|
No Latvijas izsūtīja
13 624 ģimenes
Aija Kalnciema, Latvijas Valsts
arhīva Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas vadītāja,
Iveta Šķiņķe, daļas vadītājas vietniece
Svarīgs dokuments no
Krievijas Federācijas Valsts arhīva fondiem par 1949.gada 25.marta izsūtīšanu
Latvijas Valsts arhīvs saņēmis
daudzu svarīgu dokumentu kopijas no Krievijas Federācijas Valsts arhīva
fondiem, to starpā arī par 1949.gada 25.martā notikušo Latvijas, Lietuvas un
Igaunijas iedzīvotāju deportāciju.
Šo dokumentu kopiju iegūšanas vēsture ir diezgan gara. 2003.gadā martā
Latvijas Valsts arhīva darbinieki Aija Kalnciema, Elmārs Pelkaus un Iveta Šķiņķe
devās komandējumā uz Krievijas Federācijas arhīviem. Tas bija iespējams,
pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālajam atbalstam, 1992.gada
1.jūlijā parakstītajam sadarbības līgumam starp Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekciju
un Krievijas Federālo arhīvu dienestu, kā arī 2002.gada 6.decembrī starp
abu valstu arhīvu dienestiem parakstītajam protokolam par dokumentu kopiju
apmaiņu starp Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas arhīviem.
Latvijas Valsts arhīva darbinieki strādāja trijos Krievijas Federācijas arhīvos
- Krievijas Valsts sociālpolitiskās vēstures arhīvā, Krievijas Federācijas
Valsts arhīvā un Krievijas Valsts ekonomikas arhīvā.
Darbam Krievijas Federācijas Valsts arhīvā, atšķirībā no darba Krievijas
Valsts Sociālpolitiskās vēstures un Krievijas Valsts ekonomikas arhīvos,
bija šaurāka, speciāla ievirze. Latvijas Valsts arhīva darbiniekus, kuri
ikdienā turpina darbu pie 2002.gadā uzsāktā projekta "1949.gada 25.martā
deportēto Latvijas iedzīvotāju datu bāzes izveidošana grāmatas
"Aizvestie. 1949.gada 25.marts" sagatavošanai, īpaši interesēja
dokumenti par Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju 1949. gada 25. martā.
Latvijas Valsts arhīvs 2001.gadā sagatavoja un izdeva grāmatu
"Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs". Toreiz grāmatas dokumentu sadaļā
tika publicēti daži no Krievijas Federācijas Valsts arhīva saņemtie
dokumenti, kuros atklājas PSRS Iekšlietu tautas komisariāta (IeTK) rīcība
1941. gada 14. jūnija deportācijas sagatavošanā un norisē.
Dokumentu par Baltijas valstu iedzīvotāju masveida deportācijām pieejamība
joprojām ir problēma Baltijas valstu deportāciju pētniekiem, tāpēc katrs
jauns, līdz šim nepublicēts dokuments par PSRS augstāko varas iestāžu lomu
Baltijas valstu iedzīvotāju deportāciju organizācijā un norisē parāda līdz
šim nezināmas detaļas par deportāciju mehānismu.
Latvijas vēsturniekiem jau ir zināms fakts, ka, sadarbojoties Krievijas Kultūras
ministrijai, Krievijas Federālajai arhīvu aģentūrai, Krievijas Federācijas
Valsts arhīvam un ASV Hūvera institūtam, nesen Maskavā sešos sējumos
publicēti daudzi agrāk slepeni dokumenti par masu deportācijām PSRS.
Šo dokumentu vidū ir arī PSRS Ministru padomes 1949.gada 29.janvāra pilnīgi
slepenais lēmums Nr. 390-138.ps "Par kulaku un viņu ģimeņu, bandītu un
nacionālistu ģimeņu, kas atrodas nelegālā stāvoklī, bruņotās sadursmēs
kritušo un notiesāto bandītu ģimeņu, legalizējušos bandītu, kas turpina
veikt naidīgu darbību un viņu ģimeņu, kā arī represēto bandītu atbalstītāju
ģimeņu izsūtīšanu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijas", kas
glabājas Krievijas Federācijas Prezidenta arhīva 93. fondā - PSRS Ministru
padomes lēmumu un rīkojumu kolekcijas. Dokumentu krājumu sērijas par Staļina
gulaga vēsturi 1.sējumā "Masu deportācijas PSRS" bez minētā
1949.gada 25.marta deportācijas organizācijas analīzē svarīgā dokumenta
var atrast arī PSRS iekšlietu ministra S.Kruglova dienesta ziņojumu J.Staļinam,
V.Molotovam, L.Berijam, G.Maļenkovam par PSRS Ministru padomes 1949.gada
29.janvāra pilnīgi slepenā lēmuma Nr.390 - 138. ps izpildi.
