Kā Latvijā mūžīgi gatavojās īpašajam periodam jeb karam
Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, - "Latvijas Vēstnesim"
Padomju okupācijas laikā Latvija tika pārvērsta par stipri nocietinātu PSRS kara bāzi, par placdarmu iespējamā kara gadījumā. Jau 1940. un arī sākot no 1945. gada, Rīgā izvietojās Baltijas kara apgabala štābs, bet tā dažādās karaspēka daļas, lidlauki un poligoni atradās daudzās Latvijas pilsētās un ciemos. Rīgā, Liepājā, kā arī citās Baltijas jūras piekrastes pilsētās savas bāzes novērošanas punktus un dažādas militāras iestādes izvietoja Baltijas kara flote. Arvien lielākā daudzumā uz Latviju tika pārceltas Pretgaisa aizsardzības un Raķešu karaspēka daļas. Visu šo milzīgo karaspēka daudzumu Latvijai vajadzēja nodrošināt ar telpām, zemi, mežiem, pārtikas un celtniecības materiāliem, kazarmām un dzīvokļiem. Plašu darbību Latvijā izvērsa PSRS militāri rūpnieciskais komplekss, kura labā strādāja daudzas rūpnīcas, speciālie konstruktoru biroji, zinātniskie institūti un laboratorijas.
Taču līdztekus tam arī visa Latvijas tautas saimniecība lielā mērā bija spiesta gatavoties t.s. sevišķajam periodam, t.i., iespējamam karam. Uzņēmumiem un organizācijām obligātā veidā vajadzēja uzkrāt t.s. mobilizācijas rezerves, savu darbību saskaņot ar "sevišķā perioda"
vajadzībām. Pat Valsts radioraidījumu un televīzijas komitejai bija jādomā par to, kā savas pārraides virzīt uz iespējamā pretinieka karaspēka pusi, bet izdevniecībām vajadzēja gādāt par to, lai kara pirmajā periodā pār pretinieka galvām nobirtu milzīgs lērums kontrpropagandas materiālu lapiņu veidā.
Gatavošanās karam jūtami ietekmēja Latvijas tautas saimniecību, samazināja civilās produkcijas ražošanas rādītājus. Līdz par 1989. gadam Latvijas PSR valdībai vajadzēja paklausīgi izpildīt
visus "mobilizācijas uzdevumus", bet stāvoklis jūtami sāka mainīties, Latvijai pakāpeniski virzoties uz ekonomisko patstāvību un valstisko neatkarību. Atbrīvošanās no PSRS valsts un arī militāro iestāžu žņaugiem, protams, nebija ne viegls, ne vienas dienas uzdevums. Bet Latvijas Valsts
arhīva dokumenti rāda, ka virzība uz to, lai arī grūta, sarežģīta, ne vienmēr konsekventa, tomēr ir bijusi pietiekami enerģiska un stingra. Protams, atbilstoši tā laika konkrētajiem vēsturiskajiem apstākļiem.
Latvijas PSR Valsts plāna komitejas Otrās daļas priekšnieka vietnieka
V.Plahotņikova ziņojums LPSR Ministru Padomei par pasākumiem padomju
speciālistu uzņemšanai, kuri Rīgā varētu ierasties no ārzemēm pēc sevišķā
perioda pasludināšanas
Pilnīgi slepeni
Liters "M"
Nr.2-1.5/M-50-ps
Latvijas PSR Ministru Padomei Latvijas PSR Valsts plāna komiteja
1986. gada 21. janvārī
Izziņa jautājumā par padomju speciālistu uzņemšanu no ārzemēm pēc sevišķa
perioda izsludināšanas
Izpildot PSRS Valsts plāna komitejas 1984. gada 21. septembra norādījumus
Nr. N-10154-ps (LPSR MP Lietu pārvaldē 1984.g. 24.09. ienākošais Nr.1044-s)
un ņemot vērā Latvijas PSR Ministru Padomes 1983. gada 10. februāra rīkojuma
Nr.78-s prasības, Latvijas PSR Valsts plāna komiteja ar 1985. gada 15. maija
vēstuli Nr.2-1.50/M-188-3 ieteica Rīgas pilsētas izpildu komitejai
aprobēšanas kārtībā izstrādāt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu 79
padomju speciālistus, kuri var ierasties Rīgā no ārzemēm sakarā ar sevišķā
perioda izsludināšanu valstī.
Ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu "Par Latvijas PSR ekonomiskās un
sociālās attīstības valsts plānu 1986. gadam" Rīgas pilsētas izpildu
komitejai ir dots uzdevums sagatavot un saskaņot ar piesaistītajām Latvijas
PSR ministrijām un rajonu izpildu komitejām izvērstu plānu to padomju
speciālistu, kuri Rīgā var ierasties no ārzemēm pēc sevišķā perioda
izsludināšanas valstī, uzņemšanai, izvietošanai, finansiālajai,
medicīniskajai un pārtikas apgādei. (..)
Otrās daļas priekšnieka vietnieks V.Plahotņikovs
LVA, 270.f., 9.apr., 40.l., 6.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieka ģenerālpulkveža A.Betehtina un
kara apgabala Kara padomes locekļa - Baltijas kara apgabala Politiskās
pārvaldes priekšnieka ģenerālleitnanta V.Samoiļenko ieteikums LPSR Ministru
Padomei izmantot masu informācijas līdzekļus ideoloģiskajai iedarbībai uz
iespējamā pretinieka karaspēku un iedzīvotājiem
Slepeni
Nr.01034
Sarkankarogotā Baltijas kara apgabala Politiskā pārvalde
Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam
Baltijas kara apgabala pavēlniecība, Politiskā pārvalde iesaka kopīgi ar
republikas partijas orgāniem, televīzijas un radiokomitejas, izdevniecību,
preses un grāmatu tirdzniecības pārvalžu pārstāvjiem, kuras teritorijā
dislocējas kara apgabala karaspēks, darba tikšanās laikā apspriest
jautājumus par masu informācijas līdzekļu iespējamu izmantošanu, lai
organizētu ideoloģisku iedarbību uz iespējamā pretinieka karaspēku un
iedzīvotājiem sevišķā perioda laikā.
biedram Jurijam Janovičam Rubenim
1986. gada 12. septembrī
Priekšlikumus par šiem jautājumiem pēc galīgās saskaņošanas un apstrādes
nodot apspriešanai republikas Ministru Padomē, lai vēlāk tos apspriestu un
par šīm problēmām pieņemtu lēmumus republikas Ministru Padomes sašaurinātā
sastāva sēdē.
