Bijušais čekists paliek Igaunijā
Māris KRŪMIŅŠ, pēc ziņu aģentūru materiāliemBijušais PSRS VDK darbinieks Sergejs Bučilovskis uzvarējis tiesas prāvu par savām un savas ģimenes tiesībām palikt uz dzīvi Igaunijā - tā tiesa lēmusi, ņemot vērā deviņdesmito gadu sākumā noslēgto slepeno līgumu starp Igauniju un Padomju Savienības VDK.
Tallinas administratīvā tiesa nolēma, ka pašreizējā Igaunijas iekšlietu ministra pavēle par uzturēšanās tiesību atņemšanu Igaunijā Bučilovskim un viņa ģimenei ir nelikumīga. Prasītāja advokāti tiesā kā pierādījumu savai taisnībai izmantoja deviņdesmito gadu sākumā noslēgto slepeno vienošanos starp Igaunijas valdību un VDK, saskaņā ar kuru Igaunijas puse apņēmās nevajāt bijušos čekistus, pretim saņemot VDK resursus: ieročus, specaprīkojumu, kā arī daļu arhīva. Šis līgums tika noslēgts 1991. gada 18. decembrī. No Igaunijas puses to toreiz parakstīja Igaunijas valsts ministrs Raivo Vare, no PSRS VDK - ģenerālis Vjačeslavs Široņins. Tallinas tiesa atzina šā starptautiskā akta pārākumu pār iekšējo likumdošanu un norādīja varas iestādēm pieņemt no Bučilovsku ģimenes nepieciešamos dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai.
Interesanti, ka vakar Igaunijas administratīvā tiesa atzina, ka 1991. gada 18. decembra vienošanās neesot spēkā. Tajā pašā laikā tiesa ierosināja atvieglot likumu par cittautiešiem un pārskatīt uzturēšanās atļaujas izsniegšanas noteikumus, ziņo laikraksts Postimees. Tiesa apšaubīja, vai R. Varem bija tiesības parakstīt vienošanos par Igaunijas PSR VDK likvidēšanu un slēgt vienošanos, kas solīja imunitāti bijušajiem VDK virsniekiem.
«Tā kā nav nevienas atsauksmes par šādas pilnvaras eksistenci, tiesai nav iemesla uzskatīt, ka tāda jebkad ir eksistējusi,» sacīts tiesas lēmumā. Tiesa arī kritizēja Igaunijas parlamentu par pagājušajā gadā ieviestajiem papildinājumiem cittautiešu likumam, kas liedz uzturēšanās atļaujas jauniem Krievijas militārajiem pensionāriem un bijušajiem VDK virsniekiem un viņu ģimenēm. Igaunijā pašlaik dzīvo aptuveni 15 000 Krievijas militāro pensionāru vai to ģimeņu locekļu un 300 bijušo VDK virsnieku, kas nav Igaunijas pilsoņi. Līdz šim valsts ir pagarinājusi viņu uzturēšanās atļaujas.
Igaunijas iekšlietu ministrs Tarmo Lodus jau pagājušonedēļ deva rīkojumu drošības policijai sākt izmeklēšanu par 1991. gadā noslēgto vienošanos starp toreizējo Igaunijas valdību un VDK. Saskaņā ar vienošanos Igaunijas valdība apsolīja neierobežot bijušo VDK darbinieku tiesības un brīvības un atturēties no viņu diskriminācijas un vajāšanas saistībā ar viņu agrāko nodarbošanos apmaiņā pret vietējās VDK nodaļas ieroču, aprīkojuma un dosjē nodošanu Igaunijas varas iestādēm. Taču pašreizējais likums par ārzemniekiem nepieļauj uzturēšanās atļauju garantēšanu vai pagarināšanu bijušajiem VDK darbiniekiem.
Tā kā vienošanās oriģināls pazudis no Igaunijas Valsts kancelejas, kopija tika iegūta no arhīva Maskavā. Juridiskie eksperti pašlaik strīdas, vai dokuments vēl ir spēkā vai nav. Drošības policijai jānoskaidro vienošanās izstrādāšanas, kā arī vienošanās oriģināla pazušanas apstākļi. Daži igauņu politiķi uzsver, ka viņiem iesniegtā vienošanās versija nesatur punktu par sociālajām garantijām bijušajām VDK personālam.
«No Igaunijas valsts attīstības viedokļa un integrācijas politikas progresam būtu taisnīgi atvieglot cittautiešu likumu,» sacīja administratīvās tiesas tiesnese Kaire Pikame. Kā norādījusi Ērika-Nīlesa Krosa vadītā valdības komisija bijušo Krievijas militārpersonu jautājumu izskatīšanai, T. Loduss šogad noraidījis 110 lūgumu uzturēšanās atļaujām.© Neatkarīgā Rīta Avīze 2000 Pārpublicējot un citējot norāde uz NEATKARĪGO obligāta