Par Augstākās tiesas lēmumu Vasilija Kononova lietā
Otrdien, 25.aprīlī, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta ar savu lēmumu atcēla pirmās instances tiesas spriedumu, un lietu Vasilija Kononova apsūdzībā nosūtīja papildus pirmstiesas izmeklēšanai. Apelācijas tiesa konstatēja, ka pirmstiesas izmeklēšana un pirmās instances tiesa pieļāvusi būtiskus kriminālprocesa normu pārkāpumus un tāpēc apelācijas instances tiesa nebija tiesīga lemt par V.Kononova vainu viņam celtajā apsūdzībā pēc Kriminālkodeksa 68. 3panta.
Lieta V.Kononova apsūdzībā izmeklēta nevis kā krimināllieta par kara noziegumu, bet gan kā slepkavības lieta, kas izdarīta 1944.gada 27.maijā Mazo Batu sādžā.
Pirmstiesas izmeklēšana un pirmās instances tiesa visu uzmanību veltījusi pierādījumu vākšanai un vērtēšanai, kas attiecas uz Mazo Batu sādžas atsevišķu iedzīvotāju nogalināšanu, bet nav noskaidrojusi lietā būtiskus apstākļus, kas attiecas uz tik specifisku nozieguma kā kara nozieguma sastāvs.
V.Kononova celtā apsūdzība ir pretrunīga un neprecīza. Apsūdzībā, no vienas puses, ir norādīts, ka nogalināti deviņi Mazo Batu sādžas mierīgie iedzīvotāji, bet tajā pašā laikā apsūdzībā teikts, ka partizāni V.Kononova vadībā nolaupījuši šiem iedzīvotājiem sešas kaujas šautenes, patronas un 10 kaujas granātas.
Lietā konstatēts, ka viens vīrietis no nogalinātajiem noteikti ir bijis vācu okupācijas palīgpolicijas dienestā, bet lietā nav dokumentu, kas apstiprinātu, kāpēc vācu okupācijas iestādes vēl pieciem no nogalinātajiem vīriešiem bija izsniegušas kaujas šautenes, munīciju un granātas.
Nogalināti tikai tie vīrieši, kuriem vācu okupācijas iestādes bija izsniegušas ieročus, un trīs sievietes. Lietā nav neviena ne Latvijas vēstures speciālista, ne arī starptautiska atzinuma, vai šīs personas ir uzskatāmas par civilpersonām.
Apsūdzībā nav norādīti konkrēti starptautiski tiesiskie konvenciālie akti, uz kuru pamata V.Kononovs būtu tiesājams kā kara noziedznieks, jo ne visi noziegumi, kas pastrādāti kara laikā, var tikt kvalificēti kā kara noziegumi. Lietā ir arī citas juridiska rakstura neprecizitātes, ko nevar novērst tiesas sēdē.
Augstākās tiesas informācija "Latvijas Vēstneša" tieslietu virsredaktore Dina Gailīte, tieslietu redaktori Rita Belousova, Arnis Buka, Kristīne Jarinovska
© Latvijas Vēstnesis, 27.04.2000 Nr. 17 (170)
atpakaļ uz Noziegumi pret cilvēci