Latvijas pagasti - karalauks
Jānis Riekstiņš

Otrā pasaules kara beigu posmā postošā karadarbība Latvijas teritorijā turpinājās gandrīz desmit mēnešus. Tajā stipri cieta vietējie iedzīvotāji - Daugavpils, Jelgava, Rēzekne, Valmiera, kā arī citas Latvijas pilsētas. Taču vislielākie postījumi tomēr tika nodarīti Latvijas pagastiem. Karadarbības rezultātā daudzas zemnieku saimniecības bija palikušas kā bez dzīvojamām mājām, tā arī bez saimniecības ēkām, lopiem un lauksaimniecības inventāra.
Un, lai arī drīz pēc kara beigām tika pieņemti svarīgi lēmumi par palīdzības sniegšanu karā cietušo pagastu dzīves atjaunošanai, dzīvojamo māju un saimniecības ēku celtniecībai, situācija uz labo pusi tomēr mainījās nepiedodami gausi.
Kā liecina karadarbībā sevišķi cietušo Latvijas pagastu sarakstā ietvertās ziņas, Tukuma apriņķī no 4909 saimniecībām bija cietušas 1933, bet 776 bija iznīcinātas visas ēkas. Liepājas apriņķī no 4748 saimniecībām cietušas 2941, pavisam nopostītas 1982. Aizputes apriņķī šie rādītāji karadarbības skartajos pagastos bija: 1147; 757; 607, Cēsu apriņķī: 819; 472; 265, Daugavpils apriņķī: 7657; 1022; 650, Jēkabpils apriņķī: 1160; 223; 101. Šķiet, visbargāk karš bija skāris Jelgavas apriņķi, kur no 4021 saimniecības bija cietušas 2293, bet 437 pavisam nopostītas. Kopumā Latvijā pagastos, kur risinājās karadarbība, no 71 432 saimniecībām bija cietušas 20 476, 10 058 nopostītas pavisam.

LPSR Tautas komisāru padomes Lietu pārvaldes lauksaimniecības daļas priekšnieka vecākā palīga Tiščenko izziņa par karā izpostīto pagastu atjaunošanas neapmierinošo gaitu

Latvijas PSR TKP Lietu pārvaldes Izziņa
Lauksaimniecības daļa 1946.gada 26.janvārī

