Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Poļi sašutuši par Krievijas nevēlēšanos meklēt Katiņas slepkavībās vainīgos
Gustavs Strenga, speciāli Dienai

Polijas sabiedrība ir sašutusi par Krievijas amatpersonu izteikumiem, kuros pausta Krievijas nevēlēšanās atvainoties par PSRS pāridarījumiem poļu tautai. Lai arī kopš Otrā pasaules kara beigām ir pagājuši gandrīz 60 gadu, Krievija joprojām nevēlas atzīt noziegumus, ko kara laikā okupētajā Polijā veica PSRS armija vai NKVD vienības. Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) šonedēļ poļu vēsturniekiem no Ārlietu ministrijas Tautas Atmiņas institūta (TAI), kuri viesojas Maskavā, nepārprotami norādīja, ka Krievija neatzīs par genocīdu PSRS NKVD veiktās poļu virsnieku masu slepkavības Katiņā 1940.gadā. Trešdien Krievijas ĀM pārstāvji pavēstīja, ka Krievija neatvainosies Polijai par PSRS rīcību, Otrā pasaules kara laikā neatbalstot Varšavas sacelšanos. TAI delegācija ir ieradusies Maskavā, lai tiktos ar prokuratūras un ĀM atbildīgajām amatpersonām un iegūtu pieeju arhīvu materiāliem un traģēdijas izmeklēšanas dokumentiem.

Katiņā, kas pirms Otrā pasaules kara bija Polijas teritorija, bet tagad atrodas Ukrainā, 1940.gada martā NKVD slepkavu vienības nogalināja 22 000 Polijas armijas virsnieku un valsts ierēdņu. Ir atrasti vairāki desmiti masu kapu, kuros čekisti sameta aptuveni 14 000 nošauto virsnieku līķus, bet nav zināms, kur apglabāti nošautie 4000 poļu ierēdņi. Krievija ir atzinusi, ka slepkavības Katiņā veica PSRS drošības iestādes, un 1993.gadā prezidents Boriss Jeļcins, ierodoties vizītē Varšavā, atvainojās nogalināto poļu virsnieku radiniekiem, sakot: "Ja varat, piedodiet!" Neraugoties uz to, Polija vēlas, lai noziegumi Sarkanās Armijas okupētajā Austrumpolijā tiktu atzīti par genocīdu.

Krievijas nevēlēšanās atzīt Katiņas traģēdiju par genocīdu un atvainoties Polijai par PSRS rīcību, ļaujot noslīcināt asinīs Varšavas sacelšanos, Polijas sabiedrībā izraisa vilšanos. Ceturtdien Polijas laikraksts Rzeczpospolita rakstam par Krievijas politiku, pārskatot vēstures jautājumus, ir licis virsrakstu Viņi [krievi] nejūtas vainīgi. Polijas sabiedrība nesaprot arī, kāpēc Krievijas prokuratūra, kura nesen ir pabeigusi izmeklēšanu Katiņas lietā, neizvirzīs nekādas apsūdzības. Tas netiks darīts, jo prokuratūra atzīst šo NKVD veikto noziegumu par vienkāršām slepkavībām, kuras ir pakļautas noilgumam. Ja Katiņas traģēdiju Krievija uzskatītu par genocīdu, tad šim noziegumam nevarētu piemērot noilgumu un kāds noteikti būtu jāapsūdz šā nozieguma veikšanā.

Polijas laikraksts Gazeta Wyborcza uzskata, ka no Krievijas nevar gaidīt atvainošanos par PSRS pastrādātajiem noziegumiem Otrā pasaules kara laikā un to nosaukšanu par genocīdu, jo kā gan Krievijas sabiedrība spēs pieņemt to, ka "no 1917.gada līdz staļinisma beigām 1953.gadā viņi dzīvoja sistēmā, kas piekopa genocīdu". Krievijas nostādnē pret drūmo vēstures gaitu ir manāms padomju laiku ideoloģiskais mantojums, kas neļauj Krievijai pašai atzīt vēstures gaitā pieļautās kļūdas. To pierāda Krievijas ĀM trešdienas paziņojums, kurā tā noliedz PSRS bezdarbību, noskatoties, kā Varšavas sacelšanās tiek apspiesta, saucot par "tendenciozu" poļu politiķu pausto pretējo viedokli. Krievija izvairās no atbildības Varšavas sacelšanā jautājumā, ĀM paziņojumā stāstot par "600 000 kritušajiem karavīriem, kuri samaksāja ar savu dzīvību, atbrīvojot Poliju no fašisma". Polijā ar zināmu sašutumu uzņēma arī prezidenta Vladimira Putina vēstuli Varšavas sacelšanās gadadienā. V.Putins vēstulē raksta, ka "sacelšanās deva būtisku ieguldījumu kopējā uzvarā pār nacismu", bet ne ar vārdu nepiemin Sarkanās Armijas bezdarbību, nepalīdzot sacelšanās dalībniekiem cīņā ar vācu karaspēku otrā Vislas krastā.

Krievijas nevēlēšanās uzņemties morālo vainu par komunistu iestāžu veiktajiem noziegumiem tomēr neaizēno TAI vēsturnieku vizīti Maskavā, jo Krievijas prokuratūra viņiem nodeva 156 sējumus ar 1990.gadā sāktās Katiņas lietas izmeklēšanas materiāliem. Krievijas galvenais militārais prokurors ģenerālis Aleksandrs Savienkovs poļu vēsturniekiem sacīja, ka Krievija ir veikusi visas izmeklēšanas darbības, kuras iespējamas Krievijā. Nodotie dokumenti palīdzēs Polijas pusei turpināt savu izmeklēšanu Katiņas lietā, un ir gaidāms, ka Polija lūgs arī Ukrainai nodot tās rīcībā esošos pierādījumus.

Diena, 2004. gada 6. augusts.

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home