Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Lietuvā godina nacionālos partizānus
Artis Drēziņš

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā svētdien notika ikgadējais Lietuvas nacionālo partizānu salidojums, tajā piedalījās arī Latvijas pārstāvji. Cīņas no 1944. līdz 1953. gadam, kurās piedalījās ap 70 000 nacionālo partizānu, uzskatāmas par vienu no ilgākajām un lielākajām partizānu kustībām 20. gadsimta Eiropas vēsturē.

Vispirms nacionālie partizāni, viņu atbalstītāji un bruņoto spēku pārstāvji pulcējās uz dievkalpojumu Sv. Jāņa baznīcā, kur, piedaloties kadetu korim, notika aizlūgums par bojāgājušajiem varoņiem un Lietuvas neatkarību. Pēc tam visi pulcējās pie Prezidenta pils un ar aplausiem sagaidīja iznākam Lietuvas valsts prezidenta vietas izpildītāju Arturu Paulausku, kurš sasveicinājās ar bruņoto spēku un nacionālo partizānu vienību pārstāvjiem, — viņu vidū bija arī Latvijas un Igaunijas nacionālie partizāni. Pēc tam, skanot himnām, karogu mastos viens pēc otra uzvijās Lietuvas, Eiropas Savienības un NATO karogi, norībēja kaujas salūts.

A. Paulausks savā runā uzsvēra šādu salidojumu rīkošanas nepieciešamību — tas saliedē tautu un liek atcerēties pagātni. Lietuvas aizsardzības ministrs Lins Linkevičs slavēja nacionālos partizānus: pateicoties arī viņu aktivitātēm, arvien pieaug lietuviešu ticība savas valsts armijas spēkiem, viņu cīņa nav bijusi veltīga. Lietuvas nacionālos partizānus ar Eiropas un pasaules atgriešanos Baltijas valstīs apsveica arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots. Ar gavilēm tika sagaidīta Lietuvas Nacionālo partizānu apvienības vadītāja Jonasa Čepoņa uzruna, kuras sākumā viņš teica lielu paldies klātesošajam seima deputātam, Lietuvas nacionālās atmodas līderim profesoram Vītautam Landsberģim. J. Čeponis uzsvēra: lai neatkārtotos bēdīgā pagātne un augtu labklājība, Baltijas valstīm jāturas kopā kā nekad agrāk.

No Prezidenta pils ļaudis devās uz Lietuvas Aizsardzības ministriju, kur pie pieminekļa nacionālo partizānu komandierim ģenerālim Jonasam Žemaitim tika nolikti ziedi. Pēc tam aizsardzības ministrs rīkoja pieņemšanu nacionālajiem partizāniem un viņu lielākajiem atbalstītājiem, bet tauta varēja iepazīties ar ministrijas telpām, aplūkot Lietuvas armijas militāro tehniku un ekipējumu, kas aizņēma visu ielu ministrijas priekšā, pagaršot ēdienu no karavīru virtuves. Uzstājās tautas ansambļi, bet pievakarē atskanēja arī kārtīgs lietuviešu smagais roks.

— Mūsu cīņa nebija veltīga kaut vai tāpēc, ka tā aizkavēja migrantu ieplūšanu Lietuvā — tas faktiski arī bija mūsu galvenais uzdevums, — saka 81 gadu vecais Pāvils Počulaitis, kurš no 1944. līdz 1952. gadam bija vienības komandieris Kauņas apkārtnē. — Jā, mēs cīnījāmies nežēlīgi — tāpat kā pret mums —, bija daudz upuru un asiņu (tika nogalināti ap 20 000 partizānu un viņu atbalstītāju. — A. D.), bet mēs nepadevāmies. Ja nacionālie partizāni nebūtu nodemonstrējuši tik lielu pretestību un nepatiku pret okupantiem un migrantiem, Lietuvā tagad krievu būtu vēl vairāk nekā Latvijā!

P. Počulaitis lēš, ka vēl šajā saulē ir aptuveni pustūkstotis īstu lietuviešu nacionālo partizānu, bet tādi kā viņš — ar astoņu gadu kauju pieredzi — kādi desmit. P. Počulaiša dzīve bijusi raiba kā dzeņa vēders. 1952. gadā čekas nagos viņu nodeva draugs. Sekoja 20 gadi Krievijas lēģeros. 1985. gadā lietuvietim izdevās iegūt ASV pilsonību, jo viņa tēvs bija šīs valsts pilsonis, un pārcelties uz dzīvi pāri okeānam. Tagad sirmais kungs atkal dzīvo Lietuvā.

Lietuvas nacionālos partizānus ar savu klātbūtni pagodināja viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, kā arī Latvijas bruņoto spēku ģenerālinspektors brigādes ģenerālis Juris Vectirāns un Mācību vadības pavēlniecības komandieris jūras kapteinis Andrejs Mežmalis. Bet tas nebija vienīgais mūsu augstāko virsnieku nolūks: viņi vēroja, kā Lietuvas armija, politiķi un sabiedrība palīdz nacionālajiem partizāniem atzīmēt savu cīņu gadus un atgādināt par sevi tautai. Diemžēl Latvijā līdz šim nacionālo partizānu saieti notikuši klusu un lielākoties nomaļās vietās. To atzīst arī G. A. Zeibots un sola, ka turpmāk tā vairs nebūšot. Tiesa, viceadmirāļa spēkos nav izvest nacionālos partizānus Rīgas ielās, nostādīt pie Rīgas pils un uzaicināt Vairu Vīķi-Freibergu teikt uzrunu. Tas jau ir politiķu rokās. Šogad Latvijas nacionālo partizānu salidojums plānots Ādažu Mobilo strēlnieku mācību centrā.

Latvijas Avīze 2004. gada 18. maijs

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home