Lai gan Saeimas gaiteņos vēl nedzird diskusijas par čekas maisu problēmu, ir pienācis laiks izvērtēt šo jautājumu kontekstā ar starptautisko tiesu praksi, Neatkarīgajai atzina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Augusts Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienība).

A. Brigmanis sacīja, ka ir pienācis laiks izvērtēt čekas maisu problēmu, ņemot vērā arī to, ka «šobrīd dažāda ranga čekisti ir salikti vienā maisā». Deputāts uzskata, ka nevar ilgāk vilcināties, ik pa brīdim dienas gaismā izvelkot atkal jaunus upurus, kā piemēru minot sociāldemokrāta Jāņa Ādamsona gadījumu un atkal aktualizēto jautājumu ar ZZS biedra Arvīda Ulmes saistību ar VDK. «Ir jānāk kopā cilvēkiem, kuri pārzina starptautisko tiesu praksi, un šī problēma jārisina. Saglabājot pašreizējo neskaidrību, mēs radīsim aizvien jaunus precedentus starptautiskajā tiesu praksē,» sacīja A. Brigmanis. Viņš uzskata, ka šī jautājuma risināšanā varētu tikt veidota speciāla komisija un problēmas risinājumā varētu iesaistīties arī Valsts prezidente.

Jau ziņots, ka bijušā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Saeimas deputāta J. Ādamsona vēršanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) varētu rosināt diskusijas par to ierobežojumu spēkā esamības laika noteikšanu vai izbeigšanu, kas vēlēšanās liedz kandidēt personām, kuras pēc 1991. gada janvāra darbojušās kompartijā vai VDK. 2004. gada 3. jūnijā beidzas likumā Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu un izmantošanu, personu sadarbības ar VDK konstatēšanu noteiktais desmit gadu ierobežojumu termiņš. Pēc šā laika vairs nebūs pieļaujama personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšana un tā izmantošana pret personu.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Jaunais laiks) Neatkarīgajai sacīja, ka diskusijas par čekas maisiem ir sarežģītas un tās noteikti neapklusīs. Arī Latvijas Pirmās partijas Saeimas frakcijas vadītājs Oskars Kastēns Neatkarīgajai sacīja: «Kamēr mēs šo jautājumu neizdiskutēsim, tas būs aktuāls. Risinājums iespējams, pieņemot lustrācijas likumu.»

Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte Neatkarīgajai prognozēja, ka jaunā valdība «ir aizņemta ar jaunajiem laikiem» un drīzumā, visticamāk, neatradīs laiku, lai pievērstos čekas maisu jautājumam, turklāt šim jautājumam nav arī rezonanses sabiedrībā. «Likumā ir normas, kas tiek ievērotas, pārbaudot gan deputāta kandidātus, gan ievēlētos deputātus, turklāt nevienam tagad nav liegts uzzināt par savu pagātni. Aktualizēt jautājumu par lustrācijas likumu tagad vairs nav jēgas, jo, kas gribēja, tie jau ir attiesājušies. Ir pagājis pārāk daudz laika,» atzina I. Zālīte.

Jāatgādina, ka 2000. gadā Saeimas komisijās skatīts TB/LNNK iesniegtais lustrācijas likumprojekts, taču tas tika noraidīts. Tāpat atbalstu neguva TP projekts, kas ieteica publicēt bijušo VDK darbinieku un ziņotāju vārdus, kas minēti čekas maisos. I. Zālīte uzskata, ka čekas maisu jautājums ir jāaplūko ētiskā un vēsturiskā aspektā. Ja nākotnē no pārējiem likumiem varētu tikt izņemti ierobežojumi, kas attiecas uz bijušajiem VDK darbiniekiem, tad šī informācija varētu palikt aktuāla attiecībā uz tiem cilvēkiem, kas strādā valsts drošības struktūrās, – būtu jāsaglabā nepieciešamība pārbaudīt šo cilvēku pagātnes sakarus, uzskata I. Zalīte. Viņš arī sacīja, ka šajā jomā nekad nebūs vienprātības.

NRA,.30.01.2003.