Latvijas Vasts arhīva darbinieki no Krievijas Federācijas Valsts arhīva
9401.fonda 2.apraksta (PSRS IeTK - IeM Sekretariāts; sarakste ar J.Staļinu,
L.Beriju, Ņ.Hručovu, V.Molotovu) t.s. Sevišķo mapju dokumentiem par Latviju
un arī deportāciju tematiku atlasīto dokumentu vidū ir arī PSRS iekšlietu
ministra S.Kruglova dienesta ziņojums 1949.gada 18.maijā J.Staļinam,
V.Molotovam, L.Berijam, G.Maļenkovam par PSRS Ministru padomes 1949.gada
29.janvāra pilnīgi slepenā lēmuma Nr.390-138. ps izpildi. Šā dokumenta
kopija tagad glabājas Latvijas Valsts arhīvā un kopā ar citiem
jaunieguvumiem no Krievijas Federācijas Valsts arhīva ir pieejama pētniekiem.
Šodien publicējam šo dokumentu, kurā deportāciju pētnieku un arī sabiedrības
interesi noteikti saistīs 1949. gada 25. marta deportācijas no Latvijas PSR,
Lietuvas PSR, Igaunijas PSR statistika. Šajā dokumentā vienkopus minēts ne
tikai PSRS Ministru padomes 1949. gada 29. janvāra pilnīgi slepenajā lēmumā
Nr.390- 138.ps uzdotais izsūtīto skaits no Latvijas PSR, Lietuvas PSR,
Igaunijas PSR, bet arī PSRS Iekšlietu ministrijas apkopotie šīs deportācijas
rezultāti.
PSRS iekšlietu ministra S.
Kruglova dienesta ziņojums J.Staļinam, V.Molotovam, L.Berijam, G.Maļenkovam
par PSRS Ministru padomes 1949. gada 29. janvāra lēmuma Nr.390-138.ps
"Par kulaku un viņu ģimeņu, bandītu un nacionālistu ģimeņu, kas
atrodas nelegālā stāvoklī, bruņotās sadursmēs kritušo un notiesāto bandītu
ģimeņu, legalizējušos bandītu, kas turpina veikt naidīgu darbību, un viņu
ģimeņu, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimeņu izsūtīšanu no
Lietuvas, Latvijas, Igaunijas PSR teritorijas" izpildi
Pilnīgi slepeni
1949. gada 18. maijā
biedram J.V.Staļinam
biedram V.M.Molotovam
biedram L.P.Berijam
biedram G.M.Maļenkovam
PSRS Iekšlietu ministrija ziņo
par PSRS Ministru padomes 1949.gada 29.janvāra lēmuma Nr.390-138. ps "Par
kulaku un viņu ģimeņu, bandītu un nacionālistu ģimeņu, kas atrodas nelegālā
stāvoklī, bruņotās sadursmēs kritušo un notiesāto bandītu ģimeņu,
legalizējušos bandītu, kas turpina veikt naidīgu darbību, un viņu ģimeņu,
kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimeņu izsūtīšanu no Lietuvas,
Latvijas, Igaunijas PSR teritorijas" izpildi.
Kopumā bija paredzēts izsūtīt 29 000 ģimeņu (87 000 cilvēku), tai skaitā:
Lietuvas PSR - 8 500 ģimeņu (25 500 cilvēku), Latvijas PSR - 13 000 ģimeņu
(39 000 cilvēku) un Igaunijas PSR - 7 500 ģimeņu (22 500 cilvēku).
