Komunisma rēgs uzkurina emocijas Igaunijā
Sanita Upleja Tallinā
Desmit gadu pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas igauņiem
tā arī nav izdevies galīgi «nokārtot rēķinus» ar komunisma rēgu, kas šovasar
izraisījis sen nebijušas diskusijas. Komunismu un tā vārdā izdarītos
noziegumus nosodošs parlamenta paziņojums pagaidām iestrēdzis varas gaiteņos
un draud izraisīt jaunu emociju vilni tieši augusta beigās gaidāmo
prezidenta vēlēšanu laikā, jo tad parlamentam jāturpina darbs pie vasaras sākumā
pārtrauktās paziņojuma teksta apspriešanas.
Tēvzemes savienības deputātu cēlā iecere 1941.gada 14.jūnija izsūtīšanu
gadadienu atzīmēt ar komunisma nosodīšanu izvērtās par sen neredzētu un
paziņojuma autoriem negaidītu emocionālu vārdu pārmaiņu parlamentā.
Kamēr Tompeā pilī deputāti izcīna vārdu cīņas rūpēs par bijušo
komunistu naktsmieru, Tartu universitātes pētnieki secinājuši, ka bijusī
padomju laika elite ir labi pielāgojusies jaunajiem apstākļiem un kļuvusi
par daļu no šā laika sabiedrības krējumu.
Trešdaļas parlamenta deputātu, galvenokārt valdošās trejsavienības pārstāvju,
ierosinājums nosodīt komunismu radās no domas, ka joprojām nav dots novērtējums
PSRS un Igaunijas PSR komunistisko iestāžu paveiktajiem noziegumiem pret
Igaunijas pilsoņiem laikā no 1940.līdz 1991.gadam. Paziņojuma autoru mērķis
bija arī pievērst pasaules uzmanību tam, ka šādu noziegumu atkārtošanās
briesmas pasaulē nav zudušas. Pats paziņojuma teksts ir vairākas rindkopas
garš un ietver gan būtiskāko pāridarījumu uzskaitījumu, gan padomju varas
iestāžu veikto darbību pasludināšanu par noziedzīgu. Turklāt paziņojuma
tekstā uzsvērta komunistiskās partijas atbildība par represīvo iestāžu
noziegumiem, kas gan nenozīmē kolektīvas atbildības noteikšanu visiem šo
organizāciju biedriem. Katras personas atbildība izriet no viņa individuālās
rīcības, un vainu var pierādīt tikai tiesa.
Tomēr pat šis vispārinātais un deklaratīvais paziņojuma projekts izraisīja
tik kaislīgu apspriešanu, ka parlamentārieši pie tā atgriezās vairākkārt,
līdz beidzot, nespēdami rast kompromisu, atlika līdz rudenim. Strīdā
parlamentā izskanēja gan argumenti, ka deklarāciju laiks ir pagājis, gan bažas,
ka tas var tikt izmantots kā ierocis politiskā cīņā. Centra partija ierosināja
populistisku pasākumu pie reizes izmaksāt arī kompensācijas komunismā
cietušajiem, bet vairāki deputāti brīdināja par «raganu medību» sākšanos
un sabiedrības šķelšanos pēc šādu paziņojumu pieņemšanas. Pilnīgas
vienprātības šajā emocionālajā diskusijā nebija pat valdošo partiju
trejsavienībā.
Meri: piedot, bet neaizmirst
Tagad diskusijas atsākšana sagaidāma augusta beigās vienlaikus ar prezidenta
vēlēšanām, tādēļ daļai parlamentāriešu radušās bažas, ka tā var kļūt
par daļu no vēlēšanu kampaņas. Reizē ar paziņojuma vētraino apspriešanu
parlamentā Igaunijas prezidents Lennarts Meri, kurš pats ir bijis 14.jūnijā
izsūtīto vidū, vasaras sākumā apbraukāja Igauniju un tikās ar represētajiem,
lai katram paspiestu roku un pasniegtu simbolisku nozīmi Nolauztā rudzupuķe.
