Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas | Prese |

 Sākumlapa Home

 
Represēti. Aplaupīti. Pazemoti
Jānis Riekstiņš,
Latvijas Valsts arhīva vecākais referents

Pēc PSRS diktatora Josifa Staļina nāves 1953. gada martā lēnām, pakāpeniski, negribīgi aizsākās arī ilgus gadus represīvo iestāžu sistēmas veidotās Nometņu galvenās pārvaldes - gulaga, kā arī t.s. specnometinājumu sistēmas likvidācija. 1953. gada vasarā tika likvidēta daudzu tik ļoti ienīstā PSRS Iekšlietu tautas komisariāta, vēlāk Valsts drošības ministrijas Sevišķā apspriede, kurai bija liela loma arī daudzu Latvijas pilsoņu represēšanā. Pakļaujoties sabiedrības spiedienam, PSRS centrālās iestādes pamazām atcēla arī dažādus PSRS Iekšlietu tautas komisariāta un PSRS Valsts drošības tautas komisariāta (1946. gadā tautas komisariāti tika pārveidoti par ministrijām), PSRS Prokuratūras lēmumus, direktīvas un instrukcijas par PSRS pilsoņu arestiem, tiesāšanas kārtību, ieslodzījuma un nometinājuma vietām un kārtību. Šajā procesā svarīga loma bija arī PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1955. gada 27. marta un 1955. gada 17. septembra dekrētiem par amnestiju, kas deva iespēju daudzus ieslodzītos atbrīvot, bet citiem soda termiņus samazināt.

Līdz ar gulaga un specnometinājuma sistēmas pakāpenisku likvidāciju, represīvās sistēmas zināmu liberalizāciju miljoniem respresēto pilsoņu atgriezās normālā dzīvē. Taču ceļš līdz viņu pilnīgai reabilitācijai, atņemtā īpašuma vai tā vērtības kompensāciju izmaksām vēl bija tāls un grūts.

Tos represētos, kuriem īpašums tika konfiscēts, pamatojoties uz dažādu iestāžu lēmumiem, atbrīvoja bez tiesībām to atgūt. Tā tas, piemēram, bija attiecībā uz 1949. gada 25. martā izsūtītajiem, kuru īpašums ar LPSR Ministru Padomes 1949. gada 24. marta lēmumu tika pasludināts par konfiscētu.

Citāds stāvoklis izveidojās ar 1941. gada 14. jūnijā aizvesto mantu. Gatavojot šo genocīda akciju, varas iestādes izdeva dažādas instrukcijas par aizvesto palikušās mantas izlietošanas kārtību, taču lēmums par tās konfiskāciju netika pieņemts. Piecdesmito gadu vidū dzīvi palikušie represētie vai viņu radinieki 1941. gadā zaudēto īpašumu centās atgūt. Diemžēl pilnā mērā tas tolaik neizdevās nevienam.

Lai arī tolaik tika izdotas dažādas instrukcijas par dažādi atņemtā īpašuma atdošanas kārtību un izveidotas komisijas, kurām vajadzēja šos jautājumus izlemt, tomēr varas iestādes vienmēr atrada dažādus iemeslus, lai šos lūgumus noraidītu.

Kad 1941. gada 14. jūnijā notika izsūtāmo aizturēšana un aresti, Valsts drošības tautas komisariāta darbinieki daudzkārt vērtīgākās mantas paņēma “nogādāšanai uz Valsts drošības tautas komisariātu”. Piecdesmito gadu vidū, kad no gulaga nometnēm un nometinājuma vietām atgriezušies represētie šīs mantas centās atgūt, izrādījās, ka tās nemaz nav atrodamas, tās oficiāli nav uzskaitītas un nodotas glabāšanā. Uzskatāmā veidā šis mantu izlaupīšanas process atklājās pēc tam, kad Latvijas Republikas bijušais diplomātiskais darbinieks E.Girgensons centās atdabūt viņam 1941. gada 14. jūnijā atņemtās mantas. Tikpat neveiksmīgi tolaik beidzās arī dzejnieka E.Veidenbauma radinieces B. Leites mēģinājums atgūt “Kalāču” mājas un klavieres. Mazliet vairāk paveicās mākslinieka Rūdolfa Pelšes dēlam, kurš par aresta laikā tēvam atņemtām mantām saņēma nelielu kompensāciju…

