Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Vai prasīt kompensāciju no Krievijas
Ineta Ziemele, Dr. iur.

Atbildot uz jautājumu, vai prasīt kompensāciju no Krievijas, būtu jāņem vērā šādi juridiskie fakti. Krievija turpina Padomju Savienības personību starptautiskajās tiesībās, lai arī mazākā teritorijā. No starptautisko tiesību viedokļa Krievija nav nedz jauna, nedz cita valsts. Tā ir tā pati valsts, kas mums bija un ir kaimiņos gan 20.gados, gan šodien. Līdz ar to Krievija turpina būt atbildīga par visām tām saistībām un tiesību pārkāpumiem, kurus savā laikā uzņēmās Krievijas impērija vai Padomju Savienība. Pavisam nesen, piemēram, Krievija sāka atlīdzināt Francijai tās iedzīvotāju uzpirktās cara laika obligācijas. Tātad mēs runājam par pagājušā gadsimta pienākumu īstenošanu. Valstu savstarpējie pienākumi nekur nepazūd. Tāda ir tiesību sistēmas realitāte. Ir divi iespējamie izņēmumi. Pirmais izņēmums ir gadījums, ja valsts beidz pastāvēt — pazūd. Tomēr, kā rāda starptautisko tiesību prakse — to, kurā brīdī valsts pazūd, nemaz nevar tik ātri noteikt. Baltijas valstis de facto neīstenoja savas valstiskās funkcijas 50 gadu, bet starptautisko tiesību normas un process, izrādās, tās uzturēja pie dzīvības. Citiem vārdiem, tiesību subjekta definējums starptautiskajās tiesībās atšķiras no tā, kāds tas ir, piemēram, krimināltiesībās.

Otrais izņēmums ir tad, ja valstis brīvprātīgi atsakās no savām saistībām un savstarpējiem pienākumiem. Principā klusēšana, kādu to praktizē Latvija attiecībā uz Krievijas pienākumiem saistībā ar okupācijas seku atlīdzināšanu, pati par sevi vēl nenozīmē, ka Latvija no šīs prasības atsakās. Tomēr, ejot laikam, tas tā var tikt iztulkots. Jebkurā gadījumā šajās dienās notikusī viedokļu apmaiņa valsts amatpersonu vidū paceļ jautājumu: vai Latvijai oficiāli atteikties no savām tiesībām prasīt zaudējuma atlīdzību no Krievijas?

Šā komentāra virsrakstā izvēlētais jautājums sevī ietver pozīciju, ka Baltijas valstu okupācijas fakts bija nelikumīgs un ka tas tā arī pasaulē tiek saprasts. Tomēr prakse rāda, ka visās pasaules malās par Baltijas valstu likteņiem nav vispusīgas informācijas. Vēl vairāk, arī Eiropā politiskajā apritē trūkst precīzas juridiskas analīzes par šiem notikumiem. Līdz ar to jebkura saruna vai darbība, kas varētu tikt veikta sakarā ar Krievijas atbildības pieprasīšanu, būs jāsāk ar okupācijas nelikumības definēšanu un starptautiskās tiesībās atzītu pierādījumu atrādīšanu. Daļēji šo darbu ir sākusi no 2001.gada iznākošā Baltijas starptautisko tiesību gadagrāmata, kuras popularizēšanā varētu aktīvāk iesaistīties arī Latvijas vēstniecības.

Pieņemot, ka mums ir prasītājs — Latvija — un atbildētājs — Krievija —, ko nozīmē atbildība starptautiskajās tiesībās par šo tiesību pārkāpumu? Tā nozīmē nelikumīgas darbības pārtraukšanu. Tā nozīmē arī, ka maksimāli jāatjauno tā tiesiskā situācija, kas valdīja, pirms pārkāpums tika veikts. Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka nevar atjaunot 1940.gada Latviju. Lai to izdarītu, Latvijai nāktos veikt rindu pēc 1945.gada pilnveidoto cilvēktiesību un mazākumtautību tiesību pārkāpumu, kas tikai traucētu iegūt starptautiskās sabiedrības atbalstu galvenajam mērķim — Krievijas atbildības īstenošanai. Līdz ar to valstu atbildības pieprasīšana šodien var notikt, tikai ņemot vērā patlaban nostiprinājušos starptautisko tiesību ietvaru, kura neatņemams elements ir cilvēktiesību ievērošana.

Pēdējā laikā izskanējušās viedokļu apmaiņās par Krievijas kompensācijas jautājumu ir minētas divas galvenās problēmas. Juridiskā — mehānisms, kā to darīt, nav skaidrs. Politiskā — vai ir vērts vēl vairāk tracināt Krieviju un tērēt laiku un enerģiju.

Pieejamos juridiskos mehānismus varētu iedalīt divās grupās: indivīdam pieejamie mehānismi un starpvalstu mehānismi. Šā komentāra autore izmēģināja vienu no indivīdam pieejamiem mehānismiem un var apgalvot, ka bez paralēlām darbībām starpvalstu līmenī un valdības atbalsta indivīdam to izdarīt nav viegli. Tomēr būtu vērts izanalizēt starptautiskās cilvēktiesību un atsevišķu ārvalstu nacionālo tiesu procedūras. Starptautiskā līmenī lielākā problēma ir laika jautājums.

