Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 

Latvijas kuģi Tallinas evakuācijā 

Pēc Latvijas aneksijas un inkorporācijas PSRS sastāvā 1940. gadā padomju vara sagrāba arī iznīcinātās Latvijas valsts tirdzniecības floti – piecdesmit deviņus tvaikoņus, kuri atradās dažādās pasaules jūrās un ostās. Pēdējā laikā vairāk rakstīts par to kuģu gaitām, kuri, nepakļaujoties padomju dekrētam par atgriešanos dzimtenē, pie ASV krastiem turpināja vagot ūdeņus zem Latvijas nacionālā karoga krāsām.

Tikpat traģisks un šodien pat mazāk zināms bija arī to divdesmit četru bijušās Latvijas tirdzniecības flotes kuģu liktenis, kuri, karam sākoties, atradās Baltijas jūras akvatorijā.

Latvijā palikušos bijušās Latvijas tirdzniecības flotes kuģus karadarbībā ierāva jau 22. jūnija rītā, kad tie piedalījās cilvēku, militārās kravas un pārtikas evakuācijā no Liepājas, Ventspils un Rīgas. Attīstoties nacistiskās Vācijas karaspēka ofensīvai, tie bija spiesti pamest dzimtos krastus un pārdislocēties Somijas līcī. Padomju Savienības rokās bija nonākuši 24 kuģi: "Arethusa", "Astra", "Atis Kronvalds", "Ausma", "Banga", "Bārta", "Bārtava", "Biruta", "Daugava", "Everanna", "Everita", "Everolanda", "Ilga", "Kalpaks", "Kretinga", ""Gaida", "Saule", "Sigulda", "Sialiau", "Skrunda", "Skauts", "Turaida", "Utena" un ledlauzis "Krišjānis Valdemārs".

Jau 1941. gada 24. augustā, kad sarkanās armijas vadībai kļuva skaidrs, ka Tallinu neizdosies noturēt, steigā sāka organizēt kuģu karavānas, kas no apdraudētās pilsētas izveda cilvēkus, pārtiku un dažādus karamateriālus. Pēc trijām dienām pulksten četros vakarā uzsāktajā galīgajā padomju karaspēka evakuācijā no Tallinas uz Somijas līča austrumiem (Kronštati, Oranienbaumu, Ļeņingradu u. c.), kas bija organizēta vairākās kuģu karavānās, kopumā uz sešdesmit septiņiem transportkuģiem un palīgkuģiem uzņēma 23 tūkstošus cilvēku un 15 tūkstošus tonnu dažādu kravu. No bijušās Latvijas Republikas flotes šajā neilgajā, bet traģiskiem notikumiem piesātinātajā operācijā piedalījās astoņi kuģi, no kuriem gandrīz nevienam nebija lemts sagaidīt Otrā pasaules kara beigas.

Tvaikoņus pameta likteņa varā

Jaunu skatījumu uz Tallinas evakuācijas norisi sniedz vēsturnieku pēdējā laikā jaunatklātie, līdz šim nepublicētie Krievijas slepeno valsts arhīvu dokumenti, kas ļauj apšaubīt padomju vēstures literatūrā līdz šim pausto viedokli par sarkanās armijas nevainojami varonīgo rīcību šīs militārās operācijas gaitā. Viens no šādiem jaunieguvumiem ir PSRS jūras tautas komisāra S. Dukeļska ziņojums PSRS augstākajai valsts un armijas vadībai, kurā uzsvērts, ka kuģu karavānu aizsardzība bijusi noorganizēta neapmierinoši. Liktenīgā kļūda pieļauta jau pašā galīgās evakuācijas sākumā – kad transportkuģi izgāja no ostas, padomju karaflote vēl atradās reidā un pēc tam tā nevis uzņēmās apsargāšanu, bet, izmantojot transportkuģus pretinieka uzmanības novēršanai, pati veikli aizlavījās. Tvaikoņus pameta likteņa varā. To konvojēšanas funkciju uzņēmās tikai nedaudzi traleri un pāris sargkuģi. Turklāt karakuģi, iedami pa priekšu ar traļiem un paravāniem (zemūdens ierīce, kas palīdz kuģiem izvairīties no mīnām, kuru piestiprina kuģa priekšgalā), gan atbrīvoja mīnas no enkuriem, bet tās nesašāva – vēlāk uz tām uzskrēja vairāki transportkuģi. Nebija nodrošināta arī aizsardzība pret vērmahta aviācijas uzlidojumiem. Sarkanās armijas virspavēlniecības neizdarības un neorganizētības dēļ Tallinas evakuācijas laikā astoņas vai deviņas vācu lidmašīnas iznīcināja visus lielos padomju kravas kuģus, nāvei nolemjot ne mazāk kā desmit tūkstošus cilvēku.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kuģniecības nodaļas darbiniekiem šo gadu laikā ir bijusi laime intervēt daudzus no bijušo Latvijas kuģu apkalpes locekļiem – viņu skaitā arī kapteini Paulu Brašķi (1908 – 1983), kura vadītais tvaikonis "Daugava", izrādot lielu varonību, 24. augustā piedalījās Tallinas evakuācijas norisē.

