Par kompensāciju izmaksu Holokaustu pārdzīvojušām personām

Tiesa nosaka grafiku galīgajam lēmumam par iesniegto Nolīgumu ar Šveices banku par 1,25 miljardu USD kompensāciju izmaksu Holokaustu pārdzīvojušām personām

Līdz ar to ASV Tiesa griežas ar pasaules paziņojumu pie potenciāliem prasītājiem

ASV Federālā Tiesa noteica, ka 1999.g. 29.novembrī notiks Objektīvās klausīšanās par iesniegto Nolīgumu kompensāciju lietā par summu 1,25 miljardi USD sakarā ar nacistu vajāšanas upuru Holokausta laikā prasībām pret Šveices bankām un citām Šveices iestādēm. Neatkarīgi no tā, ka oficiālais process bija sācies ASV, kompensācija attiecas uz Holokausta upuriem un viņu mantiniekiem visā pasaulē, tajā starpā Latvijā. Objektīvās klausīšanās ir pēdējais posms kompensāciju programmas galīgās apstiprināšanas ceļā.

Tiesa nolēma, ka Holokausta upuriem un viņu mantiniekiem par viņu tiesībām paziņos Pasta paziņojuma izplatīšanas ceļā, kurā ietilpst pilnīgs juridisks paziņojums, kā arī Primārā prasības anketa. Pasta paziņojumu var dabūt, nosūtot vēstuli Holokausta upuru īpašuma lietā Tiesas procesa Administrācijai,vai arī izvietojot paziņojumu dokumentu paketi internetā uz šādu web–saitu: http://www.swissbankclaims.com.

Pasaules paziņojumu izplatīšanas programmā par kompensācijām ietilpst tiešu Pasta paziņojumu izsūtīšana zināmiem Holokausta upuriem un viņu mantiniekiem, reklāmas sludinājumu apmaksa, masu mediju plaša izmantošana, civilo organizāciju iesaistīšana ar mērķi veicināt kontaktus ar potenciāliem prasītājiem. Četru mēnešu paziņojumu programma koncentrēsies uz 108 zemēm, kurās, kā tiek domāts, dzīvo iespējamie kompensācijas pretendenti.

Prasību uzstādīšanas procedūra stāsies spēkā tikai, ja ASV Tiesa 1999.g. 29. novembrī pieņems kompensāciju programmas kā taisnīgas. Patlaban nav šādas prasību uzstādīšanas procedūras. Personām, kuras vēlas uzstādīt prasību kompensāciju programmas ietvaros par kopsummu 1,25 miljardi USD, jāizpilda procedūra, kas minēta Pasta paziņojumā.

Gadījumā, ja iesniegtais kompensāciju programmas Nolīgums būs pieņemts, Speciālais Tiesas rīkotājs, ko jau noteikusi Tiesa — Džuda Gribecs, eskvaire, —sastādīs izmaksas plāna un kompensāciju sadalīšanas projektu, lai to iesniegtu Tiesā apmēram 1999.g.decembra beigās. Pēc tam ASV Tiesa apstiprinās galīgo plānu, pēc kā tūlīt sāksies prasību izskatīšanas process. Tiesa arī aicina ieinteresētās puses stāties sakaros ar Speciālo Tiesas rīkotāju jau tagad, lai izteiktu savas domas par izmaksas procedūru un 1,25 miljardu USD sadalīšanu, nosūtot vēstuli.

"Ja kompensāciju jautājuma risinājums būs pozitīvs, mūsu mērķis ir sadalīt fondus pēc iespējas ātrāk", teica Morris A.Ratners, advokātu sabiedrības no Sanfrancisko un Ņujorkas "Lieff, Cabraser, Heimann&Bernstein, LLP" kompanjons. Tā ir viena no advokātu sabiedrībām, kuras bija noteiktas Tiesā iesniegtā Nolīguma kompensāciju lietā, tā atbalstīja un nokārtoja Holokausta upuru tiesas prasības pret Šveices iestādēm. " Ir svarīgi, lai personas, kurām ir tiesības uz kompensāciju, dabūtu paziņojumu, iepazītos ar to un izpildītu minēto procedūru ar mērķi aizstāvēt savas tiesības."