Šādas rīcības nepieciešamība ir tāda, lai ar masu informācijas līdzekļiem -
izdodot lapiņas, veicot radiopropagandu - izdarītu efektīvu un saskaņotu
iedarbību uz iespējamā pretinieka karaspēku un iedzīvotājiem iespējamo
kaujas darbību sākuma posmā.
Zemāk tiek pievienots republikas Ministru Padomes sašaurinātā sastāva sēdes
lēmuma (..) projekts šajā jautājumā.
Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieks ģenerālpulkvedis A.Betehtins
Kara apgabala Kara padomes loceklis - Baltijas kara apgabala
Politiskās pārvaldes priekšnieks ģenerālleitnants V.Samoiļenko
LVA, 270.f., 9.apr., 81.l., 46.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
Republikas Ministru Padomes sašaurinātā sastāva sēdes lēmuma projekts "Par
masu informācijas līdzekļu izmantošanu, lai veiktu un organizētu ideoloģisko
iedarbību uz aizrobežu auditoriju "sevišķajā periodā""
Slepeni
Pielikums
Saskaņā ar Baltijas kara apgabala Politiskās pārvaldes priekšlikumu par masu
informācijas līdzekļu izmantošanu radiopropagandas veikšanai un preses
produkcijas izdošanu aizrobežu auditorijai "sevišķajā periodā" sašaurinātā
sēdē nolēma:
Paredzēt "sevišķā perioda" darba plānos:
- republikāniskajai sakaru ražošanas un tehniskajai pārvaldei,
republikāniskajam radioraidījumu un radiosakaru mezglam - organizēt
pārraides svešvalodās saskaņā ar to kārtību, laiku un viļņu garumu, kāds ir
noteikts sakaru ministrijai;
- republikas televīzijas un radioraidījumu komitejai - radioprogrammu
ierakstīšana un pavairošana svešvalodās;
- Izdevniecību lietu, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības pārvaldei -
daudzkrāsainas iespiestās produkcijas izlaide svešvalodās 350-500 tūkst.
eksemplāru diennaktī ofseta veidā un augstspiedē, rajonu tipogrāfijām -
50-100 tūkst. eks. Radiopropagandas materiālus, dokumentu paraugus un
iesniegumus iespiestās produkcijas izlaidē "sevišķajā periodā" augstāk
minētajām organizācijām izsniedz Baltijas kara apgabala Politiskās pārvalde.
Sašaurinātās sēdes priekšsēdētājs
Sekretārs
LVA, 270.f., 9.apr., 81.l., 47.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
Latvijas PSR Valsts radio un televīzijas komitejas, Latvijas PSR Sakaru
ministrijas un Sarkankarogotā Baltijas kara apgabala Politiskās pārvaldes
pārstāvju tikšanās protokols
Slepeni
1986. gada 8. decembrī
"Apstiprinu""Apstiprinu""Apstiprinu"
Latvijas PSR Valsts radioLPSR sakaru ministrsBKA Politiskās pārvaldes
un televīzijas komitejasO.Stungrevicspriekšnieka pirmais vietnieks
priekšsēdētājs I.Ķezberisģenerālmajors N.Boiko
Tikšanās piedalījās: republikas Valsts radio un televīzijas komitejas
priekšsēdētāja vietniece V.Aizupīte, komitejas 2. daļas priekšnieks
V.Antiševs, republikas sakaru ministra vietnieks V.Līcis, republikas
radioraidījumu, radiosakaru un televīzijas republikāniskā mezgla priekšnieks
S.Lazarevskis, Sakaru ministrijas daļas priekšnieks A.Zaicevs, BKA
Politiskās pārvaldes specpropagandas daļas priekšnieks apakšpulkvedis
I.Goļins. 31. XII 1986.g.15. XII 1986.g.
Tikšanās gaitā tika izskatīti un apspriesti BKA Politiskās pārvaldes
priekšlikumi par masu informācijas līdzekļu izmantošanu propagandas
veikšanai uz ārzemju auditoriju "sevišķajā periodā".
Pēc jautājumu apspriešanas tikšanās dalībnieki nonāca pie vienota viedokļa
un nolēma - paredzēt darba plānos "sevišķajā periodā":
1. Latvijas PSR Valsts radio un televīzijas komitejai kopīgi ar BKA
Politisko pārvaldi organizēt radioprogrammu sagatavošanu uz ārzemēm un to
nodošanu saskaņā ar plānu un sarakstu, kurš noteikts ar PSRS Sakaru
ministrijas un PSRS Valsts radio un televīzijas komitejas direktīvajiem
norādījumiem par radio un televīzijas raidījumiem kara laikā valstī.
2. Latvijas PSR Sakaru ministrijai sagatavot īsviļņu radioraidītāju RV-925
raidīšanai uz ārzemēm BKA Politiskās pārvaldes interesēs, nodrošināt tā
stabilu un kvalitatīvu darbu (..).
Latvijas PSR Valsts radio un televīzijas komitejas
priekšsēdētāja vietniece V.Aizupīte
Latvijas PSR sakaru ministra vietnieks V.Līcis
Baltijas kara apgabala Politiskās pārvaldes specpropagandas daļas
priekšnieks apakšpulkvedis I.Goļins
LVA, 270.f., 9.apr., 128.l., 34.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
Latvijas PSR Valsts izdevniecību lietu komitejas un BKA pārstāvju tikšanās
protokols jautājumā par aģitācijas materiālu iespiešanu "sevišķajā periodā"
Slepeni
1986. gada 8. decembrī
"Apstiprinu""Apstiprinu"
Latvijas PSR Valsts izdevniecību lietu Sarkankarogotā BKA Politiskās
pārvaldes
komitejas priekšsēdētāja I.Reimanepriekšnieka pirmais vietnieks
ģenerālmajors N.Boiko
Latvijas PSR Valsts izdevniecību lietu komitejas un BKA Politiskās pārvaldes
pārstāvju darba tikšanās protokols jautājumā par aģitācijas materiālu
iespiešanu "sevišķajā periodā". 1986. gada 15. decembrī1986. gada 12.
decembrī
Tikšanās piedalījās: Latvijas PSR Valsts izdeviecību lietu komitejas
priekšsēdētāja vietnieks J.Sosnovskis, mobilizācijas darba vadošais
inspektors I.Zima un BKA Politiskās pārvaldes specpropagandas daļas
priekšnieks apakšpulkvedis I.Goļins.
