|
|
Atdodot godu karavīriem - zināmajiem un nezināmajiem Andris Kļaviņš - "Latvijas Vēstnesim" 27.septembrī (2003) Lestenē svinīgā ceremonijā iesvētīja Latviešu leģiona Brāļu kapus, kuros apbedīti vairāk nekā tūkstotis Otrajā pasaules karā kritušo Latvijas karavīru Par tiem, kas krituši, par tiem, kas vēl dzīvi Sestdienas rudenīgi vējainajā un saulainajā dienā Lestenes baznīcas pakājē pulcējās tūkstošiem ļaužu no visas Latvijas un arī tālajām latviešu mītņu zemēm, lai pieminētu savus karavīrus. Lestenes baznīca toreiz, pirms daudziem gadiem, bija ievainoto savākšanas un šķirošanas punkts, jo netālu risinājās sīvas Kurzemes cietokšņa kaujas, netālu bija frontes līnija, kuru nespēja pārvarēt ienaidnieka daudzskaitlīgais pārspēks. Tāda ir bezkaislīgā militārā terminoloģija - "šķirošanas punkts". Cilvēkus atkarībā no ievainojuma smaguma sašķiroja, lai nosūtītu tālāk uz lazaretēm. Protams, daudzi smagi ievainotie nesagaidīja tālāko nosūtīšanu. Pie Lestenes baznīcas trīssimtgadīgajiem mūriem, kuri piedzīvojuši gan zibens spērienus, gan šāviņu un šķembu rētas, nu jau vairāku gadu garumā top atdusas vieta tiem latviešu vīriem un jaunekļiem, kuri, Otrā pasaules kara ugunīs ierauti, cīnījās pret boļševismu un savas zemes okupāciju. Brāļu kapos vairākos pārbedījumos ar militāru godu, kā tas karavīram pienākas, guldīti vairāk nekā tūkstotis meklēšanas grupu dažādās vietās atrastie kritušie latviešu leģionāri, kā arī piecdesmit vācu karavīri. Izveidots skaists kapu ansamblis, kura centrā ir tēlnieces Artas Dumpes veidotais sērojošās mātes tēls. Granītā kalti dzejnieka Andreja Eglīša vārdi "Mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos!". Lokveidā no centrālā tēla iet mūris ar granīta plāksnēm, kurās iekalti tūkstošu kritušo, nepārnākušo, zaudēto tēvu, brāļu un dēlu vārdi. Latvijas skarbā vēsture. Neesam gribējuši ne dzīves telpu paplašināt, ne kādam savu dzīves veidu uzspiest, bet vienīgi savā zemē dzīvot un strādāt, un cīņa par savu valsti, savu zemi vienā gadsimtā prasījusi tādus upurus, ka ar vieniem brāļu kapiem nepietiek. Šajā sestdienā tauta noklāja ziediem savu varoņu atdusas vietas, arī tās kapu kopiņas, kuru plāksnītes vēstīja - "Nezināms". Tautai nav nezināmu varoņu - tie ir mūsu tēvi un dēli. Tautas iemīlētais un cienītais dzejnieks Andrejs Eglītis tajos traģiskajos gados rakstīja: "Dievs, tava zeme deg!". Viņam liktenis lēmis būt klāt, būt līdzdalībniekam šajā vēstures rata skrējienā, kā kara lauka reportierim, kā dzejniekam un pilsonim, kā trimdiniekam, kas karsti mīl savu Dzimteni. Un viņš sestdien bija arī Lestenē kopā ar saviem cīņubiedriem, ar tautu, lai vēlreiz ar laika atmēru ieklausītos savos vārdos un Lūcijas Garūtas izjūtās mūzikā. Un tad sirmais dzejnieks teica: "Daudziem gadiem bija jāpaiet, lai 19. divīzijas kara ziņotājs Andrejs Eglītis varētu stāvēt Lestenē un sacīt - "Mēs gaidām uz taisnības augšāmcelšanos". Man liekas, ka vējš mūs ir saklausījis, pūš un uzklausa mūsu runas. Es sveicinu varoņus, sveicinu brīvības cīnītājus, kurus saucam par leģionāriem. Viņi visi ir cīnījušies par Latvijas brīvību, lai arī zem kāda karoga, un es saku paldies tiem, kas ir apgūlušies, un tiem, kas vēl ir dzīvi!" Upuri un ciešanas bija milzīgas Dievs pieļāva, ka šī zeme deg. Iebrucēji cerēja, ka izdedzinātās zemes vietā iestāsies mūžīga tumsa - fiziska un garīga tumsonība. Bet Dievs novilka robežu gan telpā, gan