No Latvijas izsūtīja 13 624 ģimenes

No Latvijas izsūtīja 13 624 ģimenes
Aija Kalnciema, Latvijas Valsts arhīva Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas vadītāja, Iveta Šķiņķe, daļas vadītājas vietniece

Svarīgs dokuments no Krievijas Federācijas Valsts arhīva fondiem par 1949.gada 25.marta izsūtīšanu

Latvijas Valsts arhīvs saņēmis daudzu svarīgu dokumentu kopijas no Krievijas Federācijas Valsts arhīva fondiem, to starpā arī par 1949.gada 25.martā notikušo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju deportāciju.
Šo dokumentu kopiju iegūšanas vēsture ir diezgan gara. 2003.gadā martā Latvijas Valsts arhīva darbinieki Aija Kalnciema, Elmārs Pelkaus un Iveta Šķiņķe devās komandējumā uz Krievijas Federācijas arhīviem. Tas bija iespējams, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālajam atbalstam, 1992.gada 1.jūlijā parakstītajam sadarbības līgumam starp Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekciju un Krievijas Federālo arhīvu dienestu, kā arī 2002.gada 6.decembrī starp abu valstu arhīvu dienestiem parakstītajam protokolam par dokumentu kopiju apmaiņu starp Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas arhīviem.
Latvijas Valsts arhīva darbinieki strādāja trijos Krievijas Federācijas arhīvos - Krievijas Valsts sociālpolitiskās vēstures arhīvā, Krievijas Federācijas Valsts arhīvā un Krievijas Valsts ekonomikas arhīvā.
Darbam Krievijas Federācijas Valsts arhīvā, atšķirībā no darba Krievijas Valsts Sociālpolitiskās vēstures un Krievijas Valsts ekonomikas arhīvos, bija šaurāka, speciāla ievirze. Latvijas Valsts arhīva darbiniekus, kuri ikdienā turpina darbu pie 2002.gadā uzsāktā projekta "1949.gada 25.martā deportēto Latvijas iedzīvotāju datu bāzes izveidošana grāmatas "Aizvestie. 1949.gada 25.marts" sagatavošanai, īpaši interesēja dokumenti par Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju 1949. gada 25. martā.
Latvijas Valsts arhīvs 2001.gadā sagatavoja un izdeva grāmatu "Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs". Toreiz grāmatas dokumentu sadaļā tika publicēti daži no Krievijas Federācijas Valsts arhīva saņemtie dokumenti, kuros atklājas PSRS Iekšlietu tautas komisariāta (IeTK) rīcība 1941. gada 14. jūnija deportācijas sagatavošanā un norisē.
Dokumentu par Baltijas valstu iedzīvotāju masveida deportācijām pieejamība joprojām ir problēma Baltijas valstu deportāciju pētniekiem, tāpēc katrs jauns, līdz šim nepublicēts dokuments par PSRS augstāko varas iestāžu lomu Baltijas valstu iedzīvotāju deportāciju organizācijā un norisē parāda līdz šim nezināmas detaļas par deportāciju mehānismu.
Latvijas vēsturniekiem jau ir zināms fakts, ka, sadarbojoties Krievijas Kultūras ministrijai, Krievijas Federālajai arhīvu aģentūrai, Krievijas Federācijas Valsts arhīvam un ASV Hūvera institūtam, nesen Maskavā sešos sējumos publicēti daudzi agrāk slepeni dokumenti par masu deportācijām PSRS.
Šo dokumentu vidū ir arī PSRS Ministru padomes 1949.gada 29.janvāra pilnīgi slepenais lēmums Nr. 390-138.ps "Par kulaku un viņu ģimeņu, bandītu un nacionālistu ģimeņu, kas atrodas nelegālā stāvoklī, bruņotās sadursmēs kritušo un notiesāto bandītu ģimeņu, legalizējušos bandītu, kas turpina veikt naidīgu darbību un viņu ģimeņu, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimeņu izsūtīšanu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijas", kas glabājas Krievijas Federācijas Prezidenta arhīva 93. fondā - PSRS Ministru padomes lēmumu un rīkojumu kolekcijas. Dokumentu krājumu sērijas par Staļina gulaga vēsturi 1.sējumā "Masu deportācijas PSRS" bez minētā 1949.gada 25.marta deportācijas organizācijas analīzē svarīgā dokumenta var atrast arī PSRS iekšlietu ministra S.Kruglova dienesta ziņojumu J.Staļinam, V.Molotovam, L.Berijam, G.Maļenkovam par PSRS Ministru padomes 1949.gada 29.janvāra pilnīgi slepenā lēmuma Nr.390 - 138. ps izpildi.
Latvijas Vasts arhīva darbinieki no Krievijas Federācijas Valsts arhīva 9401.fonda 2.apraksta (PSRS IeTK - IeM Sekretariāts; sarakste ar J.Staļinu, L.Beriju, Ņ.Hručovu, V.Molotovu) t.s. Sevišķo mapju dokumentiem par Latviju un arī deportāciju tematiku atlasīto dokumentu vidū ir arī PSRS iekšlietu ministra S.Kruglova dienesta ziņojums 1949.gada 18.maijā J.Staļinam, V.Molotovam, L.Berijam, G.Maļenkovam par PSRS Ministru padomes 1949.gada 29.janvāra pilnīgi slepenā lēmuma Nr.390-138. ps izpildi. Šā dokumenta kopija tagad glabājas Latvijas Valsts arhīvā un kopā ar citiem jaunieguvumiem no Krievijas Federācijas Valsts arhīva ir pieejama pētniekiem.
Šodien publicējam šo dokumentu, kurā deportāciju pētnieku un arī sabiedrības interesi noteikti saistīs 1949. gada 25. marta deportācijas no Latvijas PSR, Lietuvas PSR, Igaunijas PSR statistika. Šajā dokumentā vienkopus minēts ne tikai PSRS Ministru padomes 1949. gada 29. janvāra pilnīgi slepenajā lēmumā Nr.390- 138.ps uzdotais izsūtīto skaits no Latvijas PSR, Lietuvas PSR, Igaunijas PSR, bet arī PSRS Iekšlietu ministrijas apkopotie šīs deportācijas rezultāti.

