Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Pret komunistisko režīmu noziegumiem

Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas (EPPA) 25. janvārī pieņemtā rezolūcija "Nepieciešamība starptautiski nosodīt totalitāro komunistisko režīmu izdarītos noziegumus"

1. Parlamentārā asambleja atsaucas uz savu 1996. gada rezolūciju nr. 1096 par pasākumiem, kas nepieciešami, lai likvidētu bijušo totalitāro komunistisko režīmu atstāto mantojumu.

2. Totalitārajiem komunistiskajiem režīmiem, kuri pagājušajā gadsimtā pastāvēja Centrāleiropā un Austrumeiropā un kuri vēl aizvien valda atsevišķās pasaules valstīs, visiem bez izņēmuma ir raksturīgi masveidīgi cilvēktiesību pārkāpumi. Šie pārkāpumi bija dažādi atkarībā no kultūras, konkrētās valsts un vēsturiskā perioda un izpaudās kā cilvēku individuāla un kolektīva slepkavošana un pakļaušana eksekūcijām, iznīcināšana koncentrācijas nometnēs, mērdēšana badā, deportēšana, spīdzināšana, dzīšana vergu darbā vai izpaudās citās masveida fiziskā terora formās.

3. Šie noziegumi tika attaisnoti, pamatojoties uz šķiru cīņas teorijas un proletariāta diktatūras principiem. Šo principu interpretācija leģitimizēja to cilvēku iznīcināšanu, kuri tika uzskatīti par bīstamiem jaunās sabiedrības veidošanai un tātad – par totalitāro komunistisko režīmu ienaidniekiem. Katrā attiecīgajā valstī liels skaits upuru bija šīs valsts pilsoņi. Īpaši tas attiecas uz bijušās PSRS tautām, kurās upuru skaits bija daudz lielāks nekā citu valstu iedzīvotāju vidū.

4. Asambleja atzīst, ka, neraugoties uz totalitāro komunistisko režīmu izdarītajiem noziegumiem, dažu Eiropas valstu komunistiskās partijas deva savu ieguldījumu demokrātijas nodibināšanā.

5. Totalitāro komunistisko režīmu gāšanai Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs ne vienmēr sekoja šo režīmu izdarīto noziegumu starptautiska izmeklēšana. Turklāt starptautiskā sabiedrība nav nosodījusi šo noziegumu izdarītājus tādā veidā, kādā tika sodīti nacionālsociālisma (nacisma) briesmīgo noziegumu izdarītāji.

6. Rezultātā sabiedrība ir nepietiekami informēta par totalitāro komunistisko režīmu izdarītajiem noziegumiem. Dažās valstīs komunistiskās partijas ir legālas un aktīvi darbojas, kaut gan nav norobežojušās no totalitāro komunistisko režīmu agrāk izdarītajiem noziegumiem.

7. Asambleja ir pārliecināta, ka vēsture ir jāzina, lai izvairītos no līdzīgiem noziegumiem nākotnē. Turklāt izdarīto noziegumu morālam novērtējumam un nosodījumam būtu liela nozīme jaunās paaudzes audzināšanā. Starptautiskās sabiedrības skaidra nostāja attiecībā uz pagātnes notikumiem kalpotu par pamatu rīcībai nākotnē.

8. Turklāt asambleja uzskata, ka totalitāro komunistisko režīmu izdarīto noziegumu upuri, kuri vēl ir dzīvi, un viņu ģimenes pelna līdzjūtību, izpratni un savu ciešanu atzīšanu.

9. Dažās valstīs komunistiskie režīmi vēl aizvien pastāv un noziegumu izdarīšana turpinās. Nacionālās intereses nedrīkst traucēt šīm valstīm kritiski novērtēt pašreizējos totalitāros komunistiskos režīmus. Asambleja stingri nosoda visus šos cilvēktiesību pārkāpumus.

10. Atsevišķās Eiropas Padomes dalībvalstīs nacionālajā līmenī rīkotās diskusijas un izteiktie nosodījumi neatbrīvo starptautisko sabiedrību no nepieciešamības paust skaidru nostāju attiecībā uz totalitāro komunistisko režīmu noziegumiem. Tai ir morāls pienākums to nekavējoties darīt.