 

PSRS finansu ministra A.Zvereva norādījumi par naudas summu atdošanu un konfiscētā īpašuma vērtības atlīdzināšanu

Slepeni,
Savienoto un autonomo republiku  Nr.31–2398/3s
finansu ministrijām, novadu, apgabalu un pilsētu (republikas pakļautības pilsētu) finansu nodaļām
PSRS Finansu ministrija

1954.g. 24. decembrī Maskava, Kuibiševa iela 9

 Par naudas summu atdošanu, kuras ienākušas PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komitejas orgānu kasēs

Saskaņā ar PSRS Finansu ministrijas 1948. gada 26. jūlija norādījumu Nr.555 un 1952. gada 17. marta norādījumu Nr.353 naudas summu atdošanu, kura izņemta arestētajiem, pēc šim nolūkam pilnvaroto orgānu rīkojuma, veic PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komiteja no tiem līdzekļiem, kādi atrodas minēto orgānu kasēs.

Lai laikā izpildītu lēmumus par naudas summu atdošanu, PSRS Finansu ministrija atļauj finansu orgāniem tajos gadījumos, kad PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komitejas depozītu rēķinos un kasēs nav naudas līdzekļu, kuri ir paredzēti nodošanai valsts budžeta ieņēmumos kā konfiscēti, pārskaitīt no Vissavienības budžeta ienākumu klasifikācijas 11.§ 12. sadaļas līdzekļus pēc PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komitejas orgānu iesniegumiem uz to depozītu rēķiniem atdošanai paredzētās naudas summas.

Konfiscētā īpašuma, kurš nodots realizācijai finansu orgāniem, vērtību finansu orgāni atsevišķiem pilsoņiem atdod pēc izraksta no atbilstoša lēmuma par īpašuma konfiskācijas atcelšanu vai lietas pārtraukšanu iesniegšanas un dokumentu pārbaudes, kuri apstiprina šā īpašuma vērtības ieskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos.

Tajos gadījumos, kad dokumenti par konfiscētā īpašuma novērtējumu un līdzekļu saņemšanu budžetā ir iznīcināti, beidzoties glabāšanas termiņam vai kādu citu iemeslu dēļ, PSRS Finansu ministrija atļauj izdarīt tādas īpašuma vērtības atdošanu par summām, kādas noteiktas PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komitejas arhīvu–uzskaites daļu nodaļu un to vietējo orgānu izziņās (aprakstos).

A.Zverevs*

LVA, 327.f., 1.a apr., 82.l., 91., 92.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* 1956. gada 28. janvārī tādus pašus norādījumus PSRS finansu ministrs A.Zverevs izdeva attiecībā uz PSRS Iekšlietu ministrijas iestāžu arestētajiem pilsoņiem atņemtās naudas un konfiscētā īpašuma vērtības atdošanu.

Atzīmes dokumentā:
Lūdzu iepazīstināt b. M.Gudkovu. P.Korobkovs 3/I 1955.g.
Esmu iepazīstināts. M.Gudkovs 3/I–55.

Izvilkums no PSRS Finansu ministrijas un PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komitejas instrukcijas par atņemtā īpašuma vērtības atdošanas kārtību reabilitētajiem pilsoņiem

Slepeni,
 Nr.91-1283/3s
Savienoto un autonomo republiku finansu ministrijām, Novadu, apgabalu, pilsētu (republikas pakļautības pilsētu) finansu nodaļām 
Novadu un apgabalu valsts drošības komiteju pārvaldēm
PSRS Finansu ministrija
PSRS MP Valsts drošības komiteja

Par reabilitētajiem pilsoņiem atlīdzināmās atņemtā īpašuma vērtības aprēķināšanas kārtību

