Spriedums pasludināts
Askolds Rodins. "Diena"

Zemgales apgabaltiesa pasludināja spriedumu noziegumos pret cilvēci apsūdzētajam atvaļinātajam čekistam Nikolajam Larionovam. Viņa ieguldījums 1949.gada marta izsūtīšanā novērtēts ar pieciem gadiem slēgta tipa cietumā. Spriedums tikšot pārsūdzēts, un līdz tā spēkā stāšanās brīdim Larionovam kā drošības līdzeklis saglabāta policijas uzraudzība.

Larionovs ir ceturtais Staļina laika čekists, kuram pasludināts notiesājošs spriedums. Arī viņš, gan izteicis līdzjūtību cietušajiem, sevi par vainīgu neatzina, jo esot tikai pildījis pavēles. Un pildīja tik uzcītīgi, ka, balstoties uz viņa parakstītiem slēdzieniem, lopu vagonos sadzina 521 cilvēku, kuru vidū bija 120 bērni, jaunāki par 14 gadiem, un 110 pensijas vecuma cilvēki.

Pēdējā vārdā izdienējušais čekists sacīja: «(..) uzskatu, ka jātiesā režīms nevis atsevišķi cilvēki.» Taisnība, vajadzētu tiesāt režīmu, tomēr fakts, ka otrās Nirnbergas tiesas nav bijis, nebūt nenozīmē, ka nav saucami pie atbildības režīma ietvaros asiņainus darbus darījušie atsevišķie cilvēki.

Starptautiski ir atzīts, ka noziegumiem pret cilvēci nav noilguma, bet savas vainas neatzīšana nav un nevar būt pamats uzskatīt, ka tās nav bijis.

Vainīgs noziegumos pret cilvēci

2003. gada 27. septembris

Zemgales apgabaltiesa Nikolaju Larionovu atzina par vainīgu noziegumos pret cilvēci, piespriežot viņam brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem slēgta tipa cietumā. Larionovs bija Latvijas PSR Drošības ministrijas 2. nodaļas vecākais operatīvais pilnvarotais, no 1949. gada 28. februāra līdz 12. martam sastādījis un parakstījis slēdzienus par personu izsūtīšanu speciālnometinājumā PSRS attālākajos ziemeļu rajonos. Izsūtāmo slēdzienos tika iekļauti arī sirmgalvji, sievietes, mazi bērni un zīdaiņi. 

Tā kā 1988. gadā Latvijā tika pieņemti normatīvie akti, kas izsūtīšanas atzina par nepamatotām, bet represētās personas reabilitēja, tiesa atzina, ka Larionovs izdarījis noziegumu un sodāms pēc Krimināllikuma 68.1. panta par noziegumu pret cilvēci, genocīdu. Pēc šā Krimināllikuma panta tiesājamam varēja tikt piespriests mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana no trīs līdz 15 gadiem. Soda izciešana Larionovam būs jāsāk līdz ar sprieduma likumīgu stāšanos spēkā. Līdz tam viņam kā drošības līdzeklis tiks piemērota policijas uzraudzība. 

Apsūdzētā advokāts Aleksandrs Ogurcovs pēc sprieduma nolasīšanas atzina, ka tiks iesniegta apelācijas sūdzība. Tiesa arī noraidīja cietušo civilprasības pret Larionovu. Par nodarīto kaitējumu veselībai un mantas zaudējumu Zemgales apgabaltiesā bija iesniegtas četras represijās cietušo civilprasības — divas par Ls 1000 katra, viena — par Ls 3000, viena — par Ls 500 zaudējumu piedziņu. Kā ziņots, apsūdzētais pēdējā vārdā savu vainu neatzina, jo uzskata, ka cilvēku deportācijās vainojams Latvijas PSR valdības lēmums. Pēdējā vārda noslēgumā Larionovs lūdza tiesu viņa krimināllietā pieņemt objektīvu lēmumu.