Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Atbildība | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas | Prese |

 Sākumlapa Home

 
Konference atgādinās genocīda gadsimtu
Ģirts Kasparāns


Stokholmas konferencē 2004.g. janvārī starptautiskā sabiedrība spriedīs par genocīda novēršanu un izskaušanu

Cilvēce, kas ar lielām cerībām uz labāku nākotni apņēmīgi iesoļojusi XXI gadsimtā, uz pagājušā gadsimta asiņaino pieredzi var nolūkoties ar pamatotu nepatiku, jo XX gadsimts iegājis pasaules vēsturē ne tikai ar diviem briesmīgiem kariem, bet arī kā "genocīda gadsimts", jo šādu nosaukumu tam devuši vairāki genocīda pētnieki. 32 miljoni PSRS impērijas iedzīvotāju, seši miljoni ebreju, 1,5 miljoni armēņu, vairāk nekā 800 tūkstošu Ruandas iedzīvotāju — visi šie ļaudis krituši par upuri kādas naidīgi noskaņotas grupas vēlmei iznīcināt citas grupas locekļus. "Pagājušajā gadsimtā nomācoši bieži kāda cilvēku grupa izlēma, ka viņu sabiedrība, valsts vai visa pasaule būtu labāka, ja tajā netiktu pieļauta kādas citas grupas eksistence un nākotnes attīstība," secina pret genocīdu vērstās Stokholmas konferences rīkotāji.

Laiku pa laikam šie draudi tika īstenoti, un genocīds izraisīja tūkstošiem un miljoniem cilvēku nāvi. Cilvēces neierobežotā izdoma palīdzēja radīt aizvien "efektīvākus" citu cilvēku nogalināšanas paņēmienus, ar kuru palīdzību iespējams īstenot neprātīgās ieceres par masu slepkavību rīkošanu, lai veidotu etniski viendabīgas valstis un sabiedrības.

Lai gan pēc Otrā pasaules kara un holokausta noziegumu izvērtēšanas starptautiskā sabiedrība apņēmās nepieļaut genocīda atkārtošanos, genocīda noziegumi joprojām vērojami ne tikai vēstures grāmatās, bet arī mūsdienu pasaulē. 90.gadu vidū starptautiskā sabiedrība nespēja novērst genocīdu un simtiem tūkstošu cilvēku noslepkavošanu Bosnijā un Ruandā, jo ANO un pasaules lielvalstis vilcinājās pieņemt lēmumu par iejaukšanos un genocīda apturēšanu.

Lai izvērtētu iespējas nepieļaut genocīda atkārtošanos, Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā sāksies starptautiskais forums Genocīda novēršana: draudi un atbildība, kurā piedalīsies arī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Foruma diskusijās iesaistīsies 58 valstu un 13 starptautisko organizāciju, ieskaitot ANO un ES, pārstāvji.

Šis forums būs noslēdzošais četru konferenču ciklā par dažāda veida neiecietības novēršanu pasaulē. Stokholmā kopš 2000.gada jau notikušas konferences par holokausta izpēti, neiecietības mazināšanu, kā arī par patiesības, taisnīguma un saskaņas jautājumiem.

Trīs dienas ilgā foruma rīkotāji uzsver, ka starptautiskās sabiedrības pienākums ir kopīgiem spēkiem cīnīties par genocīdam labvēlīgo apstākļu likvidēšanu jau pirms traģisku notikumu sākuma. Zviedrijas valdības vadītājs Jērans Pēršons norāda, ka pasaules valstu līderiem ir jāaizsargā cilvēka dzīvība un jāvēršas pret jebkādām genocīda izpausmēm. Starptautiskā sabiedrība var izmantot dažādus līdzekļus (ekonomiskos, diplomātiskos, militāros u.c.), lai izdarītu spiedienu uz valstīm, kurās ir vērojamas genocīda pazīmes.

Šajā jomā visefektīvākā ir preventīva rīcība, lai novērstu genocīdu vēl pirms vardarbības un masu slepkavību sākšanās. Ja genocīds tomēr sācies, starptautiskās organizācijas un atsevišķas valstis var izmantot arī militāru spēku, lai apturētu noziegumus pret cilvēci. Pēc genocīda beigām nepieciešams saukt pie atbildības noziegumu īstenotājus, lai tie saņemtu pelnīto sodu.

