|
Kā Maskava lēma Latvijas "lietu"
PSKP CK Prezidija 1959.gada 1.jūlija sēdes
stenogrāfiskais pieraksts, apspriežot PSKP CK sekretāra N.Muhitdinova
"Informāciju par braucienu uz Latviju". PSKP CK Prezidijs nolēma
atbrīvot no LKP CK pirmā sekretāra pienākumiem J.Kalnbērziņu, uzsāka
cīņu pret nacionālkomunistiem un paplašināja Latvijas kolonizāciju.
Avots: Krievijas Jauno laiku vēstures arhīvs, 3.f. (PSKP CK
Prezidijs), 12.apr., 997.1., 1.-69.lpp. Mašīnraksts krievu valodā.
Nelabota stenogramma. Publicēta "PSKP CK Prezidijs
1954.-1964.", 1.sēj. "Sēžu protokolu melnraksti". -
M., 2003., 256.-387.lpp. Krievu valodā. No krievu valodas tulkojis Jānis
Dūms, komentējis LZA goda loceklis Heinrihs Strods.
PSKP CK Prezidija sēde // par
N.A.Muhitdinova informāciju par braucienu uz Latviju1
...Sakarā ar b. Muhitdinova uzstāšanos attiecībā uz republikāniskās
jaunatnes avīzes "Cīņa" vadītāju.2
Hruščovs. Tie ir kadri, kuri veido jaunatnes sabiedrisko domu.
Tas taču ir republikas jaunatnes avīzes sekretārs.
Hruščovs. Ulmanis, viņš miris, viņš var zārkā mierīgi
gulēt, viņa lieta Latvijā turpinās.3 Bet kā tad pirmais
VČK priekšnieks bija Peterss4 - tas bija lielisks boļševiks.
Savā laikā Ļeņins viņu nozīmēja par Ārkārtējās komisijas vadītāju.
Peterss pats stāstīja Maskavā: es pats ne velna nesapratu, atnāku
pie Ļeņina un saku: nezinu, ar ko sākt. Bet Ļeņins viņam atbild:
aizejiet uz tirgu, pats paklausieties citus, pastaigājiet šurpu turpu,
vajag paklausīties, ko runā mūsu ienaidnieki, un cīnīties pret viņiem.
Peterss ar šo sāka savu darbību Ļeņina vadībā.
Mikojans. Arī izlūkošanā bija un pavēlnieki bija latvieši,
piemēram, Alksnis un citi.
Vorošilovs. Grūti uzskaitīt, bija tūkstošiem latviešu.
Hruščovs. Es Rīgā uzstājos mītiņā lietus laikā.5
Sieviņa pienāca, turēja man virs galvas lietussargu. Bet, kad es
beidzu runu, viņa teica: "Jūs mani aizmirsāt, es no Baumaņa
rajona, es jūs pazīstu no Maskavas, kad jūs bijāt rajona komitejas
sekretārs, es esmu vecs partijas biedrs." Tā teica latviete. (Sakarā
ar Zivorsa dzejoļa ievietošanu.)6
Hruščovs. Sodīja - parādīja vīrišķību, bet turēt un ievēlēt,
izrādīt tādam uzticību - tas ir politisks aklums. (Sakarā ar to, ka
Latvijā pēdējos 2-3 gados atgriezās 32 tūkstoši latviešu, to
skaitā pazīstamais latviešu sociāldemokrātijas līderis Mengels,
kurš nesen uzstājās ar kļūdaino pozīciju nacionālajā jautājumā
slavināšanu.7)
Hruščovs. Viņš citādi nevar, tāpēc ka viņš realizē savu
politiku, viņam ir savs cilvēks valdībā.8
Hruščovs. Par nožēlošanu, tā ir ne tikai Latvijā. Runā,
ka Lietuvā esot veseli poļu rajoni, kuros dzīvo poļi, bet [to] vadībā
tikai lietuvieši, krievus nekur neizvirza, tikai par miličiem. Milicijā
iesaista krievus, kad [kādu] arestē, tad vajag krievus minēt, sak,
redziet, ko krievi dara. Es to saku aktivitātes labā. Pie b. Sņečkus
lietas nav labāk kā pie latviešiem. Un arī Igaunijā nav labāk kā
pie latviešiem. Tāpēc vajag pieiet paškritiski. Tur nav nekādas traģēdijas,
viss nokārtosies, viss būs pie vietas, bet patiesību teikt un celt ļaudis
cīņai pret to vajag.
No vietas. Pareizi.
Hruščovs. Vārds b. Kalnbērziņam. Lūk, es sastopos ar savu
brāli. Biedri Kalnbērziņ, tu man [esi] brālis, bet partija ir visdārgākā.
