Okupētas valsts izpārdošana PSRS gaumē
Tirgus konjunktūra un veikalu izpirkšana 1940. un 1941.gadā
Aija Kalnciema, Latvijas Valsts arhīva daļas vadītāja

Pēc Latvijas okupācijas 1940.gada jūnijā sākās naudas un finanšu sistēmas reorganizācija pēc PSRS parauga. 17.jūnijā Ministru kabineta rīta sēdē K.Ulmaņa valdība sanāca pilnā sastāvā un nolēma 17. un 18.jūnijā pārtraukt naudas izmaksu no tekošajiem rēķiniem un noguldījumiem. 20.jūnijā Ministru kabinets pieņēma likumu par noguldījumu un tekošo rēķinu izsniegšanas regulēšanu.

Vienlaikus ar sarkanarmijas ienākšanu Latvijā sākās banku sturmēšana. 17.jūnijā divu stundu laikā pirms valdības izsludinātā ierobežojuma no bankām tika izņemti 2 miljoni latu, jo iedzīvotāji baidījās no t.s. padomju valūtas ieviešanas. Valdība, mēģinot nomierināt iedzīvotājus, presē paziņoja, ka tas nenotiks, jo padomju naudas zīmes nedrīkst būt apgrozībā ārpus PSRS teritorijas.
Drīz vien sekoja nākamie soļi naudas un finanšu sistēmas reorganizācijā - banku nacionalizācija, vērtspapīru izņemšana no apgrozības, valsts krājkasu sistēmas izveidošana.
1940.gada 21.jūlijā Tautas saeima pieņēma deklarāciju par padomju varas nodibināšanos. Bet jau nākamajā dienā saeimas deklarācijā tika paziņots par banku un lielo uzņēmumu nacionalizāciju. 25.jūlijā Ministru kabinets jau sprieda par dzīvokļu rezervēšanu PSRS karaspēka vajadzībām un speciālas komisijas izveidošanu šā darba veikšanai.
1940.gada 21.septembrī tika pieņemts pilnīgi slepenais PSRS TKP un VK(b)P CK lēmums Nr. 1756 - 716 ps par pāreju uz padomju valūtu Latvijas PSR, kurā teikts, ka lēmums tiek pieņemts, "lai novērstu valūtu starpību un nodrošinātu Latvijas PSR strādnieku un kalpotāju algas atbilstoši PSRS pastāvošajai darba algai, kā arī lai īstenotu palīdzību tiem zemniekiem, kuriem zemes ir maz...". Lēmums paredzēja ar 1940.gada 16.septembri paaugstināt Latvijas PSR darbaļaužu algu, piemēram, pamatskolu un vidusskolu skolotājiem vidēji par 40%; augstskolu profesoriem un pasniedzējiem par 40%; agronomiem par 40%; ārstiem pilsētās par 25%; laukos par 30%... inženiertehniskajam personālam par 30%, ar šā mācību gada sākumu jāatceļ mācību maksa vidusskolās.
Lēmumā bija noteikts, ka "līdz 1940.gada 1.novembrim aizliegts paaugstināt pastāvošās dzīvokļu īres maksas likmes un komunālo pakalpojumu tarifus un Latvijas PSR TKP līdz 15.oktobrim jāiesniedz PSRS TKP apstiprināšanai priekšlikumi par dzīvokļu īres maksas un komunālo pakalpojumu tarifu apmēriem", vēl bija paredzēts ar 1940.gada novembri ieviest valsts sociālo apdrošināšanu visiem Latvijas PSR strādniekiem un kalpotājiem.
Vienlaikus lēmums paredzēja ar 1940.gada 1.oktobri paaugstināt cenas rūpnieciskās pārstrādes pārtikas precēm līdz 25%, bet rūpniecības precēm līdz 50%, ar 1.novembri veikt otru cenu paaugstināšanu kā rūpniecības, tā rūpnieciskās pārstrādes pārtikas precēm un saglabāt pastāvošās cenas saimniecības ziepēm, sērkociņiem, petrolejai un sālij...
Divu valūtu apgrozības periodā tika noteikts piemērot kursu: viens lats - viens rublis, algu aprēķināt tikai padomju valūtā, banku kasēs ienākušos latus aizturēt un apgrozībā nelaist.
Minētajam PSRS TKP un VK(b)P CK lēmumam sekoja Latvijas PSR Tautas komisāru padomes paziņojums presē par padomju valūtas ieviešanu Latvijas PSR teritorijā, sākot no 25.novembra. No tekošajiem rēķiniem un noguldījumiem, kas piederēja privātiem uzņēmumiem un personām un kas, atvērti bankās un krājkasēs, lata anulēšanas brīdī nepārsniedz 1000 rubļus pēc noteiktā aprēķina kursa, tika paredzēts izdarīt izmaksas padomju rubļos tekošā rēķina vai noguldījuma robežās.
