Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Varoņu kapi Lestenē atklāti
Artis Drēziņš

Ap pieciem tūkstošiem cilvēku klātesot, plīvojot nacionāliem karogiem un lidmašīnām debesīs simboliski uzvelkot lielu baltu krustu, sestdien Lestenē atklāja un iesvētīja Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģiona karavīru Brāļu kapus. Sirmi vīri raudāja, kad baltā tērptas meitenes nesa baltu rozi — leģionāru simbolu.

Pēc Nacionālo karavīru biedrības kopkora un vīru kora "Tēvzeme" dziedātā "Es karā(i) aiziedams" sekoja uzrunas. Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Mazsalacas, Umurgas, Dikļu un Ķempju draudžu mācītājs Jānis Vasks sacīja:

— Nāks diena, kas kvēlos kā karsti nokurināta krāsns un ļaundari būs kā rugāji. Un šī nākamā diena tiem pielaidīs uguni un neatstās no viņiem pāri ne saknes, ne stiebra. Neļauj savai balsij izskanēt nemitīgās vaimanās un atradini savas acis no nepārtrauktām asarām, jo ir vēl kāda cita atlīdzība par tavām pūlēm, tev ir vēl nākotnes cerība. Kristus ir sacījis: nav lielākas mīlestības kā tā, ja kāds atdod dzīvību par saviem brāļiem. Pirms 60 gadiem visvarenais Dievs pieļāva, ka šī zeme deg. Postošā uguns vēlās uz priekšu ar šķietami neapturamu spēku, un tās nesēji bija paredzējuši, ka izdedzinātās zemes vietā iestāsies mūžīga tumsa — garīga un fiziska tumsa. Dievs, protams, zināja, ko dara. Un kā Svētie Raksti saka, Viņš noteica galējo robežu, kur saskaras gaisma un tumsa. Viņš neļāva uguns valnim iet tālāk. Un šinī apvidū nostādīja latvju leģionāru pulkus, kas uz visiem laikiem iezīmēja tumsas un gaismas robežu, Kurzemes cietokšņa robežu, ko ienaidnieks nespēja pārkāpt. Bija upuri, bija milzīgi daudz ciešanu un kritušo, ne viņiem visiem vārdi zināmi, un daudzu kauli kopā še sajaukušies. Tāpēc vēl jo vairāk patiesi ir vārdi pie Nezināmā kareivja kapa, kas vēstī: Mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos. Mēs gaidām ar cieņu un mīlestību pret viņiem un par spīti tiem, kas diemžēl viņus nemīl. Es ticu, ka mūsu mazbērni mācīsies no aizejošās okupācijas laiku paaudzes kļūdām un nekaros paši savā starpā, nepazemos savu valsti un tautu pasaules priekšā, kā daži to dara šodien, bet ar drosmi, stipru ticību tautai ies nākotnē tādā noskaņā, kā savulaik teicis Leonīds Breikšs: Spēku pieminiet/ Un audziet spēkā./ Drosmi pieminiet/ Un viņa būs. Dienu piesauciet/Un diena ausīs./ Prieku piesauciet/Un atdzims prieks.

Jelgavas Romas katoļu diecēzes bīskaps Antons Justs atgādināja, ka latviešu leģionāri pasargāja no drošas nāves Sibīrijas lēģeros desmitiem tūkstošu tautiešu, kuriem izdevās izglābties, dodoties trimdā. Leģionāru drosmei šodien jāliek augstu vērtēt Latvijas neatkarību, mēs nedrīkstam ļaut izdzist brīvības garam. Mācītājs lūdza Dievu, lai viņš dod latviešu tautai Lāčplēša spēku cīņai pret ļaunumu, odzes gudrību, lemjot Eiropas Savienības institūtos, un vanaga veiksmi, vadot Tēvzemi pretim garīgai un materiālai labklājībai.

Rīgas baptistu Semināra draudzes mācītājs Edgars Godiņš:

— Lestenes Brāļu kapi ir kā zīme, kas rāda, cik grūtam laikam mums bija jāiet cauri — tik grūtam, ka šāda zīme varēja parādīties tikai pusgadsimtu vēlāk. Šī zīme rāda uz vienkāršiem vīriem, kuri savu labklājību, ģimenes mīlestību un dzīves iespējas neturēja tik vērtas, lai nedotos atbrīvošanās cīņās. Ar viņu asinīm, ar viņu salauztajām dzīvēm ir šī zeme iezīmēta. Šī zeme rāda uz paaudzi, kurai pagātne kaut ko nozīmē. Šajā laikā, kad vadošie vārdi ir nākotne un sasniegumi, nedrīkst aizmirst par pagātnes zināmajiem un nezināmajiem varoņiem.

Brāļu kapu iesvētīšanā piedalījās arī Latvijas pareizticīgās baznīcas virspriesteris Aleksandrs Nagla.