"Daugavas" manevri uz mīnulauka

Šis 1891. gadā Dānijā (Helsingērā) būvētais tvaikonis bija salīdzinoši neliels – tā kravnesība bija 1428 bruto reģistra tonnas, bet dzinēja jauda – 600 zirgspēki. Jau pašā liktenīgā reisa sākumā, izbraucot no ostas, kad ienaidnieks kuģi divas stundas apšaudīja no Jumindas raga, viena no bumbām trāpīja kuģa pūpē (aizmugurē). Abi "Daugavas" klāji bija stāvgrūdām pilni ar cilvēkiem – uz tā atradās 506 ievainoti karavīri. Ar šķembām uzreiz ievainoja astoņus pasažierus. Pretinieka aviācijas bumbas nogremdēja "Daugavu" ekskortējošos kuģus – divus tralerus, kas gāja karavānas priekšgalā, un atstāja degam mīnkuģi "Engelss", kas drīz nogrima.

Šajos draudīgajos apstākļos, kad nepārtraukti turpinājās ienaidnieka gaisa uzbrukumi un varēja jau redzēt tuvojamies jaunas vācu lidmašīnas, kapteinis Pauls Brašķis uzskatīja, ka viņš var rīkoties patstāvīgi. Lai izvairītos no ienaidnieka bumbām, nācās nepārtraukti manevrēt uz mīnulauka. Kapteinis cerēja, ka "Daugavas" nelielās iegrimes dēļ no mīnām laimēsies izvairīties. Bumbu šķembas uz "Daugavas" klāja tomēr nogalināja trīsdesmit astoņus pasažierus un piecus matrožus. Situācija vēl dramatiskāka kļuva brīdī, kad ienaidnieka bumbas caursita tvaika maģistrāli, applaucējot braucējus. Neraugoties uz sāpēm, "Daugavas" vecākais mehāniķis Jānis Pūce, vecākais mašīnists Pēteris Bērziņš un kurinātājs Pēteris Pinksis metās labot tvaika padošanas ierīci. Jau pēc divdesmit minūtēm sekoja nākamais uzlidojums, kura laikā viegli ievainotie ar izmisīgiem kliedzieniem metās pāri bortam.

Kā liecina aculiecinieku atmiņas, "Daugava" izglābusies, galvenokārt pateicoties apkalpes varonībai un arī atjautībai. Jau pirms atiešanas no Tallinas ostas "Daugavas" kapteiņa vecākais palīgs Emīls Bergs pamanījis uz kuģa piestātnes it kā krāsas bundžas un pavēlējis tās iekraut kuģī. Jūrā atklājies, ka tā nav krāsa, bet gan dūmu aizsegs. Aculiecinieki atceras – tvaikonis "tik lieliski kūpējis", ka neviens vācu pilots neuzskatījis par nepieciešamu tērēt munīciju militāram objektam, kas jau tāpat teju, teju nogrims. Ceļā uz Kronštati "Daugavai" nācies izvairīties arī no torpēduzbrukuma. Neviens tā arī nesapratis, no kurienes šī torpēda nākusi – no kādas vācu zemūdenes vai somu torpēdkuģa. Pēc diennakti ilgā pārgājiena "Daugava" beidzot ieradusies Kronštatē.

Ne mazāk interesanti stāsti ir saglabājušies arī par citu bijušo Latvijas kuģu – "Saules", "Siguldas", "Bārtavas", "Skrundas", "Kretingas", "Utenas" – gaitām Tallinas evakuācijas laikā. Sarkanās armijas virspavēlniecības noziedzīgi nekoordinētās rīcības dēļ šīs operācijas gaitā aizgāja bojā septiņi no bijušajiem Latvijas tirdzniecības flotes kuģiem – "Ausma", "Skrunda", "Kalpaks", "Sigulda", "Atis Kronvalds", "Everita" un arī slavenais ledlauzis "Krišjānis Valdemārs".

Vidvuds Bormanis, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja galvenais speciālists

Latvijas Avīze 20. augusts, 2005

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home