Sakarā ar radušamies jautājumiem par aprēķinu kārtību par īpašumu, kurš atņemts nepamatoti notiesātajiem un tagad reabilitētajiem pilsoņiem, PSRS Finansu ministrija un PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komiteja iesaka vadīties no sekojošā:

1. Reabilitētajiem pilsoņiem atņemtā vai konfiscētā īpašuma vērtības atlīdzināšanu veic finansu orgāni pēc tās kārtības, kāda noteikta PSRS Finansu ministrijas 1956. gada 30. janvāra instrukcijā Nr.35 “Par konfiscētā bezsaimnieku un bezmantinieku īpašuma uzskaites un izmantošanas kārtību”. (..)

2. Lai izskatītu to reabilitēto pilsoņu iesniegumus, par kuriem nav dokumentu par īpašuma vai vērtību atņemšanu vai konfiskāciju, finansu ministrijās (..) izveidot komisijas (..).

Valsts drošības komitejas orgāni, pamatojoties uz reabilitētā pilsoņa vai viņu radinieku iesniegumu, pēc viņu rīcībā esošajām ziņām, liecinieku aptaujas, nosaka īpašuma un vērtību raksturu (nosaukumu, daudzumu, stāvokli), naudas līdzekļu summu un valsts aizņēmumu obligāciju vērtību, kuras agrāk atņemtas reabilitētajiem pilsoņiem.

Minētie materiāli tiek iesniegti izskatīšanai komisijām, kuras nosaka kompensāciju izmaksu apmērus (..).

Reabilitētajiem pilsoņiem, kuri agrāk notiesāti bez īpašuma konfiskācijas, nelikumīgi atņemtā īpašuma un vērtību vērtības atlīdzināšana, kā arī naudas summu un valsts aizņēmumu obligāciju atdošana tiek atļauta ar nosacījumu, ja iesniegums par atlīdzināšanu tiek iesniegts sešu mēnešu laikā no lēmuma par reabilitāciju paziņošanu viņiem (vai viņu radiniekiem). (..)

PSRS finansu ministrs A.Zverevs
PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komitejas
priekšsēdētāja vietnieks P.Ivašutins*

 LVA, 327.f., 1.a.apr., 84.l., 9., 9a., 10., 10.a., 11.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

*1956. gada 12. novembrī PSRS finansu ministrs A.Zverevs izdeva arī instrukciju “Par kārtību, kādā reabilitētajiem pilsoņiem ir jāatdod konfiscētās noguldījumu summas”.

 PSRS finansu ministra A.Zvereva un PSRS iekšlietu ministra N.Dudorova norādījums par zaudējumu atlīdzināšanas kārtību reabilitētajiem pilsoņiem

Slepeni
Savienoto un autonomo republiku finansu ministrijām
Novadu, apgabalu, pilsētu pakļautības pilsētu) finansu nodaļām
Savienoto un autonomo republiku iekšlietu ministrijām
Novadu, apgabalu darbaļaužu deputātu
padomju izpildu komiteju iekšlietu pārvaldēm 1957. gada 3. maijā

 Par kārtību, kādā jāizskata materiāli par vērtības atlīdzināšanu reabilitētajiem pilsoņiem par viņiem atņemto īpašumu, kurus noformē PSRS Iekšlietu ministrijas iestādes

PSRS Finansu ministrija un PSRS Iekšlietu ministrija paziņo, ka PSRS Finansu ministrijas un PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komitejas 1956. gada 12. novembra vēstulē Nr.31-1283/3s-137s un PSRS Finansu ministrijas 1956. gada 12. novembra vēstulē Nr.2–416s noteiktā kārtība par aprēķinu kārtību, lai reabilitētajiem pilsoņiem atlīdzinātu viņiem atņemtā īpašuma un naudas noguldījumu vērtību, attiecas arī uz analoģiskām lietām, kuras izskata PSRS Iekšlietu ministrijas iestādes.