11. Eiropas Padome ir piemērota institūcija šādu diskusiju rīkošanai starptautiskajā līmenī. Visas bijušās komunistiskās valstis Eiropā, izņemot Baltkrieviju, ir Eiropas Padomes dalībvalstis, un cilvēktiesību aizsardzība un tiesiska valsts ir galvenās vērtības, par kurām EP iestājas.

12. Tādēļ parlamentārā asambleja asi nosoda totalitāro komunistisko režīmu izdarītos masveidīgos cilvēktiesību pārkāpumus, atzīst, ka cilvēki ir kļuvuši par šo noziegumu upuriem un pauž viņiem savu līdzjūtību un izpratni.

13. Turklāt tā aicina visu dalībvalstu komunistiskās un postkomunistiskās partijas, kuras to vēl nav izdarījušas, izvērtēt komunisma vēsturi un savu pagātni, skaidri norobežoties no totalitāro komunistisko režīmu izdarītajiem noziegumiem un tos nepārprotami nosodīt.

14. Asambleja uzskata, ka starptautiskās sabiedrības skaidri pausta nostāja bruģēs ceļu uz viedokļu saskaņošanu. Turklāt šī nostāja mudinās vēsturniekus visā pasaulē turpināt pētniecisko darbu, lai apzinātu un objektīvi novērtētu notikušo.

Par rezolūcijas pieņemšanu balsoja 99 EPPA delegāti, pret – 42, bet 12 atturējās. Pietrūkstot nepieciešamo balstu skaitam, EPPA nav izdevies pieņemt rezolūcijai pievienotās rekomendācijas. No kopumā vairāk nekā 400 pārstāvjiem asamblejas sēdē piedalījušies vien ap 140.
Darbs palika nepabeigts
Ansis Bogustovs, Strasbūra

Uz vēsturiskā dokumenta "iedzīvināšanu un turpināšanu" naivi cerēt

"Jā, es esmu mazliet vīlies…" uzreiz pēc totalitāro komunismu nosodošās deklarācijas pieņemšanas Eiropas Padomē man atzina šā vēsturiskā dokumenta autors, zviedru konservatīvais deputāts Jērans Lindblats. Protams, viņa un daudzu no komunisma cietušo sirdis kopš trešdienas ir gandarītas par pirmo kādas starptautiskas organizācijas atzinumu, ka "totalitārais komunisms ir nogalinājis vairāk nekā 100 miljonus pasaules iedzīvotāju". Taču tieši šeit arī beidzas šā dokumenta spēks. Tajā pašā vakarā Eiropa varēja sasniegt vairāk. Otru dokumentu, kurš liktu 46 valstu valdībām (arī Krievijā) izveidot vēsturnieku komisiju, memoriālus, muzejus un pat, iespējams, noteikt visai Eiropai vienotu Komunistiskā terora upuru atceres dienu, tautas kalpi nepieņēma. Nevis tāpēc, ka negribēja, bet gan tāpēc, ka bija jau pāri astoņiem vakarā un gribējās ēst. Deputāti jutās savu pienākumu pret miljoniem Sibīrijā nomocīto paveikuši. Eiropai līdz reāliem darbiem komunisma nosodīšanai pietrūka piecas minūtes.

Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas zālē pēc deklarācijas pieņemšanas lielākā daļa no šķidrās rindās sēdošajiem deputātiem piecēlās un skrēja zvanīt savai pašmāju presei: "Es! Es! Es nobalsoju par totalitārā komunisma sagrāvi!" Prese, protams, steidza, stundu pirms avīžu nodošanas tipogrāfijai, citēt šos "varoņdarbus", pat neiedziļinoties, ka nepacietība plūkt vēsturiskos laurus izgāza visu procesa būtību.

Deklarācijas autors Lindblats vēlāk gan piemetināja, ka jāpriecājas vismaz par sākto ceļu uz "līdzvērtīgu totalitārā komunisma nosodījumu, kā tas noticis ar nacismu". Tiesa gan, uz ātru šā vēsturiskā dokumenta "iedzīvināšanu un turpināšanu" ir naivi cerēt.

Nākamajā pusgadā Eiropas Padomes prezidējošā valsts būs Krievija. Spriežot pēc tās deputātu vairākuma "ārdīšanās" par 2. pasaules kara rezultātu pārskatīšanu, tieši Krievija no šīs kļūmes ir vislielākā ieguvēja. Formāli šis austrumeiropiešiem tik būtiskais jautājums ir "nokārtots". Maskavas deputātu vārdiem runājot – "tikai papīru vērtā deklarācija" tagad, visticamāk, apputēs Strasbūras deklarāciju krātuvē.

