Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 

Lielais terors. "Latviešu operācija" Kazahstānā
Jānis Riekstiņš

Ieskats to krimināllietu materiālos, kurus Latvijas Valsts arhīvs nesen saņēma no Kazahstānas Republikas, liecina, ka to vairākums attiecas uz 1937. un 1938.gadā represētajiem latviešiem. Pēc tam, kad 1937.gada novembra beigās PSRS iekšlietu tautas komisārs N.Ježovs izsludināja "Latviešu operāciju", latvieši tika arestēti ne vien Maskavā, Ļeņingradā, Smoļenskā un citās lielākajās latviešu apmešanās vietās, bet arī attālākajos PSRS rajonos. Represijas pret latviešiem notika arī Kazahstānā. Dažiem tika izvirzītas apsūdzības par "kaitniecību" un "sabotāžu", kā arī trockistu un citu J.Staļina politikas pretinieku atbalstīšanu, taču lielākajai arestēto daļai tika uzrādīta apsūdzība par "spiegošanu Latvijas labā".

Daudzus arestētos latviešus arī Kazahstānā nošāva pēc PSRS IeTK "divnieka" (PSRS iekšlietu tautas komisārs N.Ježovs un PSRS prokurors A.Višinskis) lēmuma, bet vairākumam nāves sodu piesprieda PSRS IeTK pārvalžu "trijnieki" (IeTK pārvaldes priekšnieks, KK(b)P apgabala komitejas sekretārs un apgabala prokurors). 1938. gada rudenī it visur tika izveidoti arī t.s. "sevišķie trijnieki", kuri izskatīja līdz 1938.gada 1.augustam arestēto lietas. Pēc šo "trijnieku" lēmumiem Kazahstānā tika nošauts Juris Vanags, Boriss Varuļs, Jānis Vīksne, Kārlis Grīnbergs, Andrejs Žeibe, kā arī daudzi citi tolaik Kazahstānā dzīvojošie latvieši. Tāpat kā it visur citur tolaik Padomju Savienībā, arī Kazahstānā arestēto izmeklēšanas lietas ir safabricētas, bet paši arestētie nežēlīgi piekauti un spīdzināti.
Turpmāk publicētie dokumenti sniedz nelielu ieskatu Kazahstānā represēto latviešu traģiskajos likteņos. Publikācijā tiem norādīti Kazahstānas Republikas Nacionālās drošības komitejas speciālā valsts arhīva numuri. Pēc apstrādes dokumenti tiks iekļauti Latvijas valsts arhīva materiālu fondos.

Izraksts no IeTK Dienvidkazahijas apgabala pārvaldes trijnieka sēdes protokola par Kārļa Berga nošaušanu

Pilnīgi slepeni
Izraksts no IeTK Dienvidkazahijas apgabala pārvaldes trijnieka sēdes protokola Nr.3
1938.gada 12.oktobrī

Klausījās

Nolēma

IeTK Dienvidkazahijas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes 3.daļas izmeklēšanas lietu Nr.22
2. Kārlis Mihaila dēls Bergs, dzimis 1898.gadā, latvietis, PSRS pilsonis, bijušais VK(b)P biedrs
Tiek apsūdzēts spiegošanā (Latvijas līnija)

Kārli Mihaila dēlu Bergu nošaut

Trijnieka sekretārs - paraksts nesalasāms

Kazahstānas Republikas Nacionālās drošības komitejas speciālais valsts arhīvs, 0740.l., 83.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

Izraksts no IeTK Aktjubinskas apgabala speciālā trijnieka protokola Nr.6

Pilnīgi slepeni
Izraksts no IeTK Aktjubinskas apgabala pārvaldes speciālā trijnieka sēdes protokola Nr.6
1938.gada 17.oktobrī

Klausījās

Nolēma

42. IeTK Aktjubinskas apgabala pārvaldes 3.daļas lietu Nr.170 par Oskaru Pētera dēlu Gailīti, dzim. 1899.gadā Latvijā, Rīgā, latvieti, PSRS pilsoni, PSRS dzīv.
no 1920.gada.
1919.-1920.gadā dienēja Latvijas baltajā armijā kā pusrotas komandieris.
1922.gadā aizdomās par spiegošanu viņu arestēja Smoļenskas ārkārtējā komisija un pēc 5 nedēļām atbrīvoja.
Strādāja par dzelzceļa Kandagača-Gurjeva celtniecības sakaru daļas priekšnieku.