Attiecībā uz starpvalstu mehānismiem varētu apspriest pie šādām grupām piederošu mehānismu lietderību konkrētās lietas ietvaros. Politiskie mehānismi ar juridisku iznākumu — Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja un Eiropas Parlaments. Kvazi juridiskie mehānismi — samierināšana un labie pakalpojumi, kuru ietvaros autoritatīva trešā puse izlemj divu pušu pretprasības, piemēram, ANO ģenerālsekretārs. Var arī šajā kontekstā pievērsties 1992.gada EDSO Samierināšanas un arbitrāžas konvencijai. Juridiski saistošie mehānismi — arbitrāža, kā arī Starptautiskā tiesa uz divpusējas pušu vienošanās pamata. Izņemot ANO ĢA un Eiropas Parlamentu, visas citas procedūras prasītu Krievijas piekrišanu šādai strīda risināšanai.

Viena neliela iespēja, kas Latvijai burtiski iekrita klēpī, saistījās ar lietas Slivenko pret Latviju sprieduma izpildi, kad, ziņojot EP Ministru komitejā, valsts varēja pievienot deklarāciju savam ziņojumam par to, ka, lai arī valsts pilda konkrēto spriedumu, tas nenozīmē Latvijas okupācijas rezultātā Latvijā esošā PSRS karaspēka kareivju, virsnieku un ģimenes locekļu uzturēšanās likumības atzīšanu. Precedentu šādai praksei radīja Turcijas paziņojums sakarā ar 1996.gada Loizidou sprieduma izpildi.

Jebkurā gadījumā, neskatoties uz vairākkārt izskanējušiem apgalvojumiem, šajā komentārā tiek apgalvots, ka dažāda rakstura mehānismi un procedūras ir pieejamas Latvijas—Krievijas strīda risināšanai. Tomēr uzreiz ir jāuzsver, ka jebkurš starptautisks process prasa milzīgu sagatavošanās darbu.

Cita lieta, vai ir politiski pareizi un gudri kaut ko tādu uzsākt šajā valsts attīstības stadijā? Šā komentāra autore neapņemas vienpersoniski atbildēt uz šo jautājumu. Vienīgais, ko var pateikt šajā brīdī, ir tas, ka valdībai būtu vismaz vērts organizēt visu minēto mehānismu analīzi speciālistu lokā, lai varētu prognozēt iespējamos rezultātus, plusus un mīnusus. Katrā ziņā situācija valstī un pasaulē ir mainījusies un šo diskusiju rezultāts varētu būt cits, kā tas ir bijis kādus gadus agrāk.

Viens gan ir skaidrs — kompensāciju pieprasīšanas jautājums ir jāskata Latvijas ārpolitikas un drošības plašākā kontekstā. Viena no raksturīgām šā konteksta iezīmēm ir sistemātiskā un labi organizētā Krievijas kampaņa pret Latviju dažādos forumos. Līdz ar to pastāvīgais Latvijas ārpolitikas darba kārtības jautājums ir par to, kā atspēkot šo kampaņu. Līdz šim pārsvarā ir praktizēta aizsargāšanās taktika. Ja ārpolitikas veidotājiem ir vēlēšanās kļūt proaktīviem un uzbrūkošiem, tad aktīva kompensācijas jautājuma risināšana ir acīmredzams veids, kā to darīt.

Nobeigumā neliels komentārs par visu to cilvēku tiesībām, kuri paši un kuru ģimenes locekļi cieta nelikumīgās deportācijās vai gāja bojā izsūtījumā. Protams, pamatbildība gulstas uz tām Krievijas institūcijām, kuras ir PSRS Iekšlietu ministrijas mantinieces. Tomēr arī Latvijas valdībai ir pienākums savu iespēju robežās dažādos veidos sekmēt, lai vismaz mūža nogalē šie cilvēki sajustu, ka kāds iestājas par viņu cilvēcisko cieņu un taisnību.

Šis jautājums nevar būt nevienas politiskās partijas monopola jautājums. Tas ir tautas un valsts pašcieņas jautājums. Kā rāda pasaules prakse, neviens nav spējis okupācijas traumu vienkārši atstāt pagātnē. Agrāk vai vēlāk ar to ir jātiek galā, lai tā nevajātu nākamās paaudzes.

Ineta Ziemele, Dr.iur. (Kembridžas universitāte), RJA profesore starptautiskajās un cilvēktiesībās; Lundas universitātes R.Vallenberga institūta viesprofesore (Zviedrija)

Raksta autore vairākus gadus veltījusi Latvijas okupācijas jautājuma starptautiskajās tiesībās izpētei, kā arī kopš 1997.gada popularizējusi pētījuma rezultātus starptautiskās publikācijās. Šā darba gala produkts uz aptuveni 500 lpp. tiks publicēts Holandē 2005.gada sākumā ar nosaukumu Valstu turpināšanās un pilsonība starptautiskajās tiesībās: Baltijas valstis un Krievija. Pagātne, tagadne un nākotne starptautisko tiesību ietvaros.

Diena, 2004. gada 19. oktobris.

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home