Kalnbērziņš. Biedri, es piekrītu asajam un principiālajam
Latvijas Kompartijas CK biroja pieļauto kļūdu vērtējumam un secinājumiem,
ko izdarīja b. Hruščovs Rīgā, kad viņš izlasīja ziņojumu.9
Hruščovs. Žēl, ka izlasīju to pirms izbraukšanas, tad būtu
pamatīga saruna un būtu vairāk labuma.
Kalnbērziņš. Biedrs Hruščovs izteica pareizas piezīmes. Es
piekrītu arī biedram Muhitdinovam, kurš uzstājās pie mums Latvijas
Kompartijas CK birojā un arī šeit šodien PSKP CK Prezidija sēdē.
Es personīgi esmu ļoti vainīgs, vairāk nekā biedri, ar kuriem mēs
kopā strādājam. No viņiem daudz atkarīgs, [lai] mani palabotu un
nostādītu mani uz pareizā ceļa. Ja es to nespēju saviem spēkiem,
vajadzētu griezties Prezidijā, un mums sniegtu vajadzīgo palīdzību.
Es neatrodu nekādu attaisnojumu. Es domāju divas naktis pirms šīs sēdes
un neatradu attaisnojumu, kādu iemeslu dēļ mēs nebijām vajadzīgajā
līmenī nacionālās politikas īstenošanā utt.
Man tika dota liela partijas kongresa, CK, Padomju Savienības
Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Prezidija uzticība.
Kā man rīkoties tālāk? Man uzticējās un mani [augstu] vērtēja.
Uzskatu, ka spēju īstenot partijas līniju un būt līmenī. Bet šo
uzticību es neattaisnoju, neskatoties uz savu uzticību partijai. Tāpēc
esmu pelnījis visbargāko partijas sodu un secinājumus. Es daudzus
gadus esmu partijā, partijā sastāvu no 1917.gada, par sekretāru strādāju
20 gadus. Daudzos etapos un šķiru kaujās kāvos ar padomju varas
ienaidniekiem, komunisma ienaidniekiem, un ne tik slikti. Es attaisnoju
partijas uzticību un izturēju visādas ņirgāšanās, kādas bija par
mani buržuāziskajā Latvijā un ohrankā.10 To visu es
pacietu, iznācu no cietuma un varēju biedriem droši skatīties acīs,
jo es nepadevos.
Mūs visus izaudzināja partija un padomju vara. Bet buržuāziskajā
Latvijā mēs visi dzīvojām dažādi. Es daudzus gadus strādāju pagrīdē,
daudzus gadus nakšņoju mežā, no buržuāziskās varas nekādas dāvanas
nesaņēmu, bija tikai vajāšanas un ņirgāšanās.
Biedram Lācim kā rakstniekam bija cits stāvoklis buržuāziskajā
Latvijā. Lācis bija iekšlietu ministrs pagaidu valdībā,11
viņš 300 cilvēkus izlaida no cietumiem, no šī brīža es iepazinos
ar Lāci, un, lūk, jau 20 gadus mēs ar viņu kopā strādājam.
Es nevarētu teikt, ka Lācis kaut kur bijis svārstīgs. Kad fašisti
atņēma mūsu republiku, mēs ar Lāci kopā dažādās Padomju Savienības
vietās uz vienas lāviņas nakšņojām. Frontē viņš palīdzēja
stiprināt mūsu spēkus. Nebija viņam svārstības kara laikā, ka, lūk,
neuzvarēsim, jo ienaidnieks spēcīgs. Tāpēc es uzskatu, ka Lācis
visos šajos notikumos bija līmenī. Tai pašā laikā viņš kā mākslinieks
dažreiz parādīja nepastāvīgumu atsevišķu jautājumu risināšanā.
Hruščovs. Jūs uzskatāt, ka tas ir viņa kā mākslinieka trūkums?
Kalnbērziņš. Es runāju par mūsu Ministru Padomes priekšsēdētāju.
Kas attiecas uz Berklavu, Pizānu, Krūmiņu, viņi dzīvoja buržuāziskajā
Latvijā, mācījās, ieguva tur vidējo izglītību un par revolucionāro
darbu arī sēdēja cietumos. Pirmo rūdījumu šie jaunie cilvēki dabūja
karā, partizānu cīņā, partijas un komjaunatnes darbā armijā. Te
viņi izauga. Padomju varas sākumā viņi bija ļoti jauni, protams,
nebija nekādi Latvijas celtniecības kadri. Protams, pēc kara viņi
izvirzījās kā ieņēmušie atbildīgus amatus armijā, pēc tam tika
nosūtīti uz neklātienes mācībām partijas skolā, pēc tam viņi
tika izvirzīti. Es par to runāju tāpēc, ka biedrs Hruščovs teica,
ka Kalnbērziņš izvirzījis. Bija pamats izvirzīt.