PSRS iekšlietu ministra S. Kruglova dienesta ziņojums J.Staļinam, V.Molotovam, L.Berijam, G.Maļenkovam par PSRS Ministru padomes 1949. gada 29. janvāra lēmuma Nr.390-138.ps "Par kulaku un viņu ģimeņu, bandītu un nacionālistu ģimeņu, kas atrodas nelegālā stāvoklī, bruņotās sadursmēs kritušo un notiesāto bandītu ģimeņu, legalizējušos bandītu, kas turpina veikt naidīgu darbību, un viņu ģimeņu, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimeņu izsūtīšanu no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas PSR teritorijas" izpildi

Pilnīgi slepeni
1949. gada 18. maijā
biedram J.V.Staļinam
biedram V.M.Molotovam
biedram L.P.Berijam
biedram G.M.Maļenkovam

PSRS Iekšlietu ministrija ziņo par PSRS Ministru padomes 1949.gada 29.janvāra lēmuma Nr.390-138. ps "Par kulaku un viņu ģimeņu, bandītu un nacionālistu ģimeņu, kas atrodas nelegālā stāvoklī, bruņotās sadursmēs kritušo un notiesāto bandītu ģimeņu, legalizējušos bandītu, kas turpina veikt naidīgu darbību, un viņu ģimeņu, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimeņu izsūtīšanu no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas PSR teritorijas" izpildi.

Kopumā bija paredzēts izsūtīt 29 000 ģimeņu (87 000 cilvēku), tai skaitā: Lietuvas PSR - 8 500 ģimeņu (25 500 cilvēku), Latvijas PSR - 13 000 ģimeņu (39 000 cilvēku) un Igaunijas PSR - 7 500 ģimeņu (22 500 cilvēku).
PSRS Ministru padome uzdeva PSRS Iekšlietu ministrijai nodrošināt: izsūtāmo no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas konvojēšanu un pārvadāšanu pa dzelzceļu un ūdensceļiem uz izsūtījuma vietu; rūpīgu apsardzi izsūtīšanas laikā; administratīvu uzraudzību nometinājuma vietās un attiecīgu izsūtīto uzskaiti, nodrošinot režīmu, kas izslēdz jebkādu iespēju bēgt; izsūtīto iekārtošanu darbā lauksaimniecībā (kolhozos un sovhozos) un kokmateriālu sagatavošanas uzņēmumos un zeltu apstrādājošā rūpniecībā.
Izsūtīto nometinājuma vietās organizēt PSRS IeM speckomendantūras.

