|
Latviešu leģions kara laika acīm
Uldis Neiburgs
16. martā ar Latvijas Okupācijas muzeja
jauno izstādi Latviešu leģions kara laika acīm iepazinās 689 cilvēki,
pulcinot visvairāk apmeklētāju vienā dienā Okupācijas muzeja 10
gadu pastāvēšanas vēsturē. Tā kā interese par izstādi joprojām
ir liela, to būs iespējams apskatīt līdz pat oktobra beigām. Šī
raksta autors, vēsturnieks, un māksliniece Niluta Bahmane izstādi ir
veidojuši ar mērķi norobežoties no pēdējos gados izskanējušām
politiskām kolīzijām un paskatīties uz leģionu ar tā laika acīm,
nemēģinot kādu slavināt vai nosodīt, bet aicināt iepazīt un mēģināt
izprast mūsu pretrunu pilnās Otrā pasaules kara vēstures
lappuses.Eksponāti nākuši no Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas
Fotogrāfijas muzeja, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja,
Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās
bibliotēkas, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas, Latvijas Valsts vēstures
arhīva un meklēšanas vienības "Leģenda" krājumiem.
Pateicoties foto vēsturnieka Pētera
Korsaka 90. gadu sākumā iegūtajai unikālajai foto kolekcijai, izstādē
ir apskatāmi 40 no aptuveni 700 latviešu kara ziņotāja Jāņa
Indriksona (Tālava) (1908-1995) 1943.gadā Volhovas frontē fotografētiem
uzņēmumiem. To negatīvi līdz mūsdienām ir saglabājuši kara laika
švīkājumus un robus foto lentā, vienlaikus atstājot skopas ziņas
par pašu fotogrāfu. Ir izdevies noskaidrot, ka viņš ir bijis viens
no vācu propagandas daļas Kurt Eggers paspārnē darbojošās
virsleitnanta J. Geslinga komandētās latviešu kara ziņotāju rotas
karavīriem. J.Tālava fotogrāfijās redzams vilciena sastāvs ar tikko
uz fronti atbraukušajiem leģionāriem, bunkuru un sprunguļceļu izbūve,
karavīri atpūtas brīžos un kauju starplaikos, no dzimtenes sūtīto
sūtījumu saņemšana, operācija kara laika apstākļos, kritušo
karavīru apbedīšana, un citi notikumi, kuru attēli dienas gaismu ir
ieraudzījuši tikai tagad.
Pirmoreiz Latvijā ir apskatāma arī daļa no Rakstniecības, teātra
un mūzikas muzeja krājumā nonākušās Adelaides Latviešu muzeja
kolekcijas. Pēc vietējās Latviešu biedrības iniciatīvas muzejs
savu darbību uzsāka 1972. gadā, jau no tā pirmsākumiem veidojot arī
latviešu karavīru vēstures nodaļu Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas
priekšnieka Miķeļa Mieža vadībā. No tās nākuši daudzi izstādē
redzamie latviešu leģionāru sadzīvē lietotie priekšmeti, kā arī
apbalvojumi - 1. un 2. šķiras Dzelzskrusti, Kara Nopelnu krusts, kājnieku
trieciena nozīmes un ievainoto zīmes, Kurzemes aproce, leģionāru atšķirības
zīmes - sarkanbaltsarkanā vairodziņa dažādas variācijas un citi vērtīgi
materiāli.
Pirmoreiz Latvijā ir apskatāma arī daļa no Rakstniecības, teātra
un mūzikas muzeja krājumā nonākušās Adelaides Latviešu muzeja
kolekcijas. Pēc vietējās Latviešu biedrības iniciatīvas muzejs
savu darbību uzsāka 1972. gadā, jau no tā pirmsākumiem veidojot arī
latviešu karavīru vēstures nodaļu Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas
priekšnieka Miķeļa Mieža vadībā. No tās nākuši daudzi izstādē
redzamie latviešu leģionāru sadzīvē lietotie priekšmeti, kā arī
apbalvojumi - 1. un 2. šķiras Dzelzskrusti, Kara Nopelnu krusts, kājnieku
trieciena nozīmes un ievainoto zīmes, Kurzemes aproce, leģionāru atšķirības
zīmes - sarkanbaltsarkanā vairodziņa dažādas variācijas un citi vērtīgi
materiāli.