Līdz 1956.gadam nekādu pārpratumu nebija. Mēs sīvi cīnījāmies
pret bandītismu. No mežiem izdzinām 32 000 bandītu,12 atņēmām
ieročus, pēc tam atjaunojām izpostīto saimniecību, veicām
kolektivizāciju. 1956.gadā, kad ārzemēs radās asi jautājumi, parādījās
daži negludumi, notika studentu akcijas.13
Tajā laikā notika Igaunijas CK plēnums par ideoloģiskiem jautājumiem,14
kurā bija klāt Krūmiņš. Pēc atgriešanās Rīgā viņš ziņoja
par šo plēnumu un galvenokārt uzsvēra kļūdainos izteikumus šajā
plēnumā, kurā daži biedri uzstājās un teica, ka somi radniecīgāki
[igauņiem] nekā krievi utt. Viņš toreiz izvirzīja jautājumu, ka mūsu
republikā nacionālais jautājums nav atrisināts, kaut gan pirms tam
neviens cilvēks, ne augšās, ne apakšās, tādu jautājumu nepacēla.
Un tad viņi ar Berklavu pārī bija kādā no biroja sēdēm. Pirms sēdes
[viņš - acīmredzot Vilis Krūmiņš] ienāca manā kabinetā un sāka
uzstāt, brukt virsū mums, vecajiem, ka pie mums republikā maz runā
latviešu valodā, ka maz tiek izvirzīti latviešu kadri. Šajā sēdē
uzstājās CK sekretāri un visi kā viens deva pretsparu, norādot, ka
[viņš] uzstājies nepareizi.
Es neatceros, kādā sakarā es atbraucu uz Maskavu un mēs visi trīs -
es, Lācis un Ozoliņš - iegājām pie jums. Tas bija pirmais gadījums,
līdz tam laikam tas nebija noticis. Mēs pastāstījām jums, ka jaunie
kadri uzbrūk vecajiem. Protams, arī jums tas bija jaunums. Jūs teicāt:
"Kāpēc nobijāties no kritikas? Strādājiet un audziniet
jaunatni pareizā garā!"
Pēc tam sākās cits liels notikums: cīņa ar antipartijisko grupu,15
problēma ar Žukovu.16 Visu šo notikumu laikā Krūmiņš
un Berklavs rīkojās pareizi, kopā ar mums izskaidroja plēnuma lēmumu
pareizību un modrības nepieciešamību. Daļa no Biroja sākumā
uztraucās, bet pēc tam, kad sāka uzstāties, ienāca vesela sērija
jautājumu par valodu, kā arī citas uzstāšanās.
Acīmredzot mana kļūda ir tā, ka es šā jautājuma antipartijiskā
nostādījuma liekulību nesapratu un sapratu tikai tagad, kad jūs mūs
pakritizējāt, atvadoties no Rīgas. Es sapratu, uz kurieni tas viss
velk, sapratu jautājuma nostādni un pie kā tas viss var novest.
Mums bija CK Biroja sēde, kurā bija klāt biedrs Muhitdinovs. Biroja sēde
noritēja asi. Neuzstājās visi vienādi, bet nebija neviena cilvēka,
kas nenosodītu Berklavu, Krūmiņu, Bisenieku. Pēc tam strādāja
komisija.
Es uzskatu, ka pēc šā jautājuma apspriešanas būs nepieciešams
nostiprināt Biroju, svārstīgos izslēgt, atcelt no darba un pārcelt
zemākā amatā, lai aug. Birojā nepieciešams iesaistīt jaunus spēkus,
galvenokārt krievu biedrus, jo tāds aktīvs mums ir. Viņi arī agrāk
strādāja pie mums CK.
Mums ir Sovnarhoza priekšsēdētāja vietnieks biedrs Ļitvinovs. Savā
laikā viņš bija sekretārs, viņš ir labs biedrs, ļoti pieredzējis
partijas darbinieks.
Hruščovs: Sanitārus slimnīcās tagad ņemsit?
Kalnbērziņš: Jā, šodien man ziņoja par šo jautājumu. Stāvokli
izlabojām arī pierakstīšanās jautājumā.17
Hruščovs: Nelaiķis Ščadenko prata jokot. Kad Kuļikam piešķīra
pakāpi, bet viņš ne sevišķi [labi] izturējās pret to, [viņš]
saka: tu tagad maršals, tevi ievietos slimnīcā, un te vienkāršs
cilvēks taisīs tev klizmu, tu par to padomāji? Tagad, to pārfrazējot:
ja latvieti ievietos slimnīcā - kā krievs varēs taisīt viņam
klizmu?
Kalnbērziņš: Varēs! Es apliecinu plēnuma locekļiem, ka ar
to palīdzību, kādu jūs mums sniedzāt, mēs Latvijā spēsim izlabot
stāvokli.
1 Šeit - nelabotās stenogrammas daļa par
Latviju.
