Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas| | Prese |

 Sākumlapa Home

 
Latviešu leģions kara laika acīm
Uldis Neiburgs


16. martā ar Latvijas Okupācijas muzeja jauno izstādi Latviešu leģions kara laika acīm iepazinās 689 cilvēki, pulcinot visvairāk apmeklētāju vienā dienā Okupācijas muzeja 10 gadu pastāvēšanas vēsturē. Tā kā interese par izstādi joprojām ir liela, to būs iespējams apskatīt līdz pat oktobra beigām. Šī raksta autors, vēsturnieks, un māksliniece Niluta Bahmane izstādi ir veidojuši ar mērķi norobežoties no pēdējos gados izskanējušām politiskām kolīzijām un paskatīties uz leģionu ar tā laika acīm, nemēģinot kādu slavināt vai nosodīt, bet aicināt iepazīt un mēģināt izprast mūsu pretrunu pilnās Otrā pasaules kara vēstures lappuses.Eksponāti nākuši no Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas Fotogrāfijas muzeja, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas, Latvijas Valsts vēstures arhīva un meklēšanas vienības "Leģenda" krājumiem.

Pateicoties foto vēsturnieka Pētera Korsaka 90. gadu sākumā iegūtajai unikālajai foto kolekcijai, izstādē ir apskatāmi 40 no aptuveni 700 latviešu kara ziņotāja Jāņa Indriksona (Tālava) (1908-1995) 1943.gadā Volhovas frontē fotografētiem uzņēmumiem. To negatīvi līdz mūsdienām ir saglabājuši kara laika švīkājumus un robus foto lentā, vienlaikus atstājot skopas ziņas par pašu fotogrāfu. Ir izdevies noskaidrot, ka viņš ir bijis viens no vācu propagandas daļas Kurt Eggers paspārnē darbojošās virsleitnanta J. Geslinga komandētās latviešu kara ziņotāju rotas karavīriem. J.Tālava fotogrāfijās redzams vilciena sastāvs ar tikko uz fronti atbraukušajiem leģionāriem, bunkuru un sprunguļceļu izbūve, karavīri atpūtas brīžos un kauju starplaikos, no dzimtenes sūtīto sūtījumu saņemšana, operācija kara laika apstākļos, kritušo karavīru apbedīšana, un citi notikumi, kuru attēli dienas gaismu ir ieraudzījuši tikai tagad.

Pirmoreiz Latvijā ir apskatāma arī daļa no Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja krājumā nonākušās Adelaides Latviešu muzeja kolekcijas. Pēc vietējās Latviešu biedrības iniciatīvas muzejs savu darbību uzsāka 1972. gadā, jau no tā pirmsākumiem veidojot arī latviešu karavīru vēstures nodaļu Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas priekšnieka Miķeļa Mieža vadībā. No tās nākuši daudzi izstādē redzamie latviešu leģionāru sadzīvē lietotie priekšmeti, kā arī apbalvojumi - 1. un 2. šķiras Dzelzskrusti, Kara Nopelnu krusts, kājnieku trieciena nozīmes un ievainoto zīmes, Kurzemes aproce, leģionāru atšķirības zīmes - sarkanbaltsarkanā vairodziņa dažādas variācijas un citi vērtīgi materiāli.

Pirmoreiz Latvijā ir apskatāma arī daļa no Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja krājumā nonākušās Adelaides Latviešu muzeja kolekcijas. Pēc vietējās Latviešu biedrības iniciatīvas muzejs savu darbību uzsāka 1972. gadā, jau no tā pirmsākumiem veidojot arī latviešu karavīru vēstures nodaļu Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas priekšnieka Miķeļa Mieža vadībā. No tās nākuši daudzi izstādē redzamie latviešu leģionāru sadzīvē lietotie priekšmeti, kā arī apbalvojumi - 1. un 2. šķiras Dzelzskrusti, Kara Nopelnu krusts, kājnieku trieciena nozīmes un ievainoto zīmes, Kurzemes aproce, leģionāru atšķirības zīmes - sarkanbaltsarkanā vairodziņa dažādas variācijas un citi vērtīgi materiāli.

