Tautas, kas zaudē atmiņu, zaudē dzīvi

Jadviga Radziņa

Šogad aprit 60. gadskārta asiņainajam Katiņas noziegumam. Tūkstošu poļu virsnieku nāve bijušajās PSRS gūstekņu nometnēs poļu tautai ir asiņainās cīņas simbols, tēvzemi atbrīvojot no hitleriskās Vācijas un staļiniskās Padomju Savienības totalitārā jūga.

1940. gadā pavasarī Staļins parakstīja nāves spriedumu poļu virsniekiem, karavīriem, kara gūstekņiem, kas atradās Kozeļskas, Ostaškovas un Starobeļskas nometnēs. Drīz pēc tam Katiņā, Menojē un Harkovā sākās poļu virsnieku un civilo funkcionāru iznīcināšana. Toreiz (ar šāvienu galvā no aizmugures) tika nošauti 14 552 poļu gūstekņi un 7205 ieslodzītie no Ukrainas rietumu daļas un Baltkrievijas.

Slepkavošanā vainoja vāciešus

Daudzus gadus Padomju Savienība poļu virsnieku noslepkavošanā vainoja vāciešus. Šo versiju atkārtoja arī poļu vadošie komunisti. Vēlāk vārdu «Katiņa» (slepkavošanas vietu simbols) mēģināja izdzēst no tautas atmiņas, melojot un to falsificējot.
Polijas patriots ģenerālis Vladislavs Anderss pēc kara teica:
– Ja aizmirsīsim viņus, lai Dievs aizmirst mūs.
Visus gadus poļu tauta uzskatīja par savu pienākumu godināt nevainīgi noslepkavotos tautiešus un uzcelt tiem cienīgas piemiņas vietas. Diemžēl nebija zināma patiesība par notikušo traģēdiju, jo trūka pētījumu, padomju arhīvu dokumenti nebija pieejami. Pat demokrātiskās Krievijas valdība apgrūtināja pieeju šiem materiāliem, kā arī lika šķēršļus noziegumu vietu apzināšanai, pieminēšanai un svētīšanai.
Pirmie 1942. gadā poļu karavīru masu kapus uzgāja poļu strādnieki, kurus vācieši ar varu Katiņā piespieda strādāt. Strādnieki šajā vietā uzlika divus bērza krustus, taču plašāk informēt sabiedrību par atradumiem ļoti baidījās. Polijas Kara muzejā redzama vācu 1943. gada pirmā ekshumācijas fotogrāfija, lietas un dokumenti, kas tika atrasti apbedījumu vietās. Noslepkavoto profesionālo virsnieku vidū bija rezerves virsnieki – izglītoti cilvēki, valsts intelektuālā elite, kas noteica tautas mentalitāti.

Patiesības noskaidrošana – Polijas goda lieta

Pēc 60 gadiem brīvā Polija gatavojas cienīgi sakārtot Katiņas nozieguma vietu. Kopš 1999. gada decembra valsts premjera kancelejas speciāli dibinātas komitejas vadībā norit sagatavošanas darbi. Izmeklēšana šajā lietā tuvojas nobeigumam, un pilnīgas dokumentācijas saņemšana par Katiņas noziegumu ir visu Polijas pilsoņu pienākums un goda lieta. Par kulminācijas punktu kļūs piemiņas vietu svinīga atklāšana un iesvētīšana Katiņā, Mednojē un Harkovā.
1993. gadā Varšavā kā Polijas Armijas muzeja filiāle atklāts Katiņas muzejs. Pašreiz tā pastāvīgās ekspozīcijas aizņem piecas zāles. Pirmajā apskatāmi politiskie dokumenti, kas noteica Polijas valsts likvidēšanu, tai skaitā – Ribentropa – Molotova pakts ar slepeno protokolu.

Šogad aprit 60 gadu

Katiņas nozieguma gadskārtas atzīmēšana sākās šā gada 3. martā ar zinātnisko konferenci. 9. martā Polijas primāts kardināls Juzefs Glemps un apustuļu nuncijs Polijā arhibīskaps Juzefs Kovaļčiks Varšavā pie Kara katedrāles iesvētīja trīs zvanus, kas jūnijā atradīsies Katiņā, Mednojē un Harkovā. Tiem piešķirti arī šo vietu nosaukumi. Katrs zvans sver ap 800 kilogramu. Dievkalpojuma laikā tika iezvanīts Katiņas zvans. Bija izkārti pasaulē darbojošos Katiņas organizāciju karogi. Svētbrīdī piedalījās kara veterāni, represētie, bijušie ieslodzītie, Varšavas garnizona karavīri.
Aprīļa sākumā notiks svinīga grāmatas «Poļu kara kapi Katiņā» prezentācija. Valsts premjers Ježi Buzeks kā Goda komitejas vadītājs un minētās gadskārtas atzīmēšanas patrons uzrunās poļu tautu dienā pirms atceres gadskārtas, kopš vācieši atklāja poļu virsnieku kapus (1943. gada 13. aprīlī) un Krievijas atzīšanās šajā noziegumā (aģentūras TASS paziņojums 1990. gada 13. aprīlī).
8. aprīlī Jāņa Pāvila institūtā Krakovā tiks izlikti apskatei (iespējams, vienīgie saglabājušies) materiāli, kas tika atrasti 1943. gadā 30 noslepkavoto virsnieku ekshumācijas laikā Katiņā. Pirmoreiz būs iespējams iepazīties ar dokumentu kopijām no tā saucamā Robļa arhīva, kas satur pie 266 virsnieku mirstīgajām atliekām atrasto priekšmetu uzskaitījumu.
13. aprīlī notiks atceres pasākumi gan vietās, kur atrodas Katiņai veltītie pieminekļi, gan poļu emigrācijas mītņu zemēs.
Aprīļa beigās un maija pirmajā pusē kultūras un zinātnes pasaule turpinās atzīmēt šo gadskārtu izstādēs, starptautiskā zinātnieku sesijā.
Katiņas noziegumu gadskārtas pasākumu svarīgākā daļa – svinīgā kara kapu atklāšana un iesvētīšana Mednojē un Harkovā – notiks jūnijā, bet Katiņā – 1. jūlijā. Noslēgums paredzēts 17. septembrī (dienā, kad PSRS 1939. gadā nodevīgi iebruka Polijā). Tiks nolikti vainagi un ziedi pie austrumos kritušo un noslepkavoto pieminekļa Varšavā, bet pie Karaļa pils tiks izpildīti skaņdarbi, kurus komponējis Zbigņevs Preisners sakarā ar Katiņas nozieguma 60. gadskārtu.

Poļu Golgāta jāatceras visiem

Ir noziegumi, kuriem nav noilguma, kurus nenoslēps pat vislabāk noorganizēti meli. Tam apliecinājums ir Katiņas traģēdijas 60. gadskārtas atzīmēšana Polijā un pasaulē. Tas ir brīdinājums: «Nekad vairs neslepkavot neaizsargātus cilvēkus! Nekad vairs nekādus slēptos paktus, lauztus starpvalstu līgumus!»
Šodien Katiņas Ģimenes federācija (ģimenes, kuru locekļi gāja bojā Katiņā) atklāj pasaulei, ka tika pastrādāti ne tikai hitleriskie noziegumi, bija ne tikai ebreju holokausts, bet arī dramatiskā poļu Austrumu Golgāta. Federācija vēršas pie pasaules jaunatnes ar cerību, ka tā nepieļaus līdzīgu noziegumu atkārtošanos.

NRA, 2000.g. aprīlis     Pārpublicējot un citējot norāde uz NEATKARĪGO obligāta

atgriezties