2 "Cīņa" -
dienas laikraksts, LKP CK, LPSR AP un MP orgāns.
3 Kārlis Ulmanis (1877-1942), valstsvīrs, Latviešu
zemnieku savienības priekšsēdētājs, Latvijas Valsts prezidents
(1936-1940) un vairākkārtējs Ministru prezidents.
4 Jēkabs Peterss (1886-1938), Viskrievijas Ārkārtējās
komisijas kolēģijas loceklis (1917), VĀK priekšsēdētāja vietnieks
un Revolucionārā tribunāla priekšsēdētājs (1918-1919).
5 Mītiņš Mežaparkā 1959.gada 11.jūnijā.
6 Neatšifrēts
7 Acīmredami, Fricis Menders (1885-1971), Latvijas Saeimas
deputāts (1922-1934).
8 Iespējams, Ņ.Hruščovs domāja Eduardu Berklavu.
9 Baltijas Kara apgabala Politdaļas priekšnieka ģenerāļa
Djomina ziņojums par buržuāziskā nacionālisma atdzimšanu Latvijas
PSR, ko ģenerāļa adjutants iesniedza Ņ.Hruščovam iepriekšējā
vakarā pirms aizbraukšanas no Rīgas. (Eduards Berklavs. Zināt un
neaizmirst. R., 1998, 196.lpp.)
10 Jānis Kalnbērziņš 1936.gadā nelegāli ieradās Latvijā,
vadīja LKP Rīgas organizāciju, bet 1937.gadā viņu kooptēja LKP
Pagaidu sekretariātā un viņš vadīja boļševiku pagrīdes darbu
Latvijā. 1939.gada jūlijā arestēts. Atbrīvots no cietuma pēc
Latvijas pilnīgas boļševiku okupācijas 1940.gada 21.jūnijā.
11 Vilis Lācis bija iekšlietu ministrs VK(b) CK Politbiroja
apstiprinātajā, 1940.gada 20.jūnijā boļševiku okupācijas varas
izveidotajā Latvijas Tautas valdībā. No cietumiem atbrīvoja 223 boļševikus.
12 Pēc PSRS un Latvijas PSR spēka struktūru datiem,
Latvijas nacionālo partizānu karā 1944.-1956.gadā piedalījās apmēram
20 000 nacionālo partizānu, kurus boļševiku cenzūras literatūrā
un propagandā sauca par bandītiem.
13 Ungārijas revolūcija un Polijas kareivji 1956.gadā.
1956.gada 4.novembrī PSKP CK Prezidijs apsprieda studentu nemierus.
14 1956.gada oktobra beigās.
15 Maļenkova, Kaganoviča un Molotova antipartijiskās
grupas nosodīšana PSKP CK plēnumā par mēģinājumu atņemt varu Ņ.Hruščovam.
16 Georgijs Žukovs (1896-1974), Padomju Savienības maršals.
1957.gada oktobrī atbrīvots no PSRS aizsardzības tautas komisāra
amata un izslēgts no PSKP CK Prezidija par bonapartismu un izkropļojumiem
armijas disciplīnas praksē.
17 Latvijas nacionālkomunistu mēģinājumi ierobežot
galvenokārt ekonomisko migrāciju no citām PSRS republikām Latvijā.
09.11.2004
Turpinājums
Hruščovs: Vārds tiek dots biedram
Lācim.
Lācis: Es pilnīgi pievienojos tam, ko teica biedrs
Kalnbērziņš, vērtējot stāvokli un notikumus, kuri notika
pie mums republikā.
No savas puses vēlos teikt, ka es nejūtos nevainīgs, jo
galvenā figūra, kas būtu jānosoda visvairāk, ir Berklavs,
kurš bija mans vietnieks.
Mani valdzina dažas viņa pozitīvās īpašības, jo viņa
biogrāfija līdz šiem notikumiem ir nevainojama: viņš bija
Polijā (domājams, ka runātājs teica в подполье
pagrīdē) sēdēja cietumā, karoja, pēc tam
mācījās, beidza Augstāko partijas skolu, viņu gribēja
atstāt PSKP CK aparātā. Viņam ir gribasspēks, mīl darbu,
nav slikts organizators. Un, kad es pirmo reizi lūdzu viņu sev
par vietnieku, viņš strādāja labi, par šo periodu nebija
pārmetumu. Pēc tam viņu ievēlēja par [partijas] pilsētas
komitejas sekretāru. Jau tur sākās dažas lietas, kuras
vajadzēja analizēt. Bet tādu asumu nebija. Kad Krūmiņš,
kurš bija mans vietnieks, aizgāja uz CK, es lūdzu par manu
vietnieku nozīmēt Berklavu. Viņš atgriezās un strādāja
ļoti labi. Ja viņa darbā būtu bijuši tikai trūkumi, tad
viņu varētu divās dienās atmaskot un novākt.
