|
Rosina
atrisināt bijušās VDK aģentu kartotēkas jautājumu
Gunta SKREBELE
Lai gan
Saeimas gaiteņos vēl nedzird diskusijas par čekas maisu problēmu, ir
pienācis laiks izvērtēt šo jautājumu kontekstā ar starptautisko
tiesu praksi, Neatkarīgajai atzina Saeimas Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Augusts Brigmanis
(Zaļo un zemnieku savienība).
A. Brigmanis sacīja, ka ir pienācis laiks izvērtēt čekas maisu
problēmu, ņemot vērā arī to, ka «šobrīd dažāda ranga čekisti
ir salikti vienā maisā». Deputāts uzskata, ka nevar ilgāk vilcināties,
ik pa brīdim dienas gaismā izvelkot atkal jaunus upurus, kā piemēru
minot sociāldemokrāta Jāņa Ādamsona gadījumu un atkal aktualizēto
jautājumu ar ZZS biedra Arvīda Ulmes saistību ar VDK. «Ir jānāk
kopā cilvēkiem, kuri pārzina starptautisko tiesu praksi, un šī
problēma jārisina. Saglabājot pašreizējo neskaidrību, mēs radīsim
aizvien jaunus precedentus starptautiskajā tiesu praksē,» sacīja A.
Brigmanis. Viņš uzskata, ka šī jautājuma risināšanā varētu tikt
veidota speciāla komisija un problēmas risinājumā varētu iesaistīties
arī Valsts prezidente.
Jau ziņots, ka bijušā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku
partijas Saeimas deputāta J. Ādamsona vēršanās Eiropas Cilvēktiesību
tiesā (ECT) varētu rosināt diskusijas par to ierobežojumu spēkā
esamības laika noteikšanu vai izbeigšanu, kas vēlēšanās liedz
kandidēt personām, kuras pēc 1991. gada janvāra darbojušās
kompartijā vai VDK. 2004. gada 3. jūnijā beidzas likumā Par bijušās
VDK dokumentu saglabāšanu un izmantošanu, personu sadarbības ar VDK
konstatēšanu noteiktais desmit gadu ierobežojumu termiņš. Pēc šā
laika vairs nebūs pieļaujama personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšana
un tā izmantošana pret personu.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja
Ina Druviete (Jaunais laiks) Neatkarīgajai sacīja, ka diskusijas par
čekas maisiem ir sarežģītas un tās noteikti neapklusīs. Arī
Latvijas Pirmās partijas Saeimas frakcijas vadītājs Oskars Kastēns
Neatkarīgajai sacīja: «Kamēr mēs šo jautājumu neizdiskutēsim,
tas būs aktuāls. Risinājums iespējams, pieņemot lustrācijas
likumu.»
Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte
Neatkarīgajai prognozēja, ka jaunā valdība «ir aizņemta ar
jaunajiem laikiem» un drīzumā, visticamāk, neatradīs laiku, lai
pievērstos čekas maisu jautājumam, turklāt šim jautājumam nav arī
rezonanses sabiedrībā. «Likumā ir normas, kas tiek ievērotas, pārbaudot
gan deputāta kandidātus, gan ievēlētos deputātus, turklāt nevienam
tagad nav liegts uzzināt par savu pagātni. Aktualizēt jautājumu par
lustrācijas likumu tagad vairs nav jēgas, jo, kas gribēja, tie jau ir
attiesājušies. Ir pagājis pārāk daudz laika,» atzina I. Zālīte.
Jāatgādina, ka 2000. gadā Saeimas komisijās skatīts TB/LNNK
iesniegtais lustrācijas likumprojekts, taču tas tika noraidīts. Tāpat
atbalstu neguva TP projekts, kas ieteica publicēt bijušo VDK
darbinieku un ziņotāju vārdus, kas minēti čekas maisos. I. Zālīte
uzskata, ka čekas maisu jautājums ir jāaplūko ētiskā un vēsturiskā
aspektā. Ja nākotnē no pārējiem likumiem varētu tikt izņemti
ierobežojumi, kas attiecas uz bijušajiem VDK darbiniekiem, tad šī
informācija varētu palikt aktuāla attiecībā uz tiem cilvēkiem, kas
strādā valsts drošības struktūrās, būtu jāsaglabā nepieciešamība
pārbaudīt šo cilvēku pagātnes sakarus, uzskata I. Zalīte. Viņš
arī sacīja, ka šajā jomā nekad nebūs vienprātības.
NRA,.30.01.2003.
|