Saskaņā ar LK (b)P CK un LPSR TKP 1945.gada 25.septembra lēmumu Nr.129 "Par LPSR TKP un LK (b) P CK 1945.gada 3.jūlija lēmuma "Par neatliekamiem pasākumiem, lai sniegtu palīdzību no vācu okupācijas cietušajiem zemniekiem" izpildi" visiem tautas komisariātiem un resoriem tika uzdots sniegt Tautas komisāru padomes lauksaimniecības daļai informāciju par šā lēmuma izpildi, kā arī nodrošināt telefona sakarus ar apriņķiem, lai saņemtu informāciju par šo jautājumu.
Neraugoties uz vairākkārtējiem lūgumiem, izņemot Latvijas Patērētāju biedrību, oficiāla informācija nav iesniegta.
Lēmuma galvenie izpildītāji - Latvijas PSR Zemkopības tautas komisariāts un Latvijas PSR Valsts plāna komisija - arī nav iesnieguši informāciju.
Visi izpildu komiteju priekšsēdētāji, ar kuriem notika saruna (Rīgas, Rēzeknes, Bauskas, Kuldīgas, Jēkabpils, Ilūkstes, Liepājas un citu), informāciju nevarēja sniegt, jo nebija lietas kursā un atrunājās ar to, ka neesot sagatavojušies sarunai par šiem jautājumiem.
Galvenais kavēklis, kas traucē sniegt palīdzību tiem zemniekiem, kuri cietuši no vācu okupācijas, atjaunojot viņu dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas, ir pilnīgs celtniecības materiālu trūkums.
Ar Latvijas PSR TKP 1945.gada 2.septembra lēmumu Nr.843 celtniecības materiāli ir piešķirti šādā daudzumā:
čaglas - 19 tonnas;
čuguna lējumi - 15 tonnas;
cements - 150 tonnas;
alebastrs ģipsis - 970 tonnas;
kaļķis - 900 tonnas;
stikls - 15 tūkst. m2.
Taču zemnieki patērētāji to pilnībā nav saņēmuši, jo nav bijis iespējams orderus segt ar precēm. Piegādātājiem šo materiālu nav bijis, un uz apriņķiem ir nosūtīts:
šķirnes dzelzs - 7 tonnas;
čuguna lējumi - 15 tonnas;
celtniecības naglas - 1.3 tonnas;
stīpas dzelzs - 0,6 tonnas;
kaļķis - 250 tonnas;
pape - 1000 ruļļi.
Tajā milzīgajā celtniecības programmā, kura zemniekiem ir jāizpilda, šo materiālu ir mazāk par pilienu jūrā.
Ar tādu celtniecības materiālu materiāli tehnisko apgādi zemnieku māju atjaunošana un saimniecības ēku celtniecība nevar tikt īstenota.
Neraugoties uz šā lēmuma ļoti svarīgo politisko un saimniecisko nozīmi, tautas komisariātu lielais vairākums pret to izturas visai necili un, ja arī nodarbojas ar tā izpildi, tad tikai no gadījuma uz gadījumu, bet apriņķos, ņemot vērā, ka apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētāji šajos jautājumos izrāda pilnīgu nezināšanu, ja arī šī lieta virzās uz priekšu, tad tikai - starp citu, pilnīgā pašplūsmā.
Līdz pat šim laikam pat LPSR Valsts plāna komisija nav sagatavojusi un iesniegusi apstiprināšanai Tautas komisāru padomē un LK(b)P Centrālajā komitejā celtniecības materiālu ražošanas plānu.
Celtniecības materiālu ražošanas iespējas nav izpētītas un aprēķinātas, to ražošanas pasūtījumi nav izvietoti un to izlaides grafiku nav.
Latvijas PSR Zemkopības tautas komisariāts, kuram būtu jāvada un jāvirza palīdzības sniegšana zemniekiem, šajā virzienā neko būtisku nedara, neizvirza pat jautājumu par visbūtiskākajām vajadzībām šajā lietā, trūkst šā darba uzskaites, pat nav zināms, kas un kā faktiski tiek darīts. (..)
Uzskatu, ka Tautas komisāru padomei un Centrālajai komitejai ir jāsarīko atbildīga apspriede par šo jautājumu, jānoklausās tautas komisariātu un resoru vadītāju, kā arī atsevišķu apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētāju ziņojumi un jāsagatavo tādi pasākumi, kuri patiešām spētu izkustināt no vietas palīdzības sniegšanu zemniekiem.

Latvijas PSR Tautas komisāru padomes Lietu pārvaldes daļas priekšnieka vecākais palīgs Tiščenko

LVA, 270.f., 2.apr., 5108.l., 107., 108.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Izvilkums no Aizputes apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētāja A.Āboliņa un LK(b)P apriņķa komitejas sekretāra Orlova ziņojuma par stāvokli Nīkrāces pagastā

LK(b)P CK sekretāram b. Kalnbērziņam
LPSR TKP priekšsēdētājam b. Lācim
Zemkopības tautas komisāram b.Vanagam

Nr.504 Dienesta ziņojums
1945.gada 25.janvārī

par stāvokli Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā, kas nesen atbrīvots no vācu iebrucējiem

Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastu Sarkanā armija no vācu iebrucējiem galīgi atbrīvoja 1944.gada 27.-30.decembrī. Tagad kaujas notiek mūsu apriņķa Rudbāržu un Kalvenes pagastos. Mūsu iepazīšanās ar stāvokli uz vietām parādīja, ka Nīkrāces pagasts no vācu okupācijas ir cietis ļoti stipri. Vēl vairāk. Mūsu operatīvā grupa izbraukāja lielu Latvijas un Lietuvas atbrīvoto daļu, taču tādus postījumus kā Nīkrāces pagastā mēs nekur neredzējām.
Nīkrāces pagastā liela daļa māju ir nodedzinātas un sagrautas, gandrīz visas kūtis, klētis, rijas un citas saimniecības ēkas ir iznīcinātas. Liela daļa inventāra un lauksaimniecības mašīnu arī ir iznīcinātas. Tādas komplicētas lauksaimniecības mašīnas kā kuļmašīnas un pļaujmašīnas šajā pagastā neatradām, kaut arī agrāk to šeit ir bijis ne mazums. Ļoti maz atlicis arī sējmašīnu, arklu, ratu, un arī tie ir sabojāti.
No 300 saimniecībām patlaban pagastā ir palikušas tikai 170. Gandrīz visus lopus vācu iebrucēji ir iznīcinājuši.