Bet pēc tam sākās šīs kļūdas, viena, otra, trešā. Ja
būtu tikai viena kļūda, tas vēl nebūtu nekas, bet, kad pēc
vienas, otras kļūdas seko trešā, tam jau ir cita kvalitāte.
Ar ko izskaidrot to, kāpēc tā notika?
Hruščovs: Tas noderēs jums jūsu mākslas darbos.
Lācis: Laikam gan. 1953.gadā, kad Berija sāka
pretstatīt [sanaidot] partiju ar tautu...
Hruščovs: Viņš gatavoja asinspirti.
Lācis: Paldies Dievam, ka pēc divām nedēļām jau bija
cits plēnums,18 kas izbeidza to. Bet tas nedaudz
sacēla putekļus arī latviešos, kas gandrīz
nomierinājās.
Hruščovs: Ārēji nomierinājās.
Lācis: Jāsaka atklāti, ka Ungārijas
notikumi19 sacēla daudz putekļu kā inteliģencē,
tā arī jaunatnē, kas tūlīt neizprata, kas tie ir par
notikumiem, uzskatīja, ka tā ir revolūcija, un tikai pēc tam
tika skaidrībā. Te jāsaka, ka mūsu nacionālisti pacēla
galvas pat līdz tam, ka draudēja: ja pie mums būs tāds
stāvoklis, pakārsim, nošausim. Nācās dažus nolikt pie
vietas. Un te dažiem mūsu biedriem parādījās rūpes sakarā
ar Ungārijas notikumiem, lai pie mums nekad tādu asumu
nevarētu būt, ka jārēķinās ar visiem faktoriem.
Ko vēl var teikt par Berklavu? Viņš viens to nevarēja
izdarīt. Bet viņš ar savu gribu, savu enerģiju prata
ietekmēt, uzstādīja jautājumus, viņš vienmēr bija
apbruņots ar oficiālām izziņām, tāpēc viņam dažreiz
izdevās piemānīt.
Par dažiem biedra Muhitdinova minētajiem pārmetumiem. Es
negribu attaisnoties, bet skaidrības labad teikšu, kāpēc bija
likums 1963.gadā par bezmaksas izglītību.20
Mēs gatavojām šo jautājumu sesijai, un tajā laikā
vajadzēja notikt arī Krievijas Federācijas
sesijai,21 kam vajadzēja notikt pirms mūsu sesijas.
Bija projekts, un šajā projektā bija ierakstīts par mācību
grāmatu izdalīšanu bez maksas. Mēs uzskatījām, ka, ja
Krievijas Federācija, pati lielākā republika Padomju
Savienībā, tā dara, tad mēs varam to kopēt. Krievijas
Federācija savu sesiju atlika, un mēs pieļāvām
misēkli.
Balss: Mums projektā tas nebija.
Lācis: Mums izglītība līdz šim laikam ir
vienpadsmitgadīga, bet, tā kā mācību laiks tiek pagarināts
par vienu gadu,22 tad mēs pamatojāmies uz to.
Hruščovs: Pārējās republikas ir tādā pašā
stāvoklī.
Lācis: Jautājums skaidrs, bet tā iznāca. Attiecībā
uz pierakstīšanos. Ministru Padome pieņēma lēmumu, un mēs
izskatījām šo lēmumu. Šajā lēmumā nav nekā tāda, kas
mūs pamudinātu uz izkropļojumiem. Šodien Ministru Padome
Rīgā izskata šo jautājumu un pieņem jaunu lēmumu. Veco
lēmumu vajag atcelt. Mēs nevaram ieviest nekādus
ierobežojumus, bet jāņem vērā tas, ka uz mums ir ļoti liels
spiediens. Pie mums brauc no dažādām vietām un ne vienmēr
labvēlīgs kontingents. Brauc arī parazītiskais elements, kura
mums jau tā pietiek. Kaut ko vajag mainīt, bet mēs jau
notikumu gaitā kaut ko izlabojam.
Te biedrs Kalnbērziņš teica vairāk, nekā vajag. Es biedru
Kalnbērziņu pazīstu 19 gadus. Tas ir visuzticamākais
cilvēks. Viņš rīkojās partijas interesēs. Kļūdas mēdz
būt. Buržuāziskie nacionālisti mani nokristīja par
Kvislingu.23 Bija vēstule no Kopenhāgenas, no
Dānijas, no viena latvieša, kurš raksta: Jūs zināt, kas
notika ar Kvislingu, esiet tam gatavs arī jūs. Bet es
nebaidos. Es varu apsolīt vienu tas, kas notika,
neatkārtosies. CK iejaucās savlaicīgi. Pie mums šī lieta
pagaidām nav izaugusi plašumā, slimība pagaidām nav
izplatījusies.
