noteiktu amatu loku, bet nav aizliegts kandidēt vēlēšanās. Noteiktais ierobežojumu termiņš vēl nav beidzies 

Igaunija. Deviņdesmito gadu sākumā noteica, ka līdz 2000.gada 31.decembrim Valsts prezidenta, parlamenta, pašvaldību deputātu kandidātiem, valdības locekļu kandidātiem, Valsts tiesas locekļu kandidātiem un vēl virknei uz dažādiem augstiem valsts amatiem pretendējošu cilvēku rakstiski jāzvēr, ka viņi nav sadarbojušies vai strādājuši Igauniju okupējušo valstu specdienestos. Ja tiesa zvērestu atzīst par nepatiesu, kandidātu svītro no saraksta, mandātu atzīst par nederīgu, viņš netiek apstiprināts amatā vai tiek atcelts no amata. Kad apritēja termiņš, Igaunija zvēresta prasību pagarināja. Turklāt kopš 1997.gada Igaunijā publicēja VDK līdzstrādnieku vārdus, kuri noteiktā laikā paši nepieteicās

Čehija. 1991.gadā pieņēma lustrācijas likumu, kad 10 deputātu vārdi izrādījās iekļauti drošības dienesta reģistros, un noteica ierobežojumus likumdošanas, tiesu un izpildvarā, armijā, radio, TV, preses aģentūrā u.c. Kaut valstī bijušas diskusijas par nepieciešamību stingros ierobežojumus atcelt un to konstitucionālajā tiesā pūlējās panākt 44 deputāti, tiesa lēma, ka ierobežojošais likums nepieciešams valsts demokrātijas aizsardzībai. 2000.gadā aizliegumu funkcionāriem un slepenā dienesta (StB) virsniekiem ieņemt noteiktus amatus pagarināja uz neierobežotu laiku. 2003.gada martā atklātībai nodeva kolaboracionistu sarakstus

Lietuva. Kopš 2001.gada publicēja sadarbībā ar VDK neatzinušos aģentu vārdus, obligāti atklātībā nododot prezidenta, valdības un Seima locekļu, pašvaldību, prokuroru, tiesnešu un šo amatu kandidātu sadarbības atzinumus. Specdienestu kadru virsniekiem liegti amati Seimā, valdībā, civildienestā, advokatūrā, bankās, sakaru sistēmā, stratēģiskos saimnieciskos objektos

Avots: Dienas arhīvs un attiecīgo valstu likumu tulkojumi 

Diena, 2003. gada 19. maijs.

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home