Lielu daļu izstādes eksponātus - latviešu leģionāru vasaras un
rudens parauga formas tērpus ar pilnu ekipējumu, ieročus un munīciju,
bruņu cepures un teltenes, karavīru sadzīves priekšmetus ir savākuši
meklēšanas vienības "Leģenda" dalībnieki. Vācu mašīnpistoles,
tā sauktā "tanku dūre" un "tanku briesmas", arī
vācu armijā kā trofeju ierocis iecienītais padomju PPŠ automāts un
Degterjova sistēmas ložmetējs ir mūsdienās Latvijas zemē atrastas
tiešas liecības par kara norisēm Kurzemes frontē
Ar subtitriem angļu valodā, kas ir īpaši svarīgi daudzajiem muzeja
ārzemju apmeklētājiem, izstādē demonstrē filmu studijas "DEVIŅI"
dokumentālo filmu "Latviešu leģions" (2000). Arī daudzi
apskatāmie krāsainie kara laika propagandas plakāti par latviešu leģionu
ir pietiekami daiļrunīgi: "Pie ieročiem, pie darba! Nāve boļševismam!",
"Arī Tev jācīnās par Latviju!", "Pie šautenēm!
Aizstāvēsim dzimteni, tautu un ģimeni pret boļševismu!",
"Gļēvulis čukst, leģionārs cīnās", "SS leģionāri
sargā tēvuzemi". Izstādē iespējams iepazīties arī ar kara
laika kinohronikām, kuru kadros leģionāriem adresētās patosa pilnas
rindas. Turpretī padomju propagandas izdevumi spilgti parāda latviešu
leģionāru neapskaužamo situāciju kara noslēgumā: "Latvieši!
19. latviešu SS divīzijas virsnieki un kareivji! No jūsu izturēšanās
tagadējā izšķīrējā stundā atkarīgs jūsu tālākais liktenis un
jūsu piederīgo liktenis [..] Ja jūs tūliņ nepārtrauksiet sakarus
ar vāciešiem, tad iesiet bojā līdz ar viņiem un pazudināsiet savus
piederīgos. Jūsu piederīgie un tuvinieki atteiksies no apkaunotās
radniecības ar jums, bet jūsu vārdi būs nolādēti un latviešu
tautas aizmirsti".
Pēc izstādes veidotāju domām atcerēties kritušos cīņu biedrus,
draugus un tuviniekus ir vēl dzīvo piederīgo svēts pienākums.
Neaizmirst savus, kaut svešās uniformās tērptus un bez reālas izvēles
iespējas kara virpuļos ierautos karavīrus ir arī Latvijas valsts un
sabiedrības pienākums. Neilgā laikā pēc izstādes atklāšanas Okupācijas
muzeja Izglītības programma Ievas Gundares vadībā par Latviešu leģiona
tematiku ir novadījusi vairākus seminārus gandrīz simts vēstures
skolotājiem no visas Latvijas. Muzejs ir noorganizējis vairāku
videofilmu demonstrēšanu par Latviešu leģionu. Ar izstādi ir
iepazinušies Latvijā akreditētie ārvalstu diplomāti.
Laikraksts "Diena" par "prasmi objektīvi, neitrāli un
vienlaikus emocionāli pasniegt informāciju par Latvijas iedzīvotāju
iesaistīšanu nacionālsociālistiskās Vācijas armijā, un par spēju
mūsdienīgā multimediālā valodā, izmantojot kara laika
kinofronikas, video ierakstītas leģionāru un viņu tuvinieku atmiņas,
dokumentālās un mākslas filmas, uzrunāt visdažādākā vecuma, tautību
un nodarbošanās ļaudis" izstādi ir nominējis
"Dienas" 2003.gada balvai kultūrā.
Muzeju Vēstnesis Nr. 7, 2003. gada
jūlijs
|