Lielu daļu izstādes eksponātus - latviešu leģionāru vasaras un rudens parauga formas tērpus ar pilnu ekipējumu, ieročus un munīciju, bruņu cepures un teltenes, karavīru sadzīves priekšmetus ir savākuši meklēšanas vienības "Leģenda" dalībnieki. Vācu mašīnpistoles, tā sauktā "tanku dūre" un "tanku briesmas", arī vācu armijā kā trofeju ierocis iecienītais padomju PPŠ automāts un Degterjova sistēmas ložmetējs ir mūsdienās Latvijas zemē atrastas tiešas liecības par kara norisēm Kurzemes frontē

Ar subtitriem angļu valodā, kas ir īpaši svarīgi daudzajiem muzeja ārzemju apmeklētājiem, izstādē demonstrē filmu studijas "DEVIŅI" dokumentālo filmu "Latviešu leģions" (2000). Arī daudzi apskatāmie krāsainie kara laika propagandas plakāti par latviešu leģionu ir pietiekami daiļrunīgi: "Pie ieročiem, pie darba! Nāve boļševismam!", "Arī Tev jācīnās par Latviju!", "Pie šautenēm! Aizstāvēsim dzimteni, tautu un ģimeni pret boļševismu!", "Gļēvulis čukst, leģionārs cīnās", "SS leģionāri sargā tēvuzemi". Izstādē iespējams iepazīties arī ar kara laika kinohronikām, kuru kadros leģionāriem adresētās patosa pilnas rindas. Turpretī padomju propagandas izdevumi spilgti parāda latviešu leģionāru neapskaužamo situāciju kara noslēgumā: "Latvieši! 19. latviešu SS divīzijas virsnieki un kareivji! No jūsu izturēšanās tagadējā izšķīrējā stundā atkarīgs jūsu tālākais liktenis un jūsu piederīgo liktenis [..] Ja jūs tūliņ nepārtrauksiet sakarus ar vāciešiem, tad iesiet bojā līdz ar viņiem un pazudināsiet savus piederīgos. Jūsu piederīgie un tuvinieki atteiksies no apkaunotās radniecības ar jums, bet jūsu vārdi būs nolādēti un latviešu tautas aizmirsti".

Pēc izstādes veidotāju domām atcerēties kritušos cīņu biedrus, draugus un tuviniekus ir vēl dzīvo piederīgo svēts pienākums. Neaizmirst savus, kaut svešās uniformās tērptus un bez reālas izvēles iespējas kara virpuļos ierautos karavīrus ir arī Latvijas valsts un sabiedrības pienākums. Neilgā laikā pēc izstādes atklāšanas Okupācijas muzeja Izglītības programma Ievas Gundares vadībā par Latviešu leģiona tematiku ir novadījusi vairākus seminārus gandrīz simts vēstures skolotājiem no visas Latvijas. Muzejs ir noorganizējis vairāku videofilmu demonstrēšanu par Latviešu leģionu. Ar izstādi ir iepazinušies Latvijā akreditētie ārvalstu diplomāti.

Laikraksts "Diena" par "prasmi objektīvi, neitrāli un vienlaikus emocionāli pasniegt informāciju par Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanu nacionālsociālistiskās Vācijas armijā, un par spēju mūsdienīgā multimediālā valodā, izmantojot kara laika kinofronikas, video ierakstītas leģionāru un viņu tuvinieku atmiņas, dokumentālās un mākslas filmas, uzrunāt visdažādākā vecuma, tautību un nodarbošanās ļaudis" izstādi ir nominējis "Dienas" 2003.gada balvai kultūrā.

Muzeju Vēstnesis Nr. 7, 2003. gada jūlijs

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home