PSRS TKP 1941.gada 21.martā pieņēma lēmumu par Lietuvas, Latvijas, Igaunijas PSR bijušo valūtu anulēšanu, t.i. litus, latus, kronas uzskatīt par anulētiem, savukārt Latvijas PSR TKP un LK(b)P CK lēmumu par lata anulēšanu, sākot no 25.marta, pieņēma 1941.gada 24.martā.
1940.gada 21.septembrī pieņemtais PSRS TKP un VK (b)P CK lēmums par pāreju uz padomju valūtu Latvijas PSR paredzēja arī visu tirdzniecības uzņēmumu, kuru apgrozījums ir 100 000 latu un lielāks, nacionalizāciju pabeigt no 1940.gada 27. līdz 29.septembrim. Kopskaitā tika nacionalizēti 1144 tirdzniecības uzņēmumi.
Tirdzniecības uzņēmumu otra nacionalizācija sākās 1941.gada 17.maijā un attiecās uz uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums bija lielāks par 50 000 latu. Nacionalizētos tirdzniecības uzņēmumus Rīgā un lielākajās pilsētās nodeva jaundibinātiem valsts tirdzniecības uzņēmumiem, bet uz laukiem - patērētāju biedrībām. Patērētāju kooperācijas pārkārtošanu Latvijā izdarīja, pamatojoties uz PSRS Tautas Komisāru Padomes un VK(b)P CK 1941.gada 15.janvāra lēmumu "Par patērētāju kooperācijas organizēšanu Lietuvas, Latvijas, Igaunijas PSR".
Algu paaugstinājumu septembra otrajā pusē jau oktobra pirmajās dienās neitralizēja cenu pacēlumi. Tas viss vēl vairāk pamudināja iedzīvotājus izlietot brīvos līdzekļus. 1940.gada 1.oktobrī stājās spēkā Tirdzniecības tautas komisariāta izdotais cenrādis, kas bija saistošs visiem tirgotājiem, cenas par 50% bija paaugstinātas: ādas apaviem, kažokādām, vilnas, pusvilnas, kokvilnas, mākslīgā zīda un lina ražojumiem, tāpat arī gataviem apģērbiem. Pārtikas preču cenas tika paaugstinātas par 25%. Negrozītas palika sāls, petrolejas, sērkociņu un saimniecības ziepju cenas.
Jāņem vērā, ka pēc 1940. gada 25.novembra cenu paaugstinājuma cenas Latvijā vēl arvien bija zemākas nekā, piemēram, Ļeņingradā. Tāpēc Latvijā saradās pircēji arī no Padomju Savienības, galvenokārt tie PSRS iedzīvotāji, kas Latvijā bija iecelti dažādos amatos, arī okupācijas karaspēka pārstāvji un viņu ģimenes locekļi, kas pirka cenu ziņā izdevīgās preces un sūtīja tuviniekiem uz Krieviju.
Preču izpirkšana un veikalu sturmēšana 1940. un 1941.gadā labi dokumentēta Latvijas Valsts arhīva fondos, it sevišķi Latvijas PSR Tirdzniecības tautas komisariāta fondā.
Lasītāju interesi var izraisīt Liepājas valsts tirdzniecības uzņēmuma direktora ziņojumi par tirgus konjunktūru Latvijas PSR Tirdzniecības tautas komisariātam. Dokumenti ataino gan iepirkšanās drudzi, ko pastiprina baumas par lata izņemšanu no apgrozības, kā arī to, kā iepirkās Liepājas garnizonam piederīgie un viņu ģimenes. Viens no konjunktūras ziņojumiem parāda speciālās apgādes izveidošanos. Ar valsts tirdzniecības uzņēmumiem sāk konkurēt 1941.gada sākumā nodibinātais Vojentorg, Vojenflottorg un Spectorg. Turklāt sākotnēji Vojentorga, Vojenflottorga un Spectorga veikalos preces pārdeva visiem. Dokumenti tapuši ne tikai sarežģītu politisku, bet arī finanšu, naudas, tirdzniecības sistēmas pārmaiņu laikā un satur tirgus ekonomikas analīzes elementus un ieteikumus. Tas liecina, ka zemākā līmeņa speciālisti vēl nebija atcelti un notika pāreja uz plānveida tirdzniecību, kas iznīcināja tirgus konjunktūras mehānismu.

