Konrāda Kalēja lieta nav izbeigta
ĀRIS JANSONS

   «Rīga cenšas atkratīties no Kalēja lietas» - ar šādu nosaukumu Krievijas avīze Ņezavisimaja gazeta ievietojusi atvaļinātā padomju virsnieka Andreja Riskina rakstu, lasītājiem radot iespaidu par krasi atšķirīgu attieksmi, kāda Latvijā esot pret sarkanā partizāna Vasilija Kononova un nacistu vienībā dienējušā Konrāda Kalēja nodarījumiem Otrā pasaules kara laikā.

   Rīgā krieviski iznākošās Panorama Latviji redaktors Vladimirs Farbers apgalvojis, ka gadījumā, ja K. Kalējs parādītos Rīgas lidostā, viņu tur sveiktu līdzgaitnieku un piekritēji simti. «Sagaidīs ar ziediem un aplausiem. Un tad demokrātiskās Latvijas tēlam uz daudziem gadiem būs darīts gals. Valstī, kur brīvi pārdod Mein Kampf un izdod Baigo gadu, kur svinīgi maršē SS karotāji, bet vārds žīds kļuvis gandrīz par oficiālu, Kalējam ir pārāk daudz domubiedru,» deklarē V. Fabers.
   Latviešu karavīru biedrības biedrs Valentīns Silamiķelis uzskata, ka par K. Kalēju saceltā lielā brēka, turklāt atkārtoti un bez jauniem pierādījumiem, ir to specdienestu pasūtījums, kas vēlas notušēt Čečenijas traģēdiju, ziņo LETA. Kā aburdu viņš noraida S. Vīzentāla centra nosaukto jauno (smagāko) pierādījumu - fotogrāfiju, kurā K. Kalējs redzams Vācijas armijas formastērpā: «Šādas formas bija visiem, kuri tika mobilizēti vai brīvprātīgi aizgājuši vācu armijā.»
   Intervijā Austrālijas radiosabiedrībai ABC profesors Andrievs Ezergailis, kas ar ASV Holokausta memoriālā muzeja atbalstu izdevis grāmatu Holokausts Latvijā, apšaubīja, ka K. Kalējs bijis iesaistīts ebreju apšaušanās. Ebreju masu slepkavību laikā 1942. gadā K. Kalējs piedalījies soda akcijās Krievijas ziemeļrietumu apgabalos. «Vairāk nekā pusei cilvēku no Arāja komandas nebija nekā kopīga ar ebreju slepkavošanu,» teica pētnieks, norādot, ka no 1500 Arāja vienības vīriem nāves eskadronos piedalījās pieci simti. «Nevar tiesāt tikai par dalību organizācijā, lai cik velnišķīga tā būtu,» uzsvēra A. Ezergailis.
   Austrālijas ebreju izpildpadomes prezidenta pienākumu veicēja Jo Gostina norādīja, ka rūpīga izmeklēšana tomēr ir vajadzīga un K. Kalējs jādeportē uz Latviju, raksta Melburnas The Age. Austrālijas policijas pārstāvis noraidījis ziņu, ka viņa resorā izveidota īpaša grupa K. Kalēja lietas pētīšanai, piebilst avīze, kas uz Rīgu komandējusi Saimonu Mannu. Viņš domā, ka K. Kalējs izvairīsies no tiesas Latvijā. Viņa izraidīšanas izredzes guvušas triecienu līdz ar Latvijas iestāžu paziņojumu, ka apsūdzībai nepietiek pierādījumu.
   Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Jānis Osis teica, ka provizoriskā izmeklēšanā uzieti tikai otršķirīgi liecinieki, «kas runā par to, ko viņi dzirdējuši, nevis par to, ko redzējuši». J. Osis pats tikko bijis Svētes pagastā, kur ticies ar cilvēku, kas gribējis izteikties par K. Kalēju.
   Latvijas Ebreju kopienas vadība tomēr nav atmetusi cerību, ka K. Kalējs stāsies tiesas priekšā, lai arī atzīst, ka daudzu liecību autentiskums ir strīdīgs. Latvijas Ebreju kopienas padomes līdzpriekšsēdētājs Grigorijs Krupņikovs apšaubīja, vai visi dokumenti Latvijas valsts arhīvos ir ticami.
   Arī Rīgas Ebreju muzeja direktors Marģers Vestermanis šaubās, vai K. Kalējs varētu tikt tiesāts Latvijā, jo dzīvi ir tikai daži liecinieki un trūkst konkrētu pierādījumu.
   Lielākā daļa liecību pret K. Kalēju guļ Latvijas valsts arhīvos Rīgā, uzskata S. Manns. Pieci liecinieki, kas 1987. gadā iestādēm stāstījuši par dienestu leitnanta K. Kalēja rotā Salaspils nometnē, jau ir miruši. Divi no rotas vēl dzīvojot Rīgā: Georgijs Pimanis un K. Kalēja bijušais māsas vīrs Alfreds Punins. Reportāžas autors, kļūdaini par Latvijas valsts galvu dēvēdams Induli Bērziņu, citē valsts pirmās personas teikto par K. Kalēja lietas kaitēšanu Latvijas prestižam.
   Tikmēr The Herald Sun reportieri izdibinājuši, ka K. Kalējs ar draugu tīkla palīdzību slepeni pa Melburnu pārvietojoties naktīs, lai izvairītos no ažiotāžas. Pirms nedēļas lidostā viņu sagaidījusi latviešu cilmes austrāliete un abi devušies uz Glenveverlijas rajonu.
   Savukārt The Australian stāsta par S. Vīzentāla centra direktoru Efraimu Zurofu, ko dēvē par vadošo pasaules nacistu mednieku. Pirmoreiz ar K. Kalēja dosjē viņš iepazinies 80. gadu sākumā, Izraēlā strādādams ASV Kara noziegumu izmeklēšanas vienības (OSI) uzdevumā. «Jo vairāk es lasīju par Kalēju, par viņa iespējamiem noziegumiem, jo vairāk biju apjucis, ka viņš varējis tikt uz brīvām kājām,» stāsta E. Zurofs. Viņaprāt, lai izbēgtu no vajāšanas, K. Kalējs izmanto savu mantisko stāvokli, starptautiskus sakarus un Austrālijas pilsonību. «Acīm redzams, ka Austrālijas valdība gaida, kamēr Kalējs noliks karoti, lai problēmu vairs nebūtu. Bet es nepadošos un to kuņas dēlu dabūšu tiesas priekšā!» apgalvo E. Zurofs