Lūk, dažas ziņas, kas apstiprina teikto.

N. Lopu Lopu skaits Lopu skaits Cik reižu p.k. nosaukums 1941.gadā patlaban ir samazinājies
1. Zirgi 706 44 (t.sk. 16 reizes
2 kumeļi)
2. Govis 1423 111 12 reizes
3. Pavisam liellopi 2176 122 18 reizes
4. Aitas 1202 38 32 reizes
5. Cūkas 1328 29 46 reizes

Mājputnu vispār vairs nav. No 170 saimniecībām rupjā lopbarība (salmi) ir tikai trijām saimniecībām. Pārējām saimniecībām nav absolūti nekādas lopbarības, pat salmu, un līdz sniega uzkrišanai lopi tika ganīti mežos, plūca pērno zāli, mežā savāca lapas un ar tām baroja lopus, bet pēc sniega uzkrišanas to vairs nevar darīt.

Stipras novājēšanas un barības trūkuma dēļ ir sākusies lopu krišana. Patlaban mēs kopā ar karaspēka daļām esam veikuši pasākumus, lai Nīkrāces pagasta iedzīvotājus evakuētu uz Lietuvu, Mažeiķu apriņķa Zidiku pagastu, kur palikušos lopus uz īsu laiku varēs daļēji nodrošināt ar rudzu salmiem.
Karadarbības laikā gandrīz visi ziemāju sējumi ir iznīcināti (visus laukus tanki ir izvagojuši ar dziļiem grāvjiem).
Lielai daļai pagasta iedzīvotāju nav pārtikas produktu. No 184 ģimenēm, kuras patlaban atrodas pagastā, apmēram 50 ģimenēm pilnīgi nav maizes. Jau tagad pagasta teritorijā ir vērojama cilvēku epidēmiska saslimšana. Līdz š.g. 20.janvārim ar vēdertīfu, dizentēriju un difteriju bija saslimuši 50 cilvēki. Pagastā nav ne ārsta, ne feldšera.
Tāds pats stāvoklis ir mūsu apriņķa Rudbāržu un Kalvenes pagastos, kuri ir jau daļēji atbrīvoti no vācu okupantiem (..).

Aizputes apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs A.Āboliņš
LK(b)P apriņķa komitejas sekretārs Orlovs

LVA, 611.f., 3.apr., 36.l., 9., 10.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Izvilkums no Liepājas apriņķa pārstāvja Ignata runas LPSR zemnieku pirmrindnieku sanāksmē 1947.gada 26.jūlijā

(..)
Un tad, biedri, vēl viens sāpīgs jautājums - mūsu lauku būvniecība. Lauku būvniecībā tie, kas karā izpostīti, cieš ļoti daudz. Nerunāju par greznām celtnēm, par jaunām mājām, bet par to, kā saremontēt savus karā izsistos logus, durvis, grīdas un griestus, lai kaut kā varētu attīstīt savu eksistenci un celt valsts ražošanas plānu. Un pat tiem cilvēkiem, kas dzīvo bunkuros, nav nekā, un nobirst asaras, to redzot. Cementa, kaļķa nav. Bet Liepājā, tirgū, var dabūt par 1000 rubļiem tonnā kaļķi, par 100 rubļiem - maisiņu cementa. Pērc, cik gribi, ja tik ir nauda.
Tas, biedri, būtu tas, kas attiecas uz individuālo būvniecību. Bet arī attiecībā uz skolām ir bēdīgi. Attiecībā uz skolu remontiem ir tik trūcīgas lietas, ka nemaz nezinu, ko iesākt. Kā skolas padomes priekšsēdētājs nezinu, ko darīt - grozu galvu un nesaprotu. Mums nāk ap 200 bērnu skolā. Telpas galīgi izpostītas, bet remontam dabūt cementu un kaļķi nevar. Mums visam remontam atvēlēti 8000 rubļi. Es ieeju apskatīties skolas telpas kopā ar visu komisiju. Es spiežu galvu un nesaprotu, ko remontēt un ko neremontēt. Ar to ir grūti ko iesākt (..).

LVA, 611.f., 3.apr., 72.l., 138., 139.lp. Oriģināls.