Lai izpildītu minēto PSRS Ministru Padomes lēmumu, PSRS IeM orgāni kopā ar partijas un padomju orgāniem uz vietām noteica konkrēto izsūtīto izvietojumu tiem noteiktajos nometinājuma rajonos, ņemot vērā darba un sadzīves iekārtošanas iespējas.
Kolhozos, sovhozos un saimnieciskajās organizācijās, kuru uzņēmumos bija paredzēta izsūtīto darbā iekārtošana, tika veikti visi nepieciešamie pasākumi viņu uzņemšanai: izdalītas, izremontētas un sakārtotas mājas, atsevišķi dzīvokļi un kopmītnes izsūtīto izvietošanai, bez tam tika mobilizēts un sagatavots transports viņu pārvešanai no stacijām uz nometinājuma vietām.
Lai palīdzētu vietējiem IeM orgāniem izsūtīto uzņemšanā, izvietošanā un darbā iekārtošanā, kā arī stingra uzskaites režīma un administratīvās uzraudzības organizācijā, izsūtīto nometinājuma vietās PSRS IeM pilnvaroto statusā tika nokomandēti PSRS IeM atbildīgie darbinieki.

PSRS IeM pilnvarotie tika nosūtīti arī uz Lietuvas, Latvijas, Igaunijas PSR sabiedriskās kārtības nodrošināšanai pilsētās un lauku apdzīvotās vietās ar uzdevumu savlaicīgi pieņemt izsūtītos un nosūtīt uz nometinājuma vietām.
Pēc PSRS IeM norādījuma Lietuvas, Latvijas, Igaunijas PSR IeM orgāni piešķīra ievērojamu skaitu IeM un milicijas operatīvo darbinieku palīgā Valsts Drošības ministrijai izsūtīšanas veikšanai.

Kulaku ģimeņu, nacionālistu un bandītu izsūtīšanas operācijas uzsākšanas brīdī iekraušanas stacijās tika padoti 76 ešeloni, piešķirti medicīnas darbinieki, konvojs izsūtīto pavadīšanai un nozīmēti ešelonu priekšnieki no IeM pieredzējušiem virsniekiem.
Pie iekraušanas ešelonos dzelzceļa stacijās tika nodrošināta atbilstoša sabiedriskā kārtība. Ešeloni tika aizsūtīti nekavējoties pēc to piepildīšanas.

Pavisam no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR teritorijas izsūtītas 30 630 kulaku, nacionālistu un bandītu ģimenes (94 779 cilvēki, no kuriem 25 708 vīrieši, 41 987 sievietes un 27 084 bērni), to skaitā:
no Lietuvas PSR - 9518 ģimenes (31 917 cilvēki),
no Latvijas PSR - 13624 ģimenes (42 149 cilvēki),
no Igaunijas PSR - 7 488 ģimenes (20 713 cilvēki),

Saskaņā ar PSRS Ministru padomes lēmumu izsūtītie izmitināti:
Krasnojarskas novadā - 3671 ģimene (13 823 cilvēki),
Novosibirskas apgabalā - 3152 ģimenes (10 064 cilvēki),
Tomskas apgabalā - 5360 ģimenes (16 065 cilvēki),
Omskas apgabalā - 7944 ģimenes (22 542 cilvēki),
Irkutskas apgabalā - 8475 ģimenes (25 834 cilvēki),
Amūras apgabalā - 2028 ģimenes (5451 cilvēks).

Izkraušanas stacijās pienākošos ešelonus ar izsūtītajiem sagaidīja un pieņēma speciāli tam nozīmētu IeM darbinieku grupas.
Izkraušanas stacijās bija sagatavotas pagaidu telpas izsūtīto pagaidu izmetināšanai līdz to tālākai nosūtīšanai uz apmešanās vietām, bija noorganizēta siltā ēdiena izsniegšana, bet nepieciešamības gadījumā arī sausā uztura izsniegšana tālākajam ceļam uz nometināšanas vietām.

