Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Somija pēta izdošanu gestapo

Grāmata par triju tūkstošu gūstekņu izdošanu Vācijas slepenpolicijai pārsteidz sabiedrību

Somijā aktīvas diskusijas sabiedrībā un valdības sāktu oficiālu izmeklēšanu izraisījuši nesen izdotā grāmatā publiskotie fakti, ka Somijas varas iestādes Otrā pasaules kara laikā izdeva nacistu gestapo aptuveni 3000 gūstekņu. Vīzentāla centra pārstāvis Efraims Zurofs vēstulē Somijas prezidentei izteicis sašutumu par atklātajiem faktiem un pieprasījis pilnīgu šīs lietas izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu.

Somu rakstniece Elina Sana novembra vidū laida pārdošanā grāmatu Luovetetut (Izdotie), kurā viņa pēc vairāku gadu ilgiem pētījumiem apgalvo, ka Somijas valdība kara laikā izdevusi Vācijai ap 3000 karavīru un civiliedzīvotāju. Gandrīz visi bijuši ārzemnieki, un vairākums pēc tam tika nogalināti. Daļa bija ebreji, daļa Sarkanās armijas poļitruki vai Vācijā dzimuši karagūstekņi, kurus somu karavīri sagūstīja Otrajā pasaules karā pret PSRS 1941.—1944.gadā.

Savā pirmajā grāmatā 1979.gadā E.Sana pirmā pateica somu lasītājiem, ka 1942.gadā Somijas Iekšlietu ministrija un slepenpolicija Valpo nodeva gestapo astoņu ebreju grupu. To vidū bija arī Eliass Kapelovskis no Latvijas. Tikai vienam no viņiem izdevās izdzīvot un vēlāk atgriezties Izraēlā. Tajā pašā laikā Valpo nodeva gestapo pazīstamo latviešu spiedzi Mariju Emmu Martinu–Šūli. Daži vēsturnieki devās pretuzbrukumā rakstniecei un apgalvoja, ka nekas tamlīdzīgs Somijā nav noticis.

Taču pirms dažiem gadiem Somija atzinās nodarījumā, izteica nožēlu un Helsinkos uzcēla pieminekli astoņiem ebrejiem.

Tagad vēsturnieki apgalvo, ka E.Sanas grāmatā viņiem nav gandrīz nekā jauna, taču lielākā sabiedrības daļa par gūstekņu izdošanu tikpat kā neko nav dzirdējusi. Rakstniece arī detalizētāk pastāsta par daudzu cilvēku personīgajām traģēdijām. Daži vēstures profesori atzīst, ka šis ir baltais plankums Somijas vēsturē, un iesaka izmeklēt cilvēku izdošanu uz visām valstīm. Pēc kara Somija izdeva Padomju Savienībai desmitiem tūkstošus gūstekņu un bēgļu. Pārsvarā tie bija karēļi un igauņi, no kuriem daudzi bija dienējuši Somijas armijā. Pēdējie bēgļi uz austrumiem tika pārsūtīti 80.gadu sākumā.

Tagad tiek lēsts, ka uz Vāciju tika nosūtīti mazāk par simt ebrejiem. Iespējams, 60—80. Valpo solīja izdot vairāk, taču maršals Mannerheims un citi ietekmīgi somi to novērsa. Somi vienmēr lepojās ar senču rīcību un uzskatīja, ka šie astoņi ebreji ir vienīgie nacistu rokās kritušie.

E.Zurofs nosūtīja prezidentei Tarjai Halonenai vēstuli, kurā pieprasīja neatkarīgu ekspertu izmeklēšanu kā arī vainīgo arestēšanu un sodīšanu. "Es esmu pārliecināts, ka jūs piekritīsiet, ka šāds atklājums prasa atklātu Somijas varas iestāžu atbildi un atbilstošus pasākumus, lai atzītu pārkāpumu un, ja tas ir iespējams, sauktu pie atbildības noziegumā vainojamos," teikts vēstulē prezidentei.

Par izdošanu Vācijai lielākā vaina jāuzņemas toreizējam iekšlietu ministram Toivo Horelli un Valpo vadītājam Arno Antoni. T.Horelli bija Latvijas armijas komandiera un kara ministra Krišjāņa Berķa draugs, kā arī K.Berķa sievas somietes radinieks. Viņš palīdzēja latviešu ministram bēgt caur Somiju 1940.gadā.

Gan A.Antoni, gan T.Horelli ir miruši. Valpo vadītājam bija labi kontakti ar gestapo, un viņš apmeklēja Rīgu nacistu okupācijas laikā. Pēc kara pret A.Antoni tika ierosināta prāva, taču viņu nenotiesāja, bet T.Horelli pat nestājās tiesas priekšā.

Somijas valdība pagājušajā nedēļā lūdza profesoru Heiku Ilikangu pārlūkot materiālus un divu mēnešu laikā uzrakstīt ziņojumu par izdošanām kara laikā. H.Ilikanga ir populārs, taču diezgan strīdīgi vērtēts vēsturnieks. Viņa vislabāk zināmā grāmata ir par Somijas pilsoņu karu 1918.gadā.

Juka Rislaki, speciāli Dienai. 2003.g. 28. nov.

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home