Arhitektūras pārvaldes priekšnieka ziņojums par zemnieku sētas projekta rezultātiem

Arhitektūras pārvalde pie Latvijas PSR 1Ministru padomes
1947.gada 5.jūnijā
Nr.641

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietniekam b.Ronim

Jautājumā par Latvijas PSR TKP un Latvijas K(b)P CK 1945.gada 3.jūnija lēmuma Nr.132 "Par neatliekamiem pasākumiem, lai sniegtu palīdzību zemniekiem, kuri cietuši no vācu okupācijas" izpildi Arhitektūras pārvalde paziņo sekojošo:
1945.gada decembrī Arhitektūras pārvalde pie LPSR TKP kopā ar Latvijas PSR Zemkopības tautas komisariātu sarīkoja atklātu konkursu par projekta sastādīšanu zemnieka saimniecības mājām.
Konkursa mērķis bija saņemt sacensības ceļā divu zemnieku saimniecību, kuru lielums ir 10-15 ha, māju projektus atkarībā no darba zemnieka ģimenes lieluma.
Pavisam konkursam tika iesniegti 48 projekti.
Žūrijas padome no iesniegtajiem projektiem neatrada nevienu, kurš pilnīgi atbilstu programmas prasībām.
Pavisam pa abiem variantiem tika prēmēti 11 projekti, kurus iegādājās Zemkopības tautas komisariāts, ar mērķi galīgai izstrādei un nolūkā no tiem sagatavot dažus tipveida projekta variantus.

LPSR Arhitektūras pārvaldes pie LPSR Ministru padomes priekšnieks Kiše

LVA, 270.f., 2.apr., 5021.l., 95.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

LPSR Ministru padomes Valsts plāna komisijas slēdziens par celtniecību kolhozos un zemnieku saimniecībās 1948.gadā

Latvijas PSR Ministru padomes Valsts plāna komisija
1948.gada 20.maijā

Izskatījusi Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrijas iesniegto Latvijas PSR Ministru padomes Lēmuma projektu un celtniecības plānu kolhozos un zemnieku saimniecībās 1948.gadā, pavisam 18 000 jaunu būvju, Latvijas PSR Valsts plāna komisija uzskata, ka celtniecības plāns kā kolhozos, tā arī zemnieku saimniecībās ir pārāk augsts šādu iemeslu dēļ: celtniecības materiālu trūkuma dēļ, bez tam lielākajam vairumam kolhozu ir ēkas, kurām nepieciešams tikai remonts vai zināma pārbūve un piemērošana kolhozu vajadzībām. No individuālajiem zemniekiem celtniecību veiks tikai tie, kuri dzīvo no karadarbības stipri cietušajos pagastos un zemnīcās.

Kolhozi un kolhoznieki pagaidām atturas no jaunu dzīvojamo un saimniecības ēku celtniecības arī tamdēļ, ka viņiem vēl nav izstrādātu un apstiprinātu projektu un kolhozu centru

apbūves plānu, un kolhozu ciematu atrašanās vietu, kas ir nepieciešams jaunajai celtniecībai, tamdēļ kolhoznieki baidās, lai, izstrādājot tādu plānu, no jauna nenāktos atkal pārvietot savas ēkas uz jaunu vietu.
Dzīvojamo un piemājas ēku tipveida projektu izstrāde ir jāveic, taču ne uz to kapitālieguldījumu rēķina, kuri tautas saimniecības plānā ir paredzēti 1948.gadam. Šim mērķim ir jāparedz speciāli finansēšanas avoti.
Vadoties no teiktā, Latvijas PSR Valsts plāna komisija uzskata, ka ieteiktais celtniecības plāns jāpārskata uz ievērojamas samazināšanas pusi, ņemot vērā reālās iespējas.

Latvijas PSR Valsts plāna komisijas priekšsēdētāja vietnieks V.Sitčihins

LVA, 270.f., 2.apr., 638.l., 15.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Runājot par izpostītajiem pagastiem, būtu jāņem vērā, ka tie cieta ne tikai no "vācu okupācijas", kā tas norādīts dokumentos, bet no karadarbības vispār, t.sk. arī no Sarkanās armijas karaspēka daļu uzbrukumiem.

Drīz pēc kara beigām tika pieņemti svarīgi lēmumi par palīdzību karā cietušo Latvijas pagastu dzīvojamo māju un saimniecības ēku atjaunošanai. Tomēr vārdiem nesekoja darbi, tāpēc varasvīriem atlika vien sūkstīties par plānu izgāšanos - netika paveikta pat puse no pašu iecerētā

10.06.2005, 17.06.2005