Sakarā ar to, saņemot no PSRS Iekšlietu ministrijas iestādēm izskatīšanai komisijās, kuras izveidotas saskaņā ar PSRS Finansu ministrijas un PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komitejas 1956. gada 12. novembra vēstuli, materiālus par atņemtā īpašuma un naudas noguldījumu atlīdzināšanu, reizē ar pastāvīgajiem locekļiem šo komisiju sastāvā tiek iekļauti PSRS Iekšlietu ministrijas pārstāvji: savienotajās un autonomajās republikās - savienotās vai autonomās republikas iekšlietu ministra vietnieks (..).

PSRS finansu ministrs A.Zverevs
PSRS iekšlietu ministrs
N.Dudorovs

 LVA, 327.f., 1.a apr., 85.l., 29.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Izvilkums no Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts drošības komitejas slēdziena par konfiscēto vērtību vērtības izmaksu

“Apstiprinu”
Latvijas PSR Ministru Padomes
Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs ģenerālmajors Vēvers
vietnieks Veļikanovs
1958. gada 27. janvārī

 Slēdziens (par konfiscēto vērtību vērtības izmaksu) 1958. gada 27. janvārī Rīga

Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts drošības komitejā griezās Ernests Girgensons ar lūgumu par viņa aresta laikā izņemto vērtību atdošanu vai to vērtības atlīdzināšanu.

Pārskatot Ernesta Girgensona arhīva - izmeklēšanas lietas materiālus, ir konstatēts, ka 1941. gada 14. jūnijā viņu arestēja Latvijas PSR IeTK [Iekšlietu tautas komisariāts], bet 1943. gada 14. aprīlī PSRS IeTK Sevišķā apspriede viņu notiesāja uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē bez īpašuma konfiskācijas. Minēto lēmumu attiecībā pret Girgensonu Latvijas PSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesas kolēģija atcēla un lieta sakarā ar nepierādāmību (..) ir pārtraukta. (..)

Girgensons papildu iztaujāšanā par dažām viņam atņemtajām vērtībām paskaidroja, ka vīriešu kabatas pulkstenis viņam bijis no zelta ar 3 vāciņiem, Šveices ražojums, ar 18 akmeņiem, 72.fr. proves, nopirkts 1919. gadā Parīzē par 950 franču frankiem.

Kulons no aleksandrīta ar briljanta šķembām uz platīna plāksnes, nopirkts 1931. gadā Kopenhāgenā par 200 dāņu markām.

Platīna rokas aproce ar briljantiem ar 1/4 karātiem uz katras sekcijas un platīna ķēdīti, nopirkta 1933. gadā Briselē par 11 000 beļģu frankiem.

Pērļu kaklarota, 2 rindu ar rozā nokrāsu, dubulto platīna ķēdīti un slēdzi aleksandrīta apvalkā, nopirkta 1934. gadā Briselē par 6300 beļģu frankiem.

Ukrainas vērša rags sudraba ietvarā (..) 84. prove, nopirkts Vitebskā par 80 rubļiem.

Divas sudraba figūriņas, bet par tām iesniedzējs sakarā ar pagājušo ilgo laiku neko nevar norādīt.

Sudraba karotītes un dakšiņas - 30 gab., 84. prove, nopirktas komisijas veikalā Rīgā 1939. gadā par 700 latiem.

Zelta medaljons - 585. prove ar briljantiem 1/4 karāta un zelta ķēdīti, nopirktu Rīgā 1929.gadā par 350 latiem.

Ņemot vērā, ka Latvijas PSR Ministru Padomes VDK finansu daļā arhīva dokumenti par 1940.-1941. gadu nav saglabājušies un ziņu par Girgensona vērtību pieņemšanu glabāšanā nav, bet atrast bijušo IeTK darbinieku Mihailovu nav iespējams, vadoties no PSRS Finansu ministrijas un PSRS MP VDK 1956. gada 12. novembra direktīvas, ieteiktu:

Materiālus par Ernesta Girgensona iesnieguma pārbaudi nosūtīt izskatīšanai Latvijas PSR Finansu ministrijas komisijai, iesakot atlīdzināt iesniedzējam to vērtību, kuras minētas kratīšanas protokolā, cenu, ņemot vērā to raksturojošās pazīmes un nolietošanās procentu, izņemot automātisko pildspalvu, kura viņam nav piederējusi, un zelta gredzenu, kurš kratīšanas laikā netika atņemts.