Sods par genocīdu

90.gadu vidū šis princips tika ievērots, izveidojot ANO tribunālus, kas izskata Ruandā un bijušās Dienvidslāvijas teritorijā pastrādātos noziegumus un izvērtē genocīda īstenotāju atbildību. Ruandas tribunāls līdz šim ir notiesājis 17 cilvēkus par līdzdalību šajos noziegumos. Ceturtdien tribunāls piesprieda mūža ieslodzījumu bijušajam Ruandas augstākās izglītības ministram Žanam de Do Kamuhandam, kurš 1994.gada genocīda laikā aicināja uz vardarbību pret tutsi cilts pārstāvjiem un personīgi vadīja uzbrukumus civiliedzīvotājiem.

Līdzīgu izmeklēšanu veic ANO tribunāls Hāgā, kur tiek tiesāti bijušās Dienvidslāvijas genocīda rīkotāji. Hāgas tribunālā galvenais apsūdzētais ir bijušais Dienvidslāvijas prezidents Slobodans Miloševičs, kuru apsūdz genocīdā un noziegumos pret cilvēci, ko serbu spēki pastrādāja Bosnijā, Horvātijā un Kosovā. Lai efektīvāk tiesātu kara noziedzniekus un genocīda īstenotājus, nesen tika izveidota Starptautiskā krimināltiesa, kurā darbojas arī Latvijas tiesnese Anita Ušacka. Šīs tiesas ietekmi gan mazina vairāku lielvalstu, piemēram, ASV, nevēlēšanās atbalstīt tiesas darbību.

Stokholmas konferenci atklās Zviedrijas premjers J.Pēršons, dalībniekus uzrunās arī ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans. Foruma viesu vidū būs Eiropas Savienības ārpolitikas vadītājs Havjers Solana, Zviedrijas ārlietu ministre Laila Freivalde, masu iznīcināšanas ieroču eksperts Hanss Blikss. Latvijas prezidente V.Vīķe-Freiberga foruma darbā iesaistīsies pirmdien, informē BNS. Prezidentes runa būs vērsta uz to, kā "ar humānistiskām vērtībām izplatīt savstarpējās sapratnes garu pasaulē, lai izvairītos no tām pagātnes mācībām, ar ko pasaules un Latvijas sabiedrība daudzkārt saskārusies un saskaras joprojām".

Izraēla piedalīsies

Stokholmas konferenci aizēnojis skandāls, ko izraisīja Izraēlas vēstnieks Zviedrijā. Kādā muzejā viņš izpostīja mākslas darbu, kurā bija attēlota palestīniešu pašnāvniece. Izraēlas vēstnieks Zvi Mazels piedraudēja, ka viņa valsts boikotēs genocīda konferenci, ja Zviedrija ignorēs Izraēlas prasību aizvākt "aizskarošo" mākslas darbu. Z.Mazels ir sašutis par Zviedrijas presē un Sociāldemokrātu partijā valdošo gaisotni, kas esot vērsta pret Izraēlu.

Zviedrijas varas iestādes atteicās aizvākt skandalozo mākslas darbu, bet piekrita noņemt 26 plakātus ar pašnāvnieces seju, kas bija izvietoti Stokholmas metro, lai reklamētu izstādi. Zviedrijas ārlietu ministre L.Freivalde sazinājās ar savu Izraēlas kolēģi Silvanu Šalomu, lai paustu nožēlu par notikušo un uzsvērtu, ka Zviedrijas valdība nosoda terorismu. Izraēla piekritusi nosūtīt savu delegāciju uz Stokholmas konferenci, taču tās vadītājs būs nevis Izraēlas prezidents Moše Kacavs, bet gan kāds zemāka līmeņa diplomāts. "Tā būs liela starptautiska konference, un mēs gaidījām, ka viņi piedalīsies," gandarījumu pauž rīkotāju pārstāvis Stigs Berglinds.


Genocīda gadsimts

Genocīds pret armēņiem (1915—1918)

Pirmā pasaules kara laikā, kad Otomaņu impērija tuvojās savam sabrukumam, turki sarīkoja genocīdu pret armēņiem, kas dzīvoja impērijas teritorijā un tika uzskatīti par draudu impērijas saglabāšanai. Genocīdu veicināja reliģiskās nesaskaņas (turki ir musulmaņi, armēņi — kristieši). Genocīdā gāja bojā līdz pat 1,5 miljoniem armēņu.

