Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas| | Prese |

 Sākumlapa Home

 
Latviešu leģiona virsnieka stāsts
Uldis Neiburgs, Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks

Izdevniecība "Aplis" izdevusi latviešu leģiona leitnanta Rolanda Kovtuņenko atmiņu grāmatu "Neatzītie karavīri. Kaujas virsnieka stāsts". Tās ir atmiņas, kas, to autora vārdiem runājot, "nav tikai patiesība, bet arī liecība un apsūdzība, jo karš tika izmantots, lai iznīcinātu tautas un pēc tam norakstītu to uz kara rēķina".

Savas kara gaitas grāmatas autors uzsāka astoņpadsmit gadu vecumā kā 16. (Zemgales) kārtības dienesta bataljona kaprālis, aizvadot cīņas Austrumu frontē pie Lovates un Pulkovas. Vēlāk R. Kovtuņenko pabeidza vada komandieru kursus Bolderājā un virsnieku skolu Dembicā, Dienvidpolijā, un jau kā leitnants komandēja 19. latviešu divīzijas vienību Vidzemes kaujās pie Barkavas, Aizkujas, Kārzdabas un Mores. Kara noslēgumā nākamais "Neatzīto karavīru" autors jau kā rotas komandieris piedalījās vairākās Kurzemes lielkaujās pie Džūkstes, Bērzupes un Blīdenes un kādu laiku bija pat 19. divīzijas kaujas skolas priekšnieks. Par R. Kovtuņenko cīņās izrādīto varonību un kaujas prasmi liecina arī viņa kara laikā saņemtie vairāki apbalvojumi, arī 1. un 2. šķiras Dzelzs krusts. Pēc Kurzemes frontes kapitulācijas sekoja 10 gadus ilgs gūsts, izsūtījums un ieslodzījums padomju gulaga nometnēs. Latvijā R. Kovtuņenko varēja atgriezties tikai 1955. gadā. Deviņdesmito gadu sākumā viņš bija viens no Latvijas nacionālo karavīru biedrības dibinātājiem, ilgus gadus vadīja Nacionālo Daugavas vanagu organizāciju, bet pašlaik ir Latviešu virsnieku apvienības valdes loceklis.

Pie grāmatas R. Kovtuņenko rūpīgi strādājis vairākus gadus, jo, lai arī vēl kara gados rakstījis piezīmes par kaujās pieredzēto, līdz mūsdienām tām nav bijis lemts saglabāties. Būdams kaujas virsnieks, autors daudzreiz ir bijis cīņu epicentrā, kad galvenais bijis pildīt savus tiešos kaujas pienākumus un rūpēties par savu un padoto karavīru dzīvību. Nekam citam vienkārši nav atlicis laika. Tāpēc īpaši jāizceļ autora patiesi rakstītās rindas: "Neesmu pēc kara vēl redzējis kaujas kartes ar rotas komandiera atzīmēm par vadu izvietojumu, ieroču ligzdām un to darbību. Sastādīt to pēc atmiņas nav nemaz tik vienkārši. Rotas komandieri savos kaujas iecirkņos ir pastāvīgā kustībā, sasprindzinājumā, naktīs negulējuši, neatkarīgi no kaujas apstākļiem — vai kustībā vai pozīcijā. Naktīs pārvarot lielus attālumus pa bezceļiem, maziem lauku vai meža ceļiem un meža stigām, ar kartes un kompasa palīdzību iziet precīzi norādītā vietā un laikā, komandierim ir liela papildu slodze, un tādēļ nav brīnums, ka jau pēc dažām dienām vairs nevar atcerēties pārvietošanās vietu. Ja šāda darbība notiek nedēļām un mēnešiem ilgi, tad nevar būt ne runas par kaut kādām atmiņām. Tāds ir kaujas virsnieka liktenis."

Grāmatas lielākā vērtība ir prasmīgi uzrakstītie latviešu leģionāru cīņu apraksti, kas papildināti ar to vērtējumiem, dalībnieku atmiņām, kartēm, shēmām, fotogrāfijām. Rolanda Kovtuņenko atmiņas "Neatzītie karavīri. Kaujas virsnieka stāsts" ir nopietns ieguldījums latviešu leģiona vēstures dokumentēšanā un latviešu karavīru piemiņas saglabāšanā nākamajām paaudzēm.

Latvijas Avīze 2004. gada 08. marts

Leģionāra Leitīša stāsti
Zigmunds Bekmanis

Okupācijas muzejā apgāds "Biznesa partneri" un žurnāliste Ligita Liepa tautās laida vēl viena latviešu leģionāra vēstījumu — Jēkaba Leitīša grāmatu "Viņsaules lokā".

— Šī grāmata no daudzajām neatkarības gados iznākušajām leģionāru grāmatām atšķiras ar dziļi cilvēciskām karavīra pārdomām kauju starplaikos. Te nav sausu faktu, bet strāvo jūtas un dzimtenes mīlestība, — uzsvēra priekšvārda autors, Okupācijas muzeja pētnieks Uldis Neiburgs.

Dzelzs krusta I un II šķiras kavalieris, "Daugavas vanagu" zelta nozīmes saņēmējs Jēkabs Leitītis dzimis 1915. gadā Sibīrijā. Sešu gadu vecumā ģimene atgriezusies Latvijā. Viņš beidzis Ilūkstes ģimnāziju, dienējis Latvijas armijā un vēlāk strādājis par grāmatvedi. Karam sākoties, iesaistījies nacionālo partizānu rindās, bet 1943. gadā — leģionā, kur kļuvis par tanku mednieku rotas komandieri 34. grenadieru pulkā. 1944. gadā Pomerānijā pie Landekas smagi ievainots un kapitulāciju sagaidījis lazaretē jau kā amerikāņu karagūsteknis. Tur tad arī uz laikraksta "Stars and Stripes" ("Zvaigznes un Līnijas") strēmelēm un ASV Sarkanā Krusta veidlapām tapuši pirmie uzmetumi nule iznākušajai grāmatai.

Izdevēja Ligita Liepa ar Jēkabu Leitīti iepazinusies vēstulēs pirms gadiem piecpadsmit, rakstot par leģionāriem laikrakstam "Padomju Jaunatne". Pašlaik autors kopā ar sievu joprojām dzīvo Vācijā un cienījamā vecuma dēļ nevarēja ierasties Rīgā. Viņa mazbērni dien ASV gaisa spēku un tanku vienībās.

Ar pirmajām "Viņsaules lokā" lappusēm klātesošos, pārsvarā ļaudis ar ābeļziedu baltām galvām, iepazīstināja Nacionālā teātra aktieris Uldis Anže. Grāmatu veido atsevišķi stāsti un veltījumi, kas sarakstīti saistošā literārā valodā. Viens no tiem veltīts pēdējam Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Albertam Amerikam, kura dzimtas pārstāvji, tostarp Rīgas domnieks Andris Ameriks, arī bija ieradušies sveikt grāmatas izdevējus.

Latvijas Okupācijas muzeja fonda valdes priekšsēdis Jānis Priedkalns uzsvēra, ka, tuvojoties 16. martam — Leģionāru dienai, Jēkaba Leitīša grāmata ir vērtība, ko likt pretī naida pilnajām balsīm no Austrumiem.

— Lasot Leitīša atmiņas, lai apzināmies, ka latviešu leģions ir godājams un ASV to atzinusi jau 1950. gadā, — sacīja Priedkalns.

Latvijas Avīze 2004. gada 08. marts

  Atpakaļ   Back  

 Sākumlapa  Home