Lai līdz daudzos vispārinājumu kompromisos sapīto komunisma nosodīšanu pieņemtu Eiropas Padomē, bija vajadzīgi 15 gadi kopš Berlīnes mūra krišanas. Pēdējais gads pagāja īpaši sarežģītā laipošanā starp totalitārā komunisma ļauno darbu saraksta publicēšanu un vispārīgu atziņu par Staļina un citu komunistisko tirānu pastrādāto. Ņemot vērā, ka dažās Eiropas Padomes dalībvalstīs komunisti ir populāra partija un dažviet pat turpina valdīt, reāla memoriālu celtniecība, vēstures grāmatu rediģēšana, kā arī visi citi plānotie pasākumi izpaliks vēl vismaz vairākus gadus.

"Ceru, ka es pats vai kāds cits deputāts turpinās manis sākto un apaudzēs šo deklarāciju ar reāliem darbiem," neslēpjot sarūgtinājumu, saka Jērans Lindblats. Bet tas jau būs kļūdas labojums. Kļūdas, kuru varēja nepieļaut.

Latvijas Avīze  30. janvāris, 2006


Komunisma seja atklājas visā tās baigumā
Aija Cālīte

Ideoloģija bijusi komunisma noziegumu pamatā, nevis tā tikusi izmantota par aizsegu totalitārisma laikā pastrādātajām ļaundarībām. Tā uzskata Zviedrijas politiķis Jērans Lindblads, kurš uzrakstījis ziņojumu par komunisma noziegumiem. Eiropas Padomes parlamentārā asambleja (EPPA), kurā sabraukuši nacionālo parlamentu pārstāvji no visām 46 EP dalībvalstīm, uzklausa šo ziņojumu un debatē par rezolūcijas pieņemšanu.

Ziņojums ir ļoti detalizēts, tajā tiek analizēts komunistiskā režīma valstīs pastrādātais visā pasaulē, ne tikai Eiropā. Lindblads strādājis pie tā ar lielu ieinteresētību un, lai savāktu papildu materiālus, bijis arī Latvijā, Bulgārijā un Krievijā. Lindblads lakoniski, bet nesaudzīgi atklājis komunistiskās ideoloģijas noziedzīgo dabu, uzsverot, ka nav iespējams nošķirt konkrētās darbības no to ideoloģiskā pamatojuma.

Nacisms – sodīts, komunisms – aizmirsts?

Jērans Lindbalds savā ziņojumā izsaka nožēlu, ka ne Eiropas Padome, ne arī kāda cita starptautiskā organizācija nav bijusi gatava uzņemties iniciatīvu, lai pamatīgi izvērtētu komunistiskā režīma radītās sekas, un nav bijušas arī debates par tām ideoloģiskajām saknēm, kuras ir pamatā plašam teroram, smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, daudzu miljonu cilvēku nogalināšanai un vairāku nāciju apspiešanai. Turpretī nacisma noziegumi tikuši izmeklēti, tie saņēmuši starptautisku nosodījumu, vainīgie – pelnīto sodu, taču līdzvērtīgi noziegumi, kas veikti komunistisko ideju vārdā, jau tikpat kā piemirsti, vainīgie – nesodīti.

Ziņotājs ir satraukts, ka bez šā nosodījuma iespējams, ka vairākas valstis joprojām pastāv, balstoties komunisma ideoloģijā, dažās no tām komunisma vārdā arī tagad tiek veikti noziegumi. Citās netraucēti darbojas komunistiskās partijas, kuras joprojām nav norobežojušās no komunistu veiktajiem noziegumiem. Savukārt citās valstīs jūtama nostalģija pēc komunisma laikiem. "Tas rada briesmas, ka komunisti atkal var atgūt varu vienā valstī pēc otras," uzskata Lindblads. Viņš piemin arī to, ka joprojām ir dzīvi komunistiskās ideoloģijas un totalitārisma upuri un viņu tuvinieki, tāpēc "nekad nav par vēlu sniegt viņiem morālu gandarījumu par pārdzīvotājām ciešanām".