LPSR Liepājā, 1940.g. 20.novembrī

Tirdzniecības Tautas Komisariāts
Latvijas Valsts tirdzniecības uzņēmums
Liepājā, Sarkanās Flotes pr.6
Tālruņi: 2431, 1139.

Tirdzniecības tautas komisariātam
Rīgā
Konjunktūras ziņojums Nr.1

Raksturīgā pazīme vispārējā tirgus stāvoklī pašlaik ir visās nozarēs pastāvīgi liela vajadzība, kas daudzos gadījumos pārsniedz apgādi. Šī parādība izskaidrojama, no vienas puses, ar to, ka patērētāju pirktspēja sakarā ar algu paaugstināšanu ievērojami cēlusies; bet, no otras puses, daudzas preces netiek piegādātas pietiekošā daudzumā vai nu tāpēc, ka mūsu rūpniecība par maz ražo jeb piegādā, vai arī tāpēc, ka preces nevar importēt no ārzemēm.
Ārzemju preces trūkst visās nozarēs - daži piemēri:
1) velosipēdu un motocikletu daļas,
2) sporta rīki un piederumi,
3) instalācijas piederumi,
4) elektriski aparāti un trauki,
5) dažādi techniski izstrādājumi,
6) garšvielas, eļļas.
No mūsu pašu ražojumiem sevišķi trūkst:
1) gumijas apavi,
2) velosipēdi,
3) radio aparāti,
4) ādas un balatas dzensiksnas,
5) elektriski vadi,
6) vīriešu uzvalku drēbe, vīriešu virskrekli, trikotaža, vilnas šalles, vilnas segas,
7) tauki, olas, makaroni,
8) zaļās ziepes.

Traucējumi tirdzniecības aparāta darbībā pēdējā laikā cēlušies galvenā kārtā no diviem avotiem:
1) preču piegāde no Rīgas ir pārāk nekārtīga un nenoteikta,
2) pircēju pieplūdums ir bieži vien tik liels, ka rodas sadrūzmēšanās un līdz ar to pircēju kārtīga apkalpošana kļūst neiespējama.
Preču labums vispār ir apmierinošs, bet dažu VEF ražojumu kvalitāte pasliktinājusies: jaunākā 3 lampiņu radio uztvērējā M 517 konstatēti defekti, un starp kabatas lampu baterijām "Spīdola" ir diezgan daudz brāķa.
Cenu pacelšana līdz šim nav ietekmējusi apgrozījumu negatīvā ziņā, un jāsaka, ka arī tuvākā laikā minētā apstākļa dēļ nav sagaidāma apgrozījuma samazināšanās. Turpretīm 2 momenti varēs gan ierobežot apgrozījuma apmērus: 1) preču trūkums un 2) rūpniecības pāreja uz pašapgādes sistēmu.

