KONFERENCE "LATVIJA OTRAJĀ PASAULES KARĀ"
Rīga, 13.06.- 16.06. 1999.14.jūnijs
Dr. habil. hist. Andris Caune, Vēstures komisijas priekšsēdētājs
Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa apsveikuma vārdiPIRMĀ PLENĀRSĒDE
MOLOTOVA - RIBENTROPA PAKTS UN TĀ SEKAS (Vadītājs Dr.habil.hist. Inesis Feldmanis)Dr.habil.hist. Inesis Feldmanis (Latvija) "Molotova - Ribentropa pakts un Latvija: problēmas nostādne".
Dr.habil., Dr.h.c. Ervīns Oberlenders (Vācija) "Vācijas - Latvijas attiecības (1939 - 1940)."
Dr.habil.hist. Aivars Stranga (Latvija) "PSRS attiecības ar Latviju (1938-1940)"
Dr. Vadims Roginskis (Krievija) "Baltijas traģēdija. Baltijas valstis un tautas PSRS un nacistiskās Vācijas politikā Otrā pasaules kara laikā."
Dr.iur., Dr.h.c. Dītrichs Andrejs Lēbers (Hamburga/Rīga) "1940.gada notikumi Latvijā : starptautiski tiesiskie aspekti".
KOPSAVILKUMS. Dr.habil.hist. Inesis Feldmanis11.00 Valsts prezidents Guntis Ulmanis dodas nolikt ziedus, godinot 1941.gada 14. jūnijā deportēto cilvēku piemiņu. Aicināti pievienoties arī konferences dalībnieki.
OTRĀ PLENĀRSĒDE
Kārlis Kangeris (Zviedrija) " Izvēles iespējas? : Jaunā Eiropa, padomju republika vai neatkarīga valsts. Valsts tiesiskie jautājumi un "lielā politika" kara gados (1941 - 1945)".
Dr.hist. Irēne Šneidere(Latvija)"Kolaborācijas priekšnoteikumi pirmajā padomju okupācijas gadā."
Dr.ph. Roberts G. Vaits (ASV) "Kolaborācija Otrā pasaules kara laikā - Baltijas piemērs."
Dr. Arvīds Anušausks (Lietuva) "Kolaborācija un noziegumi pret cilvēci okupētajās Baltijas valstīs no 1940. -1941.gadam Otrā pasaules kara kontekstā."
Elmārs Pelkaus (Latvija) "Vācu okupācijas vara un latviešu politiķi."
Dzintars Ērglis (Latvija) "Latvijas Centrālās padomes darbība Latvijā pēc Otrā pasaules kara."
Uldis Neiburgs (Latvija) "Nacionālās pretošanās kustības organizācijas Latvijā padomju un vācu okupācijas laikā (1940-
Joke van der Lēva-Rorda (Nīderlande) "EUROCLIO/MATRA projekts par Skolotāju rokasgrāmatas sastādīšanu un ieviešanu vēstures mācīšanai Igaunijā un Latvijā."KOPSAVILKUMS. Kārlis Kangeris
TREŠĀ PLENĀRSĒDE
MILITĀRIE FORMĒJUMI OTRAJĀ PASAULES KARĀ LATVIJĀ UN CITĀS OKUPĒTAJĀS ZEMĒS (Vadītājs Hanness Valters)
Ievads plenārsēdes tematikā - sēdes vadītājs Hanness Valters
Dr.habil.hist. Heinrihs Strods (Latvija) "Okupēto zemju karavīri zem svešiem karogiem."
Uldis Neiburgs (Latvija) "Latviešu karavīri Vācijas un PSRS armijās: galvenās problēmas."
Kārlis Kangeris (Zviedrija) "Militārie un paramilitārie formējumi Latvijā ārpus "Latviešu leģiona."
Harolds Otto (Kanāda) "Kā vācieši okupētajā Latvijā iesauca "brīvprātīgos"
Hanness Valters (Igaunija) "Igauņu nacionālas vienības Otrā pasaules kara gados vācu un somu bruņotajos spēkos".
Dr. Anatolijs Rusnačenko (Ukraina) "Nacionālās atbrīvošanas kustība Ukrainā Otrā pasaules kara laikā: alternatīvas meklējumi un Latvijas paralēles."
Prof. Voicehs Roškovskis (Polija) "Sakāve uzvarā": Polijas kara sasniegumi: (1939- 1945)."
KOPSAVILKUMS. Hanness Valters
15.jūnijs
CETURTĀ PLENĀRSĒDE
NOZIEGUMI PRET CIVILIEDZĪVOTĀJIEM LATVIJĀ OTRĀ PASAULES KARA GADOS
(Vadītājs Dr.habil.hist. Heinrihs Strods)
Ievads plenārsēdes tematikā - sēdes vadītājs Dr.habil.hist. Heinrihs Strods
Prof. Andrievs Ezergailis (ASV) "Pašaizsardzību komandantūru loma holokaustā".
