Komunisma rēgs uzkurina emocijas Igaunijā
Sanita Upleja Tallinā

Desmit gadu pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas igauņiem tā arī nav izdevies galīgi «nokārtot rēķinus» ar komunisma rēgu, kas šovasar izraisījis sen nebijušas diskusijas. Komunismu un tā vārdā izdarītos noziegumus nosodošs parlamenta paziņojums pagaidām iestrēdzis varas gaiteņos un draud izraisīt jaunu emociju vilni tieši augusta beigās gaidāmo prezidenta vēlēšanu laikā, jo tad parlamentam jāturpina darbs pie vasaras sākumā pārtrauktās paziņojuma teksta apspriešanas.

Tēvzemes savienības deputātu cēlā iecere 1941.gada 14.jūnija izsūtīšanu gadadienu atzīmēt ar komunisma nosodīšanu izvērtās par sen neredzētu un paziņojuma autoriem negaidītu emocionālu vārdu pārmaiņu parlamentā.

Kamēr Tompeā pilī deputāti izcīna vārdu cīņas rūpēs par bijušo komunistu naktsmieru, Tartu universitātes pētnieki secinājuši, ka bijusī padomju laika elite ir labi pielāgojusies jaunajiem apstākļiem un kļuvusi par daļu no šā laika sabiedrības krējumu.

Trešdaļas parlamenta deputātu, galvenokārt valdošās trejsavienības pārstāvju, ierosinājums nosodīt komunismu radās no domas, ka joprojām nav dots novērtējums PSRS un Igaunijas PSR komunistisko iestāžu paveiktajiem noziegumiem pret Igaunijas pilsoņiem laikā no 1940.līdz 1991.gadam. Paziņojuma autoru mērķis bija arī pievērst pasaules uzmanību tam, ka šādu noziegumu atkārtošanās briesmas pasaulē nav zudušas. Pats paziņojuma teksts ir vairākas rindkopas garš un ietver gan būtiskāko pāridarījumu uzskaitījumu, gan padomju varas iestāžu veikto darbību pasludināšanu par noziedzīgu. Turklāt paziņojuma tekstā uzsvērta komunistiskās partijas atbildība par represīvo iestāžu noziegumiem, kas gan nenozīmē kolektīvas atbildības noteikšanu visiem šo organizāciju biedriem. Katras personas atbildība izriet no viņa individuālās rīcības, un vainu var pierādīt tikai tiesa.

Tomēr pat šis vispārinātais un deklaratīvais paziņojuma projekts izraisīja tik kaislīgu apspriešanu, ka parlamentārieši pie tā atgriezās vairākkārt, līdz beidzot, nespēdami rast kompromisu, atlika līdz rudenim. Strīdā parlamentā izskanēja gan argumenti, ka deklarāciju laiks ir pagājis, gan bažas, ka tas var tikt izmantots kā ierocis politiskā cīņā. Centra partija ierosināja populistisku pasākumu — pie reizes izmaksāt arī kompensācijas komunismā cietušajiem, bet vairāki deputāti brīdināja par «raganu medību» sākšanos un sabiedrības šķelšanos pēc šādu paziņojumu pieņemšanas. Pilnīgas vienprātības šajā emocionālajā diskusijā nebija pat valdošo partiju trejsavienībā.

Meri: piedot, bet neaizmirst

Tagad diskusijas atsākšana sagaidāma augusta beigās vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām, tādēļ daļai parlamentāriešu radušās bažas, ka tā var kļūt par daļu no vēlēšanu kampaņas. Reizē ar paziņojuma vētraino apspriešanu parlamentā Igaunijas prezidents Lennarts Meri, kurš pats ir bijis 14.jūnijā izsūtīto vidū, vasaras sākumā apbraukāja Igauniju un tikās ar represētajiem, lai katram paspiestu roku un pasniegtu simbolisku nozīmi Nolauztā rudzupuķe.