Konrādu Kalēju Austrālijā neliks mierā 
ĀRIS JANSONS, EVIJA CERA 
   Latvijas Ģenerālprokuratūra oficiāli vērsusies ar lūgumu pēc palīdzības pie Lielbritānijas, Izraēlas un Simona Vīzentāla centra nacistu lietu pētniekiem, lai gūtu papildu ziņas par kara noziegumiem aizdomās turamā Konrāda Kalēja lietas izmeklēšanai, ziņo Reuters. 
   ASV kongresmenis Toms Lantoss intervijā BBC vakar Tallinā teica, ka tic Latvijas aktīvai rīcībai K. Kalēja lietā. S. Vīzentāla centrs vakar atkārtoti aicinājis Latviju panākt K. Kalēja izraidīšanu un tiesāšanu. 
   Vakar K. Kalējs atgriezās Austrālijā. BBC ziņo, ka lidojumā no Londonas viņam apkārt pulcējušies reportieri un fotogrāfi. Gaisa kuģa tranzītpieturā Singapūrā policija un lidostas ierēdņi pie trapa K. Kalēju iesēdinājuši atsevišķā slēgtā furgonā. Pēcāk viņš viens pats iekāpis lidmašīnā, kas tālāk devās uz Melburnu. Tur lidostā 30 ebreju kopienas protestētāju aicinājuši valdību sākt jaunu K. Kalēja lietas izmeklēšanu. K. Kalējs pēc muitas procedūras pavadīts dienesta zonā, kur iesēdies privātā auto, izvairoties no protestētājiem, un šoferis viņu aizvedis. Melburnas prese ziņo, ka piektdien ebreju studenti pilsētā sarīkojuši protesta akciju. 
   Bijušais Austrālijas Speciālās izmeklēšanas nodaļas šefs Roberts Grīnvuds teica, ka vispirms valdībai humānu apsvērumu dēļ jānosaka K. Kalēja veselības stāvoklis, vai viņš ir garīgi un fiziski spējīgs sevi aizstāvēt pret apsūdzībām. Leiboristu opozīcijas līderis Saimons Kreins aicina valdību rast «politisku gribu, lai prasītu federālajai policijai atsākt izskatīt K. Kalēja lietu». Viņš domā, ka premjera Džona Hovarda valdībai dosjē par K. Kalēju jānosūta Latvijai, tā palīdzot izmeklēšanā. 
   Pēc K. Kalēja aizbraukšanas skandāls nav apklusis arī Britu salās. Parlamenta deputāts, apakšpalātas iekšlietu komitejas loceklis Deivids Vinniks atzinis, ka Lielbritānija tāpat kā ASV un Kanāda vilcinājušās, gaidot, lai K. Kalēja lietas izmeklēšanas nastu nes Austrālija, jo «viņš ir austrālietis», raksta The Independent. Bijušais parlamenta kara noziegumu grupas sekretārs lords Grevils Dženners, Holokausta izglītošanas fonda priekšsēdis, brīdinājis Austrāliju, ka tā var izpelnīties starptautisku nosodījumu, ja no jauna nesāks izskatīt K. Kalēja lietu, uzsver The Guardian. Iekšlietu ministrs Džeks Strovs uzskata: «Pat ja policijai būtu pietiekami daudz liecību, lai viņu arestētu, ir šaubas, vai K. Kalēju, kas ieradies Lielbritānijā uz laiku, var kvalificēt par tās pastāvīgo iedzīvotāju - šo statusu lietas izskatīšanai prasa 1991. gada likums par kara noziegumiem.» Ministrija atzinusi, ka skandāls atklājis trūkumus imigrācijas dienesta darbā, un tiek skaidrots, kāpēc K. Kalēja vārds nav bijis melnajā sarakstā, ziņo ITN. 
   Dž. Strovs sola censties uzlabot sakarus ar ārvalstīm, lai nepieļautu situāciju, kad cilvēkus no vienas valsts nemitīgi deportē tālāk uz citām.
   S. Vīzentāla centra direktors Efraims Zurofs, kurš apgalvo, ka Austrālija esot kara noziedznieku paradīze, nav optimistisks par turienes tiesu un cer, ka Latvija lūgs Austrāliju K. Kalēju izraidīt, informē ABC. 
   Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) kategoriski noliedz apgalvojumus ārvalstu presē, ka Latvija nevēlas izmeklēt nacistu režīma izdarītos noziegumus Latvijā. ĀM uzskata par nepamatotiem izteikumus, ka līdz šim Latvijā neviens nav tiesāts par nacistu režīma laikā pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci. Pēc Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas un Satversmes aizsardzības biroja datiem, kopš 1944. gada Latvijā par kara noziegumiem sodīti vairāki simti personu.
Daudzās lietās atzīts, ka vainīgie piedalījušies noziegumos pret ebrejiem, informē ministrija. 
   «Latvija uzskata, ka noziegumiem pret cilvēci nav noilguma, un ir gatava tiesāt personas, kuru vaina šajos noziegumos pierādīta saskaņā ar mūsu valsts un starptautisko likumdošanu. Taču Latvijā neviens netiek tiesāts tikai uz aizdomu pamata, bez pietiekamu pierādījumu bāzes, kā to savulaik plaši praktizēja totalitārie režīmi - nacistiskais un komunistiskais,» paziņojumā uzsver ministrija. Uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas Latvija ir pievienojusies 1948. gada Konvencijai par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to un 1968. gada Konvencijai par noilguma neatzīšanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. 1991. un 1992. gadā Ģenerālprokuratūra ir noslēgusi sadarbības līgumus ar Austrālijas, Kanādas, Lielbritānijas, ASV un Jaunzēlandes tiesībsargājošām institūcijām par sadarbību kara noziegumu izmeklēšanā un nacistu - kara noziedznieku notveršanā. 
   Saskaņā ar minētajiem sadarbības līgumiem Ģenerālprokuratūra izvērsusi nopietnu izmeklēšanu un materiālu vākšanu par Latvijas teritorijā izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci. Laika posmā no 1991. līdz 1999. gadam, lai izmeklētu Otrā pasaules kara nacistu noziegumus pret cilvēci, Kanādas Tieslietu ministrijas pārstāvji darba vizītēs Latvijā bijuši astoņas reizes; Anglijas un Velsas prokuratūras darbinieki - septiņas, bet Austrālijas pārstāvji - četras reizes. Vairākkārt Latviju apmeklējuši arī ASV un Jaunzēlandes tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Sākta sadarbība ar Vācijas kompetentām iestādēm. 
   Vienlaikus izmeklēšanas procesiem ASV un Kanādā 1997. gadā Ģenerālprokuratūra sāka izmeklēt Austrālijas pilsoņa Konrāda Kalēja iespējamo līdzdalību kara un genocīda noziegumos Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā. Pēc ģenerālprokurora lūguma ASV Tieslietu departamenta Speciālās izmeklēšanas birojs sniedzis praktisku palīdzību K. Kalēja pārbaudes lietā, dodot iespēju Ģenerālprokuratūras pārstāvim 1998. gada februārī Vašingtonā iepazīties ar visiem ASV Imigrācijas tiesas materiāliem par K. Kalēju. Tika saņemti materiāli arī no Austrālijas, Kanādas un Lielbritānijas. 1999. gada 30. decembrī, balstoties uz publikācijām Lielbritānijas presē, Ģenerālprokuratūra ierosināja krimināllietu pret K. Kalēju. Šā gada 7. janvārī tā nosūtīja tiesiskās palīdzības lūgumu krimināllietā Lielbritānijas un kompetentām Izraēlas iestādēm. Šāds lūgums atkārtoti nosūtīts arī S. Vīzentāla centram Izraēlā. 
   Lai sekmētu vēsturiskās patiesības noskaidrošanu, Latvija aicina visas ieinteresētās valstis, nevalstiskās organizācijas un privātpersonas, kuru rīcībā ir pārliecinoši pierādījumi pret K. Kalēju un pret jebkuru citu kara noziegumos aizdomās turēto, iesniegt tos Latvijas Ģenerālprokuratūrā. 
© Neatkarīgā Rīta Avīze, 8. janv., 2000.g.  Pārpublicējot un citējot norāde uz NEATKARĪGO obligāta

