Noziegumi pret cilvēci  Crimes against Humanity


Krievijas
etnisko
latviešu

iznīcināšana

 

 

    Par Lielo teroru pret latviešiem
    Par mocekļiem un mocītājiem  1937.-1938.g. Jāņa Riekstiņa apkopotie materiāli

    Lielais terors un «Latviešu operācija» PSRS
    1937. — 1938. gada lielā terora represijās īpašu vietu ieņēma PSRS Iekšlietu tautas komisariāta (IeTK) īstenotās nacionālās operācijas, kuras pamatoti var nosaukt par etniskām tīrīšanām. Tām par pamatu kļuva Josifa Staļina uzskati par gaidāmo karu, priekšstati par PSRS kapitālistisko valstu "naidīgo ielenkumu", ar kuru tika domātas visas PSRS robežvalstis, bailes no "piektās kolonnas". 

    Lielais terors. "Latviešu operācija" Kazahstānā
    Ieskats to krimināllietu materiālos, kurus Latvijas Valsts arhīvs nesen saņēma no Kazahstānas Republikas, liecina, ka to vairākums attiecas uz 1937. un 1938.gadā represētajiem latviešiem. Pēc tam, kad 1937.gada novembra beigās PSRS iekšlietu tautas komisārs N.Ježovs izsludināja "Latviešu operāciju", latvieši tika arestēti ne vien Maskavā, Ļeņingradā, Smoļenskā un citās lielākajās latviešu apmešanās vietās, bet arī attālākajos PSRS rajonos. Represijas pret latviešiem notika arī Kazahstānā...

    LATVIEŠI PADOMJU SAVIENĪBĀ -  KOMUNISTISKĀ GENOCĪDA UPURI  1929 - 1939
    AIVARA BEIKAS pētījums

    Izgriezumi no PSRS latviešu avīzēm 1937. gadā

    Latviešu Golgāta Piemaskavas mežā
    Krievijas latviešu likteņi ir nesaraujami saistīti arī ar padomju laika represijām, arī ar tādu briesmīgu vietu kā Butovas poligons. Tiesa, vismaz Latvijā vārds "Butova" daudziem vēl pagaidām ir svešs...

    Latviešu likteņstunda neļauj aizmirst
    Pagājuši 60 gadu kopš pirmajām visbriesmīgākajām un asiņainākajām represijām, kādas jebkad pasaulē tikušas vērstas pret latviešu tautu. 1937.gada decembrī Padomju Savienībā sākās masveida aresti. Vairāk nekā 73.000 latviešu tika nošauti vai nomocīti cietumos un Gulaga nometnēs. Arvīda Auna – Urālieša raksts "Latvijas Vēstnesī"

    Sibīrijas latvieši 30-to gadu politiskā terora apstākļos. Aivars Beika.
    Politiskais terors, kas PSRS trakoja 30. gados, bija loģisks turpinājums lielinieku politikai, kuru viņi realizēja jau varas sagrābšanas un nostiprināšanas laikā. Radot vispārēju baiļu atmosfēru, izmantojot cilvēku viszemākās tieksmes, komunistiskā partija realizēja genocidu prettautu, tai skaitā pret latviešu diasporu Sibīrijā

    Latvieši - Staļina upuri un bendes
    .
     S. Metuzāla un Dz. Medeņa raksti. 
    Patīk tas mums vai ne, bet 1937. un 1938. gada lielajās tīrīšanās arī mūsu tautiešiem bija liela loma. Vieni no viņiem kļuva par staļinisma upuriem, citi - par bendēm un masu slepkavām

    Latvieši NKVD nāves poligonā
    NKVD gaļasmašīnā 1937. –1938. gadā nokļuva tūkstoši. Radiniekiem, ja vien tie paši nebija apcietināti, paziņoja: "Desmit gadi bez sarakstīšanās tiesībām.."  P. Ozols, NRA

    Pret savu tautu  Arvīds Auns - Urālietis. No grāmatas "Latviešu saraksti".
    Izteiciens — "Revolūcija apēd pati savus bērnus" — jau aizgājis vēsturē. Taču mūsu gadsimta pirmajā pusē cilvēce no jauna pieredzēja, ka brālības un taisnīguma idejas, jebkuras morāles un humānisma normas noslāpa dziļā asiņu jūra...

    Maskavas kapulauki. Rutas Ozoliņa. No grāmatas "Latviešu saraksti". Masu slepkavību vietas Maskavā.

    Nacionālās operācijas. Rutas Ozoliņa. No grāmatas "Latviešu saraksti".
    Latviešu masveida iznīcināšanas kārta pienāca 1937. gada novembra beigās. Tika deklarēts, ka Maskavā un cituviet atklātas latviešu nacionālistiskās, kontrrevolucionāras trockistisko un kara sazvērnieku, spiegu un diversantu organizācijas, kas saistītas ar Latvijas un citu ārvalstu izlūkdienestiem...

    Klusais patvērums. Visbaismīgākais cietums - Suhanovka. Arvīds Auns - Urālietis. No grāmatas "Latviešu saraksti"

    Latviešu masveida nošaušanas vietu Maskavas valdība pasludina par vēstures pieminekli
    .  BNS informācija

    Genocīds pret atsevišķām tautām.
    1937.g. dokumenti

    Latviešu darbība un likteņi PSRS 20-tajos un 30-tajos gados
    No Ulda Ģērmaņa grāmatas “Tālu tālumā, lielā plašumā”  Grāmatu Draugs, 1977

    Dieva zemes sagrāve.  
    Aivara Beikas 1992.g. raksts "Dienā".
    ... Lejas Bulānā strādājusī skolotāja Tamāra Heidemane ir noskaidrojusi, ka represēto skaits ir ap 100. No tiem atgriezās daži...

    Mājupceļš ir sarežģīts (1989)  
    ...Nelikties zinis par saviem tālajiem tautiešiem mēs nedrīkstam. Tas Ir ētikas jautājums. Ja paliksim vienaldzīgi, kā tad uz mums skatīsies nākamās paaudzes?

    GENOCĪDA UPURI - LATVIEŠI PADOMJU SAVIENĪBĀ
    Jānis Riekstiņš. Šogad aprit vairāk nekā 60 gadi kopš masveida represiju sākuma Padomju Savienībā. Bet pastāvošajam režīmam nevēlamo elementu  vajāšana, mocīšana un iznīcināšana bija sākusies krietni vien agrāk un vēl ilgi turpinājās arī pēc baigā, nolādētā 1937. gada. Staļiniskās represiju nāves dzirnas samala miljoniem dzīvību. Arī latviešu. No tolaik Padomju Savienībā dzīvojošiem 200 000 latviešu likvidēti tika vismaz 70 000. šo baigo gadu daudzas liecības atrodamas arī Latvijas Valsts arhīva dokumentu glabātavās.

    Ļeņingradā nošautie latvieši
    46.599 nošauto sarakstā sameklētie 223 latvieši. Saraksts izveidots krievu burtu transkripcijā latīņu burtos (translit)

    Sibīrijas latviešu ciema Lejas Bulānas vietne

    Latviešu diasporas izpēte kā pretpadomju darbība. 1975-1979.g

    Raksti izmantojami tikai informatīviem un izglītības mērķiem