PSRS genocīds (1918—1953)

Masu slepkavības un etniskās tīrīšanas bija raksturīga PSRS režīma pazīme laikā no komunistu nākšanas pie varas līdz pat Staļina nāvei 1953.gadā. Totalitārais režīms nomērdēja badā miljoniem Ukrainas zemnieku, sarīkoja Ziemeļkaukāza un Baltijas tautu deportācijas un iznīcināja gandrīz visus režīma pretiniekus. Vēsturnieku pētījumi liecina, ka PSRS režīms nobendēja 32 miljonus cilvēku. Cietumā un koncentrācijas nometnēs nomira 20—25 miljoni cilvēku.

Holokausts (1933—1945)

1933.gadā Vācijā pie varas nāca Hitlera vadītie nacisti, kas nekavējoties sāka ebreju vajāšanu. Otrā pasaules kara laikā ebreju iznīcināšanas operācijas tika īstenotas arī citās nacistu iekarotajās Eiropas valstīs. Holokaustā gāja bojā aptuveni seši miljoni Eiropas ebreju, kā arī miljoniem citu nacistu vajāto cilvēku — čigāni, homoseksuālisti, komunisti u.c.

Kambodžas genocīds (1975—1979)

Pola Pola vadītais sarkano khmeru režīms Āzijas valstī Kambodžā dažu gadu laikā nogalināja aptuveni 1,7 miljonus cilvēku, kas bija vairāk nekā 20% no valsts iedzīvotāju kopskaita.

Ruandas genocīds
1994.gadā hutu cilts kaujinieki dažu mēnešu laikā nogalināja vairāk nekā 800 000 cilvēku, kuru vidū bija gan mazākumā esošās tutsi cilts pārstāvji, gan mērenie hutu cilts locekļi.

Bosnijas genocīds (1992—1995)

Dienvidslāvijas sabrukums 90.gadu sākumā izraisīja asiņainu karu arī Bosnijas teritorijā, kur nežēlīgās sadursmēs iesaistījās pareizticīgie serbi, katoliskie horvāti un bosniešu musulmaņi. Karš izdzēsa līdz pat 200 000 cilvēku dzīvību, simtiem tūkstošu cilvēku bija spiesti doties bēgļu gaitās. 7500 musulmaņu civiliedzīvotāju noslepkavošana 1995.gada jūlijā Srebrenicas pilsētas apkaimē bija lielākais slaktiņš Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām.


Kas ir genocīds?

Termina izcelsme

Vārds "genocīds" ir cēlies no grieķu valodas vārda "genos" (dzimta, cilts) un latīņu valodas vārda "caedere" (nogalināt).

Termina būtība

Genocīds ir pilnīga vai daļēja atsevišķu iedzīvotāju grupu vai pat veselu tautu iznīcināšana rasistiska, etniska vai reliģiska naida vai arī politisku iemeslu dēļ; genocīds ir noziegums pret cilvēci.

Genocīda izpausmes

ANO konvencija par genocīda novēršanu un sodīšanu tika pieņemta 1949.gada 9.decembrī un stājās spēkā 1951.gada 12.janvārī. Konvencija nosaka, ka par genocīdu ir uzskatāmi noziegumi, kas pastrādāti ar nodomu pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu rasi, etnisko, nacionālo vai reliģisko grupu. Genocīds var izpausties kā:

a) grupas locekļu nogalināšana,
b) smagu miesas vai garīgo bojājumu nodarīšana grupas locekļiem,
c) apzināti centieni radīt tādus apstākļus, kas vērsti uz pilnīgu vai daļēju grupas iznīcināšanu,
d) centieni apturēt grupas vairošanos un ierobežot dzimstību (sterilizācija),
e) grupas locekļu bērnu atņemšana un atdošanai citas grupas pārziņā.

Avoti: Stokholmas konferences materiāli, ANO konvencija par genocīda novēršanu un sodīšanu, Svešvārdu vārdnīca

Diena, 2004. gada 23. janvāris

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home