Ierosina Kalēju izraidīt uz Latviju
EVIJA CERA, ĀRIS JANSONS

   Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš vēstulē Ģenerālprokuratūrai lūdzis sniegt jaunāko informāciju par Konrādu Kalēju, ko tur aizdomās par kara noziegumiem, ziņo LETA.

   Ministrija analizē ziņas par šo tematu, arī Izraēlā bāzētā Simona Vīzentāla centra apgalvojumu, ka 86 gadus vecais latvietis, ko uzskata par līdzvainīgu 30 000 cilvēku noslepkavošanā, dzīvo Lielbritānijā. Centrs aicina britus K. Kalēju sākt krimināli vajāt vai izraidīt.
   Neatkarīgā rakstīja, ka K. Kalējs noliedz pret viņu vērstās apsūdzības. Vīzentāla centra paziņojums, ka sirmgalvis dzīvo Ragbijas rajonā Vorvīkšīrā, Anglijā sacēlis lielu troksni. Mediji brīnās, kā «viena no vismeklētākajām kara noziegumos apsūdzētajām personām varēja paslēpties Britu salās». Lielbritānijas iekšlietu ministrs Džeks Strovs saņēmis parlamentāriešu prasību izmeklēt ziņas par K. Kalēja atrašanos valstī. Parlamenta iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Robins Korbē ierosinājis K. Kalēju izraidīt uz Latviju. «Tas būtu labākais (..), jo tur droši vien vēl ir palikusi lielākā daļa liecinieku,» politiķis teicis The Guardian. Viņa kolēģis leiborists Deivids Vinniks noraidījis ieteikumu nevajāt K. Kalēju gadu nastas dēļ. Latvijas ĀM atkārtoti atgādinājusi, ka noziegumiem pret cilvēci nav noilguma. Lielbritānijas Iekšlietu ministrija otrdien paziņoja, ka Imigrācijas dienests ļoti rūpīgi izmeklēs apgalvojumus par K. Kalēja pagātni un «cieši sadarbosies ar policiju, ja tas būs nepieciešams». BBC lēš, ka Anglijā K. Kalējs ieradies jūlijā kopā ar civilsievu un pašlaik dzīvo nevis Ragbijā, bet veco ļaužu mītnē Lattervortā, Leisesteršīrā.
   K. Kalējs, pēc Vīzentāla centra datiem, kara gados bijis viens no augstiem virsniekiem latviešu policijas vienībās, kas sadarbojās ar nacistiem, un vadījis Salaspils nāves nometnes apsardzi. Pēc kara viņš devies uz Austrāliju, tad ASV un Kanādu. «Par saviem kara noziegumiem viņš ir deportēts no Amerikas un Kanādas, un mēs nedomājam, ka Lielbritānijas iedzīvotāji apsveiks viņa klātbūtni,» teicis centra direktors E. Zurofs. Latvieša «izraidīšanu no ASV un Kanādas» par pietiekamu K. Kalēja vainas pierādījumu nosaucis arī britu Holokausta fonda priekšsēdis lords Dženners: «Viņi to dara [izraida] tikai tad, ja ir pārliecināti, ka cilvēks ir vainīgs kara noziegumos. Viņi nevēlas viņu savā valstī. Ja jau tā, mēs viņu savā zemē arī negribam.»
© Neatkarīgā Rīta Avīze  Pārpublicējot un citējot norāde uz NEATKARĪGO obligāta

Varētu prasīt Kalēja izdošanu Latvijai
EVIJA CERA, ĀRIS JANSONS

   Ja tiks pierādīta latviešu izcelsmes Austrālijas pilsoņa Konrāda Kalēja vaina kara noziegumos, nav izslēgts, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes varētu pieprasīt viņa izdošanu tiesāšanai Latvijā. Britu masu mediji ziņo, ka pieaug spiediens uz Lielbritānijas iekšlietu ministru par 86 gadus vecā K. Kalēja deportēšanu.

   Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš atzina, ka gadījumā, ja apstiprināsies informācija par K. Kalēja veiktajām noziedzīgajām darbībām Otrā pasaules kara laikā, Latvija varētu Lielbritānijai lūgt viņa izdošanu tiesāšanai mūsu valstī. Ministrs norādīja, ka nosūtījis lūgumu ģenerālprokuroram Jānim Skrastiņam sniegt jaunāko informāciju šajā lietā. Tāpat ministrs pārrunājis šo jautājumu gan ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kas saņēmusi Simona Vīzentāla centra vēstuli, gan ar Latvijas vēstnieku Lielbritānijā Normanu Penki. I. Bērziņš uzsvēra, ka noziegumiem pret cilvēci nav noilguma.
   Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska Neatkarīgajai apliecināja, ka kopā ar I. Bērziņa iesniegumu saņemti arī britu presē publicētie materiāli par K. Kalēju. Preses sekretāre norādīja, ka pašlaik Ģenerālprokuratūras rīcībā ir apjomīgi materiāli par šo lietu no Kanādas, ASV, Austrālijas, kā arī no Latvijas arhīviem. Ģenerālprokurors uzdevis sagatavot pārskatu un izanalizēt arī presē publicēto informāciju.
   Lielbritānijā pieaudzis spiediens uz iekšlietu ministru Džeku Strovu, prasot pieņemt lēmumu par K. Kalēja deportēšanu. Ar aicinājumiem sniegt skaidrojumus un izraidīt viņu uz Latviju pie ministra vērsušās ievērojamas Lielbritānijas un starptautiskas ebreju apvienības.
   Holokausta izglītošanas fonda priekšsēdis Brounstonas lords Dženners aicinājis K. Kalēju sodīt atbilstīgi 1991. gada likumam par kara noziegumiem, ja ir pietiekami pierādījumi, bet pretējā gadījumā sekot ASV un Kanādas piemēram un viņu izraidīt. Simona Vīzentāla centra direktors Efraims Zurofs uzskata, ka «tiesas prāvai Latvijā būtu īpaša vēsturiska un morāla nozīme». Viņš uzsvēra, ka «kopš Latvijas neatkarības atgūšanas tur nav sodīts neviens nacistiskais kara noziedznieks, lai gan vietējie [iedzīvotāji] aktīvi sadarbojās ebreju iznīcināšanā».
   Savā vēstulē Valsts prezidentei E. Zurofs norāda, ka, par spīti briesmīgajiem noziegumiem, ko pastrādājusi Arāja vienība, Latvija joprojām nav darījusi neko, lai tiesas priekšā stātos tādi noziedznieki kā Konrāds Kalējs un Kārlis Ozols, kuri dienējuši šajā vienībā kā virsnieki, ziņo BNS. Viņš uzskata, ka Latvijas politiku šajā jomā var raksturot vienīgi kā apkaunojošu, ja minētajiem faktiem vēl pievieno Latvijas nacistisko slepkavu neseno reabilitāciju. «Ja salīdzina, kādas pūles Latvijas tiesu sistēma veltījusi komunistisko noziedznieku notiesāšanai, tad Latvijas nacistisko kara noziedznieku nesaukšana pie atbildības ir vienkārši skandaloza,» uzsvēra E. Zurofs.
   Latvijas vēstnieks Normans Penke BBC Radio 4’s Today pārraidē atzinis, ka «neatkarīgajā Latvijā tādu [nacistu] vajāšanu nav bijis». Viņš teicis, ka jebkādi tiesiski soļi «būtu stipri atkarīgi no tā, ko mēs varam savākt» par K. Kalēju. BBC citē vēstnieka teikto, ka «līdz šim nav bijis pietiekami pierādījumu, lai [Kalējam] kaut ko uzrādītu jebkurā valstī, gan ASV, gan Kanādā, gan Austrālijā».