Viens miljards, kas pārdzīvoja komunismu

Lindblads uzskaita valstis, kuras piedzīvojušas komunistisko totalitārismu: "Vairāk nekā 80 gadus tas valdījis Krievijā, kas vēlāk tika pārdēvēta par PSRS. Citās Eiropas valstīs tas ilga apmēram 45 gadus. Ārpus Eiropas šo režīmu 50 gadus piedzīvojušas Ķīna, Ziemeļkoreja, un Vjetnama, 40 gadus – Kuba, 30 - Laosa. Ziņojuma autors lēš, ka komunistisko režīmu līdz 1989. gadam piedzīvojis apmēram viens miljards cilvēku. Lindblads min aptuvenu cilvēku upuru skaitu dažādās valstīs: PSRS – 20 miljoni, Ķīna – 65 miljoni, Vjetnama – 11 miljoni, Ziemeļkoreja – 2 miljoni, Austrumeiropa – 1 miljons, Āfrika – 1,7 miljoni, Afganistāna – 1,5 miljoni. Detalizēti tiek uzskaitīts, cik cilvēku dažādos laika periodos "komunisma ideālu" vārdā ticis iznīcināts vai viņi kā citādi saņēmuši nepelnītu sodu un piedzīvojuši mocības. Pieminētas arī simtu tūkstošu iedzīvotāju nepamatotas deportācijas Baltijas valstīs, tajā skaitā arī Latvijā. Ziņojumā aprakstīti dramatiski fakti par "komunistu koncentrācijas nometnēm", ar kurām jau kopš 1918. gada saistās šī ideoloģija. Laikā no 1930. līdz 1953. gadam šajās nometnēs pabijuši 15 – 20 miljoni cilvēku. Bet 40. gados caurmērā ik dienu nometnēs atradās apmēram 2,5 miljoni cilvēku.

Jērans Lindblads apraksta to teroru, kas sākās vairākās valstīs, kuras Otrā pasaules kara laikā ieņēma padomju armija: "Kara darbībai sekoja visaptverošs terors, deportācijas, slepkavības." Starp visvairāk cietušajām valstīm tiek minēta arī Latvija. Bezkaislīgi uzskaitīts arī visu pārējo tautu saraksts, kuras varmācīgi tika pārvietotas: Pievolgas vācieši, kalmiki, čečeni un inguši, Krimas tatāri, Kaukāza kurdi un turki, un vēl, un vēl… Ziņojumā aprakstīts, kā teroristiskais režīms pārveidojās 50. gados, kad par tā "ieroci" kļuva arī psihiatriskās slimnīcas, diskriminācija darba vietās, publiski pazemojumi, izstumšana no sabiedrības.

Jērans Lindblads izsaka pārliecību, ka komunistiskā režīma laikā pastrādātie kriminālnoziegumi nav bijuši apstākļu radīti, bet tie izauga no kroplīgās ideoloģijas, kas ir komunisma pamatā. Tāpēc, lai izpētītu komunisma noziegumus, noteikti jāņem vērā to līdzība ar nacisma ideoloģijas izraisītajiem. Lindblads ir satraukts par to, ka "komunistiskie simboli tiek lietoti atklāti, bet sabiedrības izpratne par komunisma noziegumiem ir ļoti vāja. Arī jaunatnes izglītošana par šiem jautājumiem nav nesusi cerētos rezultātus".

Piemiņas diena, muzejs – idejas, kas nāk no Latvijas?

Ziņojumā sacīts: EPPA vajag ieteikt EP Ministru komitejai izveidot komiteju, kas rūpīgi izanalizētu komunisma totalitārās ideoloģijas izraisītos noziegumus. Tajā pašā laikā katrā EP dalībvalstī nepieciešama sava nacionālā komunistisko noziegumu izmeklēšanas komiteja. Tiek aicināts noteikt dienu, kurā visi šie upuri tiktu pieminēti, kā arī izveidot piemiņas muzejus. "Nepieciešams atjaunot taisnīgumu, sniegt kompensācijas cietušajiem un godāt viņu piemiņu," uzskata Lindblads. Lai varētu izpētīt šos noziegumus, jāsniedz pieeja arhīviem – jo īpaši tas attiecas uz Krieviju.