Tikšanās dalībnieki izskatīja Latvijas PSR Ministru Padomes 1986. gada 21.
novembra rekomendācijas Nr.1165/778 un nolēma: Latvijas PSR Valsts
izdevniecību lietu komitejai darba plānos "sevišķajā periodā" paredzēt
daudzkrāsainas iespiedprodukcijas ofseta tehnikā pavairošanu pēc
iesniegtajiem oriģināliem ar diennakts tirāžu līdz 500 tūkst. lapiņu.
BKA Politiskās pārvaldes specpropagandas daļa gatavo un iesniedz Latvijas
PSR Valsts izdevniecību lietu komitejai oriģinālus-maketus, nepieciešamo
ofseta papīra daudzumu, kā arī atbild par iespiesto aģitmateriālu
ekspeditēšanu.
Latvijas PSR Valsts izdevniecību lietu komitejas
priekšsēdētāja vietnieks J.Sosnovskis
Mobilizācijas darba vadošais inspektors I.Zima
BKA Politiskās pārvaldes
specpropagandas daļas priekšnieks apakšpulkvedis I.Goļins
LVA, 270.f., 9. apr., 128.l., 7.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka R.Baškevica
ieteikums nodot režīma slepeno orgānu funkcijas izpildu komitejām
Slepeni
Latvijas PSRNr.64-s
Ministru padomes priekšsēdētājamLatvijas PSR
1989. gada 30. janvārī biedram V.E.BresimValsts agrorūpnieciskā
komiteja
Par agroapvienību režīma - slepeno orgānu funkciju nodošanu
tautas deputātu padomju izpildu komitejām
Saskaņā ar partijas rajonu komiteju un tautas deputātu padomju izpildu
komiteju priekšlikumiem rajonu agrorūpniecisko apvienību (RAPO)
administratīvie - pārvaldes aparāti visos republikas rajonos ir likvidēti.
Uz to bāzes ir izveidotas agrorūpnieciskās apvienības ar demokrātiskām
saimniekošanas formām, jaunām funkcijām un ievērojamu aparāta štata vienību
samazinājumu, tādēļ atkrīt nepieciešamība tajās uzturēt amatu savienošanas
kārtībā režīma - slepeno orgānu priekšniekus (slepeno dokumentu aprite gadā
7-10). Taču, ņemot vērā, ka visām rajonu agroapvienībām pagaidām ir
mobilizācijas izdevumi (..), lūdzam jūsu rīkojumu mobilizācijas plānus nodot
tautas deputātu padomju izpildu komitejām kontrolei, pārējos slepenos
dokumentus ar Valsts drošības komitejas rajonu - pilsētu daļu piekrišanu
iznīcināt paredzētajā kārtībā, agroapvienību režīma - slepeno orgānu ārštata
daļas likvidēt, to funkcijas nodot izpildu komitejām, kā tas ir jau izdarīts
Daugavpils, Tukuma un Talsu rajonā.
Turpmāk agroapvienību mobilizācija, plāni un uzdevumi tiks izstrādāti un
glabāsies agrorūpnieciskā resora republikāniskajā aparātā. Lūdzam izlemt
pozitīvi.
Priekšsēdētāja pirmais vietnieks, Latvijas PSR ministrs R.Baškevics
LVA, 270.f., 9.apr., 218.l., 61.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka O.Misurkina
paziņojums Jūras kara flotes Galvenajam štābam par ūdenstransporta līdzekļu
mobilizācijas sagatavošanu
Pilnīgi slepeni
Liters "M"
Jūras kara flotes Galvenajam štābamNr. M-4/84-ps
1989. gada 9. februārī
Par ūdens transporta līdzekļu mobilizācijas sagatavošanu 1991.-1995.
gadam
Par Latvijas PSR tautas saimniecības mobilizācijas sagatavošanas
Atbildot uz M-736/00355.14.12.88.g.
Lai galīgi saskaņotu mobilizācijas uzdevumu projektu par
ūdenstransporta līdzekļu sagatavošanu un nodošanu PSRS Bruņotajiem
spēkiem, Latvijas PSR Ministru Padomei nav informācijas par
taktiskajām un tehniskajām prasībām, kādas ir jāpiemēro minētajiem
kuģiem.
Vienlaikus paziņojam galvenās ziņas par Latvijas PSR Ministru Padomei
pakļauto upju transporta līdzekļu sastāvu un stāvokli. No 10 Latvijas
PSR Transporta un ceļu saimniecības ministrijas apvienības "Latvijas
upju flote" pasažieru kuģiem ar katra galvenā dzinēja jaudu vairāk
nekā 150 zirgspēki, 5 pasažieru kuģu ietilpība ir no 48 līdz 71
cilvēkam, un tie nepilnā mērā atbilst sanitāro un evakuācijas pasākumu
nodrošināšanai.
Sestais kuģis (uzbūvēts 1951. gadā) ar pasažieru ietilpību 143 cilvēki
ilgstošās ekspluatācijas dēļ laika posmā no 1991. līdz 1995. gadam
nevar tikt garantēts izmantošanai tehniskā stāvokļa dēļ. Pārējiem
četriem kuģiem pasažieru ietilpība ir no 200 līdz 243 pasažieru
vietām.
Ražošanas apvienības "Latvijas upju flote" papildināšana ar pasažieru
kuģiem laika posmā no 1991. līdz 1995. gadam nav paredzēta.
Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks (O.Misurkins)
LVA, 270.f., 9.apr., 218.l., 35.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu
valodas.
Izvilkums no Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja V.Breša ziņojuma PSRS Ministru Padomei par LPSR tautas saimniecības mobilizācijas sagatavošanu pasākumu izpildi
Pilnīgi slepeni
PSRS Ministru PadomeiLiters "M"
PSRS Valsts plāna komitejasNr. M-245/220-ps
1989. gada 3. aprīlī
Latvijas PSR Ministru Padome saskaņā ar Galvenajiem nolikumiem par PSRS
tautas saimniecības mobilizācijas sagatavošanu iesniedz ziņojumu par
republikas tautas saimniecības mobilizācijas sagatavošanu un civilās
aizsardzības pasākumiem 1988. gadā.