   Otrdien policija K. Kalēju sastapa latviešu kopienas veco ļaužu mītnē Kettorpas ciemā Leisesteršīrā, kur ar izdomātu uzvārdu viņš apmetās pirms diviem mēnešiem un īrēja istabu par 123 mārciņām nedēļā. Viņš tur ieradies pirms pāris mēnešiem kopā ar civilsievu Austru Kalniņu, karā krituša Arāja komandas virsnieka atraitni. Pansionāta vadība piezvanīja policijai otrdien pēc tam, kad laikrakstos parādījās K. Kalēja fotogrāfija. Pirmie K. Kalēju Lielbritānijā acīmredzot atklāja ASV kanāla ABC producenti, kas viņu mēģinājuši intervēt, bet vecais vīrs atteicies runāt. Dokumentālo filmu par kara noziegumiem, kurā identificēts K. Kalējs, ASV rādīja 3. decembrī.
   E. Zurofs par K. Kalēju nosūtījis vēstuli Vorvikšīras galvenā konstebla vietas izpildītājam Maikam Brjūeram, un policija sākusi izmeklēšanu. Detektīvi veco ļaužu namā otrdien pavadījuši divas stundas, skaidrojot viņa «identitāti un statusu». Pie ēkas izvietots policijas postenis. The Guardian citē Latviešu palīdzības komitejas priekšsēdi Jāni Ranku: «Es neesmu pārāk laimīgs, ka viņš [Kalējs] uzdeva neīstu vārdu, tāpēc mēs ziņojām policijai. Viņš nav gaidīts latviešu sabiedrībā.»
   Kā ziņo The Guardian, Leisesteršīras policija otrdien sāka K. Kalēja lietas izmeklēšanu. Tajā acīmredzot iesaistīsies Skotlendjards, kas šogad izveidojis kara noziegumu nodaļu. Arī britu imigrācijas iestādes turpina pārbaudīt sirmgalvja ierašanās detaļas. Tiek uzskatīts, ka viņš uzrādījis savu Austrālijas pasi, kas ļauj viņam bez vīzas Lielbritānijā uzturēties sešus mēnešus. Sabiedrisko un tirdzniecības pakalpojumu savienības ģenerālsekretārs Barijs Rīmsbotams atzinis, ka «ik gadu Lielbritāniju apmeklējošo 17 miljonu atbraucēju skaitā dažam nav grūti izslīdēt neievērotam».
   Britu Iekšlietu ministrijas pārstāvis norādīja, ka «valdība ziņas par kara noziegumos aizdomās turētajiem uzņem ļoti nopietni un konkrētā lieta tiek pētīta. Iekšlietu ministram ir pilnvaras deportēt vai izsūtīt cilvēkus, kurus viņš uzskata par valstij nevēlamiem».
   Neatkarīgā rakstīja, ka K. Kalēju vaino par to, ka viņš dienējis Arāja komandā, kas Otrā pasaules kara laikā sadarbojās ar Vācijas SS karaspēka vienībām, un piedalījies 30 000 civiliedzīvotāju, galvenokārt ebreju, noslepkavošanā Latvijā. Pēc kara K. Kalējs esot emigrējis uz Austrāliju, izliekoties par bēgli, bet 1959. gadā pārcēlies uz ASV. 1984. gadā viņš ticis deportēts, kad atklājās viņa darbība kara laikā, un viņš devies uz Kanādu, no kurienes pēc trim gadiem bijis spiests bēgt, jo imigrācijas varas iestādes atklāja, ka viņš Latvijā bijis koncentrācijas nometnes priekšnieks.
© Neatkarīgā Rīta Avīze    Pārpublicējot un citējot norāde uz NEATKARĪGO obligāta

