Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Cilvēktiesības vai staļinisms

PCTVL deputāts Nikolajs Kabanovs slavē masu slepkavu

Saeimas priekšsēdētāja biedrs Ēriks Jēkabsons nācis klajā ar vērā ņemamu ierosmi izvērtēt prezidijā frakcijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā priekšsēdētāja biedra Nikolaja Kabanova slavas dziesmu Staļinam, ar kuru viņš uzstājies kādā publiskā pasākumā. Proti, Staļinam bijusi «veiksmīga ārpolitika» un «cīņa pret opozīciju», Lauku Avīze min arī likvidēto «Ļeņina valsts pārvaldē iedēstīto «kosmopolītisko slāni», padarot to krievisku».

Pats profesionāls žurnālists, deputāts Nikolajs Kabanovs tagad notikušajā vaino žurnālistus, kas, redz, viņa teikto «izrāvuši no konteksta». Mēģināsim ielikt atpakaļ. «Veiksmīgā ārpolitika», ja skatāmies uz iznākumu, ir kaimiņzemju pakļaušana ar tai sekojošo aneksiju vai pārvēršanu par satelītiem, visur iedibinot padomju parauga totalitārus režīmus. Pasaulei par laimi sociālisma triumfa gājiens apstājās Viduseiropā, nevis Portugālē un Akvitānijā. «Cīņu pret opozīciju» parasti gan sauc par lielo teroru — ar masveida nāvessodiem, pārpildītiem cietumiem, gulagu un masu kapiem tundrā. Staļins, būdams slepens antisemīts (mūža pēdējos gados viņš to vairs neslēpa, un tikai Staļina negaidītā nāve paglāba Maskavas ebrejus no deportācijas), patiešām paravēja valsts pārvaldes «kosmopolītisko slāni», kas tālaika valodā nozīmēja ebrejus, un tā neapšaubāmi kļuva krieviskāka. Piebildīsim, ka atzīt antisemītisku rīcību par slavējamu nozīmē pašam nevilšus atzīties antisemītismā.

Priekšstatu par visticamāko kontekstu var papildināt, izlasot Staļina nāves gadskārtai veltīto Kabanova rakstu Bija kults, taču bija arī personība (Vesti segodņja, 2.III). Virsraksts nedaudz maldina: rakstā personības kults nav pieminēts. Citēta Staļina meita, kas esot teikusi: «Tēvs ir pilnīgi rusificējies.» Tūlīt seko zīmīga atziņa. «Par Vadoņa nacionālo piederību daudz pārliecinošāk liecina viņa ģeopolitika», proti, «Ar spēku un viltību viņš apvienoja ap Krieviju [ne PSRS!] PUSI PASAULES», un «krievu karaspēks [ne padomju!] bija Norvēģijā, Dānijā, Čehoslovākijā…». Un skumja konstatācija, ka «50.gadu beigās Staļina mantojums jau bija notrallināts».

Rakstā nav ne pušplēsta vārda par cenu, kādu daudzas tautas un vispirms jau paši krievi samaksāja, lai Staļins varētu atstāt Nikolaja Kabanova apraudāto mantojumu. Skatīt Staļinu kā tādu Baltā tēva paveidu var tikai vienā gadījumā — ja tas ir lielkrievu šovinista skatījums. Jo Staļins patiešām panāca to, par ko mūsdienās lielkrievu šovinists var tikai sapņot, notraušot asaru, — PSRS (Krievijas impērijas sociālistiskā varianta) hegemoniju gandrīz pusē pasaules.

Deputāts Kabanovs strādā frakcijā, kuras nosaukumā ietverts vārds «cilvēktiesības» un kurā ir dažādu tautību cilvēki, taču tas viņam netraucē uzskatīt par zaudētu paradīzi laikus, kad par cilvēktiesībām nevarēja būt pat runas, kad pat cilvēka dzīvība bija zemā vērtē. Cilvēktiesību aizstāvība un «krieviskā» Staļina asiņainā režīma apoloģētika it kā būtu nesavienojamas lietas. Interesanti, ko darītu Nikolajs Kabanovs, ja viņam būtu jāizvēlas — cilvēktiesības vai «krievu karaspēks Norvēģijā, Dānijā, Čehoslovākijā…»?

Savas žurnālista karjeras pirmsākumos Nikolajs Kabanovs strādāja pretpadomju avīzes Atmoda krievu izdevuma redakcijā. Desmit gados evolucionējis līdz Latvijas padomiskākajai un promaskaviskākajai avīzei Vesti segodņja (VS). Tur baudījis arī žurnālista sīkās priekšrocības — savulaik par Lielbritānijas valdības naudu pabijis Ziemeļīrijā (diez ko britu vēstnieks tagad domā par šo stipendiātu). Melš, ka viņš nereti rakstot ar kosmopolītisko pseidonīmu Bruno Frank, bet tagad pārņēmis arī «arābu izcelsmes čekas ģenerāļa» Edvīna Inkēna ieviesto nemodi būt vienlaikus deputātam un žurnālistam un turpina regulāri rakstīt VS slejās.

Tā ir avīze, kas piesauc cilvēktiesību pārkāpumus tur, kur to nav, taču pati palaikam atļaujas rasistiskus izlēcienus. Piemēram, pirms pāris mēnešiem, rakstot par automašīnu BMW montāžas ražotnes atklāšanu Kaļiņingradā, avīze prognozēja, ka Krievijā saliktās mašīnas varbūt pat būšot labākas par tām, kas top pašā Vācijā, jo, redz, Kaļiņingradā tās montēšot bijušie padomju inženieri, bet Vācijā to darot turki. Avīzei, kas atļaujas rakstīt klaju nepatiesību. Tūlīt pēc Igaunijas parlamenta vēlēšanām VS varam lasīt virsrakstu Igaunijas parlaments brīvs no krieviem, neprecizējot, ka tikai no tiem krieviem, kas startēja krievu etnisko partiju sarakstos.

VS ir atradusi savu nišu, un avīzes politiku var formulēt vienkārši: jo sliktāk Latvijai un Latvijā, jo labāk. Ābols no ābeles tālu nekrītot.

Askolds Rodins. Diena, 2003. gada 6. marts.

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home