Ziņojuma kontekstā pietiekama vieta atvēlēta Latvijai. Vizīte mūsu valstī, tikšanās ar politiķiem un sabiedrības pārstāvjiem, kā arī Okupācijas muzeja apmeklējums nav palikuši bez pēdām.

Laikrakstā "Vedomosti", kā ziņo LETA, parādījusies informācija, ka Krievijas pārstāvjiem izdevies no ziņojuma izņemt ārā PSRS vārdu, jo, "ja EPPA rezolūcija tiktu apstiprināta iepriekšējā formā, Krievija varētu saskarties ar politiskām pretenzijām no Austrumeiropas valstu puses". Neraugoties uz to, šā ziņojuma apstiprināšana un rezolūcijas pieņemšana ir milzīgs EP parlamentārās asamblejas solis pretī vēsturiskā taisnīguma atjaunošanai Eiropā un pasaulē. Ziņojuma un rezolūcijas projekta teksts neraisa ne mazākās šaubas par to, kur bijis komunisma epicentrs, un tā nesaukšana vārdā lietas būtību nemaina.

Latvijas Avīze  25. janvāris, 2006


EPPA pieņem rezolūciju par komunisma režīma noziegumu nosodīšanu
LETA  25. janvāris 2006 EPA-AFI

Eiropas padomes Parlamentārās asambleja (EPPA) trešdienas ar vētrainiem aplausiem un ovācijām pieņēma rezolūciju par komunistiskā režīma noziegumu nosodījumu.

EPPA pieņēmusi Zviedrijas deputāta Jorana Lindblada sagatavoto rezolūciju, nenosūtot to atpakaļ pārstrādāšanai.

Par rezolūcijas nosūtīšanu atpakaļ pārstrādāšanai nobalsoja 70 cilvēki, bet pret to 81.

Latvijas delegācijas pārstāvis EPPA Saeimas deputāts Boriss Cilevičs (SC) pauda viedokli, ka šodien pieņemtā rezolūcija satur tikai "vispārīgus vārdus par to, cik slikti, ka komunistiska režīma laikā tika paveikti noziegumi". "EPPA tikpat veiksmīgi varētu pieņemt šodien rezolūciju par feodālisma noziegumu nosodījumu," norādīja Latvijas pārstāvis EPPA, kurš ir pārliecināts, ka ar komunistiskā režīma noziegumu izvērtējumu "jānodarbojas vēsturniekiem, nevis EPPA, kurai ir jārisina daudz svarīgākie jautājumi".

"Rezolūcija nosoda komunistisko totalitāro režīmu, nevis komunistisko ideoloģiju," uzsvēra Cilevičs, kurš norādīja, ka pieņemta rezolūcija nedos pamatu prasīt Baltijas valstīm no Krievijas kompensāciju par komunisma režīma noziegumiem.

Pats Cilevičs balsojumā par rezolūciju atturējās.

Šīs ir pirmā reize, kad tik augstā līmenī tiek nosodīti totalitāro komunistisko režīmu noziegumi, jo Eiropas padomē ietilpst 46 dalībvalstis, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas delegācijas pārstāvis EPPA Saeimas deputāts Oskars Kastēns (LPP).

Viņš sacīja, ka par rezolūcijas pieņemšanu "vārdu cīņa" ir ieilgusi vairāk nekā pusgadu.

Krievijas komunistiskās partijas līderis Genadijs Zjuganovs šodien asamblejā sacījis, ka "rezolūcija ir provokācija ar tālejošām sekām, kas sašķels Eiropu". Savukārt skandalozais Krievijas politiķis Vladimirs Žirinovskis ierosinājis zālē esošo Zjuganovu arestēt un nosūtīt uz Hāgu. Žirinovskis arī norādīja, ka baltiešiem ir sliktas attiecības tikai komunistu dēļ.

Debatēs, kurām bija pieteikušies 60 deputāti, bet uzstājās laika limita dēļ 27, piedalījās arī Kastēns, kurš atgādināja, ka 1949.gada 25 martā vienā dienā uz Sībiriju tika izvēsti 45 000 cilvēku. Kastēns arī informēja, ka nepieciešamo divu trešdaļu balsu trūkuma dēļ netika pieņemta rezolūcijas rekomendējošā daļa, taču pēc rekomendācijas pieņemšanas esot atskanējuši plaši aplausi.