Uzrunājot cilvēkus dažādās Igaunijas vietās, prezidents pieminēja arī
parlamenta nodomus komunisma sakarā. L.Meri pauda nožēlu par diskusijā vairākkārt
pausto viedokli, ka nav ko vecas lietas cilāt. Prezidents atgādināja, ka tā
nav atriebība, bet gan totalitārisma nosodījums un cīņa pret ļaunumu, tādēļ
aicināja parlamentu pārvarēt pretrunas šajā jautājumā. L.Meri sacīja, ka
ir arī «laiks šīs lietas piedot, bet nekad neaizmirst». Norādīdams, ka no
parlamentāriešiem vairāk nekā puse ir bijuši komunistiskajā partijā,
prezidents kritizēja deputātus arī par nevēlēšanos atrisināt cietušo
problēmas ar likumdošanas palīdzību.
Elites pēctecība
Diskusijas sakaitētajā gaisotnē vairākkārt izskanēja arī doma, ka ar
patiesām bažām par savu nākotni parlamentāriešu virzienā raugās 100 000
cilvēku bijušo komunistu partijas biedru Igaunijā. Tomēr, kā liecina
divu zinātnieku pētījums, bijušie komunisti, jo īpaši «augstākā līmeņa»,
ir laimīgi pārdzīvojuši laikmetu griežus un atraduši savu vietu arī
neatkarīgajā Igaunijā. Par šo pētījumu Režīma maiņa vai elites pēctecība?
jūnija numurā plašāk rakstīja mēnešraksts Luup. «Komunistiskā elite bez
aizķeršanās pārveidojusies par neatkarīgās Igaunijas eliti. Kādreizējie
valsts ierēdņi un partijas aparāta darbinieki tagad kļuvuši par veiksmīgiem
biznesmeņiem, zinātniekiem, mācību spēkiem un valsts ierēdņiem. Augstākā
līmeņa komunisti jeb Igaunijas kompartijas pēdējo triju centrālkomitejas
sastāvu pārstāvji ir labi pielāgojušies dzīvei neatkarīgajā Igaunijā un
saglabājuši arī savas pozīcijas sabiedrības elitē,» secinājuši Tartu
universitātes pētnieki Jiri Rūss un Antons Šēns.
Visvairāk bijušo partijas Centrālkomitejas locekļu šobrīd darbojas biznesā.
Tā ir politiski salīdzinoši neitrāla joma, kas nodrošina labu un stabilu dzīvi,
turklāt bijusī elite bauda arī kādreizējo sakaru priekšrocības, kas īpaši
labi noderēja kapitālisma sākuma stadijā, privatizējot valsts īpašumu.
Darbošanās biznesā sakrīt ar sabiedrībā valdošajiem uzskatiem un palīdz
arī reabilitēt viņu komunistisko pagātni. Bizness kā nodarbošanās ir
bijis ērtāks arī tāpēc, ka tur neviens īpaši neinteresējas par pagātni,
kas būtu neizbēgami politikā un valsts amatos. Salīdzinoši daudz padomju
nomenklatūras pārstāvju darbojas zinātnē un izglītības sistēmā.
Pētnieki saskaitījuši bijušo komunistu klātbūtni arī Igaunijas politikā
1992.gadā pirmajā parlamenta sastāvā atjaunotajā Igaunijas valstī bija
35%, nākamajā parlamenta sasaukumā tādu bija jau 59%, taču 1999.gadā ievēlētajā
un šobrīd strādājošajā sastāvā ar komunistisku pagātni ir vairs 17% no
deputātiem. Tas, pēc zinātnieku domām, liecina par paaudžu maiņu igauņu
politikā, un elites tālākā veidošanās arvien mazāk ir saistīta ar bijušajiem
komunistiem. Arī neviena valdība nav bijusi pilnībā brīva no bijušajiem
komunistiem vairāk nekā 60% tādu bija Tīta Vehi divās valdībās, bet
vismazāk Marta Lāra 1992.gadā sastādītajā valdībā, kur vienīgā ar
komunistisku pagātni bija Marju Lauristina. Daudz bijušo komunistu strādā arī
pašvaldībās un citās valsts iestādēs.
Diena, 2001. gada 7.
augusts.
Saturs