|
Aicina izvērtēt grāmatu
Baigais gads
EVIJA OZOLA
Ārlietu ministrija aicina
Ģenerālprokuratūru izvērtēt ažiotāžu sacēlušo grāmatu Baigais
gads un tajā pausto antisemītisma un nacisma ideju slavinājumu un
uzsver, ka Latvijas valdība vienmēr ir konsekventi norobežojusies no
antisemītisma un jebkura cita veida nacionālā naida izpausmēm.
Valsts prezidents Guntis
Ulmanis atzīst, ka šo grāmatu nevar vērtēt viennozīmīgi, taču
kategoriski nosoda tās atklāto antisemītismu.
Sakarā ar atsevišķu oficiālu amatpersonu pārmetumiem par grāmatas
Baigais gads pārpublicēšanu un mēģinājumiem saistīt to ar
Latvijas oficiālo politiku mūsu valsts ārlietu resors vakar izplatīja
paziņojumu, kurā uzsver, ka Latvijas valsts un valdība vienmēr ir
nosodījusi noziegumus pret cilvēci, kas tika izdarīti okupētās
Latvijas teritorijā.
«Grāmata Baigais gads ir Latvijas okupācijas laika publikācija. Tās
saturu neizbēgami ietekmēja šī vēstures posma notikumi un valdošā
nacisma ideoloģija,» teikts paziņojumā. Ārlietu ministrija aicina
prokuratūru rīkoties saskaņā ar Latvijas likumiem un izmeklēt grāmatā
pausto antisemītisma un nacisma ideju slavinājumu.
Valsts prezidents Guntis Ulmanis, atbildot uz Neatkarīgās jautājumu,
kā viņš vērtē diskusijas, kas izraisījušās par šīs grāmatas
atkārtoto izdevumu, pauda neizpratni, kāpēc tieši tagad par to tiek
runāts, lai gan grāmata izdota pirms 57 gadiem.
«Kāpēc 57 gados par to neviens nav interesējies, nav mēģinājis to
analizēt, nosodīt? Kāpēc tieši tagad pacēlies jautājums par fašistiskās
Vācijas izdoto grāmatu?» jautāja prezidents. G. Ulmanis akcentēja
to, ka «tik komplicētu» grāmatu nevar viennozīmīgi analizēt.
Pirmkārt, pēc prezidenta teiktā, tā ir fašistiskās Vācijas okupācijas
laikā izdota grāmata, un tā nav saistoša ne Latvijas valstij, ne ārpolitikai,
ne iedzīvotājiem. Otrkārt, G. Ulmanis vērtē šo grāmatu kā atklāti
antisemītisku un kā tādu to nosoda. Treškārt, šis izdevums atklāj
faktus par Latvijas iedzīvotāju deportāciju, un tie, kā teica
prezidents, nav noliedzami. «Baigais gads ir bijis, un tas nav
noliedzams,» uzsvēra G. Ulmanis. Viņaprāt, par šo grāmatu novērtējums
jādod vēsturniekiem un attiecīgajiem speciālistiem, jo «mums nav jābarojas
no nacistiskajā Vācijā izdotas literatūras».
Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu un noziegumu izmeklēšanas
nodaļas virsprokurors Uldis Pauls Strēlis aģentūrai LETA atzinis, ka
grāmatā Baigais gads aprakstīti notikumi, kas tika pārbaudīti arī
par genocīdu notiesātā Alfona Novika tiesas prāvas laikā, un, ja kāds
šaubās par notikumu patiesumu, Rīgas apgabaltiesas arhīvā glabājas
spriedums šajā lietā. «Es vienīgi nepiekrītu tam, ka šī grāmata
ir tādā kā antisemītiskā iesaiņojumā, jo esmu kategoriski pret
antisemītismu,» teicis U. P. Strēlis.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka grāmatas Baigais gads atkārtotu izdošanu
asi nosodījusi Krievijas Ārlietu ministrija, uzskatot, ka tās mērķis
ir «attaisnot Waffen SS latviešu leģionāru noziegumus pret ebrejiem
un krieviem fašistiskās Vācijas okupācijas gados». Krievija
uzskata, ka grāmatas atkārtota izdošana notikusi ar valdību veidojošās
partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK iniciatīvu, ko šīs partijas pārstāvji
kategoriski noliedz. Grāmatas izdošanu nosodījusi arī Krievijas
valsts telekompānija RTR, kas savā pārraidē pat salīdzinājusi mūsdienu
Latviju ar trīsdesmito gadu fašistisko Vāciju, kad tur tika dedzināti
grāmatu sārti. Latvijā grāmatas atkārtotu izdošanu nosodījuši dažādi
sabiedriskie darbinieki, arī Saeimas deputāts Jakovs Pliners, - ziņo
BNS.
«Ja ne Baigais gads, tad Krievijai radīsies cits iemesls apvainot
Latviju cilvēktiesību pārkāpumos,» komentējot Krievijas Ārlietu
ministrijas viedokli par minēto grāmatu, aģentūrai LETA sacījusi
Tautas partijas deputāte Vaira Paegle. Viņasprāt, tā ir tikai un
vienīgi «vainīgā meklēšana cita dārziņā».
Grāmatas izdošanu asi kritizē arī Latvijas Ārpolitikas institūta
direktors Atis Lejiņš. Pret grāmatas izdošanu protestēja arī
kreisie spēki un vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki Latvijā,
publicējot atklātu vēstuli Valsts prezidentam, parlamentam, valdībai
un tiesībsargājošajām instancēm ar prasību «darīt galu
nacistiskajiem izlēcieniem, kas nodara milzīgu ļaunumu Latvijas
starptautiskajai autoritātei».
Grāmata, kas atkārtoti tika izdota 1997. gadā, koncentrētā veidā
atspoguļo padomju varas noziegumus pret Latvijas tautu no 1940. gada jūnija
līdz 1941. gada beigām. Vēsturnieki atzinuši, ka tas ir antisemītisks
nacistu propagandas pasūtījums un tās atkārtotu publicēšanu varētu
uztvert kā atsvešināšanos no Rietumos pieņemtajiem demokrātijas
principiem. Atkārtotā izdevuma iespiedējs ir Leonards Inkins, TB/LNNK
biedrs. Ne viņš, ne partijas vadība nav pieļāvuši grāmatas izdošanas
saistību ar partijas darbu.
1942. gadā izdotās grāmatas Baigais gads autors ir Pauls Kovaļevskis,
kas bijis vācu okupācijas varu propagandējošā laikraksta Tēvija
redaktors. Baigo gadu mēģināts izdot arī vācu valodā, taču Vācijā
tas atbaidošo attēlu dēļ aizliegts. Grāmata bijusi aizliegta arī
bijušajā PSRS.
© Neatkarīgā
Rīta Avīze
|