Holokausts
The Holocaust

PRETDARBĪBA HOLOKAUSTAM LATVIJĀ
Vēstījums par holokaustu Latvijā būs nepilnīgs, ja neatgādināsim par tiem mūsu zemes cilvēkiem, kuru sirdsapziņa nespēja samierināties ar ebreju traģēdijas vienkārša vērotāja lomu. Marģera Vestermaņa raksts.
Par "Taisnīgajiem starp tautām", no Latvijas vidus
Kas izglābis vienu dvēseli, izglābis visu pasauli
Lipke Latvijā atkārtojis Šindlera varoņdarbu
Ebreju glābēji
Lielais Žanis
Ar 917 balsīm aptaujas «100 Latvijas personības» sarakstā 190. ir ŽANIS (īstajā vārdā — Jānis) LIPKE (1900–1987). Pazīstamākais latvietis ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā. Kopā ar dzīvesbiedri Johannu nacistu okupētajā Latvijā viņš izglāba 55 ebrejus un pelnīti saņēma Izraēlas kneseta izveidotā Holokausta izpētes centra un muzeja «Yad Vashem» 1953. gadā nodibināto goda titulu «Taisnīgais starp tautām» un medaļu ar uzrakstu «Kas izglābis viena cilvēka dzīvību, tas izglābis pasauli».

Dzintars Ērglis. Dažas holokausta epizodes Krustpilī: Beila Bella Veide

Pētot vardarbības anatomiju
Sākas konference "Ebreji mainīgajā pasaulē"

Aivars Stranga. Ebreju bēgļi Latvijā. 1933–1940. Nobeigums.

Irēne Šneidere. Politiskās prāvas pret ebrejiem Latvijā. 1944.–1952. gadā 

Rudīte Vīksne. Arāja komandas dalībnieks pēc padomju tiesas prāvu materiāliem: sociālais stāvoklis, izglītība, iestāšanās motīvi, piespriestais sods 

Marģers Vestermanis. Pieteikums pētījumam “Pretdarbība holokaustam Latvijā”

Stāstiet par to saviem bērniem

Latvijas ebreju kopiena

Valsts Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa svinīgajās vakariņās par godu Izraēlas Valsts prezidentam Mošem Kacavam Rīgā, 2005. gada 20. septembrī

Valsts prezidentes runa ebreju genocīda piemiņas dienai veltītā pasākumā 2005.gada 4.jūlijā

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna Nacisma upuru piemiņas vietas atklāšanā Rumbulā 2002.gada 29.novembrī

Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas runa nacisma upuru memoriāla atklāšanā Rīgā, Biķernieku mežā 2001.g 30.novembrī

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna starptautiskajā seminārā "Holokausta izpētes jautājumi Latvijā" 2001. gada 29. novembrī

Aušvicas koncentrācijas nometnes upuru atbrīvošanas 60.gadadiena

Latvijas Republikas Rīcības plāna holokausta izglītībā, piemiņa un pētniecībā izpilde 2004. gadā

Dokumentējot holokaustu: Šķēdes akcija
Gandrīz 60 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām ir pieejams milzīgs informācijas klāsts par to, kā nacisti un viņu rokaspuiši nogalināja ebrejus. Izmantojot šo milzīgo informācijas daudzumu, attēlot kādu konkrētu vēsturisku incidentu ir tas pats, kas sakārtot vienu stūrīti milzīgā puzlī. Atjaunot diezgan skaidru un precīzu ainu var, pat pirms ir atrastas visas detaļas. Tā tas ir lietā par slepkavības akciju Latvijā, kas notika 1941.gada decembrī.
Monumentu ebrejiem uzskata par kaitējumu dabai 
Par piemiņas memoriāla tapšanas gaitā Šķēdes pelēkās kāpas biotopam nodarīto kaitējumu Liepājas reģionālā vides pārvalde grasās piedzīt 33 tūkstošus latu. Akadēmiķis Jānis Stradiņš šo situāciju raksturo kā valstisku liekulību.

Latvijas Rīcības Plāns Holokausta izglītībā 2002 - 2003 paredz valsts un nevalstisko organizāciju kopdarbu

1941. gada ebreju kopienas iznīcināšanas piemiņai veltītie pasākumi 2001. g. novembrī

Saglabāt modrību Altāris nacistu noslepkavoto ebreju piemiņai atgādina....

Vai Latvijā bija savs Šindlers?
Anitas KUGLERES grāmatas «Scherwitz: der Judische SS-offizier» («Šervics: SS virsnieks, ebrejs») atvēršanas svētkos Gētes institūtā Rīgā.

Muzejs un dokumentācijas centrs "Ebreji Latvijā"

Valsts Prezidente — atklājot piemiņas plāksni ebreju glābējam Žanim Lipkem

Par memoriālu nacisma terora upuriem Biķernieku mežā Rīgā 
Marģers Vestermanis, vēsturnieks, muzeja “Ebreji Latvijā” vadītājs

Valsts prezidentes runa E.Vīzela grāmatas "Nakts"  tulkojuma atklāšanā.  2001.gada 4.jūnijā

Valsts prezidentes runas 2001.gada 4.jūnijā Ebreju kopienas bibliotēkas atklāšanā, E.Vīzela grāmatas "Nakts" tulkojuma atklāšanā, 3.Pasaules Latvijas izcelsmes ebreju kongresā

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa pie sinagogas drupām Rīgā, 2001.gada 4.jūlijā

Holokaustu nedrīkst aizmirst  Prezidenta G. Ulmaņa uzruna Latvijas ebreju kopienai Rīgā 1997.gada. 9.decembrī

Latvijas iedzīvotājiem Holokausta atcerei. Valsts Prezidents 1997. gada 4. jūlijā

Anti - Defamation League gada balvas pasniegšana prezidentam G.Ulmanim 

Latvija nosoda holokaustu  
Starptautiskās konferences Holokausta izglītība, izpēte un pieminēšana plenārsēdē pirmā uzstājās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. 

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa forumā "Holokausta izglītība, izpēte un pieminēšana".

Valsts prezidentes uzruna vēsturnieku konferencē "Holokausta pētījumi turpinās" 2003.gada 24.oktobrī, Ebreju kopienas namā

Starptautiska konference Rīgā "Holokausta izpētes problēmas Latvijā" 2000. gada 16. un 17. oktobrī 

Holokausta vēstures nacifikācija  Andrievs Ezergailis
Kas izglābis vienu dvēseli, izglābis visu pasauli
Lipke Latvijā atkārtojis Šindlera varoņdarbu
Simons Vīzentāls. Saulespuķe.  Jumava, 2000, 280 lpp.
Dovs Levins – Ebreju vēsture Latvijā  Nauma Lifšica raksts
Vulfsona reportāža Nauma Lifšica raksts "Diena", 2000.g. 11. marts
Kāpēc jāpēta holokausts Pēteris Elferts. "Diena", 2000.g. 11. marts
Varam būt lepni, ka ir tādi līdzcilvēki
2002.g. 20. augustā Izraēlas vēstnieks pasniedza medaļu “Taisnīgie starp tautām” Tautaviču ģimenei, kura 2. pasaules kara laikā izglāba ebreju meitenīti

Par vandālismu pret holokausta upuru piemiņas zīmi Rīgā
Par kompensāciju izmaksu Holokaustu pārdzīvojušām personām
Holokaustā cietušajiem apmaksās apdrošināšanu

Pēc Zurofa lūguma pārbauda 14 reabilitēto lietas
Augstākā tiesa pēc Simona Vīzentāla centra Izraēlas biroja vadītāja Efraima Zurofa vēstules saņemšanas pašlaik pārbauda 14 personu, kuras, pēc E. Zurofa domām, pēckara gados tika nepamatoti reabilitētas lietas
Efraims Zurofs ieradīsies "nacistu medībās"
Latvijā kārtējo reizi ieradīsies Simona Vīzentāla centra vadītājs, kara noziedznieku "mednieks" Efraims Zurofs, kurš šoreiz plāno nodarboties ar bijušā leģionāra, baušķenieka Kārļa Bražus lietas izmeklēšanu
Zurofs iestrēdzis savās dogmās
Efraima Zurofa e–vēstule ar pārmetumiem Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai ir vēlreizējs atgādinājums, ka mums ir darīšana ar cilvēku, kurš ir pats savu dogmatisko uzskatu gūstā.
“Vakara intervija” ar Simona Vīzentāla centra Izraēlas nodaļas direktoru Efraimu Zurofu
Nacistu mednieks dusmojas
Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes biroja direktors  Efraims Zurofs pagājšnedēļ atkal bija Latvijā. "Galvenais nacistu mednieks" gribēja satikt "holokausta pētnieci" Larisu Grekovu, kas bija gatava liecināt par kādreizējā Bauskas maiznieka, nu jau Kanādā mirušā Kārļa Bražus saistību ar holokaustu, un kārtējo reizi paust sašutumu par Latvijas prokuratūras kūtrumu nacistisko noziedznieku medībās

Latvijas ebreji: Latvijā neatdzimst nacisms
Latvijas ebreji nepiekrīt šonedēļ Krievijas ebreju kopienas pārstāvju paustajiem secinājumiem par nacisma atdzimšanu Latvijā, šādu viedokli pauda Rīgas Ebreju reliģiskās draudzes rabīns Mordehajs Glazmans

Latvieši nebija asinskāri linčotāji
Ārpus Latvijas nereti nākas sastapties ar iesīkstējušu, taču absolūti maldīgu uzskatu, ka 1941. gada vasarā Latvijā vēl pirms vācu ierašanās esot sākusies ebreju slepkavošana. Tas esot noticis, kad pazuda pēdējais padomju okupants, bet vācieši varu nebija pārņēmuši. Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes doktorants JURIS PAVLOVIČS pētījis šo laiku, bezvaras laiku

Latvija turpina rūpīgi izvērtēt nacisma noziegumus
Vīzentāla centra Jeruzālemes biroja direktors Efraims Zurofs, kurš pagājušajā nedēļā apmeklēja Latviju, Ģenerālprokuratūrai bija iesniedzis deviņu personu sarakstu, lūdzot pārbaudīt to saistību ar nacisma noziegumiem. Par trim personām vēl turpinās pārbaude, bet sešām Ģenerālprokuratūra nav atradusi nekādu saistību ar kara un genocīda noziegumiem.

Herberts Cukurs. 2005

Mutvārdu ekspedīcijā noskaidro pirmskara latviešu pozitīvo attieksmi pret ebrejiem
«Tagad ir populāri teikt, ka latvieši piedalījušies holokaustā, ka viņi šāvuši ebrejus, bet vecie cilvēki, atceroties Ulmaņa laikus, ar tādu aizrautību un pozitīvu sajūsmu stāsta par ebrejiem, ka rodas jautājums – nu kāds tur antisemītisms!»

Divsimt piecdesmit miršanas apliecību ik pa desmit minūtēm. Ziemeļvalstu ģimnāzijas skolotāja Tamāra Zitcere kopā ar skolēniem izpētījusi Rīgas geto māju vēsturi
Ebreju tautas traģēdija Raksts avīzē "Kurzemes Vārds"
Holokausta pētījumi turpinās
Rīgā norisinājās Latvijas vēsturnieku komisijas, Latvijas Universitātes Vēstures institūta un mājastēva — muzeja "Ebreji Latvijā" — rīkotā konference "Holokausta izpēte turpinās".
Jauni pētījumi par ebreju genocīdu Latvijā
Rīgas pils Ģerboņu zālē Valsts prezidentes, vēsturnieku, sabiedrības pārstāvju un diplomātu klātbūtnē tautā laists Latvijas vēsturnieku komisijas rakstu 8. sējums Holokausta izpētes jautājumi Latvijā
Holokausta jautājumi ir neskaitāmi un sarežģīti
 Dr.habil.hist., prof. Aivars Stranga: (..) vairāki mūsu kolēģi no Izraēlas vēlējās, lai komisijas būtu divas atsevišķas: viena – holokausta izpētei, otra – pārējo, ne pret ebrejiem veikto, nacistu un komunistu noziegumu izpētei. Savukārt tobrīd un – gan krietni retāk – arī šodien Latvijā bija un ir dzirdamas balsis, ka holokaustam tiek veltīta pārāk liela uzmanība, aizēnojot citu tautu nestos milzīgos upurus

Filma par diviem vīriem un holokaustu Latvijā
Minsterē notikusi Heikes Glēzeres dokumentālās filmas Prezidenti pirmizrāde.
Prezidenti (Die Prasidenten) - tā 1967.gadā dzimusī vācu žurnāliste un režisore Heike Glēzere ir nosaukusi savu pusotras stundas garo dokumentālo filmu par diviem Latvijas ebrejiem, kas pārcietuši holokaustu un nu dzīvo dažādās pasaules malās...

Address of the Latvian State president in the ceremony dedicated to the Remembrance Day of the Victims of Genocide against the Jewish Nation in the Synagogue

"Latvia's History: Education, Remembrance, Research", MFA newsletter

Remembrance and understanding of the Holocaust in Latvia Speech by H.E. Vaira Vīķe-Freiberga, President of Latvia

Andrew Ezergailis, Ph.D. Home Page

Heroes Who Saved Lives
A small number of Jews survived the Holocaust in Latvia with the aid of brave and compassionate Latvians who risked death to hide them. Indeed, several were found harboring Jews and killed along with those they hid. Here are names of Latvians who hid Jews during the Holocaust
LATVIANS HONORED AS "RIGHTEOUS AMONG NATIONS"
Four Who Saved Jews Receive Highest Award

LATVIA’s JEWISH COMMUNITY: HISTORY, TRAGEDY, REVIVAL

THE HOLOCAUST IN LATVIA by Andrew Ezergailis
Andrew Ezergailis. The Holocaust in Latvia.Preface
Andrew Ezergailis. The Holocaust in Latvia. Introduction
Latvians and Jews Between Germany and Russia by Frank Gordon.
EXTERMINATION OF THE LATVIAN JEWS IN 1941 by Margers Vestermanis
SELF-DEFENSE "COMANDANTURES" IN THE HOLOCAUST by A. Ezergailis
Folklore versus History: A Problem in Holocaust Studies by A. Ezergailis

THE ROLE OF LATVIA AND LATVIANS IN THE NATIONAL-SOCIALIST RACIAL AND SETTLEMENT POLICY -THEORETICAL CONCEPTION AND PRACTICAL IMPLEMENTATION

Museum and Documentation Centre "Jews in Latvia"

Rumbula

Holocaust Education
The Lithuanian/English-language Web site includes a database on Holocaust education. The Web site lists the Holocaust education activities of higher education institutions, government institutions, nongovernmental organisations (NGOs), in-service teacher training institutions, and museums in Lithuania. The Web site also contains information on publications about the Holocaust, Jewish history, and Jewish culture. The database is maintained by the Foundation for Educational Change

Georgs Irbe. THE NEW JEWISH QUESTION

Leaders call for broader Holocaust study The Lithuanian Prosecutor General’s Office transferred to Vilnius District Court the criminal case of Jewish genocide suspect Kazys Gimzauskas
Latvia donates $25,000 for Holocaust research  
EXPLOSION INCREASES POLICE PATROLS AT MEMORIAL SITES 

Pārdomas par Šoa. Pāvesta Jāņa Pāvila II vēstījums