Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas| | Prese |

 Sākumlapa Home

 
Hitlera pēdas Latvijā?
Ritums Rozenbergs

Latvijā viesojušies ne tikai tādi lielvaru vadītāji kā Džordžs Bušs, Bils Klintons, Boriss Jeļcins, Mihails Gorbačovs, Ņikita Hruščovs un Vladimirs Ļeņins, kuru apmeklējumi palikuši ne vien aculiecinieku sirdīs, bet arī aprakstīti vēstures traktātos gandrīz vai epohālā gaismā. »Vakara Zinas« cenšas noskaidrot, cik patiesas ir liecības, ka pie mums pabijis arī vācu diktators Ādolfs Hitlers — tas esot noticis 1941. gada jūlijā Malnavā pie Kārsavas.

Vispārzināms fakts

Kāpēc par šo faktu Latvijā zina tikai nedaudzi, šā notikuma pētnieki /../ skaidroja šādi: pēc Otrā pasaules kara par Hitlera vēsturiskajām vizītēm nebija pieņemts runāt, savukārt pēc neatkarības atgūšanas daudzi tālaika notikumu liecinieki jau bija miruši.

Dīvainā kārtā arī dzīvo liecinieku liecības līdz plašākai sabiedrībai nav nonākušas — «Rīgas gudrie kungi» tās ņēmuši ārā no enciklopēdiju tekstiem.

Pirmo reizi stāstu par Hitlera vizīti Latvijā dzirdējām no Malnavas lauksaimniecības vidusskolas absolventa, pašlaik Austrālijā dzīvojošā Imanta Apšvalka. Viņš brīnījās, kāpēc tik «vispārzināma lieta» tomēr nav plaši zināma arī Latvijā.

Apšvalks pats gan Hitleru nebija sastapis, toties viņa skolasbiedrs fīreram un viņa apsardzei nejauši esot uzskrējis virsū Malnavas skolas koridorā. Apšvalks stāstīja, ka vislabāk par toreizējo Hitlera vizīti zinot stāstīt divi Malnavas skolas absolventi — viens tagad dzīvo Kanādā, otrs Austrālijā.

Savukārt «Vakara Ziņas», tiekoties ar vecāka gadagājuma Malnavas un Kārsavas iedzīvotājiem un arī šā novada vēstures pētniekiem, pārliecinājās — šejienieši vēsturisko faktu par Hitlera vizīti Malnavā neapšauba.

Ko viņš tur darīja?

Frontei strauji virzoties uz austrumiem, 1941. gada vasarā Hitlers bija ekstāzē par lielajiem militārajiem panākumiem. Viņš jutās visai drošs un varēja atļauties veikt īsas vizītes pat okupētajā teritorijā. Nesastopot nopietnu pretestību, ja neskaita kaujas ar dažiem grupējumiem, jūlijā vācu armija jau soļoja pa Pleskavas apgabalu. Hitlerieši strauji tuvojās Pēterburgai.

1941. gada jūlijā Malnavas lauksaimniecības vidusskolā, kas atrodas netālu no dzelzceļa līnijas Varšava–Pēterburga dažu kilometru attālumā no Latvijas un Krievijas robežas, tika iekārtots hitleriešu armijas štābs.

Armijas vadība ieņēma vienu no šīs kādreizējās vācu barona muižas ēkas spārniem, bet pārējā skolā turpinājās ierastais darbs. Lai gan skolēnu brīvība tika nedaudz ierobežota, notikums topošajiem lauksaimniekiem — spriežot pēc viņu atmiņu stāstījumiem grāmatā «Mana Malnavā», izraisījis dziļu interesi.

Agrā 16. jūlija rītā virs Malnavas debesīm parādījušās vismaz deviņas «Messerschmidt» vācu iznīcinātājlidmašīnas. Tas radījis papildu interesi, jo pirms tam retu reizi debesīs bijušas redzamas tikai mazās «Junkers» lidmašīnas, ko vietējie iesaukuši par «prelkām».

Pēc dažām stundām Malnavas skolas pagalmā bijuši dzirdami skaļi ilgstoši «Heil!» saucieni. Vietējie jau nopratuši, ka ģenerālštābā ieradies kāds liels priekšnieks, ja ne pats fīrers. Vēlāk izrādījies, ka priekšnojautas nav pievīlušas. Hitlers patiesi ieradies štābā, lai personīgi dotu pavēles saviem ģenerāļiem. Vācu fīrers skolas pagalmā arī noturējis uzmundrinošu patriotisku runu.

Drošā vieta

Apkopojot liecības, lēšams, ka Hitlera vizīte Malnavā varētu būt ilgusi tikai dažas stundas. Sākotnēji vācieši to turējuši lielā slepenībā. Tikai dažus mēnešus vēlāk vācu virsnieki nav kautrējušies lepoties, ka pie viņiem pabijis pats fīrers.

Pārliecinājāmies arī, ka toreizējā Malnavas lauksaimniecības skola, bijusī Malnavas muiža, par ģenerālštābu un arī fīrera vizītes vietu nav izvēlēta nejauši. Muižas ēka atrodas labi pārskatāmā vietā, kurai nejauši uzbrukt var vienīgi no gaisa.

Tobrīd, kā zināms, Sarkanās armijas gaisa spēki praktiski bija iznīcināti. Muižas mūri ir pietiekami biezi, lai paslēptos arī no iespējamām apšaudēm, savukārt pagraba telpu var izmantot kā bumbu patvertni.

Pēc pašreizējās Malnavas lauksaimniecības koledžas muzeja vadītājas Marijas Orupes teiktā, pagrabā bijuši iekārtoti ģenerālu darba kabineti.

Ieraugot Malnavas muižas parādes durvis un tām piegulošo pagalmu, nerodas šaubas, ka Hitlers tur tiešām varēja uzstāties ar runu. Spriežot pēc nostāstiem un muzeja vadītājas apliecinājuma, Austrumu frontes ģenerālštāba virsnieki bija sapulcējušies tieši šajā pagalmā.

Hitleram kā maza auguma cilvēkam bija svarīgi atrasties augstākā pozīcijā, ko Malnavas muižas ieejas kāpnes lieliski nodrošināja. Turklāt šī vieta arī no drošības viedokļa bija veiksmīga, jo hitleriešu drošības dienesti to varēja piesegt pret iespējamām komunistu snaiperu lodēm.

Dzīvie liecinieki

«Vakara Ziņām« izdevās atrast tikai divus dzīvus tālaika notikumu lieciniekus — 90 gadu veco pensionāru Sergeju Barbānu, kas savulaik strādājis Kārsavas dzelzceļa stacijā par dežurantu un Hitlera ierašanās brīdī bija viesojies pie saviem radiem Malnavā, kā arī Kārsavā dzīvojošu pensionāru, bijušo skolotāju Nikolaju Ņikulinu.

Jāpiemin, ka, aptaujājot Kārsavas un Malnavas iedzīvotājus, noskaidrojās — viņi par Hitlera vizīti ir informēti, jo par to bija dzirdējuši no saviem vecākiem.

Ilggadējais Malnavas sovhoztehnikuma krievu literatūras skolotājs, vietējā autoritāte, tagad pensionārs Ņikuļins atminējās: «Tolaik biju maziņš, bet atceros, ka tajā dienā virs Kārsavas lidoja ļoti daudz lidmašīnu. Parasti lidoja mazās, kuras šeit saukāja par prelkām, bet tajā dienā lidoja arī lielās lidmašīnas, kas varētu būt bijusi apsardze.

Un virsnieki stāstīja, ka Hitlers šeit bijis tikai dažas stundas un novadījis virsnieku sapulci Malnavā, kur bija dislocēta gaisa spēku armija.

Diemžēl nav zināms, par ko Hitlers runājis ar virsniekiem. Pieļauju, ka arī šeit Veckārsavā dislocētie virsnieki to nezināja. Zinu to, ka uz tikšanos nebija aicināti nedz vietējie policijas pārstāvji, nedz leģionāri (Leģions tika izveidots krietni vēlāk. — R. R.), nedz arī pārstāvji no Krievu atbrīvošanas kustības (Sākot no 1942. gada, minētās vienības dēvēja par vlasoviešiem. — R. R.). Daudzi vācieši pēc tam ilgi stāstīja par to, ka fīrers šeit bijis atbraucis.»

Ņikuļins atceras, ka vācu virsnieki centušies kontaktēties ar apkārtējiem iedzīvotājiem. Viņi vēlējušies uzzināt kārsaviešu domas par Otro pasaules karu. Ņikuļins uzsvēra, ka jau kara sākumā daudzi Hitlera armijas virsnieki pauduši pesimismu par iespējamo kara iznākumu. Austriešu vienību vadītāji pat neesot kautrējušies iesākto karu kritizēt un saukt par bezjēdzīgu.

Arī Barbāns, kas pašlaik Kārsavas slimnīcā dziedē vecuma kaites, agrāk bijis Malnavas sovhoztehnikuma grāmatvedis, bet pirms kara — Kārsavas stacijas dežurants, atminējās liktenīgo Hitlera vizītes dienu: «Todien biju ciemos pie radiem Malnavā. Gaisā valdīja milzu troksnis. Tur riņķoja neredzēti daudz lidmašīnu. Bija daudz virsnieku, taču mūs klāt nekur nelaida. Vēlāk virsnieki runāja, ka Malnavā bijis pats fīrers.»

Rakstītās liecības

Vienīgās rakstītās liecības par šo vizīti mums izdevās atrast 2001. gadā Latvijas Universitātes žurnāla «Latvijas Vēsture» fonda izdotajā grāmatā «Mana Malnavā».

Tur Malnavas lauksaimniecības skolas 1944. gada izlaiduma absolvents Viesturs Šķidra raksta: «Austrumu frontei virzoties uz priekšu, 1941. gada 16. jūlija rītā štābā ieradās vācu tautas vadonis fīrers Ādolfs Hitlers.

Minētajā rītā pa mūsu guļamistabas logu, kurš bija līdz ar zemes virsu un skatu uz skolas priekšu, ievērojām milzīgo apsardzību gar dzīvžoga un ceļa malu, kas stiepās gar skolotāja Vagulāna māju.

Karavīri stāvēja ik pa 10 soļiem. Ejot brokastīs, kāds smiedamies noteica: «Būs laikam Hitlers ieradies!» Un tā arī bija! Pēc brokastīm gājām darbā. Man kopā ar vairākām meitenēm bija jākaplē skolas dārzā.

Tai laikā pa gaisu slēgtā aplī nepārtraukti joņoja deviņas vācu izlūku Meseršmita lidmašīnas. Acīmredzot Hitlers bija ieradies laikā, kad ēdām brokastis.

Pirms viņa prombraukšanas ap pulksten 10 no rīta no skolas puses atskanēja skaļi un ilgstoši «Heil!» saucieni. Pēc tam Ādolfs Hitlers ar putekļu mēteli mugurā un savu šoferi sešu riteņu vaļējā apvidus mašīnā aizbrauca gar skolas dārzu pa Goliševas ceļu uz lidlauku.

Neievērodami mūsu izkaplētās dobes, vācu karavīri ar fotokamerām rokā skrēja no skolas puses dārzam cauri virzienā uz lidlauka pusi, lai varbūt vēlreiz redzētu jeb nofotografētu savu augstāko vadoni.

To redzēdams, arī es un varbūt kādas meitenes skrējām līdzi. Diemžēl līdz lidmašīnām netikām. Jau pa gabalu varējām redzēt, ka lidmašīnu propelleri griezās un drīz pēc tam gaisā pacēlās divas Junkera lidmašīnas un aizlidoja dienvidu, respektīvi, Rēzeknes virzienā.

Visi deviņi meseršmiti tās pavadīja. Vācu karavīri, jautāti par Hitlera ierašanos šeit, to noliedza, un tikai nākošajos Ziemassvētkos, kad skolā tos atzīmējām pirms došanās brīvdienās, ielūgtais vācu pārvaldes pārstāvis no Kārsavas atļāvās mums teikt, ka Malnavā ir viena no vietām Latvijā, kur bijis viņu vadonis Ādolfs Hitlers.»

Arī Henrika Logina pētījumā par Malnavas lauksaimniecības vidusskolu teikts: «1941. gada vasarā hitlerieši, vajādami Sarkano armiju, ierīko Malnavā armijas štābu. Aculiecinieki apgalvo, ka 1941. gadā ap 12. līdz 14. jūlijam Malnavu apmeklējis pats Ādolfs Hitlers.»

Faktu glabātāji

Ja Malnavas lauksaimniecības koledžā pašlaik nebūtu novada muzeja un nebūtu tās vadītājas, bijušās ilggadējās sovhoztehnikuma mācību daļas vadītājas Orupes un viņas dzīvesbiedra Pētera, bijušā sovhoztehnikuma ekonomikas un lopkopības zinību pasniedzēja, maz ticams, ka «Vakara Ziņas» iegūtu tik plašu liecību spektru par pagājušā gadu simteņa odiozās personas vizīti Malnavā.

Muzeja vadītāja stāstīja: «Lai arī dažādu liecinieku liecības atšķiras, piemēram, datumos un atsevišķās detaļās, no vēsturiskā viedokļa Hitlera vizītes fakts šķiet ļoti ticams. Atšķiras arī liecības — vai, dodoties prom uz lidostu, Hitlers savu putekļu mēteli turējis rokās vai arī tas viņam bijis mugurā.»

Vaicāta, kāpēc Latvijā cilvēki par šo apmeklējumu neko nezina, Orupe skaidroja: «Apkopojot bijušo Malnavas lauksaimniecības skolas absolventu atminas, gatavoju materiālu digitālajai enciklopēdijai. Materiālā, balstoties uz atmiņām, Hitlera vizīte bija pieminēta, taču Rīgā kāds šo sadaļu no enciklopēdijas bija izņēmis — par to pēc tam man pārmeta ārzemju latvieši, šā notikuma liecinieki.»

Savukārt Pēteris Orups atminējās, ka padomju okupācijas gados viņam kā skolas pasniedzējam sabiedriskā kārtā uzticēts atbildēt par civilo pretgaisa aizsardzību.

Viņa pārziņā nodots hitleriešu izbūvētais bunkurs, virs kura pašlaik ierīkots deju laukums. «Mēs jau tolaik par šo faktu zinājām, bet tad par to tā nedrīkstēja runāt. Vietējie stāstīja, ka bunkuru ar 70 metrus attālo vecās skolas ēku savienojot pazemes eja. Ilgi centāmies uzmeklēt, kur šī eja īsti bijusi.»

 «Vakara Ziņas», 9. augusts 2005

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home