|
Atstāj notiesājošu spriedumu Noziegumos pret cilvēci apsūdzētā
Larionova lietā
Rīga, 13.dec. Augstākā tiesa (AT) šodien atstāja spēkā iepriekšējās
instances tiesas notiesājošo spriedumu noziegumos pret cilvēci apsūdzētā
Nikolaja Larionova krimināllietā, aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre
Ilze Eida. Augstākā tiesa Larionovu atzīst par vainīgu genocīdā Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta
otrdien, skatot apelācijas kārtībā apsūdzētā Nikolaja Larionova krimināllietu,
atzina viņu par vainīgu genocīdā un atstāja negrozītu Zemgales
apgabaltiesas spriedumu, informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa. Tiesu palāta tiesas sēdē pārbaudīja lietā iegūtos pierādījumus un secināja, ka apgabaltiesas spriedums ir pamatots un likumīgs. Tā nekonstatēja jaunus apstākļus, kas būtu par pamatu apgabaltiesas sprieduma atcelšanai. Pirmās instances tiesas secinājumi atbilst krimināllietas materiāliem. Apelācijas instances tiesas spriedumu var pārsūdzēt desmit laikā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentā. Apsūdzētais Larionovs 2005.gada 9.novembrī nomira. Latvijas Kriminālprocesa likums paredz ja apsūdzētais, kurš savā apelācijas sūdzībā ir apstrīdējis savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai nodarījuma faktiskos apstākļus, ir miris, viņa sūdzība ir jāizskata. Apelācijas sūdzību iesniedza apsūdzētā aizstāvis zvērināts advokāts Aleksandrs Ogurcovs. To bija parakstījis un arī papildinājumus pie tās iesniedzis Larionovs. Mirušā apsūdzētā radinieki vai citas personas neiesniedza pieteikumu par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai. Tāpēc saskaņā ar Kriminālprocesu apelācijas kārtībā izskatīja tikai apsūdzētā interesēs iesniegto apelācijas sūdzību. Mirušā Larionova intereses Augstākajā tiesā aizstāvēja zvērināts advokāts Jaroslavs Belousovs. Apgabaltiesa 2003.gada 25.septembrī Larionovu atzina par vainīgu nozieguma izdarīšanā, kas paredzēts Kriminālkodeksa 681 panta par genocīdu - tīšu rīcību nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu sociālu grupu kā tādu, tīši radot viņiem tādus dzīves apstākļus, kas pilnīgi vai daļēji tos fiziski iznīcina. Tiesa viņu sodīja ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem slēgtā cietumā. 1949.gadā Latvijas PSR Valsts drošības darbinieki, to skaitā arī otrās nodaļas vecākais operatīvais pilnvarotais Nikolajs Larionovs sagatavoja un parakstīja slēdzienus par kulaku ģimeņu izsūtīšanu no Latvijas PSR uz Padomju Savienības attālām vietām specnometinājumā. Šos slēdzienus saskaņoja ar Valsts drošības ministrijas struktūrvienības priekšnieku un tos apstiprināja Latvijas PSR Valsts drošības ministrs. Slēdziens bija viens no tiem dokumentiem, uz kura pamata notika izsūtīšana. Larionovs no 1949.gada 28.februāra līdz 12.martam sagatavoja un parakstīja slēdzienus to personu izsūtīšanai, ko padomju vara bija atzinusi par kulaku ģimenēm. Kopā viņš sagatavoja un parakstīja 150 slēdzienus par 521 personas izsūtīšanu. Uz šo dokumentu pamata uz Sibīrijas Omskas, Tomskas, Amūras apgabaliem izsūtīja sievietes un vīriešus, sirmgalvjus, bērnus un pat zīdaiņus. Pirmās instances tiesas sēdē Larionovs neatzina sevi par vainīgu izvirzītajā apsūdzībā. Viņš liecināja, ka 1949.gadā bijis Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas otrās nodaļas vecākais operatīvais pilnvarotais. Tā gada februārī saņēmis operatīvajiem darbiniekiem netipisku uzdevumu kulaku lietu kārtošanu. Viņš esot pārbaudījis personu uzskaites lietas, vai kāds no kulaku ģimenes nav apbalvots ar Padomju Savienības ordeņiem un medaļām, vai ir dienējis vai dien Padomju Armijā un partizānu vienībās. Larionovs sagatavoja un parakstīja slēdzienus. Daudzi no tiem bija jau aizpildīti mašīnrakstā, tad tos salīdzināja ar personas lietā esošajām ziņām, parakstīja un nodeva nodaļas priekšniekam. Par tālāko slēdzienu izmantošanu Larionovs neko nezināja. Savukārt tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzina Larionova vainu. Tā norādīja, ka lietā esošie slēdzieni sagatavoti un parakstīti laikā no 1949.gada 28.februāra līdz 12.martam un tajos jau bija atsauce uz Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu bez nosaukuma un datuma norādes. Bet tieši lēmums par izsūtīšanas jautājumu tika pieņemts tikai 1949.gada 17.martā. 13. decembris 2005 Materiāli no ziņu aģentūrām |