laikā, robežu starp tumsu un gaismu. Upuri un ciešanas bija milzīgas. Piemiņas svētbrīdī evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Jānis Vaskis sacīja: "Šiem varoņiem Dzelzs krustu nepietika, Lāčplēša Kara ordeņus viņiem nedeva, daudziem kritušajiem pietrūka pat baltā bērza koka krusta. Daudzu atdusas vietas nav zināmas, tāpēc jo smeldzoši ieskanas tautasdziesmas rindas, kas lasāmas pie ieejas - "Man saulīte norietēja, tēvu zemi sargājot." Mēs nedrīkstam aizmirst mūsu varoņus un šo vietu, šis kapu lauks ir jāveido tālāk. Neatrasto kritušo vēl ir daudz, un vietas šeit pietiek, arī tiem, kas kara vētras pārcietuši un miera laikā aizgājuši mūžībā, kā pēdējās dienās šeit guldītie Magnuss Jansons no Anglijas un Arnolds Legzdiņš no Austrālijas. Es ticu, ka mūsu jaunā paaudze mācīsies no okupācijas laika kļūdām, ka viņi vairs nekaros savā starpā, nepazemos savu valsti." Kultūras ministre Ingūna Rībena, noliekot piemiņas vainagu, savā uzrunā sacīja: "Mani mīļie! Es šodien šeit daudz mazāk jūtos piederīga pie varas, jo varām un lielvarām šajā kapu laukā būtu jānodur galvas. Es jūtos kā māte, kas nesagaidīja savu dēlu mājās no kara, bet kas zina dzīvības vērtību. Es jūtos kā sieviete, kas nesagaidīja savu mīļoto no kara mājās, bet gaidīja un neaizmirsa visu mūžu. Mīlestība pretstatā varai nav laicīga vērtība. Triju konfesiju mācītāji iesvētīja šo kapu lauku, bet Latvija šeit zem velēnām dusošos un ar sirmām galvām šeit stāvošos jau sen ir svētījusi." Lielus finansiālos līdzekļus kapu ansambļa izbūvei saziedojuši tautieši ārzemēs, to organizatoriski paveica "Daugavas vanagu" kopas visās mītnes zemēs. "Daugavas vanagu" centrālās valdes priekšsēdis Juris Augusts savā uzrunā sacīja, ka Otrajā pasaules karā latvieši zem svešiem karogiem cīnījušies pret komunismu, ka tiem, kas krituši Latvijā, tagad būs sava atdusas vieta, bet mazāk vērtas nav to karavīru dzīvības, kas tika atdotas ārpus Latvijas teritorijas, un tāpēc valsts iestādēm jārūpējas par karavīru kapu sakopšanu, lai kur arī tie atrastos. Juris Augusts pateicās Nikolajam Romanovskim par veikto darbu, visiem, kuri ziedojuši līdzekļus, lai taptu šī piemiņas vieta latviešu karavīram. Anglijā, ASV, Austrālijā, Brazīlijā, Francijā, Kanādā, Vācijā un Zviedrijā "Daugavas vanagu" darbojošos kopu vārdā Juris Augusts izteica līdzjūtību kritušo karavīru ģimenes locekļiem un piederīgajiem. Nikolajs Romanovskis pateicās visiem ziedotājiem, kā arī ansambļa veidotājiem Nacionālo karavīru biedrības un Kurzemes brāļu kapu fonda vārdā. Karavīri nolika vainagus no Ministru prezidenta, ministrijām, partijām, zemessardzes bataljoniem, sabiedriskajām organizācijām, "Daugavas vanagu" nodaļām, daudzām organizācijām un privātpersonām. Uz kapu vietām gūla vainagi un ziedi no Igaunijas parlamenta un valdības, Lietuvas militārpersonu delegācijas, Vācu karavīru kapu sakopšanas savienības, Igaunijas karavīru kapu sakopšanas apvienības, daudzu Latvijas novadu skautu un gaidu kopām. Svinīgā ceremonija notika režisora Uģa Brikmaņa režijā un vadībā, pie pieminekļa stāvēja Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona godasardze. Štāba bataljona karavīri piedalījās svinīgajā ceremonijā, kantāti " Dievs, tava zeme deg!" izpildīja Valsts koris "Latvija", svētbrīža translāciju televīzijas tiešraidē no Lestenes sponsorēja "Daugavas vanagu" centrālā valde. Latvijas Vēstnesis, 30.09.2003 |