Nepareizā Latvijas vēsture
Gunita Nagle
DIENA, 23. aug.,2001
Režisore Dzintra Geka savai sešsēriju dokumentālajai filmai par Latvijas okupāciju apzināti izvēlējusies traģikomisko žanru, jo viņu saniknojusi vēsturnieku villošanās ap Latvijas vēstures tā dēvētajiem strīdīgajiem jautājumiem. Pēc filmas I. daļas parādīšanas Okupācijas muzejā strīdi turpinās, tagad tajos iesaistīti arī filmas veidotāji
LNT demonstrē režisores Dzintras Gekas strīdīgo filmu Latvijas okupācija
Pareizas vēstures nav, secinājusi režisore Dzintra Geka, kuru saniknojusi vēsturnieku
villošanās ap Latvijas vēstures tā dēvētajiem strīdīgajiem jautājumiem Tā vietā, lai mēģinātu izlavierēt starp dažādajiem vēstures skaidrojumiem, viņa savai sešsēriju dokumentālajai filmai Latvijas okupācija izvēlējusies traģikomisko žanru. Pirmās trīs sērijas, kas stāstā par Latvijas valsti no 1917. līdz 1953. gadam, jau pabeigtas un svētdien tiek nodotas jūsu vērtējumam.
Filmas pirmā sērija vēsta par Latvijas brīvvalsts gadiem, otrā - par karu, trešā - par staļinismu un pašiem drūmākajiem padomju okupācijas laikiem Latvijas vēsturē, stāsta Dzintra Geka. Lielākā daļa filmas esot veidota no Valsts kino un foto fondā atrodamajiem kinoarhīva materiāliem, taču tajā esot iekļauti ari Ņujorkas Centrālajā valsts arhīvā iegūtie kadri, kur redzama Ribentropa Molotova pakta parakstīšana, un privātu videoarhīvu fragmenti. «Man patīk traģikomiskais žanrs. Kad līdzās traģiskajam parāda ari kādu stulbumu, tas vairāk aizkustina un rada labāku tā laika izjūtu. Šiem mērķiem kinoarhīva materiāli ļoti labi noder, atliek tikai atlasīt labākos kadrus,» uzskata režisore.
Dzintra Geka gan atzīst, ka vēsturniekiem it cits skatījums uz pagātni. Jau kopš 13 jūnija, kad Okupācijas muzejā tika parādīta filmas l. sērija Šie gadi..., profesionāli pagātnes izzinātāji nebeidz gan savā starpā, gan ar filmas autoriem strīdēties, kādai vajadzēja filmai izskatīties. Visupirms bijuši iebildumi, ka sērija par Latvijas brīvvalsti iekļauta filmā ar nosaukumu Latvijas okupācija. Filmas teksta autors Andris Kolbergs vismaz piecas sešas reizes pārrakstījis kinolentē stāstāmo, taču katrs no vēsturniekiem atradis jaunas nianses, kā precīzāk vai pareizāk atstāstīt notikušo.
«Tas bija murgs, līdz es pateicu, ka nu jau pietiks pielāgoties. Ja kādam nepatīk mana filma, man no tā nerodas nekādi kompleksi, jo sevišķi tāpēc, ka katrs vēsturnieks stāsta kaut ko citu,» mierīgi pavēsta režisore un neslēpj prieku, ka jauniešiem viņas filma patīkot
DIENA, 23. aug.,2001