Saskaņā ar PSKP CK jūnija (1987. gada) Plēnuma lēmumiem un PSRS Likuma par
valsts uzņēmumu (apvienību) nostādnēm 1988. gadā republikā ir veikta tautas
saimniecības pārvaldes reorganizācija.
Lai uzlabotu nozaru un teritoriālā principa saskaņošanu, novērstu resoru
barjeras, ir apvienoti viendabīgo nozaru pārvaldes orgāni. Tā rezultātā ir
samazināts Vissavienības - republikānisko un republikānisko ministriju un
resoru skaits no 45 uz 29 vienībām. Pie tam pārvaldes aparāta skaits ir
samazināts par 50 procentiem.
Republikas pārvaldes orgānu reorganizācijas gaitā notika arī ministriju un
resoru militāro - mobilizācijas apakšvienību reorganizācija.
Republikas 20 ministriju un resoru centrālajā aparātā ir izveidotas otrās
daļas, kuras nodrošina mobilizācijas sagatavošanas darbu un civilās
aizsardzības pasākumus. 5 ministrijās un resoros militāro - mobilizācijas
darbu veic speciāli iedalītie štata darbinieki. Pa vienam štata
mobilizācijas darbiniekam ir katrā pilsētas (republikāniskās pakļautības
pilsētas) tautas deputātu padomes izpildu komitejā.
Kopējais militāro - mobilizācijas orgānu štata darbinieku skaits samazinājās
par 38 procentiem. Bez tam ražošanas apvienībās, uzņēmumos un organizācijās,
kurām ir mobilizācijas uzdevumi un kuri izstrādā mobilizācijas plānus uz
aprēķina gadu, štatos ir iekļauti atbrīvotie darbinieki mobilizācijas
sagatavošanas un civilās aizsardzības pasākumu jautājumos. Pavisam tautas
saimniecības zemākajos posmos, kuri ir pakļauti republikas Ministru Padomei,
ir 270 tādu darbinieku.
Jaunā saimniekošanas mehānisma ietvaros, visos tautas saimniecības posmos
ieviešot saimniecisko aprēķinu, ir nepieciešams pārskatīt galveno
mobilizācijas sagatavošanas un civilās aizsardzības pasākumu finansēšanas
kārtību un avotus, tajā skaitā arī militāro - mobilizācijas struktūru
izveidošanas un uzturēšanas jautājumus. Mobilizācijas orgānu darbinieku
uzturēšana uzņēmumos un organizācijās uz pašu uzņēmumu un organizāciju
rēķina tagad sastop diezgan ievērojamus iebildumus uz vietām no darba
kolektīvu puses, īpaši tajos gadījumos, kad uz valsts uzņēmumu pamatfondu
bāzes tiek izveidoti ražošanas kooperatīvi.
Būtu lietderīgi izveidot un attīstīt mobilizācijas jaudas, asimilējot
darbojošos vai rekonstruējamos uzņēmumus, celtniecību, rekonstrukciju un
uzturēšanu, uzņēmumus ar mobilizācijas nozīmi, izveidot mobilizācijas
rezerves un veikt citus mobilizācijas pasākumus, kuri nesakrīt ar tautas
saimniecības kārtējām interesēm, īstenot uz centrālo finansēšanas avotu
rēķina, kurus piešķir atbilstošajiem valsts pasūtījumiem.
Militāro - mobilizācijas struktūru uzturēšana tautas saimniecības objektos,
kuriem ir mobilizācijas uzdevumi, ir jāiekļauj izdevumos, kuri ir jāveic
augstāk minēto mobilizācijas pasākumu veikšanai un jāattiecina uz budžeta
asignējumu rēķina.
Mobilizācijas darba un civilās aizsardzības jautājumi pastāvīgi atradās
republikas vadošo orgānu uzmanības centrā.
Mobilizācijas sagatavošanas pasākumu un civilās aizsardzības pasākumu
izpildes rezultātus katru gadu apspriež republikas ministriju un resoru
vadītāju sanāksmēs, pieaicinot Latvijas Komunistiskās partijas rajonu
komiteju un pilsētu komiteju sekretārus. Apspriežu darbā piedalās Latvijas
Komunistiskās partijas Centrālās komitejas sekretāri un daļu vadītāji,
Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes daļu vadītāji. Apspriedes
darbu vada Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretāri un Latvijas PSR
Ministru Padomes priekšsēdētājs.
Ar ziņojumiem par gada darba rezultātiem uzstājas republikas Valsts plāna
komitejas priekšsēdētājs, Latvijas PSR kara komisārs, Latvijas PSR Civilās
aizsardzības štāba priekšnieks. Pēc apspriedes kādā no tautas saimniecības
objektiem notiek semināri un praktiskās nodarbības mobilizācijas un civilās
aizsardzības darba jautājumos.
Mobilizācijas un civilās aizsardzības nozīmes celtniecības uzdevumu izpildes
gaita tika izskatīta pie Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja,
pieņemot nepieciešamos operatīvos mērus, lai novērstu pārbaudēs uz vietām
atklātos celtniecības organizācijas trūkumus.
1988. gadā Latvijas PSR Ministru Padome pieņēma vairākus lēmumus, kuri
saistīti ar mobilizācijas plāna izstrādi (..).
Mobilizācijas sagatavošanas un civilās aizsardzības pasākumu izpildi, kurus
īsteno ministrijas un resori, tautas deputātu padomju pilsētu un rajonu
izpildu komitejas, uz vietām pārbaudīja Valsts plāna komitejas, republikas
Civilās aizsardzības štāba un Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes
darbinieki, kā arī PSRS Aizsardzības ministrijas pārstāvji. (..)
Kopā ar PSRS Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem tika pārbaudīta visu
rūpniecības uzņēmumu, kuri pakļauti republikas Ministru Padomei un kuri
iesaistīti (..) militārās tehnikas speciālo komplektējošo izstrādājumu
izlaidē, militārās un autotraktoru tehnikas kapitālajā remontā, armijas
nozīmes pārtikas produktu un mantu īpašuma ražošanā militārajiem
patērētājiem, gatavība.
Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas gatavību izvērst kara
aizmugures hospitāļus pārbaudīja PSRS Veselības aizsardzības ministrijas
pārstāvji. (..)