PSRS Ministru padome uzdeva PSRS Iekšlietu ministrijai nodrošināt: izsūtāmo
no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas konvojēšanu un pārvadāšanu pa dzelzceļu
un ūdensceļiem uz izsūtījuma vietu; rūpīgu apsardzi izsūtīšanas laikā;
administratīvu uzraudzību nometinājuma vietās un attiecīgu izsūtīto
uzskaiti, nodrošinot režīmu, kas izslēdz jebkādu iespēju bēgt; izsūtīto
iekārtošanu darbā lauksaimniecībā (kolhozos un sovhozos) un kokmateriālu
sagatavošanas uzņēmumos un zeltu apstrādājošā rūpniecībā.
Izsūtīto nometinājuma vietās organizēt PSRS IeM speckomendantūras.
Lai izpildītu minēto PSRS Ministru Padomes lēmumu, PSRS IeM orgāni kopā ar
partijas un padomju orgāniem uz vietām noteica konkrēto izsūtīto
izvietojumu tiem noteiktajos nometinājuma rajonos, ņemot vērā darba un sadzīves
iekārtošanas iespējas.
Kolhozos, sovhozos un saimnieciskajās organizācijās, kuru uzņēmumos bija
paredzēta izsūtīto darbā iekārtošana, tika veikti visi nepieciešamie pasākumi
viņu uzņemšanai: izdalītas, izremontētas un sakārtotas mājas, atsevišķi
dzīvokļi un kopmītnes izsūtīto izvietošanai, bez tam tika mobilizēts un
sagatavots transports viņu pārvešanai no stacijām uz nometinājuma vietām.
Lai palīdzētu vietējiem IeM orgāniem izsūtīto uzņemšanā, izvietošanā
un darbā iekārtošanā, kā arī stingra uzskaites režīma un administratīvās
uzraudzības organizācijā, izsūtīto nometinājuma vietās PSRS IeM
pilnvaroto statusā tika nokomandēti PSRS IeM atbildīgie darbinieki.
PSRS IeM pilnvarotie tika nosūtīti arī uz Lietuvas, Latvijas, Igaunijas PSR
sabiedriskās kārtības nodrošināšanai pilsētās un lauku apdzīvotās vietās
ar uzdevumu savlaicīgi pieņemt izsūtītos un nosūtīt uz nometinājuma vietām.
Pēc PSRS IeM norādījuma Lietuvas, Latvijas, Igaunijas PSR IeM orgāni piešķīra
ievērojamu skaitu IeM un milicijas operatīvo darbinieku palīgā Valsts Drošības
ministrijai izsūtīšanas veikšanai.
Kulaku ģimeņu, nacionālistu un bandītu izsūtīšanas operācijas uzsākšanas
brīdī iekraušanas stacijās tika padoti 76 ešeloni, piešķirti medicīnas
darbinieki, konvojs izsūtīto pavadīšanai un nozīmēti ešelonu priekšnieki
no IeM pieredzējušiem virsniekiem.
Pie iekraušanas ešelonos dzelzceļa stacijās tika nodrošināta atbilstoša
sabiedriskā kārtība. Ešeloni tika aizsūtīti nekavējoties pēc to piepildīšanas.
Pavisam no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR teritorijas izsūtītas 30 630
kulaku, nacionālistu un bandītu ģimenes (94 779 cilvēki, no kuriem 25 708 vīrieši,
41 987 sievietes un 27 084 bērni), to skaitā:
no Lietuvas PSR - 9518 ģimenes (31 917 cilvēki),
no Latvijas PSR - 13624 ģimenes (42 149 cilvēki),
no Igaunijas PSR - 7 488 ģimenes (20 713 cilvēki),
Saskaņā ar PSRS Ministru padomes lēmumu izsūtītie izmitināti:
Krasnojarskas novadā - 3671 ģimene (13 823 cilvēki),
Novosibirskas apgabalā - 3152 ģimenes (10 064 cilvēki),
Tomskas apgabalā - 5360 ģimenes (16 065 cilvēki),
Omskas apgabalā - 7944 ģimenes (22 542 cilvēki),
Irkutskas apgabalā - 8475 ģimenes (25 834 cilvēki),
Amūras apgabalā - 2028 ģimenes (5451 cilvēks).
Izkraušanas stacijās pienākošos ešelonus ar izsūtītajiem sagaidīja un
pieņēma speciāli tam nozīmētu IeM darbinieku grupas.