Kastēns arī uzsvēra, ka deklarācija ir svarīga tiem cilvēkiem, kuri ir cietuši no komunistiskā režīma.

"Asambleja aicina visas komunistiskās un postkomunistiskās partijas un valdības locekļus pārskatīt komunisma vēsturi un savu vēsturi un atklāti distancēties un nosodīt noziegumus, kurus pastrādāja totalitārie komunistiskie režīmi," teikts rezolūcijā.

Dokumentā norādīts, ka tas atteicas uz visiem "bez izņēmuma komunistiskajiem režīmiem, kas pagājušajā gadsimtā valdīja Centrālajā un Austrumeiropā", kā arī vēl joprojām atrodas pie varas "dažās pasaules valstīs".

Nosodošais balsojums EPPA nes gandarījumu komunisma upuriem
Sanita Jemberga Briselē

Tūkstošiem no komunisma cietušo cilvēku Latvijā un citās bijušajās padomju valstīs trešdien sagaidīja nelielu morālu gandarījumu, jo Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) īpašā rezolūcijā nosodīja totalitārā komunisma noziegumus, aicinot rīkot īpašas informācijas kampaņas un līdztekus piemiņas dienām un muzejiem komunisma zvērības aprakstīt skolu grāmatās.

"Ir pēdējais laiks Eiropas Padomei nosodīt komunistisko režīmu noziegumus. Jau sen vajadzēja. To daļēji var izskaidrot ar daudzu valstu politiķu tuvajām attiecībām ar komunistu režīmiem, bet vienreiz tas jāizdara kaut tikai sabiedrības uztveres dēļ. Kamēr vien ir dzīvi upuri un viņu radinieki, viņiem pienākas morāls gandarījums," teica ziņojuma sagatavotājs Jērans Lindblads no Zviedrijas. Viņš atzina, ka Eiropas iedzīvotāji ļoti maz zina par komunisma noziegumiem un to izdarītāji nekad nav tiesāti tik augstā līmenī kā nacisti.

EPPA starptautiskā līmenī nav starp ietekmīgākajām balsīm, taču tā ir Eiropas galvenās cilvēktiesību organizācijas parlamentāriešu forums. Tas ir augstākais līmenis, kurā izdevies panākt komunistu režīma nosodījumu, jo līdz Otrā pasaules kara 60.gadadienas rosinātajai diskusijai par tā divējādo nozīmi Austrumeiropai eiropiešiem šīs idejas neradīja atsaucību. Arī trešdien EPPA sociālisti un komunisti gribēja to atkal atlikt un precizēt, jo dokuments, viņuprāt, sapludinot komunistu režīmu noziegumus, kas, protams, esot jānosoda, un konkrētu ideoloģiju, kas tiekot kriminalizēta. "Visi Tēvijas kara komandieri bija komunisti, Gagarins, Šolohovs. Kāpēc netiesā kapitālismu, kas sāka divus karus, okupēja kolonijas un vēl šodien karo? Baltijā maršē SS, un visi par to klusē," protestēja Krievijas komunistu līderis Genadijs Zjuganovs.

Rezolūcijā, ko pieņēma ar 99 balsīm no 146, atzīmēts, ka lielākais upuru skaits bijis starp bijušās PSRS tautām. Paskaidrojumā, sīki uzskaitot komunistu zvērības PSRS, Kambodžā, Ķīnā un citur, starp lielākajiem noziegumiem norādītas baltiešu izvešanas. Tās kopā ar Poliju un Moldāviju visvairāk cieta no terora, arestiem, deportācijām un slepkavībām pēc Padomju armijas ienākšanas. "Runas, ka Krievijas deputātiem izdevās panākt PSRS svītrošanu, ir muļķības un domātas iekšpolitiskam patēriņam," apgalvo Latvijas deputāts EPPA Oskars Kastēns.

Rezolūcijā aicināts izveidot starptautiskas un vietējas ekspertu komitejas informācijas apkopošanai par komunistu režīmiem, aktivizēt noziedznieku tiesāšanu, atvērt arhīvus, sākt sabiedrības informācijas kampaņas, atbalstīt speciālas piemiņas dienas un muzeju veidošanu, ieskaitot speciāla muzeja izveidošanu visiem upuriem Briselē.


Diena, 2006. gada 26. janvāris.

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home  

>