Liepājas valsts tirdzniecības uzņēmuma
direktors: K.Kaģe
Plānu - finansu daļas vadītājs: paraksts J.Luria

Tirgus konjunktūra un veikalu izpirkšana 1940. un 1941.gadā

LPSR Tirdzniecības tautas komisariāts
Latvijas Valsts tirdzniecības uzņēmums L / HG
š.g. 1.decembrī
Nr. 356
Liepājā, Sarkanās Flotes pr.6
Tirdzniecības tautas komisariātam
Rīgā
Konjunktūras ziņojums Nr.2

Laikā no š.g. 20.novembra līdz š.g. novembra beigām vissvarīgākais notikums tirgū bija cenu un algu pārkārtošana.

Kaut gan cenu paaugstinājums bija stiprs, pa daļai pat ļoti stiprs, patērētāju iepirkšanās ne tikai nav samazinājusies, bet tā otrādi - vēl pieaugusi, plašā patēriņa nozarēs izveidojoties īstam iepirkšanas drudzim. Pievienotais apkopojums par apgrozījumiem laikā no š.g. 20.novembra līdz š.g. 30.novembrim to arī atspoguļo, uzrādot lielu apgrozījuma pieaugumu, kas atsevišķos gadījumos (piem., pie pārtikas precēm un apaviem) sasniedzis 300 - 400% un pat vairāk. Šinī sakarībā jāpiezīmē, ka dažos veikalos apgrozījums būtu vēl stiprāk pieaudzis, ja preču krājumi būtu bijuši lielāki.
Tātad tirgus stāvokli joprojām raksturo augošā vajadzība un atpakaļ paliekoša piegāde. Jāuzsver pie tam, ka baumu par lata izņemšanu no apgrozības iespaidoti, pircēji plašos apmēros izlieto sakrāto naudu, bieži vien iegādājoties preces, kas viņiem vispār vai vismaz iepirktā daudzumā pašlaik nav vajadzīgas. Šādi pircēji nāk galvenā kārtā no sīkburžuāzijas slāņiem, bet pa daļai arī ar padomju valūtas ieviešanu, stiprā mērā iepērkas arī garnizona piederīgie un to ģimenes.
Tirdzniecības aparāta darbībā vērojami nevēlami traucējumi. Vispirms veikalu darbinieki pārāk apgrūtināti: viņiem bija jāveic trieciena kārtā inventarizācija un pēc tam nācās apkalpot nesamērīgi lielu pircēju skaitu, bet līdztekus notiek vēl iekšējās darbības pārkārtošana sakarā ar plāna saimniecības prasībām. Bez tam ārkārtīgi straujais pircēju pieplūdums stipri traucē darbības norisi veikalos. No otras puses, piegāde no Rīgas ir ļoti neregulāra, un, bieži vien pasūtījumi netiek izpildīti, starp citu arī tāpēc, ka piegādātāji atsakās pārdot preci bez attiecīgās Rūpniecības komisariāta atļaujas.
Visumā jāsaka, ka būtu vēl par agru spriest par īsto pēdējā cenu un algu pārkārtojuma ietekmi.

