Kara noziegumu tiesas ASV

"The Washington Post" — 2000.08.09.

Cita pēc citas sievietes devušas liecības federālajā tiesas zālē, kapa klusumā asarām acīs stāstot par vārdos neizsakāmām lietām.

Viņas stāstīja par slepkavībām, izvarošanu, piespiedu prostitūciju, laupīšanām un spīdzināšanu un nebeidzamu vardarbību virkni, ko esot vadījis viens cilvēks- Bosnijas serbu līderis Radovans Karadžičs. Kāda sieviete liecības došanas laikā noģība, stāstot par to, kā vēl bijušajā Dienvidslāvijā pirms vairākiem gadiem nodarītais liek katru dienu domāt par notikušo.

Vienpadsmit Bosnijas sievietes, kuras palikušas dzīvas, bet kuru vārdi netiek izpausti, lai pasargātu viņas un viņu ģimenes no atriebības, ar civilprasību tiesā pieprasa no Karadžiča vairākus miljonus dolāru lielu kompensāciju par viņām nodarīto. Viņas ir cēlušas apsūdzību par kara noziegumu izdarīšanu pret horvātiem un musulmaņiem. Prasītājas un arī apsūdzētais nav amerikāņi, bet Amerikas tiesā lieta nonākusi, pateicoties 18. gs. mazpazīstamajiem federālajiem likumiem. 1789.gadā pieņemtais Ārzemnieku civiltiesību pārkāpumu akts (Alien Tort Claims Act) dod iespējas ārvalstniekiem, kas cietuši starptautiska mēroga likumu pārkāpēju patvaļas dēļ, iesniegt civilprasību ASV tiesās. Tagad cilvēktiesību aizstāvju grupas izmanto šo aktu, lai panāktu tiesību pārkāpumu atzīšanu tādiem cilvēkiem kā S. M., kurai bija jāraud, stāstot Manhetanas zvērināto tiesai par to, kā viņa tika izvarota un kā dzirdējusi citu spīdzināto vīriešu un sieviešu kliedzienus naktī Omarskas koncentrācijas nometnē 1992. gadā Bosnijā. "Ir reizes, kad pat Amerikā dzirdu šos kliedzienus, nevaru aizmigt," viņa teica.

Lietu iznākums interesē ne tikai upurus, viņu advokātus, bet arī dažus zinātniekus, kas domā, ka spriedums varētu būt par iemeslu citu līdzīgu lietu ierosināšanai. Ja Karadžičs un citi ārvalstnieki var tikt iesūdzēti ASV tiesā, tad kāpēc gan amerikāņi nevarētu celt līdzīgas prasības jebkurā citā pasaules valstī- argumentē skeptiķis un apelācijas instances tiesnesis Roberts Borks.

Tiesas process, kas šodien notiks ASV apgabaltiesā, ir vienai no divām lietām, kas ierosinātas pret Karadžiču. Abās lietās apsūdzēts Serbu līderis par Bosnijas serbu bruņoto spēku vadīšanu 1990. gados, kad notika "etniskā tīrīšana", kas bija vērsta pret horvātiem un musulmaņiem. Karadžiča nav tiesas zālē. Viņš ir starptautisks bēglis, ko par genocīdu apsūdzējis ASV tribunāls.

Tiesu zālēs palielinās to lietu skaits, kurās tiesneši ar spriedumu nolēmuši, ka vardarbību izcietušajiem no tādām valstīm kā Gvatemala, Haiti, Etiopija, Ruanda, Indonēzija un Filipīnas jāsaņem miljoniem dolāru lielas kompensācijas. Tomēr pagaidām ir saņemts maz naudas no par vainīgiem atzītajiem diktatoriem, militāro spēku vadoņiem un policistiem spīdzinātājiem. Lielākā daļa apsūdzēto tāpat kā Karadžičs, neierodas ASV tiesā un nereaģē uz izvirzītajām apsūdzībām. Arī citu valstu valdības no sadarbības labprātāk atturas.