Tiek apsūdzēts par to, ka 1920.gadā, atrodoties kara dienestā Latvijas baltajā armijā
kā 6.Rīgas pulka pusrotas komandieris, marta sākumā viņu pulka komandieris Apinis
savervējis spiegošanai Latvijas izlūkdienesta labā PSRS teritorijā.
Saņēmis uzdevumu un Latvijas izlūkdienesta aģenta Kraukļa adresi Vitebskā, viņš 1920.gada martā pāriet fronti Sarkanās armijas 429.pulka rajonā un nodibina sakarus ar izlūkdienesta aģentu Kraukli, ar Kraukļa starpniecību nodod Latvijas izlūkdienestam spiegošanas materiālus par Sarkanās armijas karaspēka daļu izvietojumu piefrontes joslā, par Sarkanās armijas karaspēka daļu pārvietošanos Smoļenskas rajonā uz fronti un Vitebskas virzienā uz fronti.
PSRS dzīvoja ar viltotiem fiktīviem dokumentiem.
Sevi par vainīgu atzina pilnīgi.

Gailīti Oskaru Pētera dēlu nošaut.
Personīgo īpašumu konfiscēt.

Ziņotājs - Valsts drošības pārvaldes 3.daļas operatīvais pilnvarotais valsts drošības jaunākais leitnants Golovaņs
Speciālā trijnieka priekšsēdētājs
IeTK Aktjubinskas apgabala pārvaldes priekšnieks Valsts drošības vecākais leitnants Titovs
Locekļi: KK(b)P apgabala komitejas sekretāra
vietas izpildītājs Inočkins
Apgabala prokurora vietas izpildītājs
Korotkovs

Kazahstānas Republikas Nacionālās drošības komitejas speciālais valsts arhīvs, 1826.l., 37.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

Izvilkums no Dienvidurālu kara apgabala kara tribunāla 1957.gada 13.decembra lēmuma par O.Gailīša apsūdzības lietu

Kopija, Slepeni

Dienvidurālu kara apgabala kara tribunāla lēmums

(..) Kā noskaidrots, visas liecības ir izdomātas un izmeklēšanas darbinieki tās ir ieguvuši, lietojot pret arestētajiem nelikumīgas izmeklēšanas metodes.
Tā, piemēram, bijušais IeTK Aktjubinskas apgabala pārvaldes darbinieks Tolstihs, kurš piedalījās Troicka, Sabirova un Gailīša apsūdzības lietas izmeklēšanā, 1957.gada 6.februāra pratināšanā liecināja, ka pret arestētajiem bijušajiem Kandagačas-Gurjevas dzelzceļa celtniecības darbiniekiem lietoti fiziskas iedarbības mēri un viņi piespiesti parakstīt izdomātas liecības par savu piederību kontrrevolucionārajai organizācijai un it kā veikto graujošo darbību, kā arī dot tādas liecības par citām personām.
Kā redzams no bijušā IeTK Aktjubinskas apgabala pārvaldes darbinieka A.K.Pogorelova 1936.gada pratināšanas protokola, bijušais IeTK pārvaldes priekšnieks Titovs arestēto pratināšanas protokolos pašrocīgi ierakstījis viņam vajadzīgās personas.
(..) Kā norādīts spriedumos par bijušajiem IeTK Aktjubinskas apgabala pārvaldes darbiniekiem Pogorelovu un Jagunkovu, viņi, nopratinot arestētos, tos piekāva, piemēram, Jagunkovs personīgi piekāva O.P.Gailīti. (..)