INVESTIGATORS TO REVIEW EVIDENCE AGAINST SEVERAL SUSPECTED LATVIAN WAR CRIMINALS

Richard Lein, Baltic News Service. Special to the Baltic Times

STOCKHOLM - Investigators from six nations will discuss several cases of suspected Latvian war criminals in addition to Konrads Kalejs when they meet this month, US and Latvian officials agreed at a meeting on the sidelines of the International Forum on the Holocaust in Stockholm.. 

"What is positive is that we will discuss not only the Kalejs case, but the Latvian president indicated a willingness to allow U.S. investigators to present evidence on other possible Latvian suspects," U.S. Deputy Treasury Secretary Stuart Eizenstat said after meeting Latvian President Vaira Vike-Freiberga.

Law enforcement officials from Australia, Canada, Israel, Britain and the United States are set to meet with their Latvian counterparts in Riga on Feb. 16-17. 

"Mr. Eizenstat's suggestion was that we could use the Feb.16-17 meeting to then look at as many of these cases as possible in the two-day period to expedite matters while we have all this expertise gathered together," said Vike-Freiberga.

The president said she agreed with this "absolutely."

The case of Konrads Kalejs sprang back into media attention earlier this month when Britain decided not to bring charges against the alleged co-leader of a Nazi-backed death squad, Arejs Kommandos, that killed 30,000 Jews, Gypsies and communists in Latvia during World War II. 

Kalejs, 86, has denied participating in any war crimes, and is now living in Australia, where he holds citizenship. 

Latvia has launched a criminal investigation into Kalejs' wartime activities, but called for the meeting of investigators after expressing concern that there was not enough evidence to bring him to trial. 

Australian investigators concluded they did not have enough evidence to bring war crime charges, after two separate investigations. 

But Eizenstat said there is compelling evidence against Kalejs.

"We believe there is very overwhelming evidence of that person's guilt," he told journalists.

Kalejs has been deported from both the United States and Canada after court proceedings based on his war record. 

Neither Latvian nor US officials specified the number of cases to be considered at the meeting.

The Nazi-hunting Simon Wiesenthal Center has promised to provide names of several possible witnesses against Kalejs, but warned that some may not want to testify for fear of betraying Latvia and called for the government to persuade them to talk.