Bet šajās lietās galvenais nav nauda. "Ir daudzi iemesli ierosināt lietas par šiem nodarījumiem," teicis Rīds Brodijs, starptautiskās cilvēktiesību novērošanas institūcijas advokatūras direktors. "Tās parāda pasaulei, kas notiek. Tas ir ļoti vajadzīgs arī lieciniekiem un cietušajiem- iet uz tiesu, izstāstīt savu par sevi un tikt atzītiem par tiem, kas ļoti daudz pārdzīvojuši un izcietuši". Viņš atzinis, ka līdz ar vainīgā nosaukšanu tādiem cilvēkiem kā Karadžičs būs grūtāk investēt savus līdzekļus ASV vai ierasties šeit.

Galvenais šķērslis, kas traucē sākt lietas, ir tas, ka apsūdzētais jāiepazīstina ar apsūdzību, kad tas ir ieradies ASV. Karadžičam, piemēram, dokumenti tika nodoti, kad viņš ieradās Ņujorkā 1993.gadā. Viņu ielūdza Apvienoto Nāciju Organizācija, un viņš ieradās tur bez diplomātiskās imunitātes.

Līdz 1980.gadam cilvēktiesību advokāti nebija pievērsuši uzmanību jau minētajam 1789.gadā pieņemtajam aktam. Tajā gadā ASV otrās instances apelācijas tiesa Ņujorkā noteica, ka šis likums var tikt piemērots civillietā pret bijušo Paragvajas policijas priekšnieku Ameriko Penu-Iralu par 17 gadu veca jaunieša spīdzināšanu un nogalināšanu. Džoelito Filartiga ģimenei par labu tiesa piesprieda kompensāciju 10,4 miljonu ASV dolāru apmērā, ko līdz šim nav tomēr saņēmuši.

1992.gadā Kongress izdeva Spīdzināšanas upuru aizsardzības aktu (Torture Victim Protection Act), kas pastiprināja šādu tiesību aizsardzību un deva tiesības arī ASV pilsoņiem sūdzēt tiesā šo tiesību pārkāpējus. Lielākā daļa apelācijas instanču piekritušas 1789.gada dokumenta pielietojumam. Ir tikai viens izņēmums, kur tiesa 1984.gadā šo aktu novērtēja kā neatbilstošu lietai, kurā bija iesaistīta Palestīnas atbrīvošanas organizācija un bija noticis uzbrukums autobusam Izraēlā. Tika atzīts, ka akts domāts aizsardzībai pret pirātismu un arī vēstnieku aizsardzībai, nevis lai novērstu spīdzināšanu. Borks pagājušajā nedēļā paudis viedokli, ka ASV vajadzētu būt piesardzīgākai, iesaitoties tādās starptautiska mēroga lietās kā Karadžiča lieta. "Lietas ierosināšana var atstāt sekas ASV ārpolitikā. Un problēma ir tā, ka jebkurš var sākt spēlēt šo spēli. Mēs varētu sarīkot daudzas tiesas prāvas, kurās apūdzētas dažādu valstu amatpersonas."

Turklāt mainās arī minētā akta ietekmes sfēras interpretācija. Viens no vadošajiem prasītāju advokātiem Maikls Ratners teicis, ka ir lietas, kurās jānosaka atbildība arī par spīdzināšanas sekām.

Tikai šajā nedēļā advokāti Vašingtonā lūdza tiesnesim sameklēt Osmu bin Ladenu, lai varētu izvirzīt viņam apsūdzību par 1998.gadā uzspridzināto ASV vēstniecību Kenijā. Lieta tika sakārtota pagājušajā gadā, un, balstoties uz ārzemnieku civiltiesību pārkāpumu aktu un Spīdzināšanas upuru aizsardzības aktu, iespējams izvirzīt apsūdzību par vairāku tūkstošu kenijiešu ievainošanu sprādzienā. Tā kā bin Ladena atrašanās vieta nav zināma, ASV apgabaltiesas tiesnesis Kolins Kolārs- Kotellijs atļāvis publicēt paziņojumus dažādās arābu avīzēs, lai dotu iespēju uzzināt apsūdzētajam par lietas eksistenci.