Latvijas PSR MP VDK uzskaites–arhīva daļas vecākais operatīvais pilnvarotais vecākais leitnants Poļakovs
Piekrītu: Latvijas PSR MP VDK uzskaites arhīva daļas
priekšnieks pulkvedis Nazarovs

 LVA, 327.f., 1a. apr., 86.l., 28., 29.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Latvijas PSR Finansu ministrijas republikāniskās komisijas lēmums par reabilitētā pilsoņa E.Girgensona iesniegumu
Akts

1958. gada 17. februārī. Latvijas PSR Finansu ministrijas republikāniskā komisija šādā sastāvā: komisijas priekšsēdētājs biedrs V.Šeļepovs, komisijas locekļi M.Ziediņš, V.Aleksejevs, izskatīja reabilitētā pilsoņa E.Girgensona iesniegumu par viņam 1941. gada 14. jūnijā Rīgā, Miera ielā 42, dz.10a, aresta laikā atņemtā īpašuma vērtības atdošanu. No Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts drošības komitejas komisijai iesniegtā materiāla ir redzams, ka pilsonim Girgensonam piederošais īpašums 1941. gada 14. jūnija kratīšanas protokolā ir ierakstīts, taču protokolu, izņemot pilsoni Girgensonu, neviens nav parakstījis, ka zemāk minētās vērtības ir paņemtas nogādāšanai uz Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta Valsts drošības pārvaldi:

N.p.k.

Priekšmeta nosaukums

Skaits

1.

Zelta dolāri

30

2.

Kabatas pulkstenis ar mazu ķēdīti

1

3.

Zelta – platīna kulons ar akmeni aleksandrītu un ķēdīti

1

4.

Zelta – platīna rokassprādze ietvarā

1

5.

Pērļu kaklarota ar zelta – platīna slēdzi ar aleksandrīta akmeņiem apvalkā

1

6.

1916. gada kaluma sudraba nauda par summu 13 rbļ.,

 
 

no tiem 3 rbļ. 50 kap. padomju naudā un pusrubļos

 

7.

Zelta medaljons ar ķēdīti

1

8.

Latvijas nauda

5 lati

9.

Somu zelta markas

20

10.

Cara laika kaluma zelta nauda

30

11.

Angļu zelta sterliņu mārciņas

1

12.

Rags sudraba ietvarā

1

13.

Sudraba figūriņas

2

14.

Franču sudraba monētas

8

 

beļģu

2

15.

Karotītes un dakšiņas

30 gab.

16.

Sudraba trauki

5 gab.

Taču 1941. gada 14.XI lietai ir pievienota izmeklētāja Berkoviča izziņa, ka kratīšanas laikā izņemto mantu vai kvīts par to nodošanu saskaņā ar kratīšanas protokolu lietā nebija, bet tamdēļ tās netika nodotas realizācijai ne finansu orgāniem, ne citām valsts iestādēm.

Ņemot vērā augstāk teikto, komisija nolēma:

1. Pilsoņa E.Girgensona lūgumu par īpašuma vērtības atdošanu atteikt.
2. Materiālu nosūtīt Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts drošības komitejai, lai noskaidrotu konkrētus vainīgos par pilsoņa E.Girgensona īpašuma pazušanu.

Komisijas priekšsēdētājs: V.Šeļepovs
Komisijas locekļi: M.Ziediņš, V.Aleksejevs

 LVA, 327.f., 1a.apr., 86.l., 46., 47.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

*Dokumentā neprecizitāte. Patiesībā jau 1941. gada februārī iekšlietu tautas komisariāts tika sadalīts un no jauna izveidots arī Valsts drošības tautas komisariāts. Tieši LPSR Valsts drošības tautas komisariāta darbinieki 1941. gada 14. jūnijā veica pilsoņu arestēšanu un izsūtīšanu.

© Latvijas Vēstnesis, 13.06.2002  Nr. 89 (2664)

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home