Liepājas valsts tirdzniecības uzņēmuma direktors K.Kaģe
Plānu - finansu daļas priekšnieks J.Luria

LPSR Tirdzniecības tautas komisariāts
Latvijas Valsts tirdzniecības uzņēmums L / HG
š.g. 14.decembrī
Nr. 619
Liepājā, Sarkanās Flotes pr.6

Tirdzniecības tautas komisariātam
Rīgā
Konjunktūras ziņojums Nr.3

Tirgus stāvoklim raksturīgs vispārīgs preču trūkums, kā tas ir redzams no pievienotā saraksta.* Šī trūkuma dēļ dažādās nozarēs apgrozījums samazinājies. Šāda samazināšanās no otras puses ir pa daļai izskaidrojama ar cenu paaugstinājumu; vispirms tas attiecas uz manufaktūras nozari, kur arī manāma patēriņa pārvietošanās: dārgo vilnas audumu vietā pērk vairāk kokvilnas izstrādājumus. Apgrozījumu sašaurināšanās skaitliski ilustrēta klāt pieliktā pārskatā.** Jāpiezīmē, ka strādnieku patēriņš pārtikas precēs visumā turas uz tā paša līmeņa kā pirms š.g. 25.novembra.
Vietējo ražojumu piegāde no Rīgas vairākās nozarēs nepietiekoša, un pasūtījumi netiek izpildīti laikā, bet attiecībā uz ārzemju preču piegādes iespēju valda neskaidrība. Neregulārā preču piegāde jūtami traucē darbību veikalos, jo, precēm ierodoties, sākas pircēju pieplūdums, un pēc krājuma izpārdošanas pircēji bieži vien joprojām prasa preces, bet apmierināt tos nevar.
Atsevišķos veikalos novērojami arī traucējumi sakarā ar sniedzamām statistiskām ziņām. No vienas puses, daždažādu ziņu apmērs katru dienu strauji pieaug, bet, no otras puses, šo ziņu ievākšanai veikalu darbinieki nav piemēroti, nedz skaita, nedz - pa daļai - kvalifikācijas ziņā. Attiecīgais sagatavošanas un pārorganizēšanas darbs tāpēc uzduras uz lielām grūtībām, kas pagaidām tikai pa daļai ir pārvaramas.

Liepājas valsts tirdzniecības uzņēmuma direktors K.Kaģe
Plānu - finansu daļas priekšnieks J.Luria

LPSR Tirdzniecības tautas komisariāts
Latvijas Valsts tirdzniecības uzņēmums L / HG
š.g. 29.decembrī

Nr. 985
Liepājā, Sarkanās Flotes pr.6

Tirdzniecības tautas komisariātam
Rīgā
Konjunktūras ziņojums Nr.4

Tirgus stāvokli laikā no š.g. 15.decembra līdz 30.decembrim var raksturot divējādi: no vienas puses, joprojām trūka daudzas preces, no otras - iepirkšanās arvien vēl pa daļai notika drudžainā veidā. Tas sakāms it sevišķi par karavīru un to ģimeņu iepirkumiem. Šiem patērētājiem sakrājušies ietaupījumi, ko tie tagad, pēc padomju valūtas ieviešanas mūsu republikā, pārvērš mantās, bet karaspēka daļas iegādājas dažādas preces lielos apmēros, izlietojot, sakarā ar gada beigām, 1940.gada budžetā paredzētos un vēl pārpalikušos līdzekļus. Tā izskaidrojams daudzos veikalos novērotais apstāklis, ka no pircējiem 70 - 80% nāk no garnizona aprindām.
Šo aprindu iepirkumi un līdz ar to arī apgrozījumi būtu bijuši lielāki, ja preces, kā, piemēram, radio uztvērēji, velosipēdi, vilnas audumi labākās šķirnes, papīra izstrādājumi, rakstāmlietas nebūtu pietrūkuši. No pievienotā saraksta vispār izriet, ka daudz kas veikalos trūkst patērētāju apmierināšanai, un būtu vēlams, lai Tirdzniecības tautas komisariāts spertu soļus pilnīgākas un regulārākas piegādes organizēšanai.
Papildinot preču asortimentu, varētu novērst traucējumus aparāta darbībā. Bez tam šādi traucējumi rodas pagaidām vēl no vairākiem avotiem. No tiem pašlaik būtu jāmin: nepiemērotas telpas, smago mašīnu trūkums, nepietiekoši štati veikalos, it sevišķi sakarā ar plānsaimniecības prasībām.