"As long as people in Latvia think it is a betrayal of the country to testify against Latvian Nazi war criminals there will never be a single successful prosecution," said Efraim Zuroff, director of the center's Jerusalem office.

"And it is the government of Latvia that can convince them otherwise."

LATVIA PRESSURED TO
PROSECUTE KALEJS

By Blake Lambert

RIGA - Latvia's World War II past, the efforts of its prosecutor general's office to bring war criminals to justice and a recent discovery created an explosive reminder of the country's struggle to deal with its history. 

The Simon Wiesenthal Center, an organization dedicated to tracking those suspected of crimes against humanity during World War II, found 86-year-old Konrads Kalejs living in England in mid-December.

Kalejs is alleged to have killed tens of thousands of Jews as an officer with Arajs Kommando during the years 1941 to 1944.

In spite of these allegations, no country, including Australia, Canada, the United
States or Latvia, has ever convicted Kalejs of war crimes.

However, the United States deported him in 1993, nearly 10 years after it launched an investigation into Kalejs. Canada deported him in August 1997.

Since the Wiesenthal Center discovered the octogenarian in England, the British
government has considered deporting Kalejs to Australia where he retains
citizenship.

"The Home Secretary is minded to deport Mr. Kalejs, and Mr. Kalejs has seven
days in which to make representation. And that's before the final decision is taken
either way," said Sarah Murrell, the British Embassy's press secretary in Latvia.

Wiesenthal Center, which wants Kalejs to face justice either in Britain or in Latvia, on Dec. 29 condemned the Latvian government for failing to take action.

"Latvia has enjoyed almost a decade of independence, but to date not a single local Nazi collaborator has ever been prosecuted for his crimes in your country, nor has Latvia ever sought the extradition of any of the many escaped Latvian war criminals who fled to the West in World War II," said the organization's press release. 

Latvia's prosecutor general's office investigated Kalejs for his connections to war
crimes more than two years ago, but found no evidence to support the allegations
made against him in October 1997.

Nevertheless, court documents obtained from the United States suggested Kalejs
has often evaded authorities there, and in Australia and Canada in the last two
decades.

He moved to Australia after Germany's defeat in World War II, but came to the
United States in 1959, claiming to be a farm laborer during the war.

The U.S. Justice Department started investigating Kalejs in 1984, but he fled to
Australia and Canada before he was arrested. 

He returned to the U.S., and tried to assume a new identity before he was captured
in April 1985.

"In the more than eight years since his arrest, Kalejs has bitterly disputed the
charges that he was an officer in a pro-Nazi unit that killed tens of thousands of
people, and that he assisted in other persecutions as an army officer, policeman
and concentration camp guard," said the 1993 court document.

Kalejs told U.S. authorities he was a student who joined a police unit of skiers
before developing an ulcer and working part-time on a farm.

The U.S. Court of Appeals ruled Kalejs was a member of the Arajs Kommando and he misrepresented himself on his original application to emigrate to the United States.

The Wiesenthal Center's discovery of Kalejs in England, and the subsequent
coverage in the British press sparked Latvia's prosecutor general's office to start
investigating Kalejs on charges of war crimes and genocide.

The prosecutor general's office has asked both the British government and the
Wiesenthal Center for information and evidence substantiating the allegations
against Kalejs.

"Starting a criminal investigation does not give a reason to turn to the United
Kingdom to ask for Kalejs' extradition," said the prosecutor general's office.

"After an investigation and evidence is found, the prosecutor's office can turn to the court and request a warrant for Kalejs' arrest, draw up charges and ask for the
extradition of Kalejs."

Yet such a finding will hardly be automatic, given the sensitive nature of Latvia's
intertwining pasts of Nazi and Soviet occupations.

Jewish organizations like the Wiesenthal Center have accused the Latvian
government of failing to prosecute people, like Kalejs, who allegedly committed
atrocities during World War II.

Latvians have accused Jews of supporting the Soviet deportations and murders of
Latvians; politicians and officials, on occasion, have denied many people were
complicit with the Nazis.

History, more than 50 years after it happened, once again remained unresolved in
Latvia.

The Baltic Times