Kazahstānas Republikas Nacionālās drošības komitejas speciālais valsts arhīvs, 1826.l., 44.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

Izvilkums no Kazahijas PSR IeTK karaspēka kara tribunāla 1940.gada 31.augusta sprieduma apsūdzētā bijušā IeTK Ziemeļkazahijas apgabala pārvaldes priekšnieka valsts drošības kapteiņa Pavla Panova lietā

Kopija, Pilnīgi slepeni, Lieta Nr.195. 1940.gads

Spriedums

1940.gada 31.augustā

(..) Ar iepriekšējās izmeklēšanas materiāliem, lietā esošajiem dokumentiem un liecinieku un paša apsūdzētā liecībām tiesas izmeklēšanā tribunāls

ir konstatējis:

ka Panovs, atrazdamies dienestā kā IeTK Ziemeļkazahijas apgabala pārvaldes priekšnieks, laika posmā no 1937.gada otrās puses un 1938.gadā sistemātiski pieļāva viņa vadītajos IeTK apgabala un rajonu (nodaļu) aparātos revolucionārās likumības visrupjākos pārkāpumus.
Pēc Panova tiešiem norādījumiem, IeTK apgabala pārvaldē un viņam pakļautajās rajonu nodaļās minētajā laika posmā bez pietiekama pamata plaši tika praktizēti nelikumīgi partijas darbinieku, padomju kalpotāju un citu darbaļaužu aresti; tika pielietotas nelikumīgas arestēto pratināšanas metodes. Arestus vienmēr veica nevis uz materiāla pamata, kas liecinātu par to vai citu arestētā vainu, bet gan uz aizdomu pamata, un arestētie, neatkarīgi no tā, vai bija vai nebija kāds materiāls par viņu noziedzīgo darbību, tika nopratināti: uz konveijera, vairākas diennaktis lietojot nepārtrauktu stāvēšanu un sēdēšanu. Tā, piemēram, arestētais Platanihins pratināšanā sēdēja 27 diennaktis, Gulbe nepārtraukti sēdēja 64 diennaktis utt., sēdinot arestētos uz taburetes ar atliektu galvu un paceltām kājām; pārliecot arestēto pār tabureti un piekaujot viņus speciāli ierīkotā istabā.
Visas šīs darbības bija vērstas uz to, lai dabūtu apsūdzības materiālu par pašu arestēto un citām personām un tā sauktās atzīšanās liecības. Ar šādiem pasākumiem novesti līdz bezizejas stāvoklim, lielais vairākums arestēto deva "vajadzīgās" liecības par sevi un citām personām.
Bez tam, arī pēc Panova tiešā norādījuma, atsevišķi darbinieki sastādīja agrāk izdomātus, bez pašu arestēto izsaukšanas, pratināšanas protokolus, bet pēc tam ar vardarbību un piekaušanu apsūdzētais tika piespiests šos protokolus parakstīt. Bija gadījums, kad apsūdzētais Baltiškins - bijušais apgabala patērētāju biedrību savienības priekšsēdētājs, kurš atteicās parakstīt tādu protokolu, izmeklētāja kamerā tika sists tik ilgi, kamēr nomira. (..)

Kazahstānas Republikas Nacionālās drošības komitejas speciālais valsts arhīvs, 0635.l., 67.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

Izvilkums no Džambulas apgabala Valsts drošības komitejas daļas slēdziena 1938.gada 8.janvārī nošautā Jāņa Vintermaņa lietā 1965.gada 5.augustā

Slēdziens

Arhīva - kriminālietā Nr.1821
Džambula, 1965.gada 5.augustā

(..) Arhīva - personas lietā par ieslodzīto Vintermani ir daži zīmīšu pasakņi par Vintermaņa izsaukšanu uz pratināšanu. No tiem redzams, ka Vintermanis uz pratināšanu izsaukts 18 reizes, un par šiem izsaukumiem pratināšanas protokoli nav noformēti. Ir bijuši gadījumi, kad atsevišķās dienās Vintermanis uz pratināšanu izsaukts 3-4 reizes, pratināšanā atradies no pulksten 9.20 no rīta līdz pulksten 5.25 nākamās dienas rītā, bet 1937.gada 1.novembrī - no pulksten 23 vakarā līdz pulksten 8.45 minūtēm nākamās dienas rītā. Šie apstākļi liecina, ka pret Vintermani lietotas neatļautas pratināšanas metodes. (..)

