Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas | Prese |

 Sākumlapa Home

 
Pēta leģiona vēsturi
Dita Arāja

Vēsturnieki nāk klajā ar analīzi par latviešu leģionāriem

Latviešu leģionārus nesaistīja nacistiskās Vācijas ideoloģija un militārie mērķi, bet viņi Vāciju uzskatīja par sabiedroto, lai cīnītos pret boļševizāciju un to, ka Padomju Savienība atkārtoti okupē Latviju. Pie šāda secinājuma, pētot un analizējot latviešu un citu nevācu ieroču SS vienības Otrā pasaules kara laikā, nonācis Latvijas Universitātes vēstures profesors Inesis Feldmanis. Viņa pētījums, kas otrdien īpaši tika prezentēts Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai, iekļauts pie prezidentes kancelejas izveidotās vēsturnieku komisijas 2001.gada pētījumu apkopojumā Okupācijas režīmi Latvijā 1940.—1956.gadā.

I.Feldmanis uzsver, ka latviešu leģionāru divīzijas nav saistītas ar ebreju iznīcināšanu un Vācijas armijā Otrā pasaules kara laikā Latvijas iedzīvotāji tika iesaukti nevis brīvprātīgi, bet, tāpat kā citu Eiropas valstu pārstāvji, piespiedu kārtā.

Vēstures profesors Heinrihs Strods atzīst — šie fakti vēsturniekiem nav nekāds jaunums, taču vēsturnieku komisija sabiedrībai šos faktus publisko pirmoreiz. Pirmoreiz arī Latvijas vēsturnieki, konkrēti I.Feldmanis, izmantojot salīdzinošo metodi un analizējot daudzu latviešu un Eiropas vēsturnieku darbus, uz pārējo Eiropas valstu fona pētījis latviešu leģionāru problēmu un motīvus, kādēļ viņi iesaistījās nacistiskās Vācijas armijā.

Profesors akcentē — 1944.gadā, kad Otrais pasaules karš jau tuvojās nobeigumam, vācu armijā dienēja 910 000 karavīru, no kuriem 57% nebija Vācijas vācieši. Vācu armija jau sen bija pārvērtusies par multinacionālu karaspēku, kurā divīzijās vai mazākos militāros veidojumos, līdzīgi kā latvieši, bija iekļauti arī franči, krievi, ukraiņi, horvāti, igauņi, pat turki, jo vāciešiem, piedzīvojot lielos cilvēku zaudējumus, trūka karotāju.

Tiesa, I.Feldmanis norāda, ka aptuveni 15—20% karavīru latviešu un igauņu leģionos tiešām bija brīvprātīgie, bet pārējie tika iesaukti piespiedu kārtā, jo leģiona veidošana notika laikā, kad nacistiskā Vācija Latvijā vairs netika uzskatīta par atbrīvotāju no PSRS okupācijas. Tomēr I.Feldmanis arī norāda — latviešu kolaborāciju galvenokārt noteica «PSRS agresīvā un noziedzīgā politika Baltijā», Latviju, Lietuvu un Igauniju okupējot 1940.gadā. Tādēļ latvieši Vāciju izvēlējušies kā «situācijas noteiktu sabiedroto» cīņai pret PSRS.

Tāpat I.Feldmanis akcentē, ka latviešu leģionārus kopumā nevar pasludināt par kara noziedzniekiem, kas iznīcināja ebrejus, jo leģionu dibināja 1943.gadā — gandrīz gadu pēc tam, kad beidzās pēdējā izrēķināšanās ar ebrejiem. Profesors akcentē — jau Nirnbergas kara tiesas laikā, kad tika tiesāti nacistu noziedznieki, par kara noziedzniekiem netika uzskatīti piespiedu kārtā mobilizētie, kādi bija arī latviešu leģionāri.

Diena, 2003. gada 15. janvāris.

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home