Pirms būs sācies Objektīvās klausīšanās process, personām, kuras vēlas celt iebildumus Nolīguma ziņā, jānosūta attiecīga vēstule līdz 1999.gada 22.oktobrim uz adresi, kas minēta Pasta paziņojumā. Nacistu vajāšanas upuriem, kuri nevēlas piedalīties kompensāciju programmā, ir jāpaziņo Tiesai par savu lēmumu rakstiski līdz 1999.gada 22.oktobrim. Paziņojot par savu nepiedalīšanos, personas saglabā tiesības iesniegt prasību neatkarīgi uz sava rēķina, bet nedrīkst piedalīties programmā un saņemt kompensāciju šīs programmas ietvaros. Personām, kuras vēlas piedalīties citās prasību programmās, tas arī jāpaziņo programmas Administratoram rakstiski līdz 1999.gada 22.oktobrim.

 Uz ko programma attiecas

Saskaņā ar Nolīgumu, tiesības pretendēt uz kompensāciju ir personām, kuras ir pieskaitāmas pie vienas no piecām šādām ketegorijām. Pirmajās četrās grupās ir iekļauti "nacistu vajāšanas upuri vai objekti" (jebkurš indivīds, uzņēmums vai grupa, ko nacistu režīms vai tā aģenti vajāja vai centās vajāt tāpēc, ka viņi bija vai tika uzskatīti par ebrejiem, čigāniem, Jehovas lieciniekiem, homoseksuālistiem, fiziski vai garīgi atpalikušiem vai invalīdiem) un :

1. kas bija noguldījuši aktīvus jebkurā Šveices bankā, investīciju fondā vai citā glabātuvē pirms 1945.gada 9.maija, vai

2. kam varētu būt prasības pret Šveices iestādēm attiecībā uz nacistu režīma nolaupītajiem vai atņemtajiem aktīviem (šajā norēķinu grupā arī ir ietvertas prasības pret Šveices iestādēm attiecībā uz "maskētajiem aktīviem", t.i., aktīviem, ko Šveices iestāde noslēpa par labu nacistu sabiedroto uzņēmumam vai personai, kas sadarbojās ar nacistu režīmu laika periodā no 1933.gada līdz 1946.gadam), vai

3. kas strādāja spaidu darbos to iestāžu labā, kuras varēja ieguldīt peļņu vai ienākumus no šādiem darbiem Šveices juridisko personu kontos vai nu ar to starpniecību pārskaitīt caur to dabūtos ienākumus, vai

4. kas nesekmīgi mēģināja iebraukt Šveicē, lai izbēgtu no nacistu vajāšanas, vai arī pēc iebraukšanas ar viņiem apgājās slikti un viņiem varētu būt attiecīgas prasības pret jebkuru Šveices iestādi.

Piektajā norēķinu grupā, kas paredzēta Nolīgumā, ietilpst jebkurš indivīds, neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav bijis nacistu vajāšanas upuris vai mērķis, kas ir jebkur strādājis spaidu darbus darba vietā, kas atradās Šveices juridiskās personas kontrolē.

Visās norēķinu grupās iepriekšminēto fizisko vai juridisko personu un iestāžu mantinieki un pēcteči arī var būt tiesīgi saņemt kompensāciju.

Tiesas process bija kopēja prasība, t.i., personu grupa iesniedza prasību savā vārdā un arī plašas to nezināmo upuru grupas locekļu vārdā, kuri atradās analoģiskā situācijā. Ja prasība tiks pieņemta Tiesā, Kompensāciju programmas iesniegtie noteikumi attiecas uz visu grupu.


uz: Noziegumi pret cilvēci