— Šodien mums ir svētku diena, godadiena. Mēs pateicamies Dievam, ka iecere par Brāļu kapiem ir īstenojusies, — sacīja Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis. — Un tikai tad, kad visiem kritušajiem leģionāriem būs parādīta viņiem pienākusies cieņa, mēs varēsim uzskatīt, ka Otrais pasaules karš beidzies. Pusgadsimtu ilgi to mums liedza darīt komunistiskā okupācija, tie nezvēri, kas apgānīja leģionārus un nolīdzināja viņu kapus līdz ar zemi. Tagad šeit ir varoņu kapi — vai tas kādam patīk vai nepatīk, tā ir mūsu saprašana un goda lieta. Vienreiz jāizbeidzas meliem un netaisnībai! Nedrīkst leģionāriem uzspiest neizdarītus noziegumus. Tas ir grēks, kas jāuzņemas tiem, kas ir postījuši mūsu valsti un tautu.

"Daugavas vanagu" priekšnieks Juris Augusts savā runā lūdza Latvijas valdību sākt sarunas ar Krieviju, lai latviešu karavīru kapi tiktu apzināti arī Volhovas purvos. Jāatdod gods mūsu varoņiem, kā viņi atdeva savas dzīvības tautas labā. Pēc uzrunām Akadēmiskā kora "Latvija", solitu V. Jansona un A. Gaiļa izpildījumā skanēja Lūcijas Garūtas kantāte "Dievs, tava zeme deg!". Izjusti runāja kultūras ministre Inguna Rībena. Lestenē bija rakstnieks Andrejs Eglītis, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, Saeimas deputāti Juris Dobelis, Anna Seile, Pēteris Tabūns, eksprezidents Guntis Ulmanis, Rīgas domes deputāti Valdis Kalnozols un Juris Dalbiņš, Rīgas garnizona priekšnieks Juris Vectirāns, NATO integrācijas izpildsekretārs Raimonds Graube, PBLA priekšsēdētājs Jānis Kukainis, Gunārs Meierovics, Latvijas televīzijas ģenerāldirektors Uldis Grava, aktieri Vera Gribača un Kārlis Sebris un daudzi citi.

Tika nolikti daudzi vainagi. Ceremonija sākās ar Ministru prezidenta E. Repšes vainaga nolikšanu. Pēc tam pie pieminekļa gūlās ministriju, "Daugavas vanagu" un organizāciju vainagi. Simtiem cilvēku nolika ziedus. Kritušos godināja Igaunijas un Lietuvas karavīru organizāciju pārstāvji.


"Viņi bija varoņi"
Kristaps Baņķis

Daudzi tūkstoši cilvēku sestdien piedalījās Lestenes Brāļu kapu atklāšanā un iesvētīšanā. Dzejnieks Andrejs Eglītis bojāgājušos leģionārus nosaucis par varoņiem. Šāds apzīmējums pasākumā izskanējis vairākkārt. Jautāju "Lauku Avīzes" lasītājiem, vai arī viņi tā domā.

Biruta Samoviča Rīgā:

— Pilnīgi piekrītu — tie ir mūsu tautas varoņi! Kaut arī viņu cīņa nebeidzās ar uzvaru — Latvijas neatkarību, tomēr viņi izcīnīja Latvijas nākotni, jo gāja kaujās, neprasot, kas viņiem par to būs. Viņus vadīja patriotisms un Tēvzemes mīlestība. Patīkami, ka Lestene tiek pamatīgi apkopta. Man ļoti sāp sirds par kapavietām, kas ir purvā pie Slokas bebru dīķa. Tur ir ļoti nesakopts, kur guļ mūsu puiši un daudzu apraktās cerības. Vai arī viņus nevajadzētu pārapbedīt, vai arī viņu kauliņus nevajadzētu pārcelt kādā svētītā zemē?

Marija Morkone Tukuma rajona Vaskos:

— Šajā jautājumā domas dalās: mēs varbūt nevaram runāt par lieliem varoņiem, bet varoņi viņi bija. Karavīrs ir jāciena, vienalga, kurā pusē viņš ir karojis. Tiesa, vienu kapu sakopšana ir labs solis, bet neaizmirsīsim jau arī tā saukto padomju karavīru kapus, kurus arvien vairāk piemirstam.

Uldis Paulovičs Bauskas rajona Vecumniekos:

— Leģionāri bija riktīgi zēni, kas cīnījās par savu zemi. Nav ko klausīties krievu pļāpās, viņi jau ir visam pretī, kas mums ir labs. Vēl ir pulka kapu, kas aizlaisti un jāsakopj. Mums tepat Vecumniekos arī ir neviena nekopti brāļu kapi, kaut arī krievu zaldātiem domāti. Karavīrs jau paliek karavīrs.

Emīls Ginis Dobeles rajona Aucē:

— Esmu leģionārs un noteikti pievienojos šim dzejnieka apgalvojumam. Pats sestdien biju Lestenē, lai apraudzītu savus apglabātos cīņu biedrus. Vienīgais, kā varu būt ar viņiem, ir doties uz kapiem un nolikt tur ziedus. Tautā valdošais noskaņojums pret mums ir ļoti labs un patīkams. Cilvēki nepārtraukti brauc uz kapiem meklēt savus radus: mātes atrod savus bērnus, sievas — vīrus.

Prieks, ka savu vainagu leģionāriem guldīja arī Ministru prezidents Einars Repše, kas mums ir ļoti patīkami. Žēl, ka gaidītā Valsts prezidente nevarēja ierasties, esot nupat ieradusies no ārzemēm. Vislielāko cieņu, ko kritušajiem varam izrādīt, ir sakopt viņu kapus.

Lauku Avīze, 2003. gada 30. septembris

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home