Liepājas valsts tirdzniecības uzņēmuma direktors K.Kaģe
Plānu - finansu daļas priekšnieks J.Luria

T. T. K. LIEPĀJĀ, 1941.g. 15.janvārī
Liepājas valsts Sarkanās flotes prosp. 6
tirdzniecības uzņēmums

Telefoni:
Direktors Nr. 2431
Saimniecības daļas vadītājs Nr. 1139
Kase, grāmatvedis Nr. 1186
Plānu - finansu daļa
Nr. PF / 2

Tirdzniecības tautas komisariātam 
Rīgā
Konjunktūras ziņojums Nr.5

1941.g. janvāra pirmā pusē kopapgrozījums ievērojami samazinājies. Pirmajā dekādē apgrozījumi mūsu veikalos krituši par 35% salīdzinot ar 1940.g. decembra pirmo dekādi, bet, salīdzinot ar decembra caurmēra apgrozījumu, samazināšanās sasniedz 45%. It sevišķi manufaktūras nozarē apgrozījumi stipri gāja uz leju, samazinoties janvāra pirmajās 10 dienās pret decembri par 55%.
Apgrozījumu samazinājums izskaidrojums ar šādiem momentiem:
1) janvāris vispār bija arvien kluss mēnesis tirdzniecībā;
2) iepriekšējos mēnešos, it sevišķi arī decembrī, patērētāji iepirkušies ārkārtīgi lielos apmēros;
3) pēdējā cenu pārkārtošana pamudināja atturēties no iepirkšanās, jo patērētājs nav skaidrībā, cik tālu ies ierosinātā cenu mazināšanās;
4) Vojentorga, Vojenflottorga un Spectorga konkurence.
Pēdējais apstāklis ir sevišķi ievērojams. Sastādot mūsu finansu un preču apgrozījumu plānus 1941.gadam un 1941.gada I ceturksnim, mums par minēto torgu organizēšanu nekas nebija zināms. Tagad izrādās, ka šo torgu konkurence stiprā mērā ietekmēs mūsu darbību negatīvā ziņā, un proti aiz sekojošiem iemesliem:
1) Garnizona piederīgie, kas sastādīja lielu procentu mūsu pircēju kontingentā (pēdējā laikā manufaktūras nozarē 60 - 70%), tagad pa lielākai daļai pārgāja savos veikalos.
2) Nedaudzus izņēmumus atskaitot, šo torgu veikalos pārdod preces visiem pilsoņiem.
3) Šie torgi saņem no citām republikām preces, kas mums nav pieejamas. Bez tam arī no Rīgas preču piegāde pa daļai ir labāka, pateicoties laikam lielākai elasticitātei samaksas paņēmienos. Tādā veidā, piemēram, Vojenflottorga modes preču nodaļā izvēle ir bagātāka nekā pie mums.
4) Šiem torgiem noteikts tirgošanas laiks, kas ir pavisam savāds: viņi tirgojas līdz plkst. 21 - 22 vakarā un arī svētdienās, t.i., kad pircēji ir brīvi un iepirkšanās viņiem ir visērtākā.
Ja esošie torgi arī uz priekšu darbosies šādos privileģētos apstākļos, tad ir vājas izredzes pacelt mūsu veikalu apgrozījumus un pat uzturēt tos tagadējā līmenī. 