Atbilstoši nometināšanas plānam izsūtītie konvoja un to kolhozu, sovhozu un uzņēmumu, kuros tiem būs jāstrādā, pārstāvju pavadībā tika aizvesti uz pastāvīgo nometinājuma vietu un izvietoti tur sagatavotajās telpās.
Izsūtītie iekārtoti darbā: kolhozos - 75 790, sovhozos - 16005, zelta ieguves rūpniecībā - 2031 un kokmateriālu sagatavošanas uzņēmumos - 953 cilvēki.

Starp izsūtītajiem bija 2850 nespējīgi vecīši vientuļnieki, 185 mazgadīgi bērni bez radiniekiem, kuri viņus varētu uzturēt, un 146 invalīdi - pilnīgi nespējīgi fiziski strādāt.

Bērni, kuri atvesti bez radiniekiem, iekārtoti rajonu bērnunamos.

Izsūtītos cilvēkus sirmā vecumā, kā arī invalīdus nav iespējams iekārtot darbā. Viņu iekārtošana invalīdu namos arī sagādā ļoti būtiskas grūtības, jo nometināšanas vietās esošie invalīdu nami ir pārpildīti.
Sakarā ar to, ka izsūtāmajiem mantu sakravāšanai tika dots nenozīmīgs laika daudzums, dažās apdzīvotās vietās šis laiks tika samazināts līdz 15 minūtēm, daudzi izsūtāmie izsūtījuma vietās ieradās bez nepieciešamā apģērba un sadzīves piederumiem.
Izsūtāmais 1927.gadā dzimušais Jānis KIKAS*, kas dzīvoja Latvijas PSR Bauskas apriņķa "Vīkās", paziņoja, ka 25. martā, ejot no darba, viņu aizturēja VDM darbinieki un izsūtīja. KIKAM, atskaitot darba apģērbu, nekā cita līdzi nav.
Izsūtāmā no Latvijas 1903.gadā dzimusī TREĻŅIKOVA T. A.** meita paziņoja, ka izsūtot viņai mantu kravāšanai tika dotas tikai 7 minūtes, tāpēc viņa neko līdzi paņemt nav paspējusi.

Izsūtāmā ŠKAPORS*** paziņoja, ka tad, kad viņa tika izsaukta uz pagastu, bez viņas klātbūtnes 6 mazgadīgie bērni tika savākti un nogādāti pagastā, no kurienes tos arī izsūtīja. Sakarā ar to ŠKAPORA ģimene nespēja paņemt līdzi nepieciešamās lietas.
Šo pašu iemeslu dēļ izsūtāmo vidū izrādījās 838 sadalītas ģimenes. PSRS IeM ir veikusi pasākumus šo ģimeņu locekļu apvienošanai.
IeM orgāni visiem izsūtītajiem izskaidrojuši viņu tiesisko stāvokli un paziņojuši par PSRS Augstākās padomes Prezidija 1948. gada 26. novembra dekrētu par kriminālatbildību par bēgšanu no izsūtījuma vietas. Nometinājuma vietās organizētas IeM speckomendantūras, visi izsūtītie ņemti uzskaitē, un viņiem ieviests stingrs režīms un administratīvā uzraudzība.

PSRS iekšlietu ministrs S.Kruglovs

Krievijas Federācijas Valsts arhīvs, P - 9401. f., 2.apr., 235.l.,31.-35. lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.
Atzīme dokumentā: Saglabāt lietā.

*Ķīka Jānis Jāņa d., dz. 1927.g., dzīvoja Bauskas apr., Bauskas pag., Ķīkās, izsūtīts 1949. gada 25. martā, noņemts no specnometinātā uzskaites ar Latvijas PSR Ministru padomes 1955. gada 2. augusta lēmumu Nr. 443 - 54 - s. - Latvijas Valsts arhīvs, 1894.f., 1.apr., 5348. l.
** Norādīto personu nav izdevies atrast.
*** Norādīto personu nav izdevies atrast.

23.03.2005