KAS PIEDZIMST UZ DRUPĀM
Aivars Kļavis
Pēc Pirmā pasaules kara uz sagrautās Vācijas drupām dzima nacionālsociālisms, ko sākotnēji neviena no pasaules lielajām valstīm un neviens no vadošajiem politiķiem nezuskatīja par kaut cik vērā ņemamu spēku. Kur nu vēl par tādu, ar ko vajadzētu rēķināties. Kur nu vēl par tādu, kas visdrīzākajā nākotnē traģiski savērptu daudzu tautu likteņus. Bet 1933. gadā Hitlers nāca pie varas, un tad jau bija par vēlu. Tad ar šo faktu vairs nevarēja nerēķināties.1938. gadā Lielbritānija un Francija mīļā miera labad atdod Vācijai Sudetiju tikai tāpēc, ka tur vairākums no iedzīvotājiem ir vācieši. Zīmīgi, ka šo akciju ievada plaša propagandas kampaņa un provokācijas, kuru mērķis pierādīt čehu noziedzīgo izturēšanos pret Sudetijas vāciešiem.
Kas notika tālāk, zina ikviens, kurš daudzmaz interesējies par vēsturi. Lai novērstu uzmanību, par jaunās rases ienaidniekiem un visu nelaimju vaininiekiem tiek padarīti ebreji. Genocīds sākas ar viņu veikalu skatlogu dauzīšanu un beidzas ar krematoriju krāsnīm. Pa starpu Krievija un Vācija iztirgo viena otrai neatkarīgās Baltijas valstis un daļu Polijas. Sākas Otrais pasaules karš - asiņainākais masu slaktiņš divdesmitajā gadsimtā.
Bet, lai nu paliek vēsture, kaut arī tā nemitīgi atkārtojas. Vienīgi aiz atsevišķiem faktiem un notikumiem grūti saskatīt kopainu, tāpēc vēl jo grūtāk paredzēt, ar ko viss var beigties. Pāriesim pie šodienas.
Trešdien Maskavā pie ebreju sinagogas atskan sprādziens. Atšķirībā no līdzīga sprādziena Rīgā ir cietušie. Tomēr zīmīgi - ja sprādziens Rīgā izsauca plašu rezonansi pasaulē, histērisku sašutumu par fašisma atdzimšanu Latvijā un sašūpoja visu valsti no Liepājas līdz Daugavpilij, tad sprādziens Maskavā tiek uztverts gandrīz vai kā pats par sevi saprotams. Varbūt savā ziņā tas arī ir likumsakarīgi, jo tieši tur, uz sagrautās PSRS drupām, kuras Krievija septiņu gadu laikā tā arī nekādi nav spējusi novākt, dzimusi organizācija, kuras biedri tiek dēvēti par barkašoviešiem. Melnos kreklos ar kāškrustam līdzīgu zīmi uz piedurknēm viņi pilnīgi atklāti rīko savus saietus, ar fašistiskām idejām, kas tiek pasniegtas vienīgi citā mērcē, iemantojot arvien lielāku popularitāti masās, it sevišķi jauniešu vidū. Bet pasaule par fašisma atdzimšanu Krievijā klusē. Nemana vai izliekas nemanām? Iespējams gan viens, gan otrs, jo nupat septiņām vadošajām pasaules lielvalstīm piepulcēta astotā - Krievija. Un kaut arī Jeļcins, Lielbritānijā ieradies, paziņoja, ka tiksies ar Ulmani, jo Latvija no tai izteiktajiem aizrādījumiem izdarījusi pareizos secinājumus, jau nākamajā dienā mēs atkal saņemam brāzienu par nedemokrātisku izturēšanos pret krievvalodīgajiem līdz ar brīdinājumu, ka šis jau ir daudz augstāka līmeņa, tātad vērā ņemamāks paziņojums. Lai gan tajā pašā laikā Sibīrijā pašas Krievijas iedzīvotāji, kas gadiem nav saņēmuši algas, bloķē dzelzceļus un šīs valsts politiskā, ekonomiskā situācija pavisam tieši bruģē ceļu nacionālradikāļu triumfa gājienam.
Bet, Dievs ar Krieviju. Tur notiekošo mēs nevaram ietekmēt. Tāpat kā lielais astoņnieks vispirms domās par sevi un tikai tad par mazajām valstīm un valstiņām. Tāpēc mums sava valsts un tās intereses jāaizstāv pašiem. Bet kamēr politiķi rīko ekskursijas no partijas uz partiju, kamēr vieni, nezin par ko apvainojušies, aiziet spēlēties citā smilšu kastē, bet citi valsts intereses pakļauj partiju interesēm gaidāmajās vēlēšanās, tikmēr krievu nacionālradikāļi uzstājas mītiņā Rīgas centrā. Un ir pilnīgi vienalga, kā viņus sauc - barkašovieši, nacionālboļševiki vai kustība "Krievu nacionālā vienotība". Ir jābūt pilnīgi aprobežotam, lai neredzētu, kādi spēki tos finansē un virza, ko viņi pārstāv un kādi ir šo organizāciju mērķi te, Latvijā. Katrā ziņā tie pāris tūkstoši pensionāru, kas bijušās PSRS jubilejas reizēs pulcējas pie Uzvaras pieminekļa, ir sīkums, salīdzinot ar briesmām, ko sevī slēpj jaunieši melnajos kreklos. Jo atšķirībā no pensionāriem viņi nevis aiziet, bet gan nāk. Nāk kā draudīgs spēks, kas dzimis uz sociālisma drupām, nāk ar reālu fašistisku lielvalsts ideju. Vai mūsu demokrātija spēs novērst briesmas, kas to apdraud? Pēdējās dienās masu saziņas līdzekļi, atbildi meklējot, noskaņoti diezgan skeptiski. Lai gan... Patiesībā jau šis jautājums vairs nemaz nav masu saziņas līdzekļu, bet gan valsts drošības struktūru kompetencē. Ja vien, par demokrātijas plusiem un mīnusiem pļāpājot, kad nepieciešams rīkoties, mēs negribam sagaidīt brīdi, kad novērst kaut ko jau būs daudz par vēlu.
Pēc Pirmā pasaules kara uz sagrautās Vācijas drupām dzima nacionālsociālisms...