Liepājas valsts tirdzniecības uzņēmuma direktors K.Kaģe
Plānu - finansu daļas priekšnieka v.i. H.Gersons

T. T. K. LIEPĀJĀ, 1941.g. 31.janvārī
Liepājas valsts Sarkanās flotes prosp. 6
tirdzniecības uzņēmums
Telefoni:
Direktors Nr. 2431
Saimniecības daļas vadītājs Nr. 1139
Kase, grāmatvedis Nr. 1186
Plānu - finansu daļa

Tirdzniecības tautas komisariātam
Rīgā
Konjunktūras ziņojums Nr.6

Galvenais notikums tirgus attīstībā š.g. janvāra otrā pusē bija preču pārcenošana manufaktūras un modes preču nozarēs. Sakarā ar cenu pazemināšanu apgrozījumi stipri pieauguši, un šis pieaugums būtu bijis vēl lielāks, ja nebūtu iztrūkušas daudzas preces. Starp citu, trūkst plaša patēriņa preces, kā, piemēram, lēti baltaudumi, kokvilnas audumi darba uzvalkiem, veļas flanelis. Arī citās nozarēs jūtams preču trūkums: pārtikas nozarē trūkst arvien vēl augu eļļas, tauki, olas, un pēdējā laikā sāka pietrūkt arī piens; pašlaik mums piegādā tikai apm. 50% no pasūtītā vairuma, un no Liepājas Piensaimniecības savienības puses ir aizrādīts, ka uz priekšu piena piegāde vēl vairāk sašaurināsies. Sakarā ar to, ka no tabakas un čaulītēm pašgatavotie papirosi iznāk smēķētājiem daudz lētāki nekā gatavie papirosi, pieprasījums pēc tabakas pēdējos mēnešos stipri cēlies, un tās piegāde nekādā ziņā nav pietiekoša. Šinī sakarībā jāatzīmē, ka mūsu š.g. 14.janvārī nosūtīto pasūtījumu Rīgas fabrika "Tabaka" Nr.2 izpildītāja pēc divām (!) nedēļām un pie tam vēl tiešām smieklīgā veidā, piesūtot pasūtīto 25 kg. I.šķiras tabakas vietā 2 kg., bet pieprasīto 450 kg. II.šķiras vietā veselus 7 kg.

Asi manāms preču trūkums auto daļās, visādos instalāciju materiālos, metāla traukos, kā arī optiskās precēs (kaut gan Veselības Aizsardzības Tautas Komisariātā esot saņemti optiskie stikli no Vissavienības) un velosipēdu riepās, kurās, pavasarim tuvojoties, vajadzība ar katru dienu pieaug; tas pats sakams arī attiecībā uz lauksaimniecības darba rīkiem un mašīnām.
Šis preču trūkums no vienas puses un dažādu torgu konkurence, par kuru sīkāki bija runa iepriekšējā konjunktūras ziņojumā Nr.5, no otras puses - šie divi momenti stiprā mērā traucē mūsu tirdzniecības aparāta darbības sistemātisko izveidošanu. Dažos veikalos apgrozījumi sakarā ar neregulāro piegādi stipri svārstas, bet dažos citos gandrīz pilnīgi izpaliekošās piegādes sekas ir ārkārtīgs apgrozījumu samazinājums. Līdz ar to uzpeld jautājums, vai nevajadzētu šādus veikalus slēgt, bet tāds atrisinājums, cik viegls un vienkāršs viņš būtu, nebūt neatbilstu mūsu galvenajam uzdevumam: nodrošināt patērētāju vajadzību apmierināšanu.
Pēdējā laikā konstatēta dažos gadījumos preču kvalitātes pasliktināšanās: radio uztvērējos, armatūrās (kas misiņa vietā izgatavotas no dzelzs skārda un ātri rūsē), šprotes eļļā (fabrikas "Latkonzerv" ražojums). Tomēr visumā rūpniecības ražojumu kvalitāte ir apmierinoša, bet to piegāde, kā tas ir augstāk aprakstīts un arī izriet no pievienotā saraksta, daždažādās precēs, salīdzinot ar to vajadzību, ļoti manāmi paliek atpakaļ.

Liepājas valsts tirdzniecības uzņēmuma direktors K.Kaģe
Plānu - finansu daļas priekšnieks J.Luria
iepriekšējais sarakstā nākamais 
19. un 20 jūl.,2005