Ekonomiskās un sociālās attīstības valsts plāns 1988. gadā republikas tautas
saimniecības civilo nozaru mobilizācijas sagatavošanai paredzēja apgūt 6,2
miljonu rubļu kapitālieguldījumu, t.sk. 5,45 miljonus rubļu ceļu - montāžas
darbiem.
Pēc gada rezultātiem faktiski apgūti 4,16 miljoni rubļu kapitālieguldījumu,
t.sk. 3,81 miljons rubļu celtniecības - montāžas darbiem. (..)
Visi uzdevumi jaudu un objektu nodošanā ir izpildīti. (..)
Nozarē "Veselības aizsardzība" ir uzcelta noliktava ar platību 2,38 tūkst.
m2, lai glabātu medicīnas īpašumu un medikamentus, kuri tiek ielikti
mobilizācijas rezervē.
Izpildīts plāns, lai uzšūtu un piegādātu mantu īpašumu PSRS Aizsardzības
militārajai un citiem speciālajiem pasūtītājiem.
Saskaņā ar noteikto nomenklatūru, apjomiem un termiņiem mobilizācijas
rezervē ir ieliktas materiālās vērtības. (..)
Ne par pilnīgi gataviem darbam kara laikā ir atzīti divi uzņēmumi. (..)
Saskaņā ar automobiļu transporta mobilizācijas gatavības uzdevumiem
republikā ir sagatavotas izvēršanai un nodošanai PSRS Bruņotajiem spēkiem
"sevišķajā periodā" 18 karaspēka tipa autokolonnas. Komisijas ar PSRS
Aizsardzības ministrijas pārstāvju piedalīšanos visas autokolonnas atzina
par pilnīgi gatavām mobilizācijai. Tās ir komplektētas ar personālsastāvu,
automobiļiem, autoremontdarbnīcām un piekabēm. (..)
Lai aizsardzības nozīmes autoceļus un tiltus tehniski nosegtu un atjaunotu
kara laikā, uz esošās ceļu - celtniecības rajonu un ceļu - remontu pārvalžu
bāzes ir sagatavotas izvēršanai kara laikā 10 ceļu - montāžas vienības un 4
ceļu remontu - celtniecības pārvaldes. Šie speciālie formējumi ir
komplektēti ar personālo un komandsastāvu, nepieciešamo ceļu - celtniecības
tehniku, transporta līdzekļiem. (..)
Mobilizācijas sagatavošanas nozarē "sakari" bez izpildītā uzdevuma, kurš
republikai noteikts ar PSRS Ministru Padomes lēmumu 1988. gadam,
starppilsētu kabeļu līnijas Bauska-Pasvale celtniecībā (..), uzbūvēta sakaru
starppilsētu līnija Malta-Ludza (..).
Pagājušā gadā turpinājās darbs, lai pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu PSRS
Aizsardzības ministrijas un PSRS Valsts drošības komitejas patērētāju
vajadzības pēc sakaru kanāliem. Iesniegumi par sakaru kanālu piešķiršanu
minētajiem patērētājiem ir apmierināti pilnīgi. (..)
Pieņemti izpildei PSRS Aizsardzības ministrijas un citu militāro patērētāju
iesniegumi par militārās tehnikas, tās komplektējošo izstrādājumu ražošanu,
bruņutanku un autotraktoru tehnikas, dezinfekcijas - dušu iekārtu kapitālo
remontu.
Mobilizācijas plāna pamatrādītāji ir noteikti, ņemot vērā republikas
rūpniecības, transporta sakaru, lauksaimniecības un citu tautas saimniecības
nozaru darba iespējas pēc vairāk nekā 360 tūkst. karaklausībai pakļauto
cilvēku vai 30 procentu darba resursu, apmēram 50 procentu transporta
līdzekļu, ievērojama daudzuma ceļubūves tehnikas un traktoru mobilizācijas
PSRS Bruņotajos spēkos. (..)
Augstāk minētie faktori piespiedu kārtā noveda pie civilās rūpniecības
produkcijas un veselas rindas citu tautas saimniecības nozaru galveno
rādītāju līmeņa pazemināšanās. (..) (Izcēlums mans - J.R.)
Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdetājs V.Bresis
LVA, 270.f., 9.apr., 218.l., 129., 130., 131., 132., 133., 134., 135., 142.,
144.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
Latvijas PSR veselības aizsardzības ministra vietnieka G.Orleāna atteikums pieņemt mobilizācijas papilduzdevumus
Slepeni
Liters "M"
Nr. M-188-s
Latvijas PSR Veselības aizsardzība ministrija
PSRS veselības aizsardzības ministra Atbildot uz 1989.g. 28.03. Nr. M-956-s
pirmajam vietniekam b. G.SergejevamLatvijas PSR Ministru Padome
1989. gada 26. aprīlī Maskava, K-51, Rahmanovskas šķērsiela 3Rīga,
Ļeņina iela 36
Pēc vispusīgas republikas veselības aizsardzības izpētes un analīzes
attiecībā par mobilizācijas uzdevumu papildus palielināšanu līdz 2001. gadam
paziņoju, ka, ņemot vērā pašreiz esošos un attīstībai plānotos kadru un
citus resursus, uzņemties papilduzdevumus uz 13. un 14. piecgadi nav
iespējams.
Republikas materiālā bāze atļauj palielināt gultu ietilpību līdz 0,1 tūkst.
gadā. Taču esošo medicīnas darbinieku (ārstu) skaits aizmugures hospitāļu
izvēršanas vietās neļauj kvalitatīvi risināt formējumu komplektēšanu pat
tad, ja tos pārvestu uz jaunu organizatorisko - štatu struktūru. (..) Tā,
piemēram, lai nokomplektētu divus neiroķirurģiskos hospitāļus, ir
nepieciešami 46 ārsti - neiroķirurgi, bet LPSR Veselības aizsardzības
ministrijas vajadzībām ir broņēti tikai 16 šās profesijas cilvēki, tajā
skaitā 9 sievietes. Ārstu trūkums kara komisariātu brīvajos resursos ir
jūtams arī citās specialitātēs.
Ir zināms, ka sevišķajā periodā kara apgabalā noteikts ārstu daudzums tiek
ievests kaujas apakšvienību un karaspēka daļu komplektēšanai no citām
republikām.
