Krievu kolēģi nopietni pārcentušies
ĀRIS JANSONS
Lasītāji pat uz niecīgiem rakstisko saziņas līdzekļu misēkļiem norāda regulāri un ar entuziasmu. Savukārt žurnālistus, sastopot kolēģu pieļautas faktu vai neuzmanības kļūdas, mēdz pārņemt gluži vai neērtības izjūta. Kļūdīties, kā zināms, ir cilvēcīgi.
Nelaime vienīgi tā, ka, neskaitot nejaušības vai netīšas kļūdas, gan drukātajos, gan elektroniskajos medijos vēl mūsu laikos mēdz uzpeldēt arī tīši safabricējumi. Par žurnālista ētiku tādos gadījumos runāt ir lieki: parasti tā vis nav viena autora pašdarbība, bet gan dokumentāla liecība par saziņas līdzekļa īpašnieka uzņemtā kursa virzienu un nokrāsu.
Maskavā iznākošās avīzes Izvestija 1. marta numura 3. lappusē ievietots kādas Viktorijas Sokolovas sacerējums ar redakcijas uzskatā asprātīgu virsrakstu: Ja negribi sēdēt - brauc projām. Apakšvirsrakstā izteikts viedoklis, ka Latvijā notiesātajam partizānam Vasilijam Kononovam var palīdzēt tikai Krievijas pilsonības pieņemšana. Materiāls publicēts, lai Krievijas lasītājiem stāstītu par to, ka valstisko patstāvību atguvusī Latvija nežēlīgi sēdina cietumos pensionētus sirmgalvjus, kuri savulaik, nežēlodami dzīvību, gājuši karā, lai pasauli atsvabinātu no fašisma. Pēc redakcijas ieceres, publikācijas efekta pastiprināšanai pie raksta iederējušies un tālab ievietoti divi fotoattēli: vienā - pie tiesas nama Rīgā manifestējoši krievu pensionāri antifašisti, otrā - Latvijā it kā briestošos revanšisma draudus simbolizējoša kliedzoša skūtgalvja tuvplāns.
Kara noziegumos apsūdzēto atbalsta plakātu turētājus Rīgas centrā reizēm patiešām var sastapt. Toties attēls ar niknumā seju izvalbījušo plikpauraino apaļvaidzi, kam aiz muguras nezin kāpēc redzama daļa no emblēmas ar uzkrāsotu ērgļa spārnu, tātad fragments nevis no Latvijā, bet Vācijā populāras simbolikas, Latvijas iedzīvotājam tūdaļ šķiet svešs. Izvestija nav pacentusies pat izmantot padomju laikos tik populāro retušu, lai vācisko ērgli aizkrāsotu, toties bildes parakstā droši apgalvo, ka kliedzošo skinhedu nofotografējis starptautiskas preses aģentūras Associated Press (AP) autors un šī fotoliecība nozīmējot to, ka «Latvija nekādi nespēj tikt skaidrībā par savu pagātni».
Izvestija sameklētā fotogrāfija, protams, iederas tādas Latvijas tēlojumā, kur «legāli darbojas profašistiski militarizēti formējumi» (kā pirms pāris nedēļām Krievijas valdības izdotajā avīzē Rossijskaja gazeta stāstīja Latvijas Krievu biedrības priekšsēde Tatjana Favorskaja) un «tikko ir paziņots par nodomu izveidot vēl vienu, arī nacistiskas ievirzes, partiju» (kā biedēja tā paša izdevuma autors rīdzinieks Jevgeņijs Vostruhovs). Vēsturiskās patiesības noskaidrošanai Neatkarīgā griezās tieši Associated Press štāba mītnē, taujājot, kad un kur Latvijā AP fotogrāfs iemūžinājis tik draudīgo revanšistu.
Šo pirmdien pasaulē respektētās informācijas aģentūras Ziņu fototēkas direktors Čaks Zēlers (Chuck Zoeller) oficiālā atbildē uzsvēra, ka AP autoru arhīvos «nevar atrast tādu Latvijā uzņemtu Associated Press fotogrāfiju, kurā būtu redzams šāds protestētājs». Amerikāņu neizpratne par viņiem piedēvēto bildi ir acīm redzama, raizes par reputāciju ir saprotamas. «Mēs mēģināsim noteikt fotoattēla patieso cilmi un avotu,» apņēmīgi norādīja sava amata profesionālis. Pēc nopietniem papildu meklējumiem un aģentūrā reģistrēto autoru darbu dosjē un fotouzņēmumu arhīva pārbaudes nākamajā dienā, 7. martā, Čaks Zēlers atkal ziņoja Neatkarīgajai: «Mēs joprojām nevaram atrast šādu fotogrāfiju ne Associated Press digitālajā arhīvā, ne citos mūsu krājumos.» Okeāna viņā krastā tiek ne vien izteikts izbrīns par pretlatviskās propagandas mērķiem izmantotās fotogrāfijas nelatvisko saturu, bet pat paustas nopietnas šaubas, vai fotogrāfijai maz ir kāds sakars ar aģentūru AP («tas vienīgi varētu būt krietni vecs attēls»). Otrdien Č. Zēlers informēja Neatkarīgo arī par to, ka par Izvestija slejās ievietotās fotogrāfijas izcelsmi uzdots tikt skaidrībā Associated Press Maskavas birojam, un apsolīja mums darīt zināmu šīs izmeklēšanas iznākumu.
Ir zināms, ka Krievijā ārkārtīgi slimīgi reaģē uz padomju pusē karojušo Otrā pasaules kara dalībnieku kriminālvajāšanu. Nevar Krievijas politiķiem un medijiem liegt iestāties par tautiešu labāku labsajūtu arī Latvijā. Taču nožēlojami, ka, politisku motīvu dzīta, pie tik netīra propagandas paņēmiena kā faktu viltošana ķērusies arī tāda lielākoties līdzsvaroti pasauli vērtējoša avīze kā Izvestija. Vēl 19. februārī tās autors Jevgeņijs Krutikovs, pretstatā Latviju iespējami tumšākās krāsās triepjošajiem aroda brāļiem, bija publicējis analītisku un reālistisku rakstu par norisēm Baltijā. Tagad jāsecina, ka tie, kas avīzi uztur pie dzīvības, Baltijas valstu atainojumā pieprasa melno krāsu. Ja Latvijas ainiņās tādu sameklēt neizdodas, attiecīgi tonētam aprakstam tiek piemeklēts citā pasaules malā sadabūts traips. Kaimiņzemē kādam atkal tik ļoti gribas visas «baltiešu tautības personas» kvalificēt par nacistu līdzskrējējiem. Ar rietumeiropeiskā skinheda bildi pie raksta par Latviju acīmredzot bija iecerēts pārliecināt par latviešu ilgām pēc nacistu okupācijas laikiem. Cik absurda bijusi iecere, tik greizs iznācis pasūtījums.© Neatkarīgā Rīta Avīze 2000 Pārpublicējot un citējot atsauce uz NEATKARĪGO obligāta