Esmu gatavs pieņemt jebkuru sodu, kāds man tiks uzlikts. Es to
uzskatīšu par pareizu un taisnīgu. Es attaisnošu uzticību un
vairs nekādas kļūdas neatkārtošu.
Krūmiņš: Savā dzīvē es divdesmit gadus strādāju
komjaunatnes darbā, tai skaitā arī kara gados. Protams,
pašlaik man ir ļoti nepatīkami. Pat komjaunatnes darba 12 gadu
laikā es nesaņēmu nekādus pārmetumus sakarā ar politiskās
līnijas realizēšanu. Šeit atrodas daudzi biedri, kuri
strādāja komjaunatnes darbā tajā laikā un ar kuriem esmu
labi pazīstams, ar kuriem es biju dažādos apstākļos
ārzemēs utt.
Attiecībā uz dažādu ļoti nepatīkamu parādību cēloņiem,
par kuriem [te] tika ziņots. 1953.gadā es negribu
pārspīlēt 1953.gada nozīmi bet tālākie notikumi radīja
sarežģītu situāciju. 1953.gadā es strādāju CK. Šajā
laikā biedrs Kalnbērziņš aizbrauca uz Maskavu, viņa nebija
faktiski visas šīs dienas. Es šajā laikā strādāju,
nepieļāvu nevienu nopietnu kļūdu šajās smagajās dienās.
Nācās šajā laikā reaģēt ne tikai uz jaunatnes, bet arī
dažu vecu partijas biedru ļoti nepareizām darbībām, kuri
[piemēram] izmeta rakstāmmašīnas ar krievu šriftu, izsvieda
portretus.24
1954.gadā es patiešām biju plēnumā, par kuru runāja biedrs
Kalnbērziņš. Vēl nebija nekādu, ne Ungārijas, ne
Polijas,25 notikumu, bet es patiešām, atgriežoties
no šā plēnuma, zināmā mērā sabiezināju krāsas, kad
informēju [par to], runāju par vietējo kadru izvirzīšanas
nenovērtēšanu. Pie tam man jāsaka, ka ārpus CK sienām
nekādās lielās un plašās sapulcēs vai cilvēku grupās es
nekad šo jautājumu nepieminēju.
Kāpēc es toreiz runāju? Tāpēc, ka pēc manas toreizējās
izpratnes šķita nepareizi, ka lielās apspriedēs, sapulcēs,
kurās 90% dalībnieku runāja latviešu valodā, mēs, kā
likums, strādājām krievu valodā. Tā tas bija lielās
republikāniskās sēdēs. Es neesmu pret krievu valodu, gribu
tikai teikt, ka tajā plēnumā, ko izraisīja Berklava rīcība,
es ilgi domāju, iekams uzstāties šajā plēnumā.26
Es runāju par krievu valodas lielo nozīmi, un, ja mēs no tās
atteiksimies, mēs pazaudēsim visu to, ko esam ieguvuši šajos
gados.
Hruščovs: Saprotiet mani pareizi! Es daudzus gadus
strādāju Ukrainā. Mani Ukrainā mīl, es, krievu cilvēks,
ukraiņu valodu saprotu, bet runāt ukraiņu valodā nevaru. Bet
es vienmēr pieprasīju no tiem, kuri zina ukraiņu valodu, lai
viņi uzstātos ukraiņu valodā, un nosodīju viņus, ja viņi
to nedarīja. To es uzskatu pa pareizu, jo krievi saprot ukraiņu
valodu. Pie jums ir citādi. Starpība starp krievu un latviešu
valodām ir liela. Tāpēc es uzskatu, ka arī priekš jums
latviešu valoda ir valsts valoda. Kad mītiņā fabrikā biedrs
Kalnbērziņš uzstājās krievu valodā, es iekšēji viņu
nosodīju, jo vajadzēja uzstāties latviešu
valodā.27
Krūmiņš: [dokumentā izlaidums].
Hruščovs: ... Vajadzētu uzstāties latviešu valodā.
Arī mītiņā b. Lācis jautāja man, kādā valodā labāk
uzstāties, [viņš] saka: man i viena, i otra runa ir
sagatavota. Es viņam atbildēju: Protams, labāk uzstāties
latviešu valodā.
Nu, bet, ja kritizējam organizatorisko pusi, tad jāsaka
nepareizi, ja referents uzstājas latviešu valodā, bet man
blakus nosēdina krievu. Ja nosēdinātu latvieti, kas zina arī
krievu valodu, viņš varētu man pārtulkot. Bet te iznāca, ka
es Lācim aplaudēju avansā, kaut arī es vēl šodien nezinu,
par ko viņš runāja, aplaudēju, paļaujoties, ja reiz
Lācis runā, tātad neko sliktu pret partiju neteiks. Tā ir
organizatoriskā puse, bet tai ir liela nozīme. Acīmredzot
zāli vajadzēja nokomplektēt ar austiņām, lai uzstāšanās
laikā varētu organizēt vienlaicīgu tulkojumu. Protams, šī
lietas puse ir izlabojama, bet pie jums nacionālistiskie
elementi izmantoja šo momentu: nezini, sak, šāds un tāds,
mūsu valodu, tā tev vajag, sēdi kā ēzelis.
