Partizāni iesoļo Rīgā

Partizāni iesoļo Rīgā
ARTIS DRĒZIŅŠ

Latvijas nacionālo partizānu 15. salidojums tikai otro reizi notika Rīgā. Sestdien tas sākās ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa.

Partizāni kopā ar saviem atbalstītājiem, radiem un draugiem (kopā daži simti) ziedus nolika klusējot. Tā kā iepriekš šis pasākums netika reklamēts, notikušo vēroja vien nejauši garāmgājēji un ārzemju tūristi, kā arī municipālā un militārā policija. No politiķiem partizānu ierindā bija Saeimas deputāti Kārlis Šadurskis, Juris Dobelis un Dzintars Ābiķis.

Tālāk partizānu ceļš veda uz Brīvdabas muzeju, kur Usmas baznīcā, skanot ērģelēm un daudziem acīs riešoties asarām, Latvijas armijas virsleitnants kapelāns Raimonds Krasinskis novadīja dievkalpojumu. Šeit sanākušajiem pievienojās arī Saeimas deputāts Pēteris Tabūns un neiztrūkstošais partizānu atbalstītājs Latvijas armijas ģenerālinspektors brigādes ģenerālis Juris Vectirāns.

Pēc tam, pa priekšu štāba bataljona godasardzes rotas karavīriem nesot Baltijas valstu un partizānu karogus, salidojuma dalībnieki devās gājienā uz Brīvdabas muzeja Kurzemes zvejnieku ciema sētu, kur ar priekšnesumiem uzstājās Nacionālo bruņoto spēku orķestris no Daugavpils, karavīru deju kopa "Bramaņi". Karavīri iepazīstināja ar jauno laiku strēlnieku ieročiem, vārīja putru, tika teiktas runas, un brigādes ģenerālis J. Vectirāns vairākiem partizāniem, viņu atbalstītājiem aizsardzības ministra E. Repšes vārdā pasniedza medaļas "Sekmējot Latvijas dalību NATO".

"Ar vienu kāju esam iesoļojuši Rīgā. Vai varam sacīt, ka taisnība ir augšāmcēlusies?" klātesošajiem retoriski jautāja Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētājs Ojārs Stefans un pats atbildēja. "Daļēji. Un tas noticis, pateicoties aizsardzības ministram Einaram Repšem, kurš panāca, ka partizāniem pie pensijas pieliek klāt 50 latus, piešķir papildus septiņarpus tūkstošus latu apvienības vajadzībām un lietotu autobusiņu, ar kuru nu varam braukt pa Latviju un rakt no krūmmalām laukā savus kritušos biedrus un uzstādīt piemiņas zīmes."

"Līdz šim pa mežiem un kaktiem, nu partizāni pulcējās Rīgā. Un tomēr Rīgas pils logi viņu priekšā bija ciet. Uz to skatās arī politiķi, tāpēc viņu šeit ir tik maz – izdevīgāk jau tagad ir priecāties par to muzikālo ārprātu, kas šajās dienās notiek Jūrmalā, un visādiem dīvainiem gājieniem Rīgas ielās..." teica Saeimas deputāts K. Šadurskis. "Sakiet, ja notiktu brīnums un jums no pleciem nomestu gadus četrdesmit un atdzimtu jūsu kritušie biedri, vai Latvija tagad būtu TĀDA?"

"Esmu 11 gadus nosēdējis lēģerī, bet es neko nenožēloju, ja dzīvotu otru dzīvi un būtu līdzīga situācija, rīkotos tāpat," pēc medaļas "Sekmējot Latvijas dalību NATO" saņemšanas man teica viens no diviem vēl dzīvajiem slavenās Čevera grupas partizāniem Valdis Dzelzgalvis, piebilstot, ka Rietumi toreiz, pēc kara, viņus, cīnītājus, piemānīja.

"Mans tēvs bija robežsardzes virsnieks un ieaudzināja patriotismu. 1944. gadā kopā ar citiem puišiem palīdzēju no piespiedu izsūtīšanas uz Vāciju glābties uz ielas saķertiem ļaudīm, taisot pulcēšanās vietu žogiem caurumus, arī, kad ienāca krievi, bija skaidrs, ka jāpretojas," teica leitnanta Granupa grupas vienīgais dzīvs palikušais partizāns Viktors Andersons. Šī grupa atradās Ugāles, Usmas mežos, un tai iznāca saķerties arī ar istrebiteļiem. V. Andersonu saņēma ciet uz ceļa bez ieroča, neko nevarēja īsti pierādīt, tāpēc iedeva "tikai" septiņus gadus lēģera. Partizāna slava vajāja V. Andersonu visu padomju laiku: viņu izmeta gan no Universitātes Filozofijas fakultātes 4. kursa, gan Kultūras darbinieku tehnikuma, tāpēc nācās strādāt par metinātāju un šoferi.