Marģers Vestermanis (Latvija) "Latvijas ebreju iznīcināšana 1941.gadā."
Katrina Reihelte (Rīga/Berlīne) "Latvijas un latviešu loma nacionālsociālistiskajā rasu un nometināšanas politikā -teorētiskā iecere un praktiskā īstenošana".
Dr.hist. Rudīte Vīksne (Latvija) "Represijas pret Latvijas iedzīvotājiem 1940/1941 - 1944/1945: kopīgais un atšķirīgais." Dr. Hanss Heinrihs Vilhelms (Vācija) "Štālekera SD vīru "dzejojumi" par notikumiem pirms un pēc vācu ienākšanas."
Dr.habil.hist. Heinrihs Strods (Latvija) "Latvijas otrreizējā okupācija(1944- 1945)."
Dr. Aleksandrs Kokurins (Krievija) "ieslodzīto evakuācija no Latvijas PSR iekšlietu tautas komisariāta cietumiem 1941.gadā."
Dr. Aleksejs Ļitvins (Baltkrievija) "Latviešu policijas bataljoni Baltkrievijā 1941.-1944.gadā."KOPSAVILKUMS. Dr.habil.hist. Heinrihs Strods
PIEKTĀ PLENĀRSĒDE
LATVIJA OTRAJĀ PASAULES KARĀ: METODOLOĢIJAS UN AVOTPĒTNIECĪBAS PROBLĒMAS
(Vadītājs Dr.philol. Armands Gūtmanis)
Ievads plenārsēdes tematikā - sēdes vadītājs Dr.philol. Armands GūtmanisDr.habil.phil. Vilnis Zariņš (Latvija) "Latvija divu okupāciju varā - problēmas un paradigmas."
Roberts Ķīlis (Latvija) "Sociālās antropoloģijas metodes masu kataklizmu pētniecībā."
Mirdza Kate Baltais (Kanāda) "Par Baltiju Teherānas un Jaltas konferencēs."
Ļubošs Švecs (Čehija) "Čehijas Republikas arhīvi par Latviju Otrā pasaules kara laikā".
Dr.hist. Aija Kalnciema (Latvija) "Vācu okupācijas perioda dokumenti Latvijas Valsts arhīvā (fondu apskats)."
Arturs Žvinklis (Latvija) "Latviešu prese nacistu okupācijas laikā."
Dr.hist. Leo Dribins (Latvija) "Antisemītisms nacistu okupācijas laikā izdotajā presē Latvijā ."
Dr. Martins Dīns (ASV) "Atsavināšana, uzskaite, noma un pārdošana: vācu administrācijas veiktās ebreju kustamā īpašuma pārvaldes savādais gadījums (1941 - 1944)."
Dr. Valters Nollendorfs (Latvija/ASV) "No vēstures faktiem uz vēstures apziņu : Latvijas Okupācijas muzeja principi un pieejas."NOSLĒGUMS. Dr.hist. Daina Bleiere
Uzruna konferencē "Latvija Otrajā pasaules karā" Rīgā 1999.gada 14.jūnijā
Valsts prezidents Guntis Ulmanis:Godātais Caunes kungs! Cienītie konferences dalībnieki!
Simboliski, ka zinātniska konference par Latviju Otrajā pasaules karā notiek dienā, kad mēs atceramies, kā padomju okupācijas laikā tika izvesti nevainīgi cilvēki. Šodien Latvijā ir piemiņas diena. Tas demonstrē mūsu attieksmi pret vēsturi. Tā ietver sevī atceri un arī vēlmi pētīt totalitāro pagātni.
Šodien Latvijā cilvēki noliek ziedus pie piemiņas vietām, godinot 1941. gadā izvestos un bojāgājušos. Pēc brīža to darīšu arī es, dodoties uz Torņakalna staciju. Tā bija viena no daudzajām vietām, no kurienes tika deportēti nevainīgi civiliedzīvotāji.
Cienītie vēsturnieki!
Atzīstams ir jūsu nodoms šajā konferencē speciālu uzmanību veltīt noziegumiem pret cilvēci, kas izdarīti Latvijas teritorijā.
Padomju totalitārisms savu noziedzīgo dabu parādīja jau 1940. un 1941. gadā, un mums par to jāgūst pilna skaidrība. No 1941. līdz 1944. gadam Latvijas teritorijā noziegumus pret cilvēci veica nacistiskais režīms. Pēc nacistiskās okupācijas Latvijā atsākās padomju okupācija, tika pastrādāti jauni noziegumi pret cilvēci.
Ir svarīgi noskaidrot, ar kādām rokām un kuru ideju aizsegā tie tika pastrādāti. Svarīgi zināt, cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji tika iesaistīti padomju un nacisma režīmos, cik Latvijas iedzīvotāju kļuva par labprātīgiem līdzskrējējiem un piedalījās noziedzīgajās represijās pret civiliedzīvotājiem. Kā ikvienā no Eiropas valstīm, arī Latvijā sabiedrībai ir svarīgi gūt dziļāku un detalizētāku patiesību par Otro pasaules karu un totalitāro laikmetu.