Vai tā ir komunistiska pieeja? Jautājums nav, kurš zina vai
nezina latviešu valodu. Jūs visi zināt, ka krievu valoda tagad
ieguvusi starptautisku nozīmi. Es negribu aizvainot latviešus,
bet pat amerikāņi, kas mācās valodas, pirmajā vietā liek
krievu valodu. Un tas nav nejauši, jo tās nozīme pieaugs vēl
vairāk, tā iegūs ne tikai nacionālo nozīmi, bet arī
starptautisko, komunistisko. Tas ir jāsaprot. Ja tu esi pret
krievu valodu, tu esi pret krieviem. Krievi veica Oktobra
revolūciju, sekmīgi veica, kopā ar visiem ļaudīm, slaveno
pēcrevolūcijas laiku un sasniedza tādas virsotnes, kādas būs
grūti sasniegt citiem. Bet te apspļauda krievu kultūru, krievu
valodu. Lai ir atļauts jautāt: ar ko tu ej? Par ko tu, un kas
tu [esi]? Zīlīte jūru neaizdedzinās, bet krievi paši sevi
var aizstāvēt. Pamēģiniet noslēgties savā Latvijā, jūsu
inteliģence to tūlīt sajutīs. Kādas ir latviešu rakstnieku
tirāžas? Ja jūsu darbus izdotu tikai Latvijas robežās un
neiespiestu krievu valodā, bet tikai latviešu valodā, tad kas
mums būtu?
Mikojans: Cik tautību [cilvēku] lasītu Lāci?
Hruščovs: Kad es uzstājos plēnumā,28 es
nepabeidzu vienu domu. Kad Staļins uzstājās dzelzceļa
darbnīcās,29 viņš runāja krievu valodā. Gruzīni
sāka protestēt un pieprasīja, lai viņš runātu gruzīnu
valodā. Jūs jau zināt, kāds ass prāts bija Staļinam, un
viņš tiem teica: Jūs ko, pret krievu valodu? Ja jūs būsit
pret krievu valodu, kur jūs varēsit iet (domājot inteliģenci)
ārpus Gruzijas. Bet šeit pie jums ir inteliģences
pārprodukcija, jūs esat ierobežoti.
Tā ir jūsu laime, ka jūs zināt krievu valodu un varat iet
strādāt gan Ukrainā, gan Uzbekijā, gan Tatārijā. Tikai
viena pati Padomju Savienības teritorija spēs uztvert milzīgu
inteliģences daudzumu. Kāpēc inteliģence krievi,
ukraiņi, baltkrievi, latvieši brauc uz Ameriku, nezinot
angļu valodu? Viņi tomēr var tur pielietot savas
spējas.
Lūk, jūs redzat komjaunieti, labu cilvēku. Tagad viņš
nožēlo. Viņš nav slikts cilvēks un nav ienaidnieks. Es
piekrītu biedram Kalnbērziņam, piekrītu biedram Lācim un
viņa vietniekam. Viņš pret mani atņirdza zobus un teica: es
biju pagrīdē, nāvei acīs skatījos. Jūs esat vainīgi, ka
ļāvāt jaunatnei paklīst. Es neuzskatu viņu par ienaidnieku.
Mums vajag dziedināt, nevis iznīcināt. Varbūt ar nātrēm,
varbūt ar ko citu, latvieši paši atradīs mājas līdzekļus
ārstēšanai, kādi mājas līdzekļi iedarbojas dziedinoši. Es
esmu pret organizatoriskiem secinājumiem. Mēs viņus varam
atgriezt un nostiprināt partijas pozīcijās. Nu, bet, ja
cīnīties, tad mēs neapstāsimies arī kompartijas
izformēšanas priekšā. Mēs atradīsim cilvēkus. Principu
jautājumos mēs esam nepielūdzami, un nekādus darījumus mēs
ne ar vienu neslēgsim. Neviens nedomā, ka to vajadzētu darīt,
tas būtu muļķīgi pārspīlēt mūsu ienaidnieku spēkus.
Es domāju, ka paši latvieši tiks galā ar šo stāvokli un
izlabos to.
Krūmiņš: Es uzskatu, ka jautājums par valodu un
kadriem pacelts no trim pozīcijām. No vienas puses, cilvēki
negribēja aizskart cilvēciskās jūtas, bet citi to pacēla no
tīri ekonomiskām pozīcijām...