"Šādām lietām ir arī pozitīva ietekme, un tiesa mazliet līdzinās patiesības noskaidrošanas komisijai," teica Ratners, kura vadītais Konstitucionālo tiesību centrs uzturēja Filartigas apsūdzību.

Runājot par pamanāmākajiem līdzīgiem tiesas procesiem, jānosauc Hektora Gramajo — bijušā Gvatemalas aizsardzības ministra — lieta, kur viņam tika piespriests sods 47 miljoni dolāru par labu 9 gvatemaliešiem un kādai Amerikas mūķenei. Karlosam Suaresam Meisonam — bijušajam Argentīnas armijas ģenerālim tika piespriests samaksāt kādam Argentīnas pilsonim 21,1 miljonu dolāru. Bet vislielākā naudas summa kā sods noteikta Filipīnu diktatoram Ferdinandam Markosam par viņa režīma laikā 10 000 cietušo- 1,9 miljardi dolāru. Šķiet, ka tomēr vienīgi šī nauda tiek atmaksāta. Kāda cita lieta beidzās ar citāda rakstura sarežģījumu. Pēc tam, kad Kelbasa Negevu bija sodīts ar 1,5 miljoniem dolāru par triju sieviešu spīdzināšanu Etiopijā, viņam tika piešķirta ASV pilsonība, viņš šobrīd dzīvo Atlantā un nav samaksājis ne centa cietušajiem. Džons Matesons, kas pārstāvēja Negevu apelācijas instancē, uzskata, ka tādējādi labumu negūst neviens un cilvēktiesību aktīvisti pārspīlējuši likumu nozīmi, lai celtu savu politisko prestižu. "Tas izklausās cēli, tas viss izklausās lieliski, bet patiesībā tas ir farss. Tā ir politiska spēle. Tā ir tiesas izrāde. Bet tiesnešiem neliekas, ka tas izskatās kā viņu nostāšanās starptautisko teroristu pusē," teicis Matesons.

Arī Karadžičs vēl pirms tiesas mēģināja aizstāvēties, iesniedzot strīda jautājumu ASV Augstākajā tiesā. Viņa tā laika advokāts Remsijs Klārks (Ramsey Clark) neatbildēja uz telefonā atstātiem jautājumiem, kas lūdza komentārus. Tagad Karadžiča kā apsūdzētā sols ir tukšs, kaut arī prasītāju advokāti ļoti gribētu viņu tur redzēt. Lietas advokātei Katrīnai A. Makinonei ir atbalstītāji Nacionālajā sieviešu tiesību aizsardzības institūcijā, Izglītības fondā un citās līdzīgās institūcijās.

43 gadus vecā Bosnijas musulmaņu izcelsmes lieciniece tiesas laikā noģība, stāstot kā serbu zaldāti viņu izvarojuši. Tiesā vēlāk uzstājās arī ārsts, kas raksturoja psiholoģisko traumu un sekas, ko izraisījis līdzīgs nodarījums kādai 65 gadus vecai sievietei, kas tikusi arī spīdzinot apdedzināta ar elektrisku ierīci. "Viņa tagad gaida, kad varēs nomirt," teica ārsts.

Vairākas cietušās sievietes atzinušas, ka mērķis aizsāktajam tiesas procesam bijis viens- novērst tādas brutālas rīcības atkārtošanos. 26 gadus vecā S. A. teica: "Es baidos no serbiem, kas nogalināja manu māti, bet joprojām staigā pa pasauli nesodīti." Kad viņa stāstīja par savas mātes slepkavību, vairākas citas prasītājas izgāja no tiesas zāles, lai varētu izraudāt savas asaras vientuļajos gaiteņos.

Bils Millers, Kristine Hafnija

atpakaļ uz Noziegumi pret cilvēci