Izkraušanas stacijās bija sagatavotas pagaidu telpas izsūtīto pagaidu
izmetināšanai līdz to tālākai nosūtīšanai uz apmešanās vietām, bija
noorganizēta siltā ēdiena izsniegšana, bet nepieciešamības gadījumā arī
sausā uztura izsniegšana tālākajam ceļam uz nometināšanas vietām.
Atbilstoši nometināšanas plānam izsūtītie konvoja un to kolhozu, sovhozu
un uzņēmumu, kuros tiem būs jāstrādā, pārstāvju pavadībā tika aizvesti
uz pastāvīgo nometinājuma vietu un izvietoti tur sagatavotajās telpās.
Izsūtītie iekārtoti darbā: kolhozos - 75 790, sovhozos - 16005, zelta
ieguves rūpniecībā - 2031 un kokmateriālu sagatavošanas uzņēmumos - 953
cilvēki.
Starp izsūtītajiem bija 2850 nespējīgi vecīši vientuļnieki, 185 mazgadīgi
bērni bez radiniekiem, kuri viņus varētu uzturēt, un 146 invalīdi - pilnīgi
nespējīgi fiziski strādāt.
Bērni, kuri atvesti bez radiniekiem, iekārtoti rajonu bērnunamos.
Izsūtītos cilvēkus sirmā vecumā, kā arī invalīdus nav iespējams iekārtot
darbā. Viņu iekārtošana invalīdu namos arī sagādā ļoti būtiskas grūtības,
jo nometināšanas vietās esošie invalīdu nami ir pārpildīti.
Sakarā ar to, ka izsūtāmajiem mantu sakravāšanai tika dots nenozīmīgs
laika daudzums, dažās apdzīvotās vietās šis laiks tika samazināts līdz
15 minūtēm, daudzi izsūtāmie izsūtījuma vietās ieradās bez nepieciešamā
apģērba un sadzīves piederumiem.
Izsūtāmais 1927.gadā dzimušais Jānis KIKAS*, kas dzīvoja Latvijas PSR
Bauskas apriņķa "Vīkās", paziņoja, ka 25. martā, ejot no darba,
viņu aizturēja VDM darbinieki un izsūtīja. KIKAM, atskaitot darba apģērbu,
nekā cita līdzi nav.
Izsūtāmā no Latvijas 1903.gadā dzimusī TREĻŅIKOVA T. A.** meita paziņoja,
ka izsūtot viņai mantu kravāšanai tika dotas tikai 7 minūtes, tāpēc viņa
neko līdzi paņemt nav paspējusi.
Izsūtāmā ŠKAPORS*** paziņoja, ka tad, kad viņa tika izsaukta uz pagastu,
bez viņas klātbūtnes 6 mazgadīgie bērni tika savākti un nogādāti pagastā,
no kurienes tos arī izsūtīja. Sakarā ar to ŠKAPORA ģimene nespēja paņemt
līdzi nepieciešamās lietas.
Šo pašu iemeslu dēļ izsūtāmo vidū izrādījās 838 sadalītas ģimenes.
PSRS IeM ir veikusi pasākumus šo ģimeņu locekļu apvienošanai.
IeM orgāni visiem izsūtītajiem izskaidrojuši viņu tiesisko stāvokli un
paziņojuši par PSRS Augstākās padomes Prezidija 1948. gada 26. novembra dekrētu
par kriminālatbildību par bēgšanu no izsūtījuma vietas. Nometinājuma vietās
organizētas IeM speckomendantūras, visi izsūtītie ņemti uzskaitē, un viņiem
ieviests stingrs režīms un administratīvā uzraudzība.
PSRS iekšlietu ministrs
S.Kruglovs
Krievijas Federācijas Valsts
arhīvs, P - 9401. f., 2.apr., 235.l.,31.-35. lp. Kopija. Tulkojums no krievu
valodas.
Atzīme dokumentā: Saglabāt lietā.
*Ķīka Jānis Jāņa d., dz. 1927.g., dzīvoja Bauskas apr., Bauskas pag., Ķīkās,
izsūtīts 1949. gada 25. martā, noņemts no specnometinātā uzskaites ar
Latvijas PSR Ministru padomes 1955. gada 2. augusta lēmumu Nr. 443 - 54 - s. -
Latvijas Valsts arhīvs, 1894.f., 1.apr., 5348. l.
** Norādīto personu nav izdevies atrast.
*** Norādīto personu nav izdevies atrast.
23.03.2005
|