Hruščovs: Pareizi.
Krūmiņš: ...lai iegūtu lētu autoritāti. Un trešie
atklāti naidīgie elementi. Kas attiecas uz mani, tad man
jāapliecina, ka es ne savā darbā ar kadriem, ne kādās
uzstāšanās gadījumā nekad neapvainoju cilvēku cieņu,
tautību. Kas attiecas uz Berklavu, man pārmeta sakarus ar
viņu. Man jāsaka, ka Berklavs pacēlās no karjerista
pozīcijām. Tai laikā, kad pie mums risinājās cīņa pret
bandītismu, mēs ar viņu bijām dažādās situācijās. Bet
pēc tam, kad laiki pie mums mainījās, viņš sāka strādāt
partijas pilsētas komitejā un viņam likās, ka viņš ir tajā
darbā, kādā viņam jābūt. Viņš pacēla šo jautājumu
partijas kongresā, saņēma skaļus aplausus, un republikā
runāja, ka viņš ir vienīgais cilvēks utt. Viņam tas
iepatikās, un [viņa] tālākā darbība bija ar zināmu
aprēķinu, lai to apstiprinātu, ka viņš ņem vērā jebkādas
cilvēka vajadzības [vairāk] nekā jebkurš cits
republikā.
Man jāsaka, ka to veicināja vairāki iemesli. Es toreiz vēl
nebiju otrais sekretārs, bet republikā plaši runāja, ka
Berklavs tūlīt, tūlīt būs partijas CK sekretārs. Par to man
jautāja rajonos.
Es domāju, ka šo runu cēlonis ir biedrs Kalnbērziņš.
Domāju, ka ir nevietā tik bieži atkārtot: es ilgi
nestrādāšu, esmu vecs, jānāk jaunajiem. Es to dzirdēju
daudzreiz. Faktiski jau sākās zināma amatu dalīšana,
priekšlaicīga amatu dalīšana. Tajā laikā izrādījās, ka
Berklavs ir vispiemērotākā figūra. Bija runas arī par to, ka
Lācis aiziet no darba.
Par manu darbību. Attiecībā uz Berklavu es, tiesa, ne visai
enerģiskā formā, pacēlu jautājumu Birojā. Man jāsaka, ka
es biedru Kalnbērziņu ļoti cienu, viņš faktiski mani
ievadīja darbā, bet divreiz, kad šis jautājums tika
apspriests Birojā, viņš klusēja.
Es no savas puses varu apliecināt, ka, lai arī kur es
strādātu, es godīgi pūlēšos, ņemot vērā principiālās
kļūdas un savu raksturu. Es apsolu, ka noteikti labošos.
18 PSKP CK 1957.gada 2.7.jūnija
plēnums, kurā G.Maļenkovs referēja par L.Berijas noziedzīgo
darbību.
19 Ungārijas revolūcija 1956.gadā.
20 Latvijas PSR AP 5.sasaukuma 1.sesija 1959.gada
16.17.martā pieņēma lēmumu Par skolas un dzīves sakaru
nostiprināšanu un par tautas izglītības sistēmas attīstību
Latvijas PSR. Lēmums paredzēja vispārējās obligātās
septiņgadīgās izglītības vietā republikā ieviest obligāto
astoņgadīgo izglītību un ar 1962./1963.gadu ieviest šo
skolēnu apgādi ar bezmaksas mācību grāmatām. Šo lēmumu
PSKP CK plēnumā 1959.gada 24.29.jūnijā kritizēja
Ņ.Hruščovs kā nesavlaicīgu.
21 KPFSR AP sesija notika 1959.gada
16.19.aprīlī.
22 Tāpēc, ka Latvijas un Igaunijas PSR skolās
vienlaikus mācīja krievu valodu, vienu svešvalodu, kā arī
republikas vēsturi un ģeogrāfiju.
23 Vīdkuns Kvislings (18871945), Norvēģijas
valdības premjerministrs nacistu okupācijas laikā. Pēc
Norvēģijas atbrīvošanas nošauts. Kvislinga vārds ir
sinonīms nodevībai.
24 Acīmredzot destaļinizācijas periodā.
25 Ungārijas revolūcija un Polijas nemieri
1956.gadā.
26 Latvijas KP CK 1959.gada 20.21.jūnija un
7.8.jūlija plēnums. (Eduards Berklavs. Zināt un neaizmirst.
R., 1998, 199.248.lpp.)
27 Draudzības mītiņi 1959.gada 10.jūnijā
VEF.
28 PSKP CK 1958.gada 15.19.decembra plēnums (Pravda 1958.gada 16.decembrī).
29 J.Staļina uzstāšanās Tbilisi Aizkaukāza
dzelzceļa darbnīcā 1900.gada 1.15.augusta streika
laikā.
09.11.2004
Nobeigums sekos
|