Vēsture izvirza atbildību. Gan notikumu laikabiedram, gan jaunākām paaudzēm. Mums ir jāsaglabā piemiņa par bojāgājušajiem cilvēkiem un jāatbalsta pētnieku un skolotāju darbs tā, lai tiktu sniegtas patiesas zināšanas par pagājušo laiku. Latvijas valdība finansiāli atbalstot Vēstures komisijas darba uzsākšanu un arī šo konferenci, demonstrējusi vēlmi sekmēt vēsturnieku darbu.
Šīs konferences organizēšanā aktīvi piedalījusies starptautiskā Latvijas Vēstures komisija. Tādējādi tā apliecina savu vēlmi veidot aktīvu dialogu ar Latvijas sabiedrību, vēsturniekiem un vēstures skolotājiem.
Komisijā darboties piekrituši zinātnieki jau no piecām valstīm. Šis sadarbības loks attīstīsies, komisijai jābūt integrētai gan Latvijas, gan starptautiskā vēsturnieku vidē.
Deviņdesmitajos gados Latvijā jau radušies vērtīgi pētījumi. Sabiedrība uzzina to, kas kādreiz tika noklusēts. Vēstures apziņa pilnveidojas. Vēstures komisijai jādod savs papildu ieguldījums. Tās darbības prioritātes saistīsies ar pētījumiem, kas skar noziegumus pret cilvēci, holokaustu, represijām, deportācijām.
Neatkarīgajā Latvijā jau vairākkārt izskanējis politisks vērtējums un nosodījums padomju un nacisma totalitārajiem režīmiem un to noziegumiem Latvijā. Tagad galvenais darbs ir vēsturniekiem, kuru uzdevums ir izzināt visus faktus par totalitārisma pagātni.
Lai šo vēsturisko faktu izpēte nepaliktu pieejama tikai šauram sabiedrības lokam, svarīga ir sadarbība ar vēstures skolotājiem un arī diskusiju atspoguļojums presē. Tāpēc ir jo būtiski, ka šajā konferencē piedalās vēsturnieki, vēstures skolotāji un arī sabiedrības pārstāvji.
Latvijā virmo emocijas par to, kā un kādā apjomā skolēniem mācīt Latvijas vēsturi. Protams, šis jautājums pirmām kārtām ir jārisina speciālistiem, tomēr es domāju, ka tas ir nozīmīgs jautājums visai sabiedrībai.
Latvijas vēsturei ir jāveltī īpaša uzmanība skolu mācību programmās. Savas zemes pagātnes studijām, tāpat kā dzimtenes mācībai, kopumā ir jābūt vienam no svarīgākajiem priekšmetiem jaunatnes mācību procesā. Tas veido un nostiprina piederības izjūtu Latvijai.
Pēdējā laikā mēs daudz runājam par sabiedrības integrācijas politiku Latvijā. Vēstures pētīšana, vēstures mācīšana skolās un dialogs sabiedrībā par vēsturi ir nozīmīgi elementi sabiedrības integrācijas procesā. Šis konteksts būs svarīgs arī Vēstures komisijas darbā.
Abi totalitārisma režīmi mācēja un apzināti pretnostatīja tautas. Tautu rīdīšanas prakse tika īstenota arī okupētās Latvijas teritorijā. Padomju totalitārisms mēģināja sanaidot latviešus un krievus, nacistiskais režīms centās sanaidot latviešus un ebrejus.Demokrātiskajā un brīvajā Latvijā galvenā uzmanība vērsta uz to, lai nostiprinātu sakļautu sabiedrību Latvijā. Mēs apspriežam sabiedrības integrācijas koncepciju.
Šinī kontekstā vēstures izzināšanai ir nozīmīga loma. Sava vēsture ir Latvijai kā valstij, sava vēsture ir latviešiem, sava vēsture ir arī katrai Latvijas mazākumtautai. Uzmanība jāpievērš ikvienai no šīm vēsturēm, tas veicinās kopēju priekšstatu par to, kāda bijusi pagātne.
Atļaujiet man nobeigumā izteikt pateicību visiem konferences dalībniekiem par aktīvu darbību mūsu vēstures pētniecībā. Jūsu zināšanas un pieredze mums ir svarīga. Es aicinu attīstīt Latvijas zinātnieku, skolotāju un muzeju darbinieku sadarbību ar ārzemju speciālistiem. Kopējiem spēkiem mums veiksies, pilnveidojot vēstures apziņu Latvijas sabiedrībā. Tas ir Latvijas interesēs un tā ir mūsu atbildība.
Vēlu jūsu konferencei veiksmīgu darbu!