Uzrunājot cilvēkus dažādās Igaunijas vietās, prezidents pieminēja arī parlamenta nodomus komunisma sakarā. L.Meri pauda nožēlu par diskusijā vairākkārt pausto viedokli, ka nav ko vecas lietas cilāt. Prezidents atgādināja, ka tā nav atriebība, bet gan totalitārisma nosodījums un cīņa pret ļaunumu, tādēļ aicināja parlamentu pārvarēt pretrunas šajā jautājumā. L.Meri sacīja, ka ir arī «laiks šīs lietas piedot, bet nekad neaizmirst». Norādīdams, ka no parlamentāriešiem vairāk nekā puse ir bijuši komunistiskajā partijā, prezidents kritizēja deputātus arī par nevēlēšanos atrisināt cietušo problēmas ar likumdošanas palīdzību.

Elites pēctecība

Diskusijas sakaitētajā gaisotnē vairākkārt izskanēja arī doma, ka ar patiesām bažām par savu nākotni parlamentāriešu virzienā raugās 100 000 cilvēku — bijušo komunistu partijas biedru Igaunijā. Tomēr, kā liecina divu zinātnieku pētījums, bijušie komunisti, jo īpaši «augstākā līmeņa», ir laimīgi pārdzīvojuši laikmetu griežus un atraduši savu vietu arī neatkarīgajā Igaunijā. Par šo pētījumu Režīma maiņa — vai elites pēctecība? jūnija numurā plašāk rakstīja mēnešraksts Luup. «Komunistiskā elite bez aizķeršanās pārveidojusies par neatkarīgās Igaunijas eliti. Kādreizējie valsts ierēdņi un partijas aparāta darbinieki tagad kļuvuši par veiksmīgiem biznesmeņiem, zinātniekiem, mācību spēkiem un valsts ierēdņiem. Augstākā līmeņa komunisti jeb Igaunijas kompartijas pēdējo triju centrālkomitejas sastāvu pārstāvji ir labi pielāgojušies dzīvei neatkarīgajā Igaunijā un saglabājuši arī savas pozīcijas sabiedrības elitē,» secinājuši Tartu universitātes pētnieki Jiri Rūss un Antons Šēns.

Visvairāk bijušo partijas Centrālkomitejas locekļu šobrīd darbojas biznesā. Tā ir politiski salīdzinoši neitrāla joma, kas nodrošina labu un stabilu dzīvi, turklāt bijusī elite bauda arī kādreizējo sakaru priekšrocības, kas īpaši labi noderēja kapitālisma sākuma stadijā, privatizējot valsts īpašumu. Darbošanās biznesā sakrīt ar sabiedrībā valdošajiem uzskatiem un palīdz arī reabilitēt viņu komunistisko pagātni. Bizness kā nodarbošanās ir bijis ērtāks arī tāpēc, ka tur neviens īpaši neinteresējas par pagātni, kas būtu neizbēgami politikā un valsts amatos. Salīdzinoši daudz padomju nomenklatūras pārstāvju darbojas zinātnē un izglītības sistēmā.

Pētnieki saskaitījuši bijušo komunistu klātbūtni arī Igaunijas politikā — 1992.gadā pirmajā parlamenta sastāvā atjaunotajā Igaunijas valstī bija 35%, nākamajā parlamenta sasaukumā tādu bija jau 59%, taču 1999.gadā ievēlētajā un šobrīd strādājošajā sastāvā ar komunistisku pagātni ir vairs 17% no deputātiem. Tas, pēc zinātnieku domām, liecina par paaudžu maiņu igauņu politikā, un elites tālākā veidošanās arvien mazāk ir saistīta ar bijušajiem komunistiem. Arī neviena valdība nav bijusi pilnībā brīva no bijušajiem komunistiem —vairāk nekā 60% tādu bija Tīta Vehi divās valdībās, bet vismazāk — Marta Lāra 1992.gadā sastādītajā valdībā, kur vienīgā ar komunistisku pagātni bija Marju Lauristina. Daudz bijušo komunistu strādā arī pašvaldībās un citās valsts iestādēs.

Diena, 2001. gada 7. augusts.

Saturs