Kazahstānas Republikas Nacionālās drošības komitejas speciālais valsts arhīvs, P-1189.l., 91., 92.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

Izvilkums no Osvalda Ostmeina un Ata Ēvaldsona apsūdzī«bas slēdziena

"Apstiprinu"

IeTK Kizilordas apgabala pārvaldes priekšnieks Valsts drošības majors Ivanovs
1943.gada 2.aprīlī

Apsūdzības slēdziens

Igauņu (tekstā - J.R.) Osvalda Jāņa dēla Ostmeina, apsūdzēts pēc KPFSR KK 58.-1a p., 10.p. 2.daļas
un 11.panta un Ata Nikolaja Ēvaldsona, apsūdzēts pēc KK 19.-58.-1.a p., 58.-10.p. 2.daļas un 11.panta

(izmeklēšanas lieta Nr.4372)

Kizilordas apgabala Arāla rajona IeTK rajona daļa 1942.gada 12.oktobrī« saskaņā ar materiāliem aizdomās par spiegošanu un pretpadomju sakāvnieciskas aģitācijas veikšanu arestēja Ujalas salas zivju rūpnīcas strādnieku Ati Nikolaja dēlu Ēvaldsonu un 1942.gada 16.oktobrī« sakarā ar Ēvaldsona lietu aizdomās par tiem pašiem noziegumiem Araļskā arestēja kuģa "Gamba" motoristu Osvaldu Jāņa dēlu Ostmeinu.

Lietas apstākļi:

Kizilordas apgabala Arāla rajona IeTK daļaā nonāca materiāli, kuri liecināja par to, ka no Baltijas republikām uz Arāla jūru evakuētie tālbraucēji jūrnieki Osvalds Jāņa dēls Ostmeins un Atis Nikolaja dēls Ēvaldsons Ujalas salas iedzīvotāju vidū veic sakāvnieciska rakstura organizētu pretpadomju aģitāciju, apmelo padomju varu, slavina fašistiskās Vācijas varenību un tās vadītājus. Slavinot fašistu armiju un fašisma vadoņus, Ostmeins un Ēvaldsons pretpadomju nolūkos izmantoja pie viņiem esošo albumu ar izgriezumiem no fašistiskajām un citām pretpadomju avīzēm, kurās bija slavināta fašistiskās armijas varenība un tās vadoņi, un izplatīja šo albumu Ujalas salas iedzīvotājiem apskatei.
Pamatojoties uz šīm ziņām, Osvalds Jāņa dēls Ostmeins un Atis Nikolaja dēls Ēvaldsons tika arestēti.
Iepriekšējās izmeklēšanas procesā apsūdzētais Ostmeins liecināja par to, ka viņš 1918.gadā, atrodoties karagūstekņu nometnē Kuprovo stacijā, no vācu izlūkdienesta ticis savervēts spiegošanai pret bijušo Igauniju un (..) 1926.gadā vācu izlūkdienests viņu pārsviedis uz PSRS spiegošanas darbam Vācijas labā.
Savus sakarus ar vācu izlūkdienestu Ostmeins nepārtrauca līdz padomju varas nodibināšanai Igaunijā un vācu izlūkdienesta uzdevumā Igaunijas PSR teritorijā veica spiegošanu pret PSRS.
Otrs šajā lietā arestētais Ēvaldsons atzinās par to, ka viņš, būdams neapmierināts ar padomju varu, vēl 1941.gada jūlijā, braucot ar tvaikoni "Austra" no Tallinas uz Kronštati, aicināja komandu nodot dzimteni un kopā ar kuģi pāriet pretinieka pusē. Bez tam, dzīvojot uz Ujalas salas, viņš kopā ar Ostmeinu iedzīvotāju vidū veica sakāvnieciska rakstura aģitāciju, kam izmantoja albumu ar izgriezumiem no fašistiskiem un pretpadomju laikrakstiem, kurus rādīja iedzīvotājiem. (..)

Apsūdzības formula:
Izmeklēšana uzskata par noskaidrotu, ka:

1. Osvalds Jāņa dēls Ostmeins no 1940.gada augusta līdz 1941.gada augustam PSRS teritorijā veica spiegošanas darbu vācu izlūkdienesta labā.
2. Vācu izlūkdienesta uzdevumā vācu spiegošanas ziņas par jūrniekiem un iedzīvotājiem (..), par Somu jūras līcī būvētajiem jūras kara objektiem, par kara kuģiem Tallinas ostā un to apbruņojumu, par Tallinā esošo Sarkanās armijas karaspēka daļu apbruņojumu.
1. Atis Nikolaja dēls Ēvaldsons, būdams neapmierināts ar padomju varu, aicināja kuģa "Austra" komandu nodot dzimteni un padoties ienaidnieka gūstā.
2. Sistemātiski kopā ar Ostmeinu iedzīvotāju vidū veica sakāvnieciska rakstura pretpadomju aģitāciju, slavināja fašistu armijas varenību, tās vadītājus, apmeloja padomju varu un paredzēja fašistiskās Vācijas drīzu uzvaru pār PSRS.
Apsūdzētie Ostmeins un Ēvaldsons sevi par vainīgiem atzina pilnīgi visās viņiem izvirzītajās apsūdzībās, bez tam viņi ir atmaskoti ar lietišķajiem pierādījumiem un liecinieku (..) liecībām.

Pamatojoties uz teikto, tiek apsūdzēti:

1. Osvalds Jāņa dēls Ostmeins, dzimis 1902.gadā Igaunijas PSR, Tallinā, igaunis, PSRS pilsonis, vidējā izglītība, bezpartijisks, no strādniekiem, 1926.gadā saukts pie kriminālatbildības pēc KPFSR KK 98.panta - izraidīts no PSRS, līdz arestam strādāja Arāla jūrā uz tvaikoņa "Gamba" par matrozi,
par to, ka būdams vācu izlūkdienesta aģents, tās uzdevumā veica spiegošanas darbu pret PSRS, ar ko izdarīja vissmagāko valsts noziegumu, kurš norādīts apsūdzības formulas 1., 2. un 3.punktā, t.i., noziegumos, kuri paredzēti KPFSR KK 58.-1.a, 10.p. 2.daīā un 11.pantā.
2. Atis Nikolaja dēls Ēvaldsons, dzimis 1888.gadā Latvijas PSR, Kurzemes apgabala Rotinskas ciemā, latvietis, PSRS pilsonis, pamatizglītība, bezpartijisks, no militārpersonas ģimenes, netiesāts, līdz arestam strādājis Arāla jūras Ujalas salas zivju rūpnīcā,
par to, ka mēģināja nodot dzimteni, sistemātiski organizēti veica sakāvnieciska rakstura pretpadomju aģitāciju, ar ko izdarīja vissmagāko noziegumu, kurš norādīts apsūdzības formulas 1.un 2.punktā, t.i., noziegumos, kuri paredzēti KPFSR KK 19.-58,-1.a p., 58.-10.panta 2.daī¼ā un 11.pantā.

Pamatojoties uz teikto, - ieteiktu:

1. Izmeklēšanas lietu Nr.4372 par Osvalda Jāņa dēla Ostmeina un Ata Nikolaja dēla Ēvaldsona apsūdzību uzskatīt par pabeigtu, izmeklēšanā uzrādītās apsūdzības - par pierādītām.
2. Izmeklēšanas lietu Nr.4372 par O.J. Ostmeina un A.N.Ēvaldsona apsūdzību nosūtīt izskatīšanai sevišķajā apspriedē pie PSRS IeTK.
3. Lūgt Sevišķo apspriedi pie PSRS IeTK, izskatot šo lietu, apsūdzētajiem Osvaldam Jāņa dēlam Ostmeinam un Atim Nikolaja dēlam Ēvaldsonam piemērot sociālās aizsardzības mēru - nošaušanu. (..)

IeTK Kizilordas apgabala pārvaldes pretizlūkošanas daļas  priekšnieka vietnieks valsts drošības vecākais leitnants Rusins
"Piekrītu"

IeTK Kizilordas apgabala pārvaldes pretizlūkošanas daļas priekšnieks valsts drošības vecākais leitnants Koviļins (..)

Kazahstānas Republikas Nacionālās drošības komitejas speciālais valsts arhīvs, 482.l., 190., 191., 192., 193.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

A.Ēvaldsons nomira ieslodzījumā pirms Sevišķās apspriedes sprieduma pasludināšanas.


Jāteic, ka no Kazahstānas saņemtie arhīva dokumenti būs labs palīgs to represiju izpētē, kādas pret PSRS dzīvojošiem latviešiem Lielā terora gados tika izvērstas dažādos PSRS reģionos.

Latvijas Vēstnesis 23.11.2004, 24.11.2004  

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home