|
Vulfsona reportāža
2000.g. 22.II Dienā bija publicēts Mavrika Vulfsona raksts Raudzīties uz priekšu, par antisemītismu bez smaida. Pats būdams ebrejs un Sibīrijas briesmu pārdzīvotājs, vēlos komentēt šo rakstu.
Ievēroju,
ka Vulfsons katrā savā rakstā mēdz vienkārši pārlekt no Otrā
pasaules kara sākuma, pilnīgi ignorējot boļševiku nežēlīgo
Latvijas okupāciju, uz vācu karaspēka ierašanos Latvijā.
Vulfsons raksta, ka ebreji nevarēja būt valsts ierēdņi. Tas neatbilst patiesībai.
Latgalē, kur es tolaik dzīvoju, Krāslavas pilsētas galva bija
ebrejs, kurš izveidoja pilsētas ģerboni. Rēzeknes pilsētas valdē
strādāja ebrejs, pilsētas skolu ārsts bija ebrejs utt. Tāpat
Latvijas Universitātē bija divas ebreju studentu cionistiskās korporācijas.
Notika arī akadēmiskā
konference; kurā piedalījās ebreju studenti no citām valstīm. Pašlaik
Čikāgā ASV dzīvo poļu ebrejs, kurš pats šajā konferencē
piedalijās un tagad ir Čikāgas Cionistu organizācijas prezidents.
Ja
Vulfsons raksta par Pērkonkrusta
represijām pret viņa vadoņiem, tad viņam būtu jāpiemin ari otrā
pretvalstiskā organizācija Komunistiskā partija, kurā viņš pats
darbojās kā aktīvs biedrs. Pēc 1940. gada 17. jūnija Latvijas okupācijas
kompartijas locekļi iekļāvās NKVD un sāka iznīcināt jūdaismu,
cionismu, ebreju nacionālo kultūru un senebreju valodu. Ik dienas
nevainīgi cilvēki tika apcietināti, iznīcināti vai izsūtīti uz Sibīrijas
gulagiem un katorgu: Tas bija
padomju holokausts, par kuru Vulfsons vispār nekad neko nesaka, kurā piedalījās
visi komunisti, ieskaitot Vulfsonu pašu. Kad sākās karš, NKVD iefiltrēja Arāja zonderkomando savus aģentus, kuri palīdzēja Arājam iznīcināt ebrejus. Pēc kara tie paši NKVD dalībnieki strādāja ēkā Stabu un Brīvības ielas stūri. Piemēram, viens no šādiem konspiratoriem bija Boriss Kinstlers, bijušais Arāja palīgs, kā arī Pavlova, kura saņēma augstas pakāpes balvu no NKVD par saviem «labajiem» darbiem. Arāja komandā Kinstlera pakļautībā darbojās arī J.Brencis, kurš nebija NKVD aģents, palika par gūstekni Berlinē un tika atvests atpakaļ uz Stabu ielas ēku, kur viņu pratināja viņa bijušais priekšnieks Kinstlers. šie notikumi ir ļoti labi pazīstami Vulfsonam pašam.
Vulfsonam
nav nekādu tiesību runāt vai rakstīt par antisemītismu, jo Padomju
Savienībā bija valsts oficiālais antisemītisms un piespiedu ebreju
asimilācija. Vulfsons savos skolas gados cītīgi lasīja Marksa
literatūru laivā Daugavas vidū, lai izvairītos no politiskās
policijas. Pēc tam Vulfsons kļuva šis antisemītiskās partijas ļoti
aktīvs biedrs, piedaloties pretvalstisko darbību veidošanā. Prokuratūrai
Vulfsona lieta būtu cītīgi jāizmeklē un jāsauc viņš pie atbildības. Naums
Lifšics, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, ekonomisko zinātņu
kandidāts Diena, 2000.g. 11. marts |
|