Sarkanajam partizānam seši gadi cietumā
DAIGA BLUĶE 

   Vasilijs Kononovs ir atzīstams par vainīgu viņam celtajā apsūdzībā par 1944. gadā izdarītiem kara noziegumiem un sodāms ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, soda izciešanu sākot slēgta tipa cietumā, - šādu spriedumu vakar pieņēma Rīgas apgabaltiesa. V. Kononova advokāts nolēmis spriedumu pārsūdzēt. 

   Kad V. Kononovs tika vests ārā no zāles, viņa atbalstītāji sāka skandēt saukļus: «Nost ar fašismu!», «Nāvi tiesai!», kā arī izteikt pārmetumus cietušajiem, kuri bija ieradušies uz sprieduma nolasīšanu. Lai gan sarkanais partizāns konsekventi noliedzis savu vainu un arī padomju laikā paša klāstītās versijas par saviem varoņdarbiem kara laikā, tiesa viņa liecībām nav noticējusi. Pretēji V. Kononova un viņa advokāta teiktajam tiesa secinājusi, ka 1944. gada maijā notikušais uzbrukumus Mazo Batu sādžai Ludzas rajonā bija plānota operācija, nevis incidents, kuru pret vāciešiem izraisīja un uzsāka sādžas iedzīvotāji. Saskaņā ar celto apsūdzību V. Kononova vadītie partizāni nogalināja deviņus sādžas iedzīvotājus, tostarp arī Krupņiku ģimeni - Mihailu un viņa sievu Teklu, kura bija grūtniecības pēdējā mēnesī, kā arī Mihaila māti Veroniku. Šos cilvēkus dzīvus sadedzināja viņu pašu mājā. T. Krupņika mēģināja aizbēgt, taču partizāni viņu panākuši un pa logu iesvieduši degošajā mājā. 
   Tiesa kritiski vērtējusi arī bijušā sarkanā partizāna un vēsturnieka Viļa Samsona sniegtās liecības, kas bija pretrunā ar citiem lietas materiāliem. Izmeklēšanā
noskaidrots, ka iedzīvotāji 27. maijā gatavojušies svinēt Vasarsvētkus un nav pretojušies partizāniem. Šo versiju apstiprina arī Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņas par to, ka Mazo Batu sādžā nebija vācu atbalsta punkta. V. Kononovs tiesā apgalvoja, ka viņa vadītajai brigādei uz partizānu nometni bija jāaizved vairāki sādžas iedzīvotāji, kuri atbalstīja vāciešus. Šis nodoms saskaņā ar tiesājamā versiju nav izdevies, jo partizāni iekļuvuši apšaudē. Savukārt tiesa norādīja, ka patiesībā partizāni uz sādžu devās atriebties par savu biedru nogalināšanu. 
   Jau ziņojām, ka prokurore Ausma Rubene lūdza tiesu piespriest V. Kononovam brīvības atņemšanu uz 12 gadiem, savukārt viņa advokāts lūdza izbeigt lietu sakarā ar nozieguma kvalifikācijas nepamatotību. Advokāts Aleksandrs Ogurcovs norāda, ka apgabaltiesas spriedums noteikti tiks pārsūdzēts, jo, viņaprāt, tas ir
nekorekts un neatbilst faktiem, kuri konstatēti iztiesāšanas laikā. 
   Aptaujātie Saeimas deputāti pēc sprieduma pauda uzskatu, ka V. Kononova sodīšana ir tiesiskas valsts pazīme, ziņo LETA. «Ja Latvijā tiek sodītas personas, kas apsūdzētas noziegumos pret cilvēci, tas nozīmē, ka mēs iekļaujamies demokrātiskas un tiesiskas valsts telpā,» teica apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāts, kādreizējais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Lagzdiņš pauda pārliecību, ka tiesa ir objektīvi izvērtējusi visus apstākļus un tās spriedums atbilst likumam. J. Lagzdiņš uzskata, ka Latvijas attiecības ar Krieviju šāds tiesas spriedums nevar pasliktināt, jo tiesa darbojusies saskaņā ar starptautisko tiesību principiem un praksi. Savienības Latvijas ceļš Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Kristiāna Lībane nevēlējās komentēt tiesas spriedumu, sakot: «Tā ir tiesiska, nevis politiska lieta. Tiesu lietas es nekad nekomentēšu un nevienam politiķim neiesaku to darīt.» Deputāte uzsvēra, ka viss ir noticis saskaņā ar Kriminālprocesa noteikumiem un nevajadzētu pārspīlēt šās lietas nozīmīgumu, kas dziļāku interesi, pēc politiķes domām, varētu izraisīt tikai vēstures pētniekos. 


© Neatkarīgā Rīta Avīze     Pārpublicējot un citējot norāde uz NEATKARĪGO obligāta