Bez tam patlaban ir iezīmējusies tendence samazināt ārstu skaitu uz viņu
sagatavošanas kvalitātes paaugstināšanas rēķina un samazinot abiturientu
uzņemšanu no citiem valsts reģioniem.
Vadoties no iepriekš teiktā, republikas Veselības aizsardzības ministrija
nevar pieņemt mobilizācijas papilduzdevumus, palielinot vairāk nekā divas
reizes gultu ietilpību aizmugures hospitāļos, un nodrošināt to komplektēšanu
ar ārstiem tiešās kara uzskaites specialitātēs.
Ministra vietnieks G.Orleāns
LVA, 270.f., 9.apr., 218.l., 154., 155.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu
valodas.
Izvilkums no Latvijas PSR tirdzniecības ministra R.Salputras informācijas
par sagatavošanos pārejai uz iedzīvotāju normētu apgādi
Slepeni
Liters "M"
Nr. M-54-s
Latvijas PSR Ministru Padomei Latvijas PSR Tirdzniecības ministrija
1989. gada 10. jūlijā
Par Latvijas PSR pilsētu (rajonu) izpildu komiteju veikto darbu,
lai sagatavotos pārejai uz iedzīvotāju normētu apgādi
Lai nodrošinātu Latvijas KPCK un Latvijas PSR Ministru Padomes 1987. gada
30. oktobra lēmuma Nr.350-10 (..) un republikas Ministru Padomes
mobilizācijas uzdevuma pilsētu (rajonu) izpildu komitejām (..) savlaicīgu un
kvalitatīvu izpildi, visās pilsētu (rajonu) izpildu komitejās mobilizācijas
sagatavošanas kārtībā ir jāizstrādā plāni, lai sagatavotos pārejai uz
pilsētas (rajona) iedzīvotāju normētu apgādi ar pārtikas un rūpniecības
precēm kara laika apstākļos. (..)
Ministrs R.Salputra
LVA, 270.f., 9.apr., 218.l., 297., 298.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu
valodas.
Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums par tautas saimniecības mobilizācijas sagatavošanas uzlabošanu
Slepeni
Ministriem,Liters "M"
Valsts komiteju priekšsēdētājiem,Latvijas PSR Ministru Padomes
pilsētu izpildu komiteju priekšsēdētājiemLēmums Nr.
M-625/607-s
1989. gada 20. septembrī
Latvijas PSR Ministru Padome vērš ministriju, resoru vadītāju uzmanību uz
pieļauto tautas saimniecības mobilizācijas sagatavošanas darba
atslābināšanu, īstenojot izmaiņas ekonomikas pārvaldē un veicot
organizatoriskos - štatu pasākumus.
Daudzās republikas ministrijās un resoros mobilizācijas orgānu darbinieki ir
samazināti līdz tādām robežām, kuras neļauj veikt šo darbu nepieciešamajā
apjomā un neatbilst attiecīgajam mūsdienu prasību līmenim.
Izveidojot ražošanas apvienības un citus jaunus tautas saimniecības
pārvaldes orgānus, tiek pieļauta mobilizācijas apakšvienību neizveidošana.
Vairākās ministrijās un resoros mobilizācijas orgāni ir izņemti no ministru
vai viņu pirmo vietnieku pakļautības, netiek nodrošināta noteikto
mobilizācijas uzdevumu izpildes pienācīga kontrole.
Lai izpildītu PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka biedra
I.Belousova 1989. gada 20. maija norādījumus Nr.OS-250, lūdzu izskatīt un
veikt pasākumus, lai ievestu pienācīgo kārtību tautas saimniecības
mobilizācijas sagatavošanā.
Vadībai, kā arī lai noteiktu mobilizācijas apakšvienību funkcionālos
uzdevumus uzņēmumos, apvienībās un organizācijās, tiek nosūtīts tipveida
nolikums par militārajiem mobilizācijas orgāniem, kuru ir apstiprinājis PSRS
Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks biedrs I.Belousovs. (..)
Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks O.Misurkins
LVA, 270.f., 9.apr., 247.l., 158., 159.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu
valodas.
PSRS Valsts materiālo rezervju pārvaldes Baltijas teritoriālās pārvaldes priekšnieka A.Jakutina paziņojums par mobilizācijas rezerves izmantošanu
Slepeni
Liters "M"
PSRS Valsts materiālo rezervju komiteja
Latvijas PSR Ministru Padomei Baltijas teritoriālā pārvalde Nr.M01/39
1990.gada 18.janvārī
Pēdējā laikā republiku ministru padomes izdara mēģinājumus patstāvīgi atļaut
republikas pakļautības uzņēmumiem aizņemties mobilizācijas rezerves
materiālus, kas ir pretrunā ar Nolikuma par mobilizācijas rezervi 27. punktu
un nevar tik uzskatīti citādi kā par patvaļīgu mobilizācijas rezerves
materiālu izlietošanu, pielietojot pret uzņēmumiem attiecīgas finansu
sankcijas.
Savienoto republiku priekšlikumu vairākkārtējā izskatīšana par minētā punkta
attiecināšanu uz savienoto republiku ministru padomēm pozitīvu atrisinājumu
nedeva.
Šajā sakarā iesaku, gadījumā, ja rodas nepieciešamība uz laiku aizņemties
mobilizācijas rezerves materiālus, iesniegt Baltijas teritoriālajā pārvaldē
savus priekšlikumus Ministru Padomes rīkojuma projekta veidā, ar
nepieciešamības pamatojumu un garantijām par materiālu atdošanu.
Šie priekšlikumi tiks operatīvi izskatīti un pēc iespējas atrisināti
pozitīvi. Bez tam turpmākie atdošanas termiņa pagarinājumi visos gadījumos
ir izslēgti.
Baltijas teritoriālās pārvaldes priekšnieks A.Jakutins
LVA, 270.f., 9.apr., 247.l., 69.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
Latvijas PSR kara komisāra ģenerālmajora J.Dūdas ieteikums LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājam V.Bresim uzdot ministrijām, resoriem, organizāciju vadītājiem stingri izpildīt PSRS likuma "Par vispārējo karaklausību" prasības
Slepeni
Latvijas PSRNr.2/060
Ministru Padomes priekšsēdētājamLatvijas PSR Kara komisariāts
Godātais Vilni Edvīn Ģedertovič! biedram V.E.Bresim1990.gada
29.janvārī
Informēju Jūs par pilsoņu iesaukšanas aktīvajā karadienestā 1989. gada
rezultātiem.
Republikai noteiktais iesaukuma uzdevums ir izpildīts par 86,5%. Tas ir
izskaidrojams ar to, ka ir palielinājies jauniešu - augstskolu dienas nodaļu
studentu skaits, kā arī ar to, ka ir palielinājušās prasības par iesaucamo
veselības stāvokli, kā rezultātā ir ievērojami palielinājies to jauniešu
skaits, kuri nav derīgi dienestam vai kuriem ir nepieciešama ārstēšanās.
Pilsoņu iesaukšana un nosūtīšana noritēja organizēti, bez pārkāpumiem.
Iesaukšanas komisiju darba rezultāti raksturojas sekojoši (%):
1989.g.1988.g.
a) ieradās uz iesaukumu99,4699,93
b) atzīti pr derīgiem ierindas dienestam86,9188,50
c) nodoti rezervē:
- veselības stāvokļa dēļ9,086,63
- tiesājamības dēļ1,362,64
d) nosūtīti uz karaspēku:
- ar augstāko un vidējo izglītību76,6286,79
- VĻKJS biedri46,0961,68
e) izvairījās no iesaukuma: (cilvēki)
- neieradās uz iesaukuma komisiju11314
- neieradās nosūtīšanai uz karaspēku515
No kopējā uz karaspēku nosūtīto skaita jaunieši - latvieši sastāda 48,62%,
uz Baltijas kara apgabala karaspēka daļām tika nosūtīti 36,3% jauniešu, PSRS
Eiropas daļā dien apmēram 90% iesaukto. - atteicās no dienesta PSRS
Bruņotajos spēkos52-
Bažas rada neformāļu un masu informācijas līdzekļu nepārtrauktā PSRS Bruņoto
spēku diskreditācija, kā rezultātā strauji palielinājies to jauniešu skaits,
kuri izvairījās no iesaukuma. Pie tam republikas tiesību sargājošo orgānu
absolūtā bezpalīdzība un bezdarbība veicina tālāku Konstitūcijas, PSRS
likuma "Par vispārējo karaklausību" pārkāpumu pieaugumu no jauniesaucamo un
dažāda ranga vadītāju puses.
Ievērojamas grūtības rodas, risinot jautājumus par tehnisko darbinieku un
autotransporta piešķiršanu, kas ir paredzēti PSRS likuma "Par vispārējo
karaklausību" 32. pantā, jo uzņēmumu, iestāžu vadītāji atsakās piešķirt
cilvēkus un mašīnas, atsaucoties uz saimniecisko aprēķinu.
Iesaku:
1. Uzdot ministrijām, resoriem, organizāciju, iestāžu vadītājiem stingri
izpildīt PSRS likuma "Par vispārējo karaklausību" prasības.
2. Pieprasīt no tiesību sargājošiem orgāniem stingri un principiāli pieiet
jautājumu izskatīšanai par pilsoņu saukšanu pie kriminālatbildības saskaņā
ar Latvijas PSR Kriminālkodeksa 75., 235.pantu.
3. Latvijas PSR Ministru Padomei, lai organizētu jauniesaucamo pierakstīšanu
iesaukšanas iecirknī, iesaukšanu aktīvajā karadienestā un citus pasākumus,
kuri ir paredzēti PSRS likumā "Par vispārējo karaklausību", piešķirt
nepieciešamo naudas līdzekļu daudzumu, lai samaksātu ārstiem, tehniskajiem
darbiniekiem par autotransportu, jauniesaucamo dzīvošanu DOSAAF apmācības
periodā, apmācību sākotnējā militārajā sagatavošanā u.c.
4. Atlikt Latvijas PSR likuma pieņemšanu par alternatīvo dienestu līdz
attiecīga PSRS likuma iznākšanai.
Latvijas PSR kara komisārs ģenerālmajors J.Dūda
LVA, 270.f., 9.apr., 248.l., 50., 51.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu
valodas.
Izvilkums no PSRS aizsardzības ministra D.Jazova ziņojuma PSRS Ministru Padomei par jauniešu izvairīšanos no iesaukuma
Slepeni
Latvijas PSR Ministru Padomei
PSRS Ministru Padomei
Par PSRS Bruņoto spēku un cita karaspēka, kurš neietilpst to sastāvā,
komplektēšanas iespējām 1990. gada pavasara iesaukuma gaitā
Izraksts
Sakarā ar republikānisko varas iestāžu, kā arī dažāda veida ekstrēmistiska
novirziena neformālo apvienību darbību Baltijas republikās, Armēnijas PSR un
Gruzijas PSR praktiski tiek izjaukts pilsoņu pavasara iesaukums aktīvajā
karadienestā.
Militārās pavēlniecības orgānu pūles nodrošināt iesaukuma īstenošanu
praktiskus rezultātus nedod.
Iesaukumu resursu kopējie zaudējumi, kuri būtu jānosūta uz karaspēku, kopumā
novērtējami par 35 tūkst. cilvēku.
Šajos apstākļos PSRS Aizsardzības ministrija nespēj nodrošināt pilnu
iesaukuma resursu nosūtīšanu uz militāro celtnieku vienībām un uz visām
civilo ministriju un resoru daļām, kā arī uz PSRS Civilās aizsardzības
daļām, PSRS Iekšlietu ministrijas formējumiem, dzelzceļa un ceļu būves
karaspēku.
Tiek ziņots informācijas kārtībā 1990. gada 23. maijā
D.Jazovs
LVA, 270.f., 9.apr., 248.l., 74.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja V.Breša lūgums PSRS Bruņoto spēku ģenerālštābam atļaut pārveidot karaspēka tipa autokolonnas
Slepeni
Liters "M"
Nr.M-49-s
PSRS Bruņoto spēku ģenerālštābam 1990.gada 30.martā
Pašreiz republikas teritorijā ir izvietotas 18 karaspēka tipa autokolonnas,
no kurām 13 ir Ceļu transporta ministrijā un 5 Valsts agrorūpnieciskā
kompleksa uzņēmumos.
Saskaņā ar instrukciju par karaspēka tipa autokolonnu uzturēšanu katru gadu
ir nepieciešams parku atjaunot par 15-18%. Tas tiek darīts uz republikas
fondu rēķina. Taču sakarā ar Latvijas PSR piešķiramo fondu strauju
samazināšanu jaunu automobiļu piegādei autokolonnu parka ritošā sastāva
atjaunošana ir apgrūtināta un notiek uz citu tautas saimniecības nozaru
interešu ierobežošanas rēķina.
Daudzos uzņēmumos, kuros ir karaspēka tipa autokolonnas, nepietiek līdzekļu,
lai iegādātos dārgi maksājošo ritošo sastāvu prasītajos daudzumos, lai segtu
ražošanas izdevumus to uzturēšanai. Bez tam instrukcijas noteiktā
autokolonnu parka struktūra neatbilst autouzņēmumu pārvadājumu specifikai.
Tā, piemēram, Valsts agrorūpnieciskās komitejas sistēmas autouzņēmumos
lauksaimniecības kravu pārvadājumiem ir nepieciešams uzturēt minimums ne
mazāk par 50% automobiļu - pašizkrāvēju, bet Ceļu transporta ministrijas
sistēmas autokolonnās galvenokārt ir vajadzīgi automobiļi ar puspiekabēm un
pašizgāzēji. Instrukcija arī neparedz atsevišķu autokolonnu vadu izvietošanu
autouzņēmumu filiālēs.
Sakarā ar iepriekš teikto un republikas pāreju uz ekonomisko patstāvību,
Latvijas PSR Ministru Padome lūdz izskatīt un izlemt šādus jautājumus:
- ikgadējo ritošā sastāva atjaunošanu par 1518% veikt uz mērķa nozīmes
papildfondu rēķina;
- piešķirt nepieciešamos līdzekļus, lai iegādātos autokolonnu ritošo sastāvu
un segtu papildizdevumus to uzturēšanai;
- izskatīt KamAZ-55102, KamAZ-5410, Zil MMZ-554, Zil-441510 markas
automobiļus par štata vienībām;
- atļaut autokolonnu ritošā sastāva sadalīšanu pa vadiem atkarībā no
autosaimniecības atrašanās vietas;
- noteikt karaspēka tipa autokolonnu uzturēšanas kārtību tajos uzņēmumos,
kuri strādā kooperatīva, nomas vai citu jauno saimniecības un ražošanas
formu apstākļos.
Gadījumā, ja uzskaitītās problēmas netiks atrisinātas, republika līdzekļu un
automobiļu trūkuma dēļ būs spiesta turpmāk pārtraukt karaspēka tipa
autokolonnu uzturēšanu.
Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V.Bresis
LVA, 270.f., 9.apr. 247.l., 63., 64.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu
valodas.
Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja I.Godmaņa paziņojums PSRS Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja vietniekam V.Smislovam par mobilizācijas plāna sagatavošanas principiem un kārtību
Slepeni
Liters "M"
PSRS Valsts plāna komitejasNr. M-250/89-s
Atbildot uz 1990. gada 22. jūnija Nr. V-2812, Latvijas Republikas Ministru
Padome, izskatījusi PSRS Valsts plāna komitejas vēstuli par mobilizācijas
plāna sagatavošanas principiem un kārtību 1991. aprēķinu gadam, uzskata, ka
visi aizsardzības pasākumu un darbības ārkārtējās situācijās jautājumi ir
jārisina uz līguma pamata, un ir gatava noslēgt atbilstošas vienošanās ar
PSRS pārvaldes orgāniem. priekšsēdētāja vietniekam b. V.Smislovam1990.
gada 9. jūlijā
Sakarā ar notiekošajām izmaiņām Latvijas un PSRS saimnieciskā mehānisma
pārvaldes struktūrā, uzskatām par lietderīgu pagarināt galveno mobilizācijas
plāna rādītāju projekta (..) sagatavošanas termiņus republikās līdz 1990.
gada 1. novembrim.
Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I.Godmanis
LVA, 270.f., 9.apr., 247.l., 134.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
Karaspēka daļas 52684-B komandiera M.Ņefedova lūgums atbalstīt komplekso mobilizācijas kontroli
Slepeni
PSRS ministriju un resoru pārvalžuLiters "M"
un daļu priekšniekiemNr. 0219-m
Savienoto republiku ministru padomjuPSRS Aizsardzības ministrija
priekšsēdētāju pirmajiem vietniekiemKaraspēka daļa 52684
Tikai: Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmajam vietniekam
Saskaņā ar PSKP CK un PSRS Ministru Padomes 1969. gada 29. septembra lēmumu
Nr.778-214 no 1990. gada 10. decembra līdz 1991. gada 20. janvārim PSRS
Aizsardzības ministrija organizēja komplekso kontroli pār: Rīgā,
Brīvības bulvārī 361990. gada 30. oktobrī
- rūpniecības uzņēmumu mobilizācijas gatavību par uzdevumu izpildi, kuri
noteikti uz 1986. aprēķina gadu;
- tehniskās dokumentācijas mikrofilmēšanas darbu organizācijas izpildi.
Sakarā ar iepriekš teikto es lūdzu Jūs dot norādījumu uzņēmumu vadītājiem,
lai pielaistu mobilizācijas gatavības kompleksajai pārbaudei uzņēmumiem
piestiprinātos militāros pārstāvjus. (..)
Tiesības piekļūt mobilizācijas dokumentiem ir arī tiem militārajiem
pārstāvjiem, kuri atrodas uzņēmumos, kā arī karaspēka daļas 52684
virsniekiem. (..)
Karaspēka daļas 52684-B komandieris M.Ņefedovs
LVA, 270.f., 9.apr., 248.l., 77.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
Latvijas PSR Ministru Padomes atteikums organizēt uzņēmuma kontroli
Slepeni
103160, Maskava K-160Liters "M"
1990. gada 19. novembrī Karaspēka daļas 52684 komandierimNr.
M-368/109-s
Atbildot uz 1990. gada 30. oktobra Nr.565/0219m Latvijas PSR Ministru Padome
uzskata par nelietderīgu uzņēmumu kompleksās kontroles organizēšanu līdz
starpvalstu līguma noslēgšanai.
Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks A.Kalniņš
LVA, 270.f., 9.apr., 248.l.. 79.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
© Latvijas Vēstnesis, 19.07.2000 Nr. 263/265 (2174/2176)
atpakaļ uz Noziegumi pret cilvēci