Savukārt partizāns no Īles bunkura rakstnieks Modris Zihmanis strādā pie kārtējā romāna "Bandu bērns" un idejas Kurzemē tūristiem pieejamā un drošā vietā līdzīgi kā igauņiem uzbūvēt partizānu bunkuru: "Īles bunkuru atjaunot nav jēgas, jo tas ir tālu no mājām. Negribas, lai šī svētā vieta kļūst par mājvietu vietējiem bomžiem un dīkdieņiem. Tur mēs plānojam uzlikt baltu dzelzs krustu, jo iepriekšējais – no koka – ir sapuvis.""

Ja Kabanovs satiktos ar killeriem...
Raivis Dzintars, Apvienība "Visu Latvijai"

Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs laikrakstā Vesti sevodna publicējis rakstu, kurā apsaukā un smagi apvaino latviešu nacionālos partizānus. „Killeri”, „bandīti”, „teroristi”, „slepkavas”, tie ir tikai daži apzīmējumi, ar kuriem deputāts vēršas pret patriotiem, kas vēl desmit gadus pēc Otrā pasaules kara beigām pretojās padomju okupācijas varai.

Pagājušajā nedēļas nogalē notika nacionālo partizānu salidojums. Vairāki runātāji pauda nožēlu, ka prezidentes pils sirmajiem vīriem joprojām ir slēgta. Valsts amatpersonu attieksme pret mūsu brīvības cīnītājiem ir, maigi izsakoties, vienaldzīga. Taču šajā gadījumā runa vairs nav tikai par vienaldzību. Sirmos vīrus nolamāt nekrietnos vārdos atļāvies „tautas kalps”, kas tiek barots no visu mūsu kabatām. Apvainojumi nav nākuši no kāda iedzēruša padomju veterāna, bet no Saeimas nama.

Tagad mani ļoti interesē, kā uz šiem izteicieniem reaģēs citi Saeimas deputāti. Ko teiks nacionālie spēki? Vai sekos deputātu norobežošanās no kolēģa izteikumiem? Vai varam gaidīt kādas frakcijas oficiālu nosodījumu šajā sakarā? Esmu pārliecināts, ka partizāni būtu priecīgi par katru atbalsta vārdu, kas izskanētu. Tie šodien ir deficīts, un tādēļ tik svarīgi.

Kāds cits deputāts Kārlis Šadurskis izteicies, ka „Latvija būtu pavisam citādāka, ja partizāni būtu par 40 gadiem jaunāki.” Nevar nepiekrist. Varbūt tad Krasnagla... , atvainojos, Kabanovs rūpīgi padomātu pirms bārstīties ar apvainojumiem „killeru” virzienā. Bet pats Šadurska kungs taču vēl ir pietiekoši jauns! „Jaunais laiks” par nosirmošanu gluži vēl nevarētu sūdzēties. Tad, lūdzu, ņemiet pie rokas „nepadevušos” TB/LNNK un ierādiet Kabanovam viņa īsto vietu! Palīdziet partizāniem iesūdzēt deputātu par goda un cieņas aizskaršanu! Jums ir tribīne, no kuras balss atskan pār visu Latviju un vēl aiz tās. Mēģiniet! Dariet!

Par Nikolaja Kabanova izlēcieniem nebrīnos. Kādā PCTVL saietā politiķis piesauca nepieciešamību atjaunot Krievijas varenību un aizstāvēt „krievu superetnosa” intereses visā pasaulē. Atstājot neievērotus šādus mājienus, slimība izplatās masās. PCTVL atbalstītājs pierod pie apziņas, ka lielkrievu imperiālisms ir normāls, mūsdienu Latvijā pieņemams domāšanas veids. Uz katru līdzīgu izlēcienu ir asi jāreaģē. To kā Latvijas pilsonis prasu no deputātiem.

Kabanovs atļaujas apsaukāt vecos partizānus, jo gadu nasta